Kristus upuris — dievišķais glābšanas ceļš

”Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (JĀŅA 3:16)

1., 2. Kādā stāvoklī ir nonākusi cilvēce?

IEDOMĀJIETIES cilvēku, kas ir saslimis un zina, ka viņu gaida droša nāve, ja laikā netiks izdarīta operācija. Operācija ir tik dārga, ka viņš nekādi nevar to atļauties. Pat ja visi ģimenes locekļi un draugi atdotu savu naudu, tās tik un tā nepietiktu. Vai tas nebūtu briesmīgi — nonākt šādā situācijā?

² Minētā situācija palīdz saprast, kādā stāvoklī ir nonākuši visi cilvēki. Kad mūsu pirmvecāki, Ādams un Ieva, tika radīti, viņi bija pilnīgi. (5. Mozus 32:4.) Viņiem bija dota iespēja dzīvot mūžīgi un izpildīt Dieva uzticēto uzdevumu: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to.” (1. Mozus 1:28.) Bet Ādams un Ieva sacēlās pret Radītāju. (1. Mozus 3:1—6.) Ādama un Ievas nepaklausības dēļ grēks ienāca ne tikai viņu pašu, bet arī visu viņu pēcnācēju dzīvē. Daudzus gadsimtus vēlāk dievbijīgais Ījabs teica: ”Vai tad tīrs var celties no nešķīsta? Nekad ne!” (Ījaba 14:4.)

3. Kāpēc visi cilvēki ir mirstīgi?

³ Grēks ir kā slimība, no kuras neviens cilvēks nevar izsargāties, jo Bībelē ir teikts, ka ”visi ir grēkojuši”. Stāvoklis, kādā mēs atrodamies, ir bīstams mūsu dzīvībai, jo ”grēka alga ir nāve”. (Romiešiem 3:23; 6:23.) Neviens nav spējīgs izbēgt no grēka sekām. Visi cilvēki grēko, tāpēc viņi visi mirst. Mēs, Ādama pēcteči, atrodamies šajā nepatīkamajā stāvoklī jau kopš dzimšanas. (Psalms 51:7.) ”Viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku — nāve,” rakstīja Pāvils, ”un tādā kārtā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši.” (Romiešiem 5:12.) Taču tas nenozīmē, ka mums nav nekādas cerības.

Grēka un nāves likvidēšana

4. Kāpēc cilvēki paši saviem spēkiem nevar likvidēt slimības un nāvi?

⁴ Lai likvidētu grēku un tā sekas — nāvi —, ir nepieciešams kaut kas tāds, ko nevar dot neviens cilvēks. Psalmu dziesminieks teica: ”Visai dārga būtu viņa dvēseles maksa; viņam no tā jāatsakās uz mūžiem, ka tas dzīvotu mūžīgi un kapu neredzētu.” (Psalms 49:9, 10, JDP.) Veselīgs uzturs un medicīniskā aprūpe var nedaudz paildzināt cilvēka mūžu, taču neviens nav spējīgs atbrīvoties no mantotā grēka. Neviens no mums nespēj apstādināt novecošanu un padarīt cilvēka organismu pilnīgu, kādu to sākumā bija radījis Dievs. Pāvils noteikti nepārspīlēja, sacīdams, ka Ādama grēka dēļ visa cilvēce ir ”pakļauta iznīcībai”. (Romiešiem 8:20.) Tomēr mierinājumu sagādā apziņa, ka Radītājs nav mūs pametis. Viņš ir parūpējies par to, lai grēks un nāve tiktu likvidēti uz visiem laikiem.

5. Kā prasība pēc taisnīguma izpaudās Izraēlam dotajos likumos?

⁵ Jehova ”mīl taisnību un tiesu”. (Psalms 33:5.) Likumu kodekss, ko Jehova deva Izraēlam, apliecina, ka viņš vēlējās, lai taisnīgums tiktu īstenots līdzsvaroti un objektīvi. Piemēram, šajos likumos ir ietverts princips ”dzīvību pret dzīvību”. Ja izraēlietis kādu noslepkavoja, viņam par atņemto dzīvību bija jāsamaksā ar savu dzīvību. (2. Mozus 21:23; 4. Mozus 35:21.) Šādi tika apmierinātas Dieva noteiktās taisnīguma normas. (Salīdzināt 2. Mozus 21:30.)

6. a) Kāpēc Ādamu var saukt par slepkavu? b) Kādu dzīvību zaudēja Ādams, un kāds upuris varētu līdzsvarot taisnīguma svaru kausus?

