Kā Jehova mierina savus kalpus

1. Kāda bija ebreju trimdinieku situācija, un kā viņi jutās?

DAUDZU gadu garumā ebreju tauta nebija klausījusi Jehovam. Ļaudis smagi grēkoja un neņēma vērā Jehovas brīdinājumus, tāpēc Jehova pieļāva, ka babilonieši izposta viņu zemi un viņus aizved trimdā uz Babiloniju. (2. Laiku 36:15, 16, 20, 21.) Kāda bija ebreju trimdinieku dzīve? Svešajā zemē viņi dzīvoja diezgan brīvi — viņi varēja strādāt, būvēt mājas un darīt daudz ko citu. (Jer. 29:4—7.) Tomēr viņiem nebija viegli. Lūk, ko rakstīja viens no trimdiniekiem: ”Pie Babilonas upēm — tur mēs sēdējām un raudājām, atcerēdamies Cionu.” (Ps. 137:1.) Viņiem bija vajadzīgs mierinājums. Bet kur tādu varēja rast?

2., 3. a) Ko Jehova darīja jau ilgi pirms tam, kad ebreji nonāca trimdā? b) Kas ir apskatīts šajā rakstā?

² Jehova ir ”visa mierinājuma Dievs”. (2. Kor. 1:3.) Viņš mīl savus kalpus, tāpēc vēlas tos mierināt. Jehova zināja, ka daļa trimdinieku nožēlos savus pārkāpumus un atgriezīsies pie viņa. (Jes. 59:20.) Jau vairāk nekā 100 gadu pirms trimdas Jehova lika pravietim Jesajam uzrakstīt grāmatu, kurā bija ietverta gaiša un cerību pilna vēsts. Jesaja rakstīja: ””Mieriniet, mieriniet manu tautu!” aicina jūsu Dievs.” (Jes. 40:1.) Jesajas pravietojumos ebreju trimdinieki rada mierinājumu.

³ Šajā rakstā ir apskatīti trīs veidi, kā Jehova mierināja ebreju trimdiniekus: 1) viņš apsolīja, ka piedos tiem, kas nožēlo grēkus; 2) viņš dāvāja savai tautai cerību; 3) viņš kliedēja savu kalpu bažas. Tā kā arī kristiešiem reizēm ir vajadzīgs mierinājums, pārdomāsim, kā tas, ko pieredzēja ebreju trimdinieki, attiecas uz mums.

JEHOVA ŽĒLSIRDĪGI PIEDOD

4. Kā izpaudās Jehovas līdzjūtība? (Jesajas 55:7.)

⁴ Jehova Bībelē ir saukts par ”līdzjūtības Tēvu”. (2. Kor. 1:3.) Par viņa līdzjūtību liecināja tas, ka viņš apsolīja piedot tiem, kas nožēlos savus grēkus. (Nolasīt Jesajas 55:7.) Viņš teica: ”Savā mūžīgajā mīlestībā es par tevi iežēlošos.” (Jes. 54:8.) Ebreju tautai, protams, bija jāpieredz savas rīcības sekas, bet Jehova bija apsolījis, ka viņi nepaliks Babilonijā mūžīgi. (Jes. 40:2.) Jehovas uzmundrinošie vārdi noteikti deva spēku ebrejiem, kas nožēloja, ka nebija klausījuši Jehovam.

5. Kāpēc to, ka Jehova piedod grēkus, mēs varam saprast labāk nekā ebreju trimdinieki?

⁵ Kā tas attiecas uz mums? Jehova labprāt piedod saviem kalpiem. Mēs to varam saprast vēl labāk nekā ebreju trimdinieki, jo zinām, uz kāda pamata Jehova piedod grēkus. Simtiem gadu pēc tam, kad bija pravietojis Jesaja, Jehova sūtīja uz zemi savu mīļo Dēlu, lai tas ziedotu savu dzīvību. Tā tika sagādāts izpirkums, uz kura pamata Jehova piedod nožēlas māktiem grēciniekiem un viņu grēki ”top izdzēsti”. (Ap. d. 3:19; Jes. 1:18; Efes. 1:7.) Jehova patiešām ir žēlsirdīgs Dievs.

6. Kā var mierināt apziņa, ka Jehova ir žēlsirdīgs? (Sk. arī attēlu.)

⁶ Jehovas iedvesmotie vārdi, kas lasāmi Jesajas 55:7, var mierināt tos, kuri ir nožēlojuši savas agrākās kļūdas, tomēr netiek vaļā no vainas apziņas. Īpaši grūti ir tad, ja cilvēkam joprojām ir jāizjūt savas aplamās rīcības sekas. Taču, ja mēs esam atzinušies grēkos un pārtraukuši nepareizo rīcību, mums nebūtu jāšaubās par to, ka Jehova mums ir piedevis. Kad Jehova kādam ir piedevis grēkus, viņš tos vairs nepiemin. (Salīdzināt Jeremijas 31:34.) Un, ja Jehova nepiemin mūsu pārkāpumus, arī mums tas nebūtu jādara. Jehova pievērš uzmanību tam, ko mēs darām pašlaik. (Eceh. 33:14—16.) Drīz žēlsirdīgais debesu Tēvs panāks, ka nevienam vairs nebūs jācieš savu agrāko kļūdu dēļ.

7. Kas jāpatur prātā tiem, kuri slēpj nopietnu grēku?

⁷ Bet, iespējams, kādu vainas apziņa moka tāpēc, ka viņš slēpj nopietnu grēku. Bībelē teikts, ka tad, ja ir izdarīts nopietns grēks, ir jāvēršas pie draudzes vecākajiem. (Jēk. 5:14, 15.) Tiesa, atzīties grēkā nav viegli. Tomēr jāpatur prātā, lūk, kas: Jehova šiem kristiešiem ir uzdevis palīdzēt tiem, kas garīgā ziņā ir atslābuši, un viņi, mācīdamies no Jehovas, izturas pret ticības biedriem žēlsirdīgi un ar mīlestību. Ja mēs to apzināsimies un nožēlosim, ko esam izdarījuši, mēs jutīsim vēlēšanos vērsties pie draudzes vecākajiem. Kāds kristietis, ko sauc Artursa, pārliecinājās, ka Jehova tādā situācijā palīdz un mierina. Arturu mocīja sirdsapziņa. Viņš stāstīja: ”Es biju pasācis skatīties pornogrāfiju. Kad bija pagājis jau kāds gads, es draudzes sapulcē dzirdēju runu par sirdsapziņu, un pēc tam es visu izstāstīju savai sievai un draudzes vecākajiem. Kad biju to izdarījis, es beidzot izjutu atvieglojumu, tomēr vainas sajūta neatkāpās. Vecākie man centās palīdzēt — viņi man atgādināja, ka Jehova nav novērsies no manis un ka viņš, mīlestības mudināts, visdažādākajos veidos māca savus kalpus. Viņu laipnie vārdi mani dziļi ietekmēja un palīdzēja saprast, ka Jehova man ir piedevis.” Tagad Arturs ir kļuvis par pionieri un draudzes kalpotāju. Ir ļoti mierinoši zināt, ka tad, ja no sirds nožēlojam savus pārkāpumus, Jehova pret mums ir žēlsirdīgs.

JEHOVA DĀVĀ CERĪBU

8. a) Ko Jehova bija apsolījis saviem kalpiem? b) Kā, saskaņā ar Jesajas 40:29—31, cerība varēja ietekmēt ebreju trimdiniekus?

⁸ No cilvēciskā viedokļa ebreju trimdinieku situācija bija bezcerīga. Babilonieši nemēdza atbrīvot gūstekņus. (Jes. 14:17.) Taču Jehova saviem kalpiem dāvāja cerību. Viņš bija apsolījis, ka tos atbrīvos, un nekas viņu nespēj kavēt. (Jes. 44:26; 55:12.) Jehovas acīs Babilonija bija kā putekļu kārtiņa. (Jes. 40:15.) Pietiek uzpūst, un putekļi ir prom. Kā Jehovas solījums ietekmēja trimdiniekus? Tas viņus mierināja. Bet tas vēl nebija viss. Jesaja rakstīja: ”Tie, kas cer uz Jehovu, gūst jaunus spēkus.” (Nolasīt Jesajas 40:29—31.) Cerība viņiem deva spēku — viņi varēja ”celties augšup kā ērgļa spārniem”.

9. Kāpēc ebreju trimdinieki varēja uzticēties Jehovas solījumam?

⁹ Ebreju trimdiniekiem bija pamats uzticēties Jehovas solījumam. Jau bija piepildījies daudz kas, ko Jehova bija paredzējis. Piemēram, Asīrija bija iekarojusi ziemeļu valsti Izraēlu un aizvedusi gūstā tās iedzīvotājus. (Jes. 8:4.) Babilonieši bija izpostījuši Jeruzālemi un aizveduši tautu trimdā. (Jes. 39:5—7.) Ebreji arī zināja, ka ķēniņš Cedekija bija padarīts akls un aizvests uz Babilonu. (Jer. 39:7; Eceh. 12:12, 13.) Tā kā tik daudz pravietojumu jau bija piepildījušies, trimdiniekiem nebija jāšaubās, ka piepildīsies arī Jehovas solījums par viņu atbrīvošanu. (Jes. 42:9; 46:10.)

10. Kā mēs varam uzturēt savu cerību dzīvu?

¹⁰ Kā tas attiecas uz mums? Kad mūs kaut kas nomāc, mēs varam smelties spēku, domājot par Jehovas solījumiem. Lai gan apstākļi pasaulē aizvien pasliktinās un mums, Dieva kalpiem, bieži jāsastopas ar naidīgu attieksmi, mēs nekrītam izmisumā. Jehova ir apsolījis mūžīgu dzīvi uz zemes, kas būs pārtapusi par paradīzi, kur valdīs patiess miers un drošība. Vai tās nav brīnišķīgas izredzes? Mums pastāvīgi jāstiprina sava cerība, lai tā nesāktu bālēt. Citādi tā būtu kā skaista ainava, uz kuru raugāmies caur netīru loga rūti. Kā uzturēt savu cerību dzīvu? Regulāri atvēlēsim laiku pārdomām par to, kāda būs dzīve jaunajā pasaulē! Lasīsim, skatīsimies un klausīsimies mūsu organizācijas publicētos materiālus — rakstus, video un dziesmas —, kuros ir runa par paradīzi. Kad runājam ar Jehovu lūgšanās, mēs varam pieminēt, ko jaunajā pasaulē vēlamies pieredzēt.

11. Kā rīkojas kāda mūsu māsa, kurai ir hroniskas veselības problēmas?

¹¹ Kāda mūsu māsa, vārdā Džoja, kurai ir hroniskas veselības problēmas, daudz reižu ir izjutusi, kā Jehova viņu mierina un stiprina. Viņa sacīja: ”Es zinu, ka Jehova mani saprot, tāpēc es vienmēr viņam stāstu savas bēdas. Viņš atbild uz manām lūgšanām un dod man ”neparastu spēku”.” (2. Kor. 4:7) Džojai patīk iztēloties sevi jaunajā pasaulē, kur nevienam vairs nebūs jāsaka: ”Esmu slims.” (Jes. 33:24.) Arī mēs atgūsim spēku, ja atklāti stāstīsim Jehovam, kā jūtamies, un bieži pārdomāsim viņa solījumus.

12. Kāpēc mēs varam ticēt Jehovas solījumiem? (Sk. arī attēlu.)

¹² Mums, tāpat kā savulaik ebreju trimdiniekiem, ir pamats uzticēties Jehovas solījumiem. Mūsu acu priekšā piepildās daudzi pravietojumi. Piemēram, ir izveidojusies lielvara, kas ”kaut kādā ziņā ir stipra, bet kaut kādā ziņā — vāja”. (Dan. 2:42, 43.) Daudzviet notiek zemestrīces. Jehovas kalpi visā pasaulē sludina labo vēsti par Dieva valstību. (Mat. 24:7, 14.) Gan šo, gan daudzu citu pravietojumu piepildīšanās stiprina mūsu ticību tam, ka īstenosies it viss, ko Jehova ir solījis.

JEHOVA KLIEDĒ SAVU KALPU BAŽAS

13. a) Kas bija pravietots par laiku, kad bija jābeidzas ebreju trimdai? b) Kāpēc ebreju trimdiniekiem nebija jābaidās, kā izriet no Jesajas 41:10—13?

¹³ Jehovas solījums atbrīvot ebreju trimdiniekus viņiem, protams, iedvesa cerību. Taču Jehova zināja, ka īsi pirms atbrīvošanas viņi pieredzēs grūtības. Bija pravietots, ka varens valdnieks iekaros zemes, kas ir kaimiņos Babilonijai, un pēc tam uzbruks pašai Babilonai. (Jes. 41:2—5.) Vai ebrejiem bija jābaidās? Jehova bija licis pravietim Jesajam jau labu laiku iepriekš uzrakstīt šādus mierinošus vārdus: ”Nebaidies — es esmu tev līdzās! Neraizējies — es esmu tavs Dievs!” (Nolasīt Jesajas 41:10—13.) Vārdi ”es esmu tavs Dievs” bija nevis atgādinājums, ka ir jāpielūdz tikai Jehova — tas bija pašsaprotami —, bet gan apliecinājums, ka Jehova joprojām ir ar saviem kalpiem. (Ps. 118:6.)

14. Kas vēl varēja kliedēt ebreju trimdinieku bažas?

¹⁴ Trimdinieku bažas kliedēja arī tas, ka viņi varēja lasīt par Jehovas neierobežoto spēku un gudrību. Jehova aicināja savus kalpus paskatīties uz zvaigznēm. Viņš teica, ka ir radījis tās visas un ikkatru no tām ”sauc vārdā”. (Jes. 40:25—28.) Tas trimdiniekiem iedvesa pārliecību, ka Jehova labi pazīst arī cilvēkus, kas viņam kalpo. Ja viņš ir spējis radīt zvaigznes, viņš noteikti spēj palīdzēt saviem kalpiem. Trimdiniekiem nebija ne jābaiļojas, ne jāraizējas.

15. Ko Jehova ebreju trimdiniekiem lika darīt?

¹⁵ Jehova savai tautai palīdzēja sagatavoties gaidāmajiem notikumiem. Nedaudz iepriekš Jesajas grāmatā var lasīt, ka Dievs teica: ”Mana tauta, ieej iekštelpās un aizslēdz durvis! Paslēpies uz īsu brīdi, kamēr rimsies bargās dusmas.” (Jes. 26:20.) Pirmo reizi šie vārdi, iespējams, piepildījās tad, kad Kīrs iekaroja Babilonu. Kā rakstīja sengrieķu vēsturnieks Ksenofonts, kad Kīrs iegāja Babilonā, viņš saviem kareivjiem ”deva rīkojumu nogalināt ikvienu, kas tiks atrasts ārpus mājas”. Varam tikai iztēloties, cik ļoti nobijušies bija Babilonas iedzīvotāji. Bet ebreju trimdinieki, pēc visa spriežot, klausīja Jehovas norādījumam un izglābās.

16. Kāpēc mums nav jāraizējas par nākotni? (Sk. arī attēlu.)

¹⁶ Kā tas attiecas uz mums? Pavisam drīz cilvēce pieredzēs lielu postu — tas būs pats drūmākais laiks visā vēsturē. Cilvēki kopumā būs apjukuši un izbijušies, bet Jehovas kalpi nezaudēs drosmi. Mēs zinām, ka Jehova ir mūsu Dievs, un tajā laikā mēs skaidri apzināsimies, ka mūsu ”glābšana tuvojas”. (Lūk. 21:28.) Arī tad, kad mums uzbruks tautu apvienotie spēki, mēs paļausimies uz Jehovu. Jehova mūs sargās ar eņģeļu starpniecību, un viņš mums dos norādījumus, no kuru ievērošanas būs atkarīga mūsu dzīvība. Lai gan pagaidām mēs vēl nezinām, kā Jehova mums sniegs informāciju, tomēr, visdrīzāk, mēs saņemsim norādījumus ar draudzes starpniecību. Varētu būt, ka draudzes būs Jesajas pravietojumā minētās ”iekštelpas”, kur mēs varēsim būt drošībā. Lai sagatavotos gaidāmajiem notikumiem, mums jāgādā, lai mums būtu ciešas attiecības ar ticības biedriem, labprāt jāklausa Jehovas organizācijas norādījumiem un jābūt absolūti pārliecinātiem, ka mūsu vadītājs ir Jehova. (Ebr. 10:24, 25; 13:17.)

17. Kas mums jādara, lai izjustu, ka Jehova mūs mierina?

¹⁷ Kā tika apskatīts rakstā, ebreju trimdiniekiem Babilonā nebija viegli, bet Jehova bija parūpējies, lai viņi rastu mierinājumu. Jehova mierinās arī mūs. Lai kas notiktu, paļausimies uz Jehovu! Nešaubīsimies, ka viņš piedod visiem, kas nožēlo pārkāpumus, un uzturēsim savu cerību dzīvu! Jehova ir mums līdzās, tāpēc mums ne no kā nav jābaidās.