Kāpēc cilvēki baidās no apokalipses?
”VAIRĀKUS gadu desmitus kristīgie fundamentālisti sludina, ka mēs atrodamies uz pilnīga sabiedrības sabrukuma sliekšņa,” žurnālā Time atzīmēja Deimjans Tompsons, reliģiska satura darbu autors. ”Tagad, viņiem par lielu pārsteigumu, šie pareģojumi ir atraduši dzirdīgas ausis, turklāt tos sākuši izplatīt cilvēki, kas kādreiz par tiem smējās, — datorprogrammētāji, darījumu cilvēki un politiķi.” Raksta autors apgalvo, ka bailes no datorsistēmu sabrukuma 2000. gadā ”laicīgi noskaņotus cilvēkus neticamā veidā ir padarījušas par millenārisma piekritējiem”, kam nākotne saistās ar tādām nelaimēm kā ”masveida panika, valdību nespēja strādāt, pārtikas produktu trūkuma izraisīti nemieri un katastrofas, ko radīs lidmašīnu ietriekšanās debesskrāpjos”.
Nedrošības sajūtu pastiprina dažādu ”apokaliptisko” reliģisko grupu darbība. Franču dienas laikrakstā Le Figaro 1999. gada janvārī bija publicēts raksts ”Jeruzaleme un apokalipses sirēnas”, kurā bija teikts, ka saskaņā ar Izraēlas drošības dienestu datiem ”vairāk nekā simts ”millenāristu” uz Eļļas kalna vai tā tuvumā gaida parūsiju vai apokalipsi”.
Izdevumā 1998 Britannica Book of the Year tika publicēts ziņojums par ”pastardienas kultiem”. Tajā bija minēti tie kulti, kuru locekļi ir izdarījuši pašnāvību, — Debesu vārti, Tautas templis un Saules tempļa ordenis, — kā arī reliģiskā grupa Augstākā patiesība, kuras locekļi 1995. gadā Tokijas metro izlaida indīgu gāzi, kas nogalināja 12 cilvēkus un radīja nopietnus veselības traucējumus vairākiem tūkstošiem cilvēku. Ziņojuma beigās tā autors Čikāgas universitātes reliģijas profesors Mārtins Mārtijs rakstīja: ”Jaunais, 2000. gads ir īpašs gads, un var diezgan droši apgalvot, ka tiks izteikti daudzi pravietojumi un aktivizēsies dažādas kustības. Dažas no tām var kļūt bīstamas. Tas būs laiks, pret kuru nedrīkstēs izturēties vieglprātīgi.”
Kā aizsākās bailes no apokalipses
Par Apokalipsi vai Atklāsmi sauc pēdējo Bībeles grāmatu, kas sarakstīta mūsu ēras pirmā gadsimta beigās. Tā kā šajā grāmatā ir izteikti daudzi pravietojumi un tā sarakstīta simboliskā valodā, apzīmējumu ”apokaliptika” ar laiku sāka attiecināt uz literatūras veidu, kas bija radies vairākus gadsimtus pirms Atklāsmes grāmatas sarakstīšanas. Apokaliptikas darbos ietverto mitoloģisko simbolu pirmsākumi meklējami senajā Persijā vai pat vēl tālākā pagātnē. Tā, piemēram, izdevumā The Jewish Encyclopedia ir norādīts, ka ”gandrīz visi [ebreju apokaliptiskās] literatūras mitoloģiskie elementi nāk no Babilonijas”.
Ebreju apokaliptiskās literatūras ziedu laiki bija no otrā gadsimta sākuma pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras otrā gadsimta beigām. Skaidrodams iemeslus, kāpēc radās šāda literatūra, kāds Bībeles pētnieks rakstīja: ”Ebreji dalīja laiku divos laikmetos. Viens bija pašreizējais laikmets, kas bija visādā ziņā slikts.. Tāpēc ebreji gaidīja pastāvošās kārtības galu. Otrs bija laikmets, kas vēl gaidāms, laikmets, kas būs visādā ziņā labs, svētīgs laikmets, kad valdīs Dievs un būs miers, pārticība un taisnība.. Bet kā bija jānotiek pārejai no pašreizējā laikmeta uz to laikmetu, kas vēl gaidāms? Ebreji uzskatīja, ka šādas izmaiņas nav panākamas cilvēku spēkiem, un gaidīja tiešu Dieva iejaukšanos. [..] Dieva atnākšanas diena tika saukta par Kunga dienu — tai bija jābūt šausmu, iznīcības un tiesas dienai, kurai sekos jaunais laikmets. Par to tiek runāts visos apokaliptikas darbos.”
Vai ir kāds pamats baidīties no apokalipses?
Bībelē, Atklāsmes grāmatā, ir stāstīts par Harmagedonu — karu ”Dieva visuvaldītāja lielajā dienā”, kura laikā ies bojā ļaundari. Pēc tam sāksies tūkstošgade, kad Sātans tiks ieslodzīts bezdibenī un Kristus tiesās cilvēci. (Atklāsmes 16:14, 16; 20:1—4.) Viduslaikos daudzi saprata šos pravietojumus nepareizi, jo katoļu ”svētais” Augustīns (354.—430. g. m.ē.) bija apgalvojis, ka tūkstošgade ir sākusies ar Kristus piedzimšanu un tai sekos pastarā tiesa. Augustīns acīmredzot nebija pievērsis sevišķi daudz uzmanības laika skaitīšanai, tomēr tad, kad tuvojās 1000. gads, daudzus cilvēkus pārņēma uztraukums. Vēsturnieki nav vienisprātis par to, cik izplatītas toreiz bija bailes no apokalipses. Lai kādas tās būtu bijušas, tām, protams, nebija nekāda pamata.
Arī mūsdienās gan reliģiski, gan laicīgi noskaņoti cilvēki baidās, ka 2000. vai 2001. gadā pasaule pieredzēs apokalipsi. Vai šīs bailes ir pamatotas? Varbūt Bībeles grāmatā, kuru sauc par Atklāsmi vai Apokalipsi, ir runāts nevis par kaut ko tādu, no kā būtu jābaidās, bet gluži otrādi — par to, kas var iepriecināt?
[Attēls 4. lpp.]
Viduslaiku cilvēku bailēm no apokalipses nebija nekāda pamata
[Norāde par autortiesībām]
© Cliché Bibliothèque Nationale de France, Paris
[Norāde par attēla autortiesībām 3. lpp.]
Maya/Sipa Press