⁶ Ādams grēkodams kļuva par slepkavu. Viņš nodeva grēku — tātad arī nāvi — visiem saviem pēcnācējiem. Tieši Ādama nepaklausības dēļ mūsu organisma stāvoklis nepārtraukti pasliktinās un mēs neizbēgami tuvojamies nāves brīdim. (Psalms 90:10.) Ādama grēkam ir ļoti nopietnas sekas. Ādams sev un saviem pēcnācējiem neatņēma parastu dzīvi — 70 vai 80 mūža gadus. Viņš zaudēja pilnīgu dzīvību, viņš zaudēja iespēju dzīvot mūžīgi. Kāda dzīvība šajā gadījumā būtu jāatdod, lai apmierinātu taisnīguma normas saskaņā ar principu ”dzīvību pret dzīvību”? Tai, protams, būtu jābūt pilnīga cilvēka dzīvībai — tāda cilvēka dzīvībai, kurš, tāpat kā Ādams, būtu spējīgs radīt pilnīgus pēcnācējus. Pilnīga cilvēka dzīvības upurēšana ne tikai līdzsvarotu taisnīguma svaru kausus, bet arī padarītu iespējamu grēka un tā izraisītās nāves iznīcināšanu.

Maksa par grēku

7. Ko nozīmē vārdi ”atpirkšanas maksa”?

⁷ Maksa, kas nepieciešama, lai mēs tiktu atbrīvoti no grēka, Bībelē tiek saukta par atpirkšanas vai izpirkšanas maksu. (Psalms 49:8.) Vārdi ”atpirkt” un ”izpirkt” latviešu valodā reizēm tiek lietoti, runājot par kaut ko ieķīlātu vai nolaupītu. Izpirkums, ko ir nodrošinājis Jehova, protams, nav saistīts ar ieķīlāšanu vai nolaupīšanu. Tomēr vārdā ”izpirkums” ir ietverta doma par noteiktu samaksu. Senebreju valodas vārdam, kas tulkots kā ”atpirkšanas maksa”, atbilst darbības vārds ar pamatnozīmi ’segt’. Lai samaksātu par grēku, izpirkuma maksai jābūt tādai, kas atbilst Ādama, pilnīga cilvēka, dzīvībai.

8. a) Kāda ir izpirkšanas principa būtība? b) Kā izpirkšanas princips attiecas uz mums, grēcīgiem cilvēkiem?

⁸ Šī prasība ir saskaņā ar izpirkšanas principu, kas bija ietverts Mozus bauslībā. Ja izraēlietis nonāca nabadzībā un pārdevās verdzībā kādam cittautietim, šī izraēlieša radinieks varēja viņu izpirkt, samaksājot summu, kas tika uzskatīta par atbilstošu verga vērtībai. (3. Mozus 25:47—49.) Bībelē ir teikts, ka mēs, nepilnīgi cilvēki, esam grēka vergi. (Romiešiem 6:6; 7:14, 25.) Kas ir nepieciešams, lai mūs izpirktu? Kā mēs jau noskaidrojām, par zaudēto pilnīgā cilvēka dzīvību jāatdod tieši tāda pati — pilnīga cilvēka — dzīvība.

9. Ko Jehova ir paveicis, lai tiktu segta grēka cena?

⁹ Visi cilvēki piedzimst nepilnīgi. Mūsu dzīvība nav līdzvērtīga Ādama dzīvībai, tāpēc neviens no mums nespēj samaksāt izpirkumu, kas atbilstu taisnīguma prasībām. Kā tika minēts raksta sākumā, mūsu stāvoklis ir salīdzināms ar situāciju, kādā nonāk cilvēks, kas ir saslimis ar bīstamu slimību, bet nespēj samaksāt par operāciju, kura varētu glābt viņa dzīvību. Ja mēs atrastos šādā situācijā, mēs, bez šaubām, būtu ļoti pateicīgi tam, kurš vēlētos palīdzēt un segtu visus izdevumus. Tieši to ir izdarījis Jehova. Viņš ir parūpējies, lai reizi par visām reizēm tiktu dots izpirkums, kas atbrīvotu mūs no grēka varas. Viņš ir gatavs dot to, ko mēs paši nekad nespētu iegūt. ”Dieva balva ir mūžīga dzīve Kristū Jēzū, mūsu Kungā,” rakstīja Pāvils. (Romiešiem 6:23.) Jānis teica, ka Jēzus ir ”Dieva jērs, kas nes pasaules grēku”. (Jāņa 1:29.) Pievērsīsim uzmanību tam, kā Jehova ar sava mīļotā Dēla palīdzību parūpējās par izpirkumu.

”Atbilstošs izpirkums”

10. Kā pravietojumi par ”dzimumu” galu galā īstenojās Jāzepa un Marijas dzīvē?

¹⁰ Tūlīt pēc Ādama un Ievas sacelšanās Ēdenes dārzā Jehova darīja zināmu savu nodomu radīt ”dzimumu” jeb pēcnācēju, kas izpirks cilvēci no grēka varas. (1. Mozus 3:15.) Jehova pakāpeniski atklāja, no kādas radniecības līnijas dzimums nāks. Atklāsmes galu galā norādīja uz Jāzepu un Mariju — saderinātu pāri, kas dzīvoja Palestīnā. Sapnī Jāzepam tika pavēstīts, ka svētā gara ietekmē Marijai ir sākusies grūtniecība. Eņģelis teica Jāzepam: ”Viņa dzemdēs dēlu, un tā vārdu tev būs saukt JĒZUS, jo viņš atpestīs savu tautu no viņas grēkiem.” (Mateja 1:20, 21.)

