Kad sākas trešais gadu tūkstotis?

VAI jums ir gadījies dzirdēt apgalvojumu, ka trešais gadu tūkstotis sāksies 2001., nevis 2000. gadā? Šis apgalvojums zināmā mērā ir pareizs. Ja mēs pieņemam, ka Jēzus Kristus ir dzimis gadā, kas tagad tiek saukts par 1. gadu pirms mūsu ēras, tad otrais gadu tūkstotis beidzas 2000. (nevis 1999.) gada 31. decembrī un trešais gadu tūkstotis sākas 2001. gada 1. janvārī.a Bet gandrīz visi mūsdienu zinātnieki ir vienisprātis, ka Jēzus Kristus nav dzimis 1. gadā pirms mūsu ēras.

Kad ir dzimis Jēzus?

Lai gan Bībelē nav minēts konkrēts datums, kad ir dzimis Jēzus, tajā ir sacīts, ka viņš piedzima ”ķēniņa Hēroda laikā”. (Mateja 2:1.) Daudzi Bībeles pētnieki uzskata, ka Hērods nomira 4. gadā pirms mūsu ēras un Jēzus varētu būt dzimis 5. vai 6. gadā pirms mūsu ēras. Hēroda nāves gadu viņi ir noteikuši, balstoties uz pirmā gadsimta jūdu vēsturnieka Josefa Flāvija darbiem.b

Josefs Flāvijs rakstīja, ka neilgi pirms Hēroda nāves bijis vērojams Mēness aptumsums. Bībeles pētnieki norāda uz to, ka Hērods ir miris pēc daļēja Mēness aptumsuma, kas bijis vērojams 4. gadā pirms mūsu ēras, 11. martā. Bet Mēness aptumsumi bija arī 1. gadā pirms mūsu ēras: 8. janvārī bija vērojams pilnīgs Mēness aptumsums, un 27. decembrī — daļējs Mēness aptumsums. Neviens nevar pateikt, par kuru no šiem Mēness aptumsumiem rakstīja Josefs Flāvijs. Tātad no viņa vārdiem nav iespējams nekļūdīgi izsecināt, kurā gadā mira Hērods. Pat ja tas būtu iespējams, tomēr būtu nepieciešama papildinformācija, kas ļautu precīzi noteikt, kad ir dzimis Jēzus.

Visprecīzākā informācija par Jēzus dzimšanas laiku ir atrodama Bībelē. Dieva iedvesmotajos rakstos ir stāstīts, ka Jēzus brālēns Jānis Kristītājs sāka pravietot Romas imperatora Tiberija piecpadsmitajā valdīšanas gadā. (Lūkas 3:1, 2.) No vēstures ir zināms, ka Tiberijs kļuva par imperatoru mūsu ēras 14. gada 15. septembrī, tātad viņa piecpadsmitais valdīšanas gads turpinājās no 28. gada beigām līdz 29. gada beigām. Jānis savu darbu sāka šajā laika posmā, un Jēzus — sešus mēnešus vēlāk. (Lūkas 1:24—31.) Tikko minētie, kā arī citi fakti ļauj secināt, ka Jēzus sāka sludināt 29. gada rudenī.c Bībelē ir rakstīts, ka toreiz Jēzus bija ”trīsdesmit gadus vecs”. (Lūkas 3:23.) Ja 29. gada rudenī Jēzum bija 30 gadi, tas nozīmē, ka viņš ir dzimis 2. gadā pirms mūsu ēras, rudenī. Ja mēs skaitām divtūkstoš gadus no 2. gada pirms mūsu ēras, tad iznāk, ka trešais gadu tūkstotis sākās 1999. gada rudenī. (Aprēķinos jāņem vērā, ka nulles gada nav, tāpēc laiks no 2. gada pirms mūsu ēras līdz 1. gadam mūsu ērā ir divi gadi.)

Bet vai tam ir kāda īpaša nozīme? Varbūt, sākoties trešajam gadu tūkstotim, sāksies Jēzus Kristus tūkstoš gadu valdīšanas periods, par kuru runāts Atklāsmes grāmatā? Nē, nesāksies. Nekur Bībelē nav norādīts, ka trešā gadu tūkstoša sākums kaut kādā veidā būtu saistīts ar Kristus tūkstoš gadu valdīšanas sākumu.

Jēzus brīdināja savus sekotājus nemēģināt uzminēt laikus, kas tiem nav zināmi. Viņš saviem mācekļiem teica: ”Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis savā paša varā.” (Apustuļu darbi 1:7.) Kādu laiku pirms šīs sarunas ar mācekļiem Jēzus Kristus apliecināja, ka pat viņš nezina, kad Dievs izpildīs spriedumu ļaunajai pasaules iekārtai un kad sāksies viņa tūkstoš gadu valdīšana. Viņš teica: ”Dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.” (Mateja 24:36.)

Vai uzskats, ka Kristum jāatgriežas tieši 2000 gadus pēc tam, kad viņš kļuva par cilvēku, ir pamatots? Nē, nav. Jēzus, protams, zināja, kad viņš ir dzimis, un varēja pieskaitīt šim datumam 2000 gadus. Tomēr viņš nezināja ne dienu, ne stundu, kad viņam jānāk. Acīmredzot noteikt Jēzus atgriešanās laiku nemaz nebija tik vienkārši. ’Laiki un brīži’ bija Tēva varā — vienīgi viņš zināja, kad jārisinās notikumiem, kurus viņš ir paredzējis.

Jēzus arī neteica saviem sekotājiem gaidīt viņu kādā konkrētā vietā. Viņš pavēlēja mācekļiem nevis uzturēties vienuviet, bet izklīst ”līdz pašam pasaules galam” un gatavot par mācekļiem cilvēkus no visām tautām. Šī Jēzus pavēle joprojām ir spēkā. (Apustuļu darbi 1:8; Mateja 28:19, 20.)

