Jehova ir mūsu ”līksmība un prieks”

1., 2. a) Kā jūtas daudzi cilvēki? b) Par ko ir runa šajā rakstā?

VISI cilvēki grib būt laimīgi. Tomēr daudziem, lai kā viņi censtos un lai ko viņi darītu, laime šķiet nesasniedzams sapnis, tāpēc viņus pārņem grūtsirdība un tukšuma sajūta. Tādas izjūtas nav svešas arī Jehovas kalpiem. Tā kā mēs dzīvojam ”pēdējās dienās” un ir iestājušies ”īpaši grūti laiki”, mēs sastopamies ar dažādām problēmām, kuru dēļ varam justies nomākti. (2. Tim. 3:1.)

² Šajā rakstā ir apskatīts, kas mums var laupīt prieku un kā to atgūt. Bet vispirms uzzināsim, kas ir īsta prieka avots.

PATIESA PRIEKA AVOTS

3. Par ko liecina viss, ko ir radījis Jehova? (Sk. arī attēlus.)

³ Jehova ir laimīgs, un viņš vēlas, lai arī mēs būtu priecīgi un laimīgi. Par to, ka Jehova izjūt prieku, liecina pasaule, ko viņš ir radījis. Mēs varam vērot elpu aizraujošas ainavas, priecāties par krāsu dažādību, līdz asarām smieties par dzīvnieku rotaļām un baudīt garšīgu ēdienu. Dievs patiešām mūs mīl un grib, lai dzīve mums sagādātu prieku.

Zilonēns: Image © Romi Gamit/​Shutterstock; pingvīnēni: Vladimir Seliverstov/​500px via Getty Images; kazlēni: Rita Kochmarjova/​stock.adobe.com; delfīni: georgeclerk/​E+ via Getty Images

4. a) Kā Jehova var saglabāt prieku, kaut arī redz visas nelaimes un ciešanas? b) Ko Jehova dāvā saviem kalpiem? (Psalms 16:11.)

⁴ Tas, ka Jehova Bībelē ir saukts par ”laimīgo Dievu”, nenozīmē, ka viņš neliekas ne zinis par nelaimēm un ciešanām, ar ko sastopas cilvēki. (1. Tim. 1:11.) Taču viņš nezaudē prieku, jo zina, ka visām ciešanām drīz pienāks gals. Viņš ir noteicis konkrētu laiku, kad darīs galu bēdām un ciešanām, un pacietīgi gaida, kad tā diena pienāks. Tomēr Jehova saprot, kā mēs jūtamies, un vēlas mums palīdzēt. Viņš visdažādākajos veidos palīdz saviem kalpiem, piemēram, viņš tiem dāvā prieku. (Nolasīt Psalmu 16:11.)

5., 6. Kāpēc no visām Jehovas radītajām būtnēm Jēzus ir pats laimīgākais?

⁵ No visām Jehovas radītajām būtnēm pats laimīgākais ir Jēzus, un tam ir vairāki iemesli. Kā teikts Bībelē, ”viņš ir neredzamā Dieva attēls”, tātad viņš nevainojami atspoguļo sava Tēva personību. (Kol. 1:15; 1. Tim. 6:15.) Turklāt Jēzus ar savu Tēvu, kas ir patiesā prieka avots, ir pavadījis vairāk laika nekā jebkura cita būtne.

⁶ Tēva gribas pildīšana Jēzum vienmēr ir sagādājusi prieku. (Sāl. pam. 8:30, 31; Jāņa 8:29.) Tā kā viņš pašaizliedzīgi pilda Jehovas gribu, Jehova pret viņu ir ļoti labvēlīgs. (Mat. 3:17.)