11. a) Kā Jehova panāca, ka viņa Dēls piedzimst par pilnīgu cilvēku? b) Kāpēc Jēzus spēja dot ”atbilstošu izpirkuma maksu”?

¹¹ Marijas grūtniecība nebija parasta, jo Jēzus iepriekš bija dzīvojis debesīs. (Salamana Pamācības 8:22—31; Kolosiešiem 1:15.) Jehova izdarīja brīnumu — viņš lika Jēzus dzīvību Marijas klēpī, lai viņa mīļotais Dēls piedzimtu par cilvēku. (Jāņa 1:1—3, 14; Filipiešiem 2:6, 7.) Jehova parūpējās par to, lai Jēzu neskartu Ādama grēka sekas. Kad Jēzus piedzima, viņš bija pilnīgs cilvēks. Tāpēc viņam bija tas, ko Ādams bija zaudējis, — pilnīga cilvēka dzīvība. Beidzot uz zemes dzīvoja cilvēks, kas varēja samaksāt par grēku! Jēzus tā arī izdarīja mūsu ēras 33. gada 14. nīsanā. Šajā vēsturiskajā dienā Jēzus ļāva, ka pretinieki viņu nogalina, un atdeva ”atbilstošu izpirkuma maksu” par cilvēces grēkiem. (1. Timotejam 2:6, NW.)

Pilnīga cilvēka dzīvības vērtība

12. a) Kā Jēzus nāve atšķiras no Ādama nāves? b) Kāpēc Jēzus ir ”Mūžīgais tēvs” visiem paklausīgajiem cilvēkiem?

¹² Jēzus nāve atšķiras no Ādama nāves, un šī atšķirība īpaši izceļ izpirkuma vērtību. Ādama nāve bija pelnīta, jo viņš apzināti nepaklausīja savam Radītājam. (1. Mozus 2:16, 17.) Turpretī Jēzus nāve bija nepelnīta, jo viņš ”grēku nedarīja”. (1. Pētera 2:22.) Tātad Jēzum nāves brīdī bija kaut kas ļoti vērtīgs, kaut kas tāds, kā Ādamam nāves brīdī nebija, — Jēzum bija tiesības uz pilnīga cilvēka dzīvību. Tāpēc Jēzus nāvei bija upura vērtība. Kad Jēzus, atkal kļuvis par garīgu būtni, atgriezās debesīs, viņš piedāvāja Jehovam sava upura vērtību. (Ebrejiem 9:24.) Tā Jēzus izpirka grēcīgos cilvēkus un kļuva par viņu Tēvu, stādamies Ādama vietā. (1. Korintiešiem 15:45.) Jēzum pamatoti ir dots vārds ”Mūžīgais tēvs”. (Jesajas 9:5.) Viņa upurim ir ārkārtīgi liela nozīme. Grēcīgais tēvs Ādams nodeva nāvi visiem saviem pēcnācējiem. Bet pilnīgais Tēvs Jēzus izmanto sava upura vērtību, lai visi paklausīgie cilvēki saņemtu mūžīgu dzīvi.

13. a) Kā Jēzus sedza Ādama radīto parādu? b) Kāpēc ar Jēzus upuri nav izpirkts Ādama un Ievas grēks?

¹³ Bet kā viena cilvēka nāve varēja kompensēt daudzu cilvēku grēkus? (Mateja 20:28.) Pirms dažiem gadiem šajā žurnālā bija raksts, kurā izpirkums tika paskaidrots ar kādu salīdzinājumu. ”Iedomāsimies, ka ir kāda liela rūpnīca, kurā strādā vairāki simti cilvēku. Negodīgs direktors izputina uzņēmumu, tāpēc rūpnīca tiek slēgta. Simtiem cilvēku paliek bez darba un iztikas līdzekļiem. Viņu dzīvesbiedriem, bērniem, pat kreditoriem — visiem jācieš viena cilvēka negodīgās rīcības dēļ. Bet tad kāds bagāts cilvēks nomaksā rūpnīcas parādus un atjauno ražošanu. Viena parāda segšana pilnībā izmaina daudzo strādnieku, viņu ģimenes locekļu un kreditoru dzīvi. Bet vai bijušais rūpnīcas direktors arī kaut ko iegūst? Nē, neiegūst vis! Viņš atrodas cietumā un nekad vairs nevarēs atgriezties savā amatā. Kaut kas līdzīgs ir panākts ar Ādama parāda nomaksāšanu — no tā gūst labumu miljoniem Ādama pēcnācēju, bet viņš pats ne.”

14., 15. Kāpēc Ādama un Ievas rīcība ir saucama par tīšu grēku, un kā mūsu situācija atšķiras no viņu situācijas?

¹⁴ Šāds stāvoklis pilnībā atbilst taisnīguma normām. Ādams un Ieva grēkoja apzināti. Viņi izvēlējās nepaklausību Dievam. Mēs turpretī esam dzimuši grēcīgi. Mums nav izvēles. Lai kā mēs censtos, mēs nespējam dzīvot tā, lai nemaz negrēkotