Mīlestība nekad nebeidzas

”Dzenieties pēc vislielākajām dāvanām, un es jums rādīšu vēl pārāku ceļu.” (1. KORINTIEŠIEM 12:31, LB-65R)

1.—3. a) Kas līdzīgs ir tajā, kā cilvēks apgūst jaunu valodu un mācās parādīt mīlestību? b) Kādu iemeslu dēļ iemācīties izpaust mīlestību nav vienkārši?

KATRS, kas ir mēģinājis mācīties kādu svešvalodu zina, ka tas nemaz nav tik vienkārši. Mazi bērni parasti iemācās valodu, to klausoties. Bērna smadzenes ļauj ātri uztvert vārdus un to nozīmes, tāpēc nepaiet pārāk ilgs laiks, kad mazulis tos jau var diezgan labi (un diezgan neatlaidīgi) atkārtot. Bet ar pieaugušajiem ir citādi. Kad mēs sākam apgūt kādu valodu, mums vairākkārt jāšķir vaļā vārdnīca, kamēr mēs esam iemācījušies visvienkāršākās frāzes. Tomēr ar laiku mēs sākam domāt jaunajā valodā un mūsu runa kļūst arvien raitāka.

² Mācīties izpaust mīlestību ir gandrīz tas pats, kas mācīties jaunu valodu. Šī Dievam raksturīgā īpašība kaut kādā mērā piemīt visiem cilvēkiem. (1. Mozus 1:27; salīdzināt 1. Jāņa 4:8.) Bet, lai iemācītos īstu mīlestību, ir vajadzīga diezgan liela piepūle, jo sevišķi mūsdienās, kad cilvēku attiecībās tās ir tik maz. (2. Timotejam 3:1—5.) Mīlestības mēdz trūkt pat ģimenēs. Daudzi cilvēki bērnībā tikai retumis ir dzirdējuši sirsnīgus vārdus vai nav tos dzirdējuši nemaz. (Efeziešiem 4:29—31; 6:4.) Tomēr mēs varam iemācīties mīlestību, pat ja mēs paši to esam izjutuši pavisam reti.

³ Mums var palīdzēt Bībele. 1. Korintiešiem 13:4—8 ir lasāmi vārdi, ko Pāvils rakstīja par mīlestību, — tā ir nevis sausa mīlestības definīcija, bet apraksts, kurā skaidri norādīts, kā šī izcilā īpašība izpaužas. Pārdomājot minētos pantus, mēs labāk izprotam Dieva mīlestības būtību un mācāmies, kā tai jābūt redzamai mūsu dzīvē. Pievērsīsim uzmanību mīlestības iezīmēm, ko minēja Pāvils. Mēs tās apskatīsim no trīs aspektiem: vispirms pārdomāsim, kā tās ir redzamas mūsu dzīvē kopumā, pēc tam — kā tās ietekmē mūsu attiecības ar cilvēkiem, un visbeidzot — kā mīlestība ir saistīta ar izturību.

Mīlestība gūst virsroku pār lepnību

4. Kas Bībelē ir teikts par skaudību?

⁴ Pāvils korintiešiem rakstīja, ka mīlestība ”neskauž”. (1. Korintiešiem 13:4.) Skaudība parasti izpaužas neapmierinātībā ar citu cilvēku labklājību vai panākumiem. Skaudība var kaitēt kā cilvēka veselībai, tā arī viņa emocionālajam un garīgajam stāvoklim. (Salamana Pamācības 14:30, NW; Romiešiem 13:13; Jēkaba 3:14—16.)

5. Kā mīlestība palīdz pārvarēt skaudību gadījumos, kad šķiet, ka mums netiek uzticēti teokrātiski pienākumi, kurus mēs varētu pildīt?

⁵ Būtu labi sev pajautāt: ”Vai es izjūtu skaudību, kad redzu, ka teokrātiski pienākumi, kurus es varētu veikt, tiek uzticēti kādam citam?” Pat ja atbilde ir ”jā”, tas nenozīmē, ka ir noticis kaut kas nelabojams. Bībelē, Jēkaba vēstulē, ir teikts, ka ”uz skaudību nesas” visu nepilnīgo cilvēku gars. (Jēkaba 4:5.) Nepieciešamo līdzsvaru palīdz atgūt mīlestība pret ticības biedru. Mīlestība palīdz priecāties ar tiem, kas ir priecīgi, un pasargā no tā, ka svētības vai uzslavu, ko saņem kāds cits, mēs uztvertu kā personisku apvainojumu. (Salīdzināt 1. Samuēla 18:7—9.)

6. Kāda nepatīkama situācija pirmajā gadsimtā bija izveidojusies Korintas draudzē?

⁶ Pāvils rakstīja, ka ”mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga”. (1. Korintiešiem 13:4.) Ja mums ir kāds talants, kādas īpašas spējas, nav nekādas vajadzības ar to dižoties. Acīmredzot to darīja daži godkārīgi cilvēki Korintas draudzē. Varbūt šie cilvēki sevišķi labi mācēja izteikties vai arī viņi kaut ko prata darīt labāk nekā citi draudzes locekļi. Viņu centieni pievērst sev citu cilvēku uzmanību laikam bija viens no iemesliem, kāpēc draudzē nebija vienprātības. (1. Korintiešiem 3:3, 4; 2. Korintiešiem 12:20.) Tā kā situācija bija ļoti nopietna, Pāvils bija spiests aizrādīt korintiešiem, ka viņi pacieš savā vidū ”neprātīgos” — cilvēkus, ko Pāvils nosauca par ”dižapustuļiem”. (2. Korintiešiem 11:5, 19, 20.)

7., 8. Kādi panti Bībelē mūs māca, kā mēs varam izmantot savas dotības draudzes vienotības veicināšanai?

⁷ Mūsdienās draudzēs var izveidoties tāda pati situācija. Piemēram, kādam varētu rasties vēlēšanās lielīties ar panākumiem sludināšanā vai pienākumiem, kas viņam uzticēti Dieva organizācijā. Ja mums kaut kas padodas labāk nekā citiem draudzes locekļiem, tas nenozīmē, ka mums jākļūst uzpūtīgiem. Savas dotības mums jāizmanto, lai veicinātu vienotību draudzē, nevis lai celtu sevi citu acīs. (Mateja 23:12; 1. Pētera 5:6.)

⁸ Pāvils rakstīja, ka dažādie draudzes locekļi kopā ir kā viena miesa, ko Dievs ir ”sastādījis”. (1. Korintiešiem 12:19—26.) Ar grieķu valodas vārdu, kas tulkots kā ”sastādījis”, tiek apzīmēta vienmērīga saplūšana, kāda tiek panākta, piemēram, sajaucot dažādas krāsas. Tātad neviens no draudzes locekļiem nedrīkst lielīties ar savām spējām un uzkundzēties citiem. Lepnībai un godkārei nav vietas Dieva organizācijā. (Salamana Pamācības 16:19; 1. Korintiešiem 14:12; 1. Pētera 5:2, 3.)

9. Kas Bībelē ir stāstīts par cilvēkiem, kuri domāja tikai par savu labumu?

⁹ Mīlestība ”nemeklē savu labumu”. (1. Korintiešiem 13:5.) Cilvēks, kura rīcību nosaka mīlestība, neizmanto citus, lai panāktu savu. Bībelē ir norādīts uz vairākiem piemēriem, kas ir kā brīdinājums mums. Piemēram, tajā ir stāstīts par Delīlu, Izebeli un Atalju — sievietēm, kas izmantoja citus savās interesēs. (Soģu 16:16; 1. Ķēniņu 21:25; 2. Laiku 22:10—12.) To pašu darīja Absaloms — viens no ķēniņa Dāvida dēliem. Absaloms uzsāka sarunas ar cilvēkiem, kas bija ieradušies Jeruzalemē, gribēdami ar tiesas starpniecību panākt savu problēmu risinājumu, un sarunu gaitā vedināja cilvēkus uz domām, ka ķēniņa tiesa nemaz nav ieinteresēta viņu problēmu risināšanā. Absaloms stāstīja, ka viss būtu pavisam citādi, ja tiesu spriestu tāds saprotošs, sirsnīgs cilvēks, kāds esot viņš. (2. Samuēla 15:2—4.) Absalomam, protams, nerūpēja apspiesto cilvēku liktenis — viņš domāja tikai par sevi. Kad Absaloms sevi pasludināja par ķēniņu, viņam bija izdevies iegūt daudzu cilvēku atbalstu. Tomēr drīz vien viņš pieredzēja pilnīgu sakāvi. Absaloms tika nogalināts, un neviens pat neuzskatīja par vajadzīgu viņu kā pienākas apglabāt. (2. Samuēla 18:6—17.)

10. Ko nozīmē galveno uzmanību pievērst citu cilvēku vajadzībām?

¹⁰ Minētie piemēri ir brīdinājums kristiešiem mūsdienās. Dažiem cilvēkiem — gan vīriešiem, gan arī sievietēm — ir izteikta spēja pārliecināt citus. Viņiem nav grūti panākt savu, jo viņi spēj vadīt sarunas gaitu vai ar savu neatlaidību var gūt virsroku pār cilvēku, kas viņiem nepiekrīt. Bet, ja mēs patiešām mīlam cilvēkus, mēs galveno uzmanību veltām viņu, nevis savām vajadzībām. (Filipiešiem 2:2—4.) Mēs nevienu neizmantojam savās interesēs un neuzskatām, ka pieredze, kas iegūta daudzu gadu gaitā, vai pienākumi, kādi mums ir uzticēti Dieva organizācijā, padara mūsu viedokli par tik nozīmīgu, ka mēs drīkstam citiem uzspiest apšaubāmus uzskatus. Mēs vienmēr paturam prātā Bībeles sakāmvārdu: ”Kam jākļūst pazudinātam, tas papriekšu kļūst lepns, — un augstprātība nāk priekš bojā ejas.” (Salamana Pamācības 16:18.)

Mīlestība rada mierīgas attiecības cilvēku starpā

11. a) Kā mūsu rīcībā var izpausties mīlestība, kas ir laipna un nav piedauzīga? b) Kā mēs varam apliecināt, ka nepriecājamies par netaisnību?

¹¹ Pāvils rakstīja, ka mīlestība ”ir laipna” un ”neizturas piedauzīgi”. (1. Korintiešiem 13:4, 5.) Ja mums ir mīlestība, mēs neuzvedamies rupji, vulgāri vai necienīgi. Mēs ņemam vērā citu jūtas. Piemēram, cilvēks, kura rīcību nosaka mīlestība, cenšas uzvesties tā, lai citu cilvēku sirdsapziņa neliktu viņiem justies neērti. (Salīdzināt 1. Korintiešiem 8:13.) Mīlestība ”nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību”. (1. Korintiešiem 13:6.) Ja mēs mīlam Jehovas likumus, mēs neskatāmies caur pirkstiem uz netikumību un nepriecājamies par to, ko Dievs ienīst. (Psalms 119:97.) Mīlestība liek priecāties par to, kas stiprina, nevis grauj ticību. (Romiešiem 15:2; 1. Korintiešiem 10:23, 24; 14:26.)

12., 13. a) Kā mums būtu jārīkojas, ja kāds mums ir nodarījis pāri? b) Kādi Bībelē minēti piemēri liecina, ka pat pamatotas dusmas mūs var pamudināt uz nesaprātīgu rīcību?

¹² Pāvils minēja arī to, ka mīlestība ”neskaistas”. (1. Korintiešiem 13:5.) Mums, nepilnīgiem cilvēkiem, ir pavisam dabiski just aizvainojumu vai pat dusmas, ja kāds mums dara pāri. Bet slikti ir tad, ja mēs paturam sevī aizvainojumu vai nespējam savaldīt dusmas. (Psalms 4:5; Efeziešiem 4:26.) Pat tādās situācijās, kad mums ir pamats būt neapmierinātiem, mēs nedrīkstam ļaut dusmām vaļu, jo tās var mūs pamudināt uz nesaprātīgu rīcību, par ko vēlāk Jehova sauktu mūs pie atbildības. (1. Mozus 34:1—31; 49:5—7; 4. Mozus 12:3; 20:10—12; Psalms 106:32, 33.)

¹³ Ir kristieši, kas ticības biedru nepilnību dēļ ir pārstājuši apmeklēt sapulces un sludināt. Kādreiz viņi bija uzsākuši visīstāko cīņu par savu ticību, paciezdami ģimenes locekļu pretestību, darba biedru izsmieklu vai citas grūtības. Viņi pārvarēja visas grūtības, pilnīgi pamatoti uzskatīdami tās par uzticības pārbaudījumiem. Bet kas notiek, kad ticības biedrs pasaka vai izdara kaut ko tādu, kas neliecina par mīlestību? Vai arī tas nav pārbaudījums? Jā, tas ir uzticības pārbaudījums — ja mēs neapvaldām savas dusmas, mēs ’dodam vietu Velnam’. (Efeziešiem 4:27.)

14., 15. a) Ko nozīmē ”pieminēt ļaunu”? b) Ko mēs mācāmies no Jehovas par piedošanu?

¹⁴ Pāvils norādīja, ka mīlestība ”nepiemin ļaunu”. (1. Korintiešiem 13:5.) Viņš lietoja grieķu valodas vārdu ar nozīmi ’uzskaitīt, pierakstīt’, kas mums varētu radīt asociācijas ar grāmatvedi, kurš rūpīgi pieraksta nodarīto pārestību, lai tā netiktu piemirsta. Vai tā būtu mīlestība: turēt prātā sāpinošu vārdu un pārestību uzskaitījumu, it kā tas mums varētu būt vajadzīgs nākotnē? Mēs esam ārkārtīgi priecīgi, ka Jehova savā žēlsirdībā pret mums tā neizturas. (Psalms 130:3.) Ja mēs nožēlojam savus grēkus, viņš tos vairs nepiemin. (Apustuļu darbi 3:19.)

¹⁵ Mēs varam sekot Jehovas priekšzīmei. Mums nevajadzētu būt pārlieku jūtelīgiem katru reizi, kad šķiet, ka pret mums tiek izrādīta necieņa. Ja mūs ir viegli aizvainot, mēs varbūt nodarām sev pāri daudz vairāk nekā cilvēks, kas izturas pret mums necienīgi. (Salamans Mācītājs 7:9, 22.) Nedrīkst aizmirst, ka mīlestība ”tic visu”. (1. Korintiešiem 13:7.) Mēs nekādā ziņā nevēlamies būt lētticīgi, taču nav arī nekādas vajadzības apšaubīt brāļu rīcības motīvus. Cik vien iespējams, mums jādomā labi par ticības biedriem. (Kolosiešiem 3:13.)

Mīlestība palīdz būt izturīgiem

16. Kādos apstākļos mīlestība palīdz būt pacietīgiem?

¹⁶ Mīlestība, kā rakstīja Pāvils, ”ir pacietīga” jeb ”lēnprātīga” (JD). (1. Korintiešiem 13:4.) Tā palīdz izturēt grūtības pat tad, ja tās turpinās ilgāku laiku. Daudzi kristieši ilgus gadus dzīvo kopā ar neticīgiem ģimenes locekļiem. Citi nav apprecējušies — nevis tāpēc, ka nevēlas, bet tāpēc, ka nav varējuši atrast sev dzīvesbiedru, ”turoties pie tā Kunga”. (1. Korintiešiem 7:39; 2. Korintiešiem 6:14.) Ļoti daudziem kristiešiem pastāvīgi jācīnās ar smagām veselības problēmām. (Galatiešiem 4:13, 14; Filipiešiem 2:25—30.) Kamēr vien mēs dzīvosim šajā nepilnīgajā pasaulē, mums visiem kaut kādu iemeslu dēļ būs vajadzīga izturība. (Mateja 10:22; Jēkaba 1:12.)

17. Kas mums palīdz izturēt visus pārbaudījumus?

¹⁷ Pāvils izteica pārliecību, ka mīlestība ”apklāj visu, ..tā cer visu, tā panes visu”. (1. Korintiešiem 13:7.) Mīlestība pret Jehovu palīdz izturēt visas nepatīkamās situācijas, kādās mēs varam nokļūt taisnības dēļ. (Mateja 16:24; 1. Korintiešiem 10:13.) Mēs nekādā ziņā necenšamies padarīt sevi par mocekļiem. Mēs vēlamies dzīvot mierīgi un netraucēti. (Romiešiem 12:18; 1. Tesaloniķiešiem 4:11, 12.) Tomēr, kad mūsu ticība tiek pārbaudīta, mēs ar prieku paciešam, jo zinām, ka ar pārbaudījumiem jāsastopas visiem Kristus mācekļiem. (Lūkas 14:28—33.) Kad mums ir ļoti grūti, mēs cenšamies domāt par dzīvi pozitīvi un saglabāt cerību, ka viss galu galā būs labi.

18. Kāpēc izturība ir nepieciešama arī labvēlīgos apstākļos?

¹⁸ Izturība ir nepieciešama ne tikai pārbaudījumos. Reizēm būt izturīgiem nozīmē pastāvēt, turpināt iesākto, vienalga, vai mūsu dzīve ir grūta vai nav. Izturēt nozīmē būt garīgi aktīvam. Piemēram, vai mēs esam tik aktīvi sludināšanā, cik to atļauj mūsu apstākļi? Vai mēs lasām un pārdomājam Dieva Rakstus un sarunājamies ar mūsu debesu Tēvu lūgšanās? Vai mēs apmeklējam visas draudzes sapulces un esam kopā ar ticības biedriem, lai dotu un saņemtu uzmundrinājumu? Ja mēs to visu darām gan labvēlīgos, gan arī nelabvēlīgos apstākļos, mēs apliecinām, ka esam izturīgi. Mēs nedrīkstam padoties, ”jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim”. (Galatiešiem 6:9.)

