Kā saglabāt dzīvesprieku vecumdienās

1., 2. Kā Jehova raugās uz saviem kalpiem, kas ir jau gados? (Psalms 92:12—14; sk. arī attēlu.)

DAŽĀDĀS pasaules daļās attieksme pret novecošanu ir dažāda. Vieni uzskata, ka būt krietni vecākam par citiem ir liels gods. Bet citi pret novecošanu cīnās visiem iespējamiem līdzekļiem un dara visu, lai izskatītos jaunāki par saviem gadiem. Pirmais sirmais mats kļūst par īstu traģēdiju. Tas ļauj saprast, cik grūti daudziem cilvēkiem ir samierināties ar faktu, ka viņi noveco.

² Bet mūsu debesu Tēvam ir pilnīgi citāda attieksme pret tiem, kas ir jau gados. (Sāl. pam. 16:31.) Viņš savus kalpus, kas ir sasnieguši cienījamu vecumu, pielīdzina raženiem kokiem. (Nolasīt Psalmu 92:12—14.) Kad gadu desmitiem augušam kokam kuplais vainags saplaukst vienos ziedos, skats ir neaizmirstams. Pavasaros vieni no krāšņākajiem kokiem ir Japānas ķirši — sakuras. Daži ķirši ir vairāk nekā tūkstoš gadu veci, un tie ir apbrīnojami skaisti. Tikpat skaisti Jehovas acīs ir viņa kalpi, kas ir krietni gados. Jehova pievērš uzmanību viņu iekšējam krāšņumam. Viņi daudzu gadu garumā ir saglabājuši uzticību gan baltās, gan nebaltās dienās.

3. Miniet piemērus, kas liecina, ka arī tiem, kas ir sasnieguši cienījamu vecumu, Jehova uztic svarīgus uzdevumus!

³ Par to, ka Jehova augstu vērtē savus kalpus, kas ir krietni gados, liecina tas, ka viņš tiem uztic dažādus uzdevumus.a Kad Jehova paziņoja, ka Sārai piedzims dēls, no kura radīsies varena tauta, un viņa kļūs par Mesijas priekšteci, viņa bija sasniegusi ļoti cienījamu vecumu. (1. Moz. 17:15—19.) Kad Jehova Mozum uzdeva aizvest izraēliešus no Ēģiptes, Mozum plecos jau bija liela gadu nasta. (2. Moz. 7:6, 7.) Kad Jehova iedvesmoja apustuli Jāni, lai tas uzrakstītu piecas grāmatas, kas vēlāk tika iekļautas Bībelē, Jānis bija ievērojamā vecumā.

4. Kas palīdz izturēt dzīves grūtības vecumdienās? (Sālamana pamācības 15:15; sk. arī attēlu.)

⁴ Vecumdienas nāk ar savām grūtībām. Kāda mūsu māsa izteicās: ”Vecums nav nekāda joka lieta.” Ja kristieši arī vecumdienās saglabā priekub, viņiem ir daudz vieglāk izturēt grūtības. (Nolasīt Sālamana pamācības 15:15.) Rakstā ir minēti vairāki ieteikumi, kā saglabāt dzīvesprieku. Vēl tajā apskatīts, kā gados vecajiem brāļiem un māsām var palīdzēt ticības biedri. Bet vispirms aplūkosim, kāpēc vecumdienās saglabāt dzīvesprieku ne vienmēr ir viegli.

KĀPĒC VECUMDIENĀS VAR ZUST DZĪVESPRIEKS

5. Kāda iemesla dēļ daudziem vecumdienās uzmācas nomāktība?

⁵ Kāpēc var uzmākties nomāktība? Iespējams, prieku laupa apziņa, ka vairs nespējam darīt to, ko varējām agrāk. Varbūt mēs ilgojamies pēc tām dienām, kad bijām jaunāki un veselāki. (Pulc. 7:10.) Kāda kristiete, vārdā Rūbija, stāstīja: ”Man ir grūti apģērbties, jo esmu kļuvusi stīva un visas maliņas sāp. Ir grūti pat pacelt kāju, lai uzvilktu zeķi. Plaukstu locītavas ir sakropļojis artrīts, un tāpēc pat vienkārši darbi sagādā lielas grūtības.” Kristietis, vārdā Herolds, kas ir strādājis Bētelē, dalījās savās raizēs: ”Mani kaitina tas, ka vairs neesmu tāds, kāds biju. Jaunībā es biju labs sportists, un jo īpaši man patika beisbols. Draugi vienmēr teica: ”Dodiet bumbiņu Heroldam! Viņš nekad nekļūdās!” Tagad es pat nevarētu aizmest bumbiņu pietiekami tālu.”

