Apokalipse — cerība vai bieds?

”Apokalipse vairs nav tikai biblisks tēls, tā ir kļuvusi par ļoti reālu iespējamību.” Havjers Peress de Kueljars, bijušais Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

ŠEIT citētā amatpersona vārdu ”apokalipse” lietoja tā, kā to saprot lielākā daļa cilvēku un kā tas tiek lietots kinofilmās, grāmatās, žurnālos un laikrakstos. Tas parasti asociējas ar kosmisku katastrofu. Bet ko īsti nozīmē vārds ”apokalipse”? Par ko ir stāstīts Bībeles grāmatā, kas tiek saukta par Apokalipsi vai Atklāsmi?

Vārds ”apokalipse” ir cēlies no grieķu vārda ar nozīmi ’atsegt, atklāt’. Kas tiek atklāts Atklāsmes grāmatā? Vai tajā ir runāts tikai par sodu un visu cilvēku bojāeju? Francijas institūta loceklis vēsturnieks Žans Delimo uz jautājumu, ko viņš domā par Apokalipsi, atbildēja: ”Tā ir grāmata, kas vieš mieru un cerību. Cilvēki uztver tās saturu pārāk saasināti, pievēršot uzmanību tikai posta ainām, kas tajā aprakstītas.”

Apokalipse un agrīnās baznīcas mācības

Kāds bija agrīno ”kristiešu” viedoklis par Apokalipsi un tajā minēto Kristus tūkstoš gadu valdīšanu? Tikko minētais vēsturnieks sacīja: ”Manuprāt, pirmo gadsimtu kristieši lielākoties bija pieņēmuši millenārisma mācību. [..] Starp agrīno gadsimtu kristiešiem, kas ticēja tūkstoš gadu valstībai, bija tādi cilvēki kā Papijs, Mazāzijas pilsētas Hierapoles bīskaps, ..svētais Justīns, kas bija dzimis Palestīnā un ap 165. gadu mira mocekļa nāvē Romā, ..svētais Irenejs, Lionas bīskaps, kas mira 202. gadā, Tertulliāns, kas mira 222. gadā, un.. izcilais rakstnieks Laktantijs.”

Par Papiju, kurš, kā tiek uzskatīts, mira mocekļa nāvē Pergamā 161. vai 165. gadā, kādā katoļu enciklopēdijā ir teikts: ”Hierapoles bīskaps Papijs, sv. Jāņa māceklis, bija millenārisma aizstāvis. Viņš apgalvoja, ka šo mācību ir saņēmis no apustuļu laikabiedriem, un Irenejs stāsta, ka arī citi ”prezbiteri”, kas bija redzējuši un klausījušies mācekli Jāni, pārņēma no viņa priekšstatu par tūkstoš gadu valstību kā daļu no Kunga mācības. Kā stāsta Eisebijs, ..Papijs savā grāmatā apgalvoja, ka mirušo augšāmcelšanai sekos tūkstoš gadi, kad pār zemi redzamā veidā valdīs brīnišķīgā Kristus valstība.” (The Catholic Encyclopedia.)

Minētie fakti ļauj saprast, kā Apokalipse jeb Atklāsmes grāmata ietekmēja agrīnos kristiešus. Tā viņos viesa drīzāk cerības nekā bailes. Ievērības cienīgs ir fakts, ka vēsturnieki agrīnos kristiešus sauc par hiliastiem, no grieķu kilia etē — ’tūkstoš gadi’. Daudzi pirmo gadsimtu kristieši ir pazīstami ar to, ka ticēja Kristus tūkstoš gadu valstībai, kuras laikā uz zemes tiks izveidota paradīze. Vienīgā Bībeles grāmata, kurā ir konkrēti runāts par tūkstoš gadu valstību, ir Apokalipse jeb Atklāsmes grāmata. (20:1—7.) Tātad Apokalipse ticīgajos viesa cerības, nevis radīja bailes. Grāmatā The Early Church and the World (Agrīnā baznīca un pasaule) baznīcas vēstures profesors no Oksfordas Sesils Kadū raksta: ”Lai gan vēlāk hiliastu uzskati tika atmesti, tie diezgan ilgi bija izplatīti baznīcas locekļu vidū, un tos mācīja vairāki ļoti cienījami autori.”