Vai cerības, kas saistītas ar tūkstošgadi, piepildīsies?

Daļa reliģisko fundamentālistu ar lielām cerībām gaida 2000. gadu. Viņi uzskata, ka nākamo mēnešu laikā risināsies notikumi, par kuriem rakstīts Atklāsmes grāmatā, un tic, ka viņi paši būs šo notikumu līdzdalībnieki. Piemēram, viņi norāda uz pravietojumu Atklāsmes 11:3, 7, 8, kur stāstīts par diviem lieciniekiem, kas pravieto ”lielajā pilsētā, ko garīgi sauc par Sodomu un Ēģipti, kur arī viņu Kungs ir krustā sists”. Atklāsmes grāmatā ir sacīts, ka pēc tam, kad abi liecinieki ir beiguši sludināšanu, viņus nogalina zvērs, kas ir iznācis no bezdibeņa.

The New York Times Magazine 1998. gada 27. decembra numurā bija minēts kādas reliģiskās grupas vadītājs, kas ”paziņojis saviem sekotājiem, ka viņš ir viens no šiem diviem lieciniekiem un ka viņš pavēstīs par zemeslodes iznīcināšanu un Kunga atnākšanu, un pēc tam Sātans viņu nogalinās Jeruzalemes ielās”. Izraēlas varas iestāžu pārstāvjus tas, protams, dara nemierīgus. Viņi uztraucas, ka radikāli noskaņoti ticīgie mēģinās ”piepildīt” šādus pravietojumus pašu spēkiem, varbūt pat centīsies izprovocēt bruņotas sadursmes. Bet Dievam nav nepieciešama cilvēku ”palīdzība” viņa nodomu īstenošanā. Visi Bībeles pravietojumi piepildīsies tieši tad, kad Dievs to ir nolēmis, un tieši tā, kā viņš to ir paredzējis.

Atklāsmes grāmata ir sarakstīta simboliskā valodā. Kā var lasīt Atklāsmes 1:1, Jēzus vēlējās pavēstīt ”saviem kalpiem” (ne visai pasaulei), kam jānotiek drīzumā. Lai saprastu Atklāsmes grāmatu, Kristus kalpiem vajadzīgs svētais gars, ko Dievs dod tiem, kas rīkojas saskaņā ar viņa gribu. Ja Atklāsmes grāmata būtu jāsaprot tiešā nozīmē, to varētu lasīt un saprast arī neticīgi cilvēki. Tādā gadījumā kristiešiem nebūtu jālūdz pēc svētā gara, lai saprastu, kas tajā rakstīts. (Mateja 13:10—15.)

Mēs jau minējām, ka saskaņā ar Bībeli trešais gadu tūkstotis pēc Jēzus dzimšanas sākās 1999. gada rudenī un ne šis laiks, ne arī 2000. vai 2001. gada 1. janvāris nav iezīmīgs ar kaut ko īpašu. Tomēr tas nenozīmē, ka kristieši neinteresējas par tūkstošgadi. Pēdējā rakstā mēs pievērsīsim uzmanību tai tūkstošgadei, ko gaida kristieši.

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls 5. lpp.]

2000. vai 2001. gads?

To, kāpēc daudzi apgalvo, ka trešais gadu tūkstotis pēc Jēzus dzimšanas sāksies 2001. gada 1. janvārī, palīdz saprast kāds piemērs. Iedomājieties, ka jūs lasāt grāmatu, kurā ir 200 lappuses. Kad jūs nonākat līdz 200. lappuses pirmajai rindiņai, ir izlasītas 199 lappuses, tātad vēl viena lappuse paliek. Grāmata nebūs izlasīta, kamēr jūs nenonāksiet līdz 200. lappuses beigām. Pašreizējās tūkstošgades 999. gads beigsies 1999. gada 31. decembrī, un vēl pēc gada beigsies tūkstošgade. Šādi rēķinot, iznāk, ka trešais gadu tūkstotis sāksies 2001. gada 1. janvārī. Bet, kā ir minēts šajā rakstā, tas nenozīmē, ka tad būs pagājuši tieši 2000 gadi kopš Jēzus dzimšanas.

[Papildmateriāls 6. lpp.]

Kā radās sadalījums gados pirms mūsu ēras un mūsu ērā

Mūsu ēras sestā gadsimta sākumā pāvests Jānis I kādam mūkam, sauktam par Mazo Dionīsiju (Dionysius Exiguus), uzticēja izveidot laika skaitīšanas sistēmu, kas ļautu baznīcām noteikt datumus, kad jāatzīmē Lieldienas.

Dionīsijs noteica gadu, kad, pēc viņa aprēķiniem, bija dzimis Jēzus, un, sākot ar to, numurēja visus nākamos gadus. Laiku pēc Jēzus dzimšanas Dionīsijs apzīmēja ar saīsinājumu A.D. (Anno Domini — ’mūsu Kunga gadā’). Lai gan Dionīsija galvenais mērķis bija izveidot sistēmu, kas ļautu noteikt, kad svinami Lieldienu svētki, viņš bija ieviesis laika skaitīšanas sistēmu, kurā gadi tiek skaitīti, sākot ar Kristus dzimšanu.

Gandrīz visi zinātnieki atzīst, ka Jēzus nav dzimis tajā gadā, kuru par pamatu saviem aprēķiniem izmantoja Dionīsijs. Tomēr Dionīsija izveidotā laika skaitīšanas sistēma tiek lietota, un tā ļauj noteikt vēsturisko notikumu saistību un hronoloģisko secību.