6. a) Kas vēl sarūgtina daudzus, kas ir gados? b) Kā izlemt, vai nav pienācis laiks atteikties no automašīnas vadīšanas? (Sk. šajā numurā publicēto rakstu ”Kad pārtraukt vadīt auto?”.)

⁶ Daudziem nepatīkami ir arī tas, ka viņi kļūst atkarīgi no citiem, vairs nevar iztikt bez aprūpētāja vai arī vairs nevar dzīvot vieni. Citiem redze vai vispārējais veselības stāvoklis ir pasliktinājies tiktāl, ka viņi vairs nevar vadīt automašīnu vai vispār vieni paši kaut kur doties, un tas viņus sarūgtina. Bet atcerēsimies: Jehovas un ticības biedru acīs mūsu vērtību nenosaka tas, vai varam par sevi parūpēties, dzīvot vieni paši un vadīt automašīnu. Jehova saprot, kā mēs jūtamies. Viņam galvenais ir nevis mūsu fiziskais stāvoklis, bet gan tas, vai mīlam viņu un ticības biedrus. (1. Sam. 16:7.)

7. Kas jāpatur prātā tiem gados vecajiem Jehovas kalpiem, kurus apbēdina fakts, ka ļaunās pasaules gals vēl nav pienācis?

⁷ Ne vienu vien kristieti mūža novakarē apbēdina fakts, ka ļaunās pasaules gals, ko viņš tik ļoti ir gaidījis, vēl nav pienācis. Taču paturēsim prātā, ka Jehova jau sen ir noteicis konkrētu laiku, kad viņš darīs galu visam ļaunumam, un viņš pacietīgi gaida, kad šis laiks pienāks. (Jes. 30:18.) Viņa pacietības dēļ miljoniem cilvēku ir pietiekami daudz iespēju viņu iepazīt un sākt viņam kalpot. (2. Pēt. 3:9.) Tātad, kad mums sāk trūkt pacietības, pacentīsimies domāt par to, cik daudz vēl būs tādu cilvēku, kam nāks par labu Jehovas pacietība. Piemēram, vai mēs nepriecātos, ja kāds mūsu radinieks, kas vēl nekalpo Jehovam, nostātos Jehovas pusē?

8. Kā cilvēkus ietekmē pastāvīgas sāpes un dažādas hroniskas kaites?

⁸ Ja cilvēkam nemitīgi kaut kas sāp, ir liela iespēja, ka viņš kādā brīdī pateiks vai izdarīs kaut ko tādu, ko vēlāk nožēlos. Tā var notikt gan ar jauniem, gan ar veciem. (Pulc. 7:7; Jēk. 3:2.) Piemēram, kad dievbijīgais Ījabs cieta lielas mokas, viņa ”vārdi bija neprātīgi”. (Īj. 6:1—3.) Dažu padzīvojušu cilvēku personība mainās kādas slimības vai medikamentu ietekmē. Protams, kristieši savu vecumu vai veselības stāvokli neizmanto par attaisnojumu nelaipnai vai patmīlīgai rīcībai. Ja atskārstam, ka esam kādu aizvainojuši, mums tūlīt pat jāatvainojas. (Mat. 5:23, 24.)

KĀ NEZAUDĒT DZĪVESPRIEKU

9. Kāpēc nav jāatsakās no ticības biedru piedāvātās palīdzības? (Sk. arī attēlu.)

⁹ Neatteiksimies no palīdzības. (Gal. 6:2.) Pieņemt palīdzību sākumā varbūt ir grūti. Kāda mūsu māsa, vārdā Grētla, atzina: ”Man vienmēr pirmā doma bija: ka tikai es kādu neapgrūtinātu! Pagāja kāds laiks, kamēr man izdevās mainīt savu attieksmi un atzīt, ka nevaru iztikt bez citu palīdzības.” Bet, ja mēs ļaujam citiem mums palīdzēt, tad viņi var izjust to prieku, ko var gūt, tikai dodot. (Ap. d. 20:35.) Savukārt mēs paši būsim ļoti pacilāti, kad izjutīsim ticības biedru mīlestību un redzēsim, cik dārgi mēs viņiem esam.

10. Kāpēc jāpateicas tiem, kas mums palīdz? (Sk. arī attēlu.)

¹⁰ Pateiksimies. (Kol. 3:15; 1. Tes. 5:18.) Kad mums dara labu, mēs, protams, esam pateicīgi. Bet vai mēs dažreiz neaizmirstam izpaust savu pateicību? Tam nav jābūt nekam īpašam — pietiek pat ar smaidu un vienkāršu ”paldies”, lai draugi sajustu, ka mēs augstu vērtējam viņu pūles. Lūk, ko teica kristiete, vārdā Lija, kas aprūpē gados vecus Bēteles saimes locekļus: ”Kāda māsa man vienmēr uzraksta pateicības vārdus. Tās nav nekādas garās vēstules — tikai daži vārdi uz lapiņas, bet tas ir tik mīļi! Mani ļoti iepriecina viņas zīmītes, jo tās ļauj saprast, ka viņa ir pateicīga par manu palīdzību.”

11. Kā gados veci kristieši var palīdzēt citiem? (Sk. arī attēlu.)

¹¹ Centīsimies palīdzēt citiem. Ja veltījam laiku un spēku citiem, mēs mazāk domājam par savām problēmām. Vecus cilvēkus var salīdzināt ar gudrām grāmatām. Bet, lai cik daudz gudrību būtu grāmatā, no tās nav nekāda labuma, ja tā paliek plauktā. Gados vecie brāļi un māsas, dalieties savā pieredzē un zināšanās ar jauniešiem! Lai būtu vieglāk sākt sarunu, uzdodiet viņiem jautājumus un tad klausieties. Pēc tam stāstiet, kā Jehova jums ir palīdzējis, un uzsveriet, ka tad, ja viņi klausīs Jehovam, arī viņi būs laimīgi. Garīgi stiprinot gados jaunus brāļus un māsas, jūs paši izjutīsiet lielu prieku un gandarījumu. (Ps. 71:18.)

12. Uz kādu Jehovas solījumu var paļauties tie, kas ir sasnieguši cienījamu vecumu? (Jesajas 46:4; sk. arī attēlu.)

¹² Lūgsim Jehovam spēku. Dažkārt mums galīgi nav spēka, un tas var nomākt. Bet Jehovam piemīt neierobežots spēks. Bībelē teikts, ka viņš ”nepiekūst un nenogurst”. (Jes. 40:28.) Viņš mums var dot tik daudz spēka, cik vien vajadzīgs. (Jes. 40:29—31.) Jehova ir apsolījis, ka viņš palīdzēs saviem kalpiem, un viņš vienmēr tur savus solījumus. (Nolasīt Jesajas 46:4; Joz. 23:14; Jes. 55:10, 11.) Tāpēc nevilcināsimies vērsties pie Jehovas! Mēs noteikti pārliecināsimies par viņa mīlestību, un tas mums palīdzēs atgūt prieku.

13. Kas jāpatur prātā, kā izriet no 2. Korintiešiem 4:16—18? (Sk. arī attēlu.)

¹³ Turēsim prātā, ka reiz mēs atkal būsim jauni un stipri. Grūtības daudz vieglāk ir izturēt tad, ja neaizmirstam, ka tās neilgs mūžam. Kā liecina Bībele, drīz pienāks laiks, kad nevienam vairs nebūs jācieš vecuma un sliktas veselības dēļ. (Īj. 33:25; Jes. 33:24.) Mūs var iepriecināt apziņa, ka mūsu dzīves labākie gadi ir nevis aiz muguras, bet priekšā. (Nolasīt 2. Korintiešiem 4:16—18.)

KĀ VAR PALĪDZĒT CITI

14. Kāpēc ir svarīgi zvanīt gados vecajiem ticības biedriem un viņus apmeklēt?

¹⁴ Regulāri zvanīsim gados vecajiem ticības biedriem un apmeklēsim viņus. (Ebr. 13:16.) Daudzi veci cilvēki jūtas vientuļi. Kāds kristietis, vārdā Kamils, kurš veselības stāvokļa dēļ nevar iziet no mājām, sacīja: ”Es esmu iesprostots četrās sienās, tāpēc jūtos kā vecs lauva krātiņā. Man tas ir pagalam apnicis, un bieži vien viss mani kaitina un krīt uz nerviem.” Gados vecajiem ticības biedriem jājūt, ka viņus neesam aizmirsuši un ka viņi mums ir dārgi, tāpēc apciemosim viņus. Droši vien ikvienam no mums ir gadījies, ka viņš ir gribējis piezvanīt kādam vecam brālim vai māsai vai to apciemot, bet tas nav sanācis. To var saprast, jo mēs visi esam ļoti aizņemti. Ir skaidrs, kāpēc Bībelē kristieši ir aicināti ”pārliecināties, kas ir svarīgākais”. (Filip. 1:10.) Apciemot gados vecus ticības biedrus neapšaubāmi ir ļoti svarīgi. Varbūt mēs varam ierakstīt kalendārā, kad mēs varētu aizsūtīt kādam gados vecam ticības biedram īsziņu vai piezvanīt. Ieplānosim arī apciemot gados vecos brāļus un māsas. Pretējā gadījumā mūsu labie nodomi paliks tikai ieceres līmenī.

15. Ko gados jauni kristieši varētu darīt kopā ar tiem, kas sasnieguši cienījamu vecumu?

¹⁵ Daži jaunieši varbūt nezina, par ko runāt ar vecāka gadagājuma ticības biedriem un ko darīt kopā ar tiem. Bet par to nevajag raizēties. Izturieties pret gados vecajiem ticības biedriem draudzīgi un interesējieties par viņiem. (Sāl. pam. 17:17.) Piemēram, pirms un pēc draudzes sapulces parunājieties ar kādu no viņiem. Ko jūs varētu pajautāt? Apvaicājieties, kāds ir viņa mīļākais Bībeles pants, vai palūdziet, lai viņš pastāsta kaut ko jautru no savas bērnības. Vēl jūs varat piedāvāt kopā noskatīties kādu JW Broadcasting^® raidījumu. Jūs varat kādam brālim vai māsai palīdzēt praktiski. Piemēram, jūs varat pārbaudīt, vai viņa viedierīcei nav vajadzīgi atjauninājumi, un lejupielādēt jaunākos sapulcēm paredzētos materiālus. Kāda gados veca kristiete, ko sauc Kerola, ieteica: ”Piedāvājiet kopā darīt kaut ko tādu, kas jums pašiem sagādā prieku. Lai gan es vairs neesmu nekāda jaunā, man gribas priecāties par dzīvi. Man patīk staigāt pa veikaliem, pasēdēt kādā kafejnīcā un patīk izbraukt dabā.” Mūsu māsa Maira stāstīja: ”Man ir kāda draudzene, kurai ir 90 gadu. Mums ir 57 gadu starpība, bet es to it nemaz nejūtu. Mēs bieži kopā smejamies un skatāmies filmas. Bet, kad jārisina dažādas problēmas, mēs viena otrai prasām padomu.”

16. Kāpēc ir labi, ja kāds pavada gados vecu ticības biedru pie ārsta?

¹⁶ Pavadīsim gados vecos ticības biedrus, kad viņiem jāapmeklē ārsts. Mēs varam ne vien aizvest viņus, bet arī piedāvāties pavadīt viņus vizītē pie ārsta, lai pārliecinātos, ka personāls pret viņiem labi izturas un pievērš viņiem pietiekamu uzmanību. (Jes. 1:17.) Kā vēl var palīdzēt? Uzmanīgi klausīsimies un pierakstīsim, ko ārsts saka. Mūsu māsa, vārdā Rūta, stāstīja: ”Kad es viena pati eju pie ārstiem, viņi bieži vien neieklausās manī, kā nākas. Ir gadījies, ka man pat pasaka: ”Tās ir psiholoģiskas dabas problēmas. Ziniet, viss ir tikai jūsu galvā.” Bet, kad man kāds ir atnācis līdzi, pret mani izturas pilnīgi citādi. Esmu no sirds pateicīga brāļiem un māsām, kas atrod laiku, lai mani pavadītu pie ārsta.”

17. Kā mēs varam palīdzēt vecāka gadagājuma ticības biedriem, lai viņi varētu piedalīties sludināšanā?

¹⁷ Uzaicināsim viņus kopā sludināt. Daudzi vecāka gadagājuma ticības biedri vairs nespēj sludināt pa mājām. Varbūt mēs varētu kādu no viņiem uzaicināt kopā ar mums sludināt pie stenda un sagādāt krēslu, uz kura šis brālis vai māsa varētu sēdēt. Vai arī mēs varētu šo ticības biedru uzaicināt uz Bībeles nodarbību un varbūt pat atnākt ar Bībeles skolnieku pie šī ticības biedra uz mājām. Draudzes vecākie var organizēt sludināšanas sapulces padzīvojušo ticības biedru mājās, lai tiem būtu vieglāk piedalīties sludināšanā. Jehova augstu vērtē it visu, ko darām, lai atbalstītu gados vecos brāļus un māsas. (Sāl. pam. 3:27; Rom. 12:10.)

18. Par ko ir runa nākamajā studējamā rakstā?

¹⁸ Šis raksts mums atgādināja, cik dārgi Jehovam ir viņa kalpi, kas sasnieguši cienījamu vecumu. Tāda pati attieksme pret šiem brāļiem un māsām ir mums visiem — mēs viņus dziļi cienām un sirsnīgi mīlam. Protams, vecumdienas nāk ar savām grūtībām, bet Jehova saviem kalpiem palīdz nezaudēt dzīvesprieku. (Ps. 37:25.) Nekad neaizmirsīsim: mūsu dzīves labākie gadi ir nevis aiz muguras, bet priekšā! Bet kā prieku var saglabāt tie kristieši, kas aprūpē gados vecu ģimenes locekli vai arī slimu bērnu vai draugu? Šis jautājums ir iztirzāts nākamajā studējamā rakstā.