7. Kā var gūt patiesu prieku?

⁷ Arī mēs gūsim patiesu prieku, ja aizvien vairāk tuvosimies Jehovam, kas ir īsta prieka avots. Jo vairāk mēs cenšamies viņu iepazīt, jo labāk mums izdodas viņam līdzināties. Tas savukārt mums sagādā prieku. Vēl mums sagādā prieku Dieva gribas pildīšana un apziņa, ka viņš pret mums ir labvēlīgs.a (Ps. 33:12.) Bet kādam no Dieva kalpiem laiku pa laikam zūd prieks un kāds to varbūt vispār vairs nejūt. Vai tas nozīmē, ka cilvēks ir zaudējis Dieva labvēlību? Nē, tā nav. Jehova labi saprot, ka dzīve tādā pasaulē, kāda tā ir tagad, var sagādāt sāpes un bēdas. (Ps. 103:14.) Tālāk ir apskatīts, kas mums var laupīt prieku un kā to atgūt.

LAI NEKAS MUMS NELAUPA PRIEKU

8. Kā mūs var ietekmēt grūtības?

⁸ Dažādas grūtības. Daudzi Jehovas kalpi sastopas ar grūtībām: pieredz netaisnīgu izturēšanos ticības dēļ, cieš dabas katastrofās, cīnās ar nabadzību, slimībām un vecuma nespēku. Ja mēs savā situācijā neko daudz nevaram mainīt, mums var zust prieks. Ne velti Bībelē teikts, ka ”sirdssāpes nospiež garu”. (Sāl. pam. 15:13.) Kāds draudzes vecākais, vārdā Haralambs, četru gadu laikā zaudēja trīs ļoti tuvus cilvēkus. Vispirms nomira viņa vienīgais brālis, un tad viens pēc otra viņa vecāki. Haralambs teica: ”Man uzmācās vientulības un bezspēcības sajūta. Es pārdzīvoju, ka aizņemtības dēļ nebiju pavadījis ar vecākiem un brāli tik daudz laika, kā būtu gribējis.” Dažādas grūtības tik tiešām var izsūkt visus spēkus.

9. Kā mēs varam atgūt prieku? (Jeremijas 29:4—7, 10.)

⁹ Kā atgūt prieku? Mums jāraugās reāli uz savu situāciju un jābūt pateicīgiem Jehovam par to, kas mums ir. Pasaule uzspiež uzskatu, ka cilvēks var būt laimīgs tikai tad, ja viņa dzīve līdzinās bildei uz žurnāla vāka. Bet tāds viedoklis neatbilst patiesībai. Senajiem ebrejiem, kas bija nonākuši trimdā Babilonā, Jehova lika samierināties ar gūstu un darīt to, ko viņi savā situācijā varēja darīt. (Nolasīt Jeremijas 29:4—7, 10.) Ko mēs varam secināt? Mums jāraugās reāli uz savu situāciju un jābūt Jehovam pateicīgiem par to, kas mūsu dzīvē ir labs. Jehova mūs neatstās vienus — viņš mums palīdzēs. (Ps. 63:7; 146:5.) Kāda kristiete, vārdā Efija, kas autokatastrofā guva tādas traumas, ka viņai iestājās paralīze, sacīja: ”Jehova, ģimenes locekļi un draudze man ir tik daudz palīdzējuši un mani tā atbalstījuši, ka tā būtu liela nepateicība, ja es padotos. Es gribu, lai viņi redzētu, ka esmu bezgala pateicīga par visu, kas manā labā ir darīts.”

10. Kā mēs varam saglabāt prieku grūtībās?

¹⁰ Mēs varam saglabāt prieku arī tad, ja mūsu dzīve ne tuvu nav ideāla un ja ar mums pašiem vai mūsu tuviniekiem notiek kaut kas briesmīgs.b (Ps. 126:5.) Tas ir iespējams tāpēc, ka mūsu prieks nav atkarīgs no ārējiem apstākļiem. Kāda pioniere, vārdā Marija, teica: ”Grūtībās mēs nezaudējam prieku tāpēc, ka turam prātā Jehovas solījumus. Tas nenozīmē, ka es nekad neesmu bēdīga un nenobirdinu ne asaru. Bet debesu Tēvs man palīdz saglabāt prieku.” Visas mūsu problēmas, lai cik smagas tās nebūtu, ir īslaicīgas — tās ir kā pēdu nospiedumi jūras krastā. Jau pavisam drīz tās, tēlaini runājot, tiks aizskalotas prom un no tām nepaliks ne miņas.

11. Par ko liecina apustuļa Pāvila dzīve?

¹¹ Varbūt kādam reizēm šķiet, ka viņa problēmas un grūtības liecina par Jehovas nelabvēlību. Ja mums sāk uzmākties tādas domas, atsauksim atmiņā, kā ir klājies citiem Jehovas kalpiem, piemēram, apustulim Pāvilam. Jēzus bija izraudzījies Pāvilu, lai tas darītu zināmu labo vēsti ”tautām, ķēniņiem un izraēliešiem”. (Ap. d. 9:15.) Lai gan Pāvilam bija uzticēts šāds godpilns uzdevums, viņa dzīvē grūtību netrūka. (2. Kor. 11:23—27.) Vai tas nozīmēja, ka viņš ir zaudējis Jehovas labvēlību? Protams, nē. Pāvils visos pārbaudījumos palika uzticīgs Jehovam, un tas skaidri pierāda, ka Jehova bija ar viņu. (Rom. 5:3—5.) Arī mēs par spīti grūtībām paliekam uzticīgi Jehovam, tātad varam nešaubīties par Jehovas labvēlību pret mums.

12. Kādas izjūtas mūs var pārņemt, ja nepiepildās mūsu cerības?

¹² Cerības, kas nav piepildījušās. (Sāl. pam. 13:12.) Mīlestība pret Jehovu un pateicība par visu, ko viņš mūsu labā ir darījis, mudina izvirzīt garīgus mērķus. Tomēr, ja būsim izvirzījuši mērķi, ko mūsu apstākļos sasniegt nav reāli, mēs piedzīvosim vilšanos. (Sāl. pam. 17:22.) Kāda pioniere, ko sauc Hollija, stāstīja: ”Es gribēju mācīties valstības sludinātāju skolā un pēc tam doties sludināt uz kādu citu zemi vai arī piedalīties būvniecībā Ramapo. Taču apstākļi mainījās, un es nevarēju sasniegt nevienu no šiem mērķiem. Tas mani ļoti sarūgtināja. Ir nomācoši, ja gribi daudz ko paveikt, bet nesanāk.” Daudzi Jehovas kalpi jūtas līdzīgi.

13. Kādus mērķus mēs varētu izvirzīt, ja apstākļi mums neļauj kalpošanā darīt tik daudz, cik vēlamies?

¹³ Kā atgūt prieku? Nekad neaizmirsīsim, ka Jehova no mums neprasa vairāk, kā mēs spējam dot. Viņš mūs vērtē nevis pēc tā, cik daudz mēs darām kalpošanā, bet pēc tā, kādi cilvēki mēs esam. Jehova vēlas, lai mēs būtu pazemīgi un uzticīgi viņam. (Mih. 6:8; 1. Kor. 4:2.) Tātad mums no sevis nebūtu jāprasa vairāk, kā mēs spējam paveikt.c Ja apstākļi mums neļauj darīt kalpošanā Jehovam to, ko mēs gribētu, padomāsim, ko mēs tomēr varam darīt. Varbūt mēs varam būt par atbalstu kādam jaunietim viņa garīgajā izaugsmē, bet varbūt varam palīdzēt kādam vecāka gadagājuma ticības biedram. Padomāsim, pie kura brāļa vai māsas varētu iegriezties, lai viņu uzmundrinātu, un kuram mēs varētu piezvanīt vai uzrakstīt īsziņu. Ja tieksimies pēc šādiem reālistiskiem mērķiem, Jehova mums dāvās prieku. Turklāt jaunajā pasaulē mums kalpošanā Jehovam pavērsies tādas iespējas, kādas šobrīd nespējam pat iztēloties. Tas laiks vairs nav aiz kalniem. Iepriekšminētā Hollija sacīja: ”Kad man sašļūk dūša, es sev atgādinu, ka priekšā ir mūžība un ka ar Jehovas atbalstu es varēšu darīt kalpošanā visu, ko vien vēlēšos.”

14. Kas vēl var laupīt prieku?

¹⁴ Vēlme dzīvot par prieku sev. Daudzi internetā popularizē uzskatu, ka ir jādzīvo par prieku sev, jo tikai tā esot gūstama patiesa laime. Galvenais esot vaļasprieki, iepirkšanās un ceļošana. Nav nekas slikts, ja darām to, kas mums sagādā prieku. Jehova vēlas, lai mēs priecātos par visu, kas ir skaists. Tomēr daudzi, kas dzīvo par prieku sev, ar laiku atskārst, ka tāds dzīvesveids nesniedz īstu gandarījumu. Kāda pioniere, vārdā Eva, teica: ”Ja dzīve grozās tikai ap sevi, tad, lai ko tu dabūtu, nekad nav gana.” Dzīvošana par prieku tikai sev rada tukšuma sajūtu.

15. Par ko pārliecinājās ķēniņš Sālamans?

¹⁵ Par to pārliecinājās arī ķēniņš Sālamans. Reiz viņš izdomāja, ka apmierinās visas savas vēlmes — baudīs visgaršīgākos ēdienus, klausīsies visskaistāko mūziku un iegādāsies visu, ko vien sirds kāro. Taču īstu gandarījumu viņš neizjuta. Viņš teica: ”Acij nav gana redzētā, nedz ausij pietiek dzirdētā.” (Pulc. 1:8; 2:1—11.) Pasaulē izplatītie priekšstati par prieku un laimi ir kā viltota nauda: izskatās īsta, bet par to neko nevar nopirkt.

16. Ko mēs gūstam, ja darām kaut ko citu labā? (Sk. arī attēlus.)

¹⁶ Kā atgūt prieku? Jēzus teica: ”Lielāka laime ir dot nekā ņemt.” (Ap. d. 20:35.) Kāds draudzes vecākais, ko sauc Alekoss, sacīja: ”Es cenšos palīdzēt citiem, pat ja tas, ko es daru, nav nekas liels. Jo vairāk es kaut ko daru citu labā, jo mazāk domāju par savām vēlmēm. Tas man liek justies priecīgam.” Ko mēs varētu darīt citu labā? Uzmundrināsim tos, kam klājas grūti! Kaut arī mēs nevaram atrisināt otra problēmas, mēs varam viņu līdzjūtīgi uzklausīt un mudināt ”likt savu nastu uz Jehovas pleciem”. (Ps. 55:22; 68:19.) Atgādināsim ticības biedram, ka Jehova viņu nav pametis. (Ps. 37:28; Jes. 59:1.) Varbūt iziesim ar viņu kopīgā pastaigā vai palīdzēsim viņam praktiskā ziņā, piemēram, pagatavosim pusdienas. Tā kā sludināšana vienmēr sagādā prieku, uzaicināsim ticības biedru doties kopā sludināt. Centīsimies būt labi instrumenti Jehovas rokās! Rūpes par citiem mūs dara patiesi laimīgus. (Sāl. pam. 11:25.)

17. Kāpēc ir svarīgi, lai mums būtu ciešas attiecības ar Jehovu? (Psalms 43:4.)

¹⁷ Mēs varam būt patiesi laimīgi, ja veidojam aizvien ciešākas attiecības ar debesu Tēvu. Viņš ir mūsu ”līksmība un prieks”. (Nolasīt Psalmu 43:4.) Lai kas mums būtu jāpieredz, mums nav jābaiļojas un jākrīt izmisumā. Ja mūsu dzīvē galvenais būs Jehova, viņš mums palīdzēs būt laimīgiem mūžīgi. (Ps. 144:15.)