Kāpēc ticība Apokalipses vēstij tika atmesta

Ļoti daudzi agrīnie kristieši ticēja, ka Kristus tūkstoš gadus valdīs pār zemes paradīzi, — tas ir vēsturiski apstiprināts fakts. Bet kāpēc ”vēlāk hiliastu uzskati tika atmesti”? Viens no iemesliem bija tas, ka ar laiku hiliasti izpelnījās pamatotu kritiku. Zinātnieks Roberts Maunss atzīmē, ka ”diemžēl daudzi hiliasti aizgāja pārāk tālu savās fantāzijās un saistīja tūkstošgadi ar dažnedažādām materiālistiskām un jutekliskām pārmērībām”. Tomēr šādus galējus uzskatus noteikti varēja labot, neatsakoties no ticības tūkstošgadei.

Paņēmieni, ar kādiem ticību Kristus tūkstoš gadu valdīšanai apkaroja šīs mācības pretinieki, bija patiesi pārsteidzoši. Kādā teoloģijas vārdnīcā ir sacīts, ka Gajs, kāds garīdznieks no Romas, kas dzīvoja otrā gadsimta beigās un trešā gadsimta sākumā, ”vēršoties pret mācību par tūkstošgadi, pilnībā noliedza Apokalipses [Atklāsmes grāmatas] un sv. Jāņa evaņģēlija autentiskumu”. Vārdnīcā ir minēts arī Dionīsijs, Aleksandrijas bīskaps, kas dzīvoja trešajā gadsimtā. Viņš uzrakstīja traktātu, ar kuru vērsās pret ticību tūkstošgadei, un, ”lai šīs mācības piekritēji nevarētu balstīt savus uzskatus uz svētā Jāņa Apokalipsi, pilnībā noliedza tās autentiskumu”. Šāda izteikti naidīga attieksme pret ticību Kristus tūkstoš gadu valdīšanas svētībām uz zemes liecina par valdošajām tendencēm tā laika teologu uzskatos. (Dictionnaire de Théologie Catholique.)

Grāmatā The Pursuit of the Millennium (Tūkstošgades meklējumos) profesors Normens Kons raksta: ”Trešajā gadsimtā pirmo reizi tika nopietni apšaubīta millenārisma mācība, kad Origens, viens no visietekmīgākajiem senās Baznīcas teologiem, sāka skaidrot, ka Valstība ir kaut kas tāds, kas būs nevis laikā vai telpā, bet gan ticīgo dvēselē.” Balstoties vairāk uz grieķu filozofiju nekā uz Bībeli, Origens padarīja neskaidrus brīnišķīgos pravietojumus par dzīvi uz zemes mesiāniskās Valstības laikā un aizstāja tos ar neizprotamu ideju par kaut ko tādu, kas ”būs ticīgo dvēselē”. Katoļu autors Leons Grī raksta: ”Grieķu filozofijas ietekmē.. hiliastu idejas ar laiku tika atmestas.”

”Baznīca ir zaudējusi cerības vēsti”

Augustīns bija viens no tiem baznīcas tēviem, kas visvairāk veicināja grieķu filozofijas un tā laika ”kristietības” sajaukšanos. Sākotnēji Augustīns bija dedzīgs millenārisma mācības piekritējs, taču ar laiku viņš atteicās no idejas par Kristus tūkstoš gadu valdīšanu pār zemi. Atklāsmes grāmatas 20. nodaļai viņš piešķīra alegorisku nozīmi.

Iepriekš citētajā katoļu enciklopēdijā ir teikts: ”Galu galā Augustīns nonāca pie pārliecības, ka tūkstošgades nebūs. [..] Pirmā augšāmcelšana, par kuru runāts šajā nodaļā, viņš saka, nozīmē garīgo atdzimšanu kristībā; tūkstoš gadus garais sabats, kas seko sešiem tūkstošiem gadu cilvēces vēsturē, ir visa mūžīgā dzīve.” Jaunajā britu enciklopēdijā ir sacīts: ”Augustīna alegoriskais tūkstošgades skaidrojums kļuva par baznīcas oficiālo doktrīnu.. Protestantisma reformatori — luterāņi, kalvinisti un anglikāņi — ..joprojām stingri turējās pie Augustīna uzskatiem.” Tā kristīgo baznīcu locekļi palika bez cerības uz Kristus tūkstoš gadu valdīšanu.

Šveiciešu teologs Frederiks Ružmons apgalvoja, ka, ”atteikdamies no ticības tūkstoš gadu valdīšanai, [Augustīns] nodarīja baznīcai nelabojamu ļaunumu. Tā kā viņš bija ļoti liela autoritāte, ar viņa svētību ieviesās maldīgs uzskats, kas atņēma [baznīcai] tās ideālu attiecībā uz zemi.” Vācu teologs Ādolfs Harnaks uzskatīja, ka atteikšanās no ticības Kristus tūkstoš gadu valdīšanai atņēma vienkāršajiem cilvēkiem ”reliģiju, kas viņiem bija saprotama,” un ”iepriekšējo ticību un cerību” aizstāja ar ”ticību, ko viņi nespēja saprast”. Tukšās baznīcas, kas mūsdienās ir parasta parādība daudzās zemēs, skaidri apliecina, ka cilvēkiem nepieciešama ticība un cerība, ko viņi spēj saprast.

Bībeles pētnieks Džordžs Bīzlijs-Marijs grāmatā Highlights of the Book of Revelation rakstīja: ”Gan katoļi, gan protestanti ir nolieguši mācību par tūkstošgadi, un tas ir noticis galvenokārt tāpēc, ka viņus spēcīgi ietekmējuši Augustīna uzskati, kā arī tāpēc, ka šo mācību ir pieņēmušas sektas. Uz jautājumu, kādu cerību viņi var piedāvāt cilvēkam, kas dzīvo šajā pasaulē, oficiālā atbilde ir: ”Nekādu.” Kad atnāks Kristus, pasaule tiks iznīcināta, un tās vietā stāsies mūžīgas debesis un mūžīga elle, kurās vēsture būs nodota aizmirstībai. [..] Baznīca ir zaudējusi cerības vēsti.”

Brīnišķīgā cerība, ko piedāvā Apokalipse, joprojām ir dzīva

Jehovas liecinieki ir pārliecināti, ka solījumi, kas attiecas uz Kristus tūkstoš gadu valdīšanu, noteikti piepildīsies. Franču vēsturnieks Žans Delimo, runājot televīzijas raidījumā ”2000. gads. Bailes no Apokalipses”, uzsvēra: ”Jehovas liecinieki ļoti precīzi seko tūkstošgades idejai, jo viņi uzskata, ka drīz.. — tiesa gan, pēc katastrofāliem notikumiem — sāksies tūkstoš gadu laimes posms.”

Tieši to apustulis Jānis redzēja parādībā un aprakstīja Apokalipsē jeb Atklāsmes grāmatā. Viņš rakstīja: ”Es redzēju jaunu debesi un jaunu zemi.. Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: ”Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, viņš mājos viņu vidū, un tie būs viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.”” (Atklāsmes 21:1, 3, 4.)

Jehovas liecinieki ir iesaistījušies pasaules mēroga izglītības programmā, kuras mērķis ir palīdzēt cilvēkiem iegūt paļāvību uz šiem Bībelē dotajiem solījumiem. Arī jums, ja vien jūs to vēlaties, viņi labprāt palīdzēs uzzināt par tiem.

[Attēls 6. lpp.]

Papijs apgalvoja, ka viņš ir saņēmis mācību par tūkstošgadi no apustuļu laikabiedriem

[Attēls 7. lpp.]

Tertulliāns ticēja Kristus tūkstoš gadu valdīšanai

[Norāde par autortiesībām]

© Cliché Bibliothèque Nationale de France, Paris

[Attēls 7. lpp.]

”Atteikdamies no ticības tūkstoš gadu valdīšanai, [Augustīns] nodarīja baznīcai nelabojamu ļaunumu.”

[Attēls 8. lpp.]

Mēs varam ar cerībām raudzīties nākotnē, kad uz zemes tiks izveidota paradīze, par ko stāstīts Atklāsmes grāmatā