Mīlestība ir par visu pārāka

19. Kādā ziņā mīlestība ir par visu pārāka?

¹⁹ Pāvils uzsvēra mīlestības īpašo nozīmi, nosaukdams to par ”pārāku ceļu”. (1. Korintiešiem 12:31, LB-65r.) Kādā ziņā tā ir pārāka par visu citu? Iepriekš Pāvils bija minējis gara dāvanas, kas bija dotas kristiešiem pirmajā gadsimtā. Vieniem kristiešiem bija dotas spējas pravietot, citiem — dziedināt slimības un runāt mēlēs. Tās neapšaubāmi bija brīnumainas dāvanas. Bet Pāvils korintiešiem rakstīja: ”Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs vaŗš vai šķindošs zvārgulis. Un ja man būtu pravieša dāvanas, un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.” (1. Korintiešiem 13:1, 2.) Tiešām, pat darbi, kas citādi varētu būt ļoti vērtīgi, kļūst par ”nedzīviem darbiem”, ja tie netiek darīti ar mīlestību pret Dievu un savu tuvāko. (Ebrejiem 6:1.)

20. Kāpēc cilvēkam, kas grib, lai viņa rīcībā izpaustos mīlestība, pašam nepārtraukti kaut kas jādara?

²⁰ Jēzus minēja vēl kādu iemeslu, kāpēc mums jāveido sevī mīlestība. ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā,” viņš teica. (Jāņa 13:35.) Vārds ”ja” norāda uz iespēju katram kristietim pašam nolemt, vai viņš mācīsies mīlestību. Tas vien, ka cilvēks dzīvo svešā zemē, nenozīmē, ka viņš iemācīsies tās iedzīvotāju valodu. Tas vien, ka mēs esam sapulcēs Ķēniņvalsts zālē un uzturamies kristiešu sabiedrībā, nenozīmē, ka mūsu dzīvē pati no sevis sāks izpausties mīlestība. Mums pašiem nepārtraukti jāmācās šī ”svešvaloda”.

21., 22. a) Kā mums būtu jārīkojas, ja jūtam, ka mūsu rīcība kaut kādā ziņā neatbilst mīlestības aprakstam Pāvila vēstulē? b) Kāpēc var teikt, ka mīlestība nekad nebeidzas?

²¹ Mēs visi reizēm jūtam, ka mūsu mīlestība kaut kādā ziņā neatbilst tam aprakstam, ko deva Pāvils. Bet nolaist rokas nevajag. Mums pacietīgi jāturpina iesāktais. Mums jālasa Bībele un jāizmanto tajā dotie principi savā dzīvē. Mēs nedrīkstam aizmirst priekšzīmi, kādu mums rāda Jehova. Pāvils mudināja kristiešus, kas dzīvoja Efesā: ”Esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.” (Efeziešiem 4:32.)

²² Ar laiku izpaust mīlestību kļūs arvien vieglāk, tāpat kā, mācoties jaunu valodu, ar laiku tā padodas arvien labāk un labāk. Pāvils apliecināja, ka ”mīlestība nekad nebeidzas”. (1. Korintiešiem 13:8.) Brīnumainās dāvanas ar laiku izzuda, bet mīlestība pastāvēs vienmēr. Tāpēc mācīsimies mīlestību, kas ir viena no Dieva īpašībām, — īpašību, ko Pāvils nosauca par ”vēl pārāku ceļu”.

Vai jūs varat paskaidrot?

◻ Kā mīlestība palīdz pārvarēt lepnību?

◻ Kā mīlestība palīdz saglabāt mieru draudzē?

◻ Kā mīlestība palīdz būt izturīgiem?

◻ Kāpēc mīlestību var saukt par ”vēl pārāku ceļu”?

[Attēls 19. lpp.]

Mīlestība palīdz nepievērst uzmanību ticības biedru trūkumiem

[Attēli 23. lpp.]

Būt izturīgam nozīmē būt aktīvam teokrātiskajā darbībā