Mēs esam apņēmušies iet Jehovas norādīto dzīves ceļu
1 Kopsanāksmēs ”Dievišķais dzīves ceļš” ievērojams notikums bija rezolūcija, kas tika pieņemta pēc beidzamās runas. Tā sākās ar paziņojumu: ”Mēs.. no visas sirds piekrītam, ka Dieva ceļš ir labākais dzīves ceļš.” Atsauc atmiņā dažus no rezolūcijas svarīgākajiem punktiem, kam mēs apliecinājām savu piekrišanu, sakot: ”JĀ!”
2 Mēs esam apņēmušies palikt tīri Jehovas priekšā un šīs pasaules neaptraipīti. Mēs arī turpmāk uzskatīsim Dieva gribu savā dzīvē par galveno. Vadīdamies pēc viņa Rakstiem, Bībeles, mēs nenovirzīsimies ne pa labi, ne pa kreisi un tā apliecināsim, ka Dieva ceļš ir daudz labāks par pasaules ceļu.
3 Pasaule kopumā ir noraidījusi dievišķo dzīves ceļu, un sekas ir bēdīgas. (Jer. 10:23.) Tāpēc mums vienmēr jāmācās no Diženā Skolotāja Jehovas, kas aicina: ”Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!” (Jes. 30:21.) Tas dzīves ceļš, ko Jehova mums ir norādījis Bībelē, ir vislabākais jebkādā ziņā. Lai mēs varētu iet šo ceļu, mums jāapgūst viss, ko Jehova māca.
4 Jehovas sagādātā lieliskā mācību programma. Jehova mums māca, kāda ir īstā dzīves jēga un kāds dzīvesveids ir vislabākais mums pašiem. Mēs uzzinām, kā varam uzlabot savu dzīvi, augot morāli un garīgi, kā arī attīstot prātu. Jehova mums māca, kā dzīvot mierā ar mūsu garīgajiem brāļiem, ar tuviniekiem un ar pārējiem cilvēkiem. To visu mēs apgūstam ar Bībeles un viņa organizācijas palīdzību.
5 Ļoti liela nozīme mācību procesā ir draudzes sapulcēm. Ja regulāri apmeklējam visas piecas sapulces un tajās piedalāmies, mēs iegūstam vispusīgas zināšanas, kas mums palīdz būt sekmīgiem labās vēsts kalpotājiem un dzīvot patiešām kristīgi. (2. Tim. 3:16, 17.) Diženais Skolotājs mums dāvā iespēju iegūt teokrātisku izglītību arī ikvienā kopsanāksmē. Ja atļauj veselība un apstākļi, tad mums būtu jāizvirza sev mērķis nekad neizlaist nevienu sapulci un būt klāt visās kopsanāksmēs no sākuma līdz beigām.
6 Visiem spēkiem centīsimies arī turpmāk iet dievišķo dzīves ceļu, tā sagādādami slavu Jehovam un gūdami mūžīgas svētības. (Jes. 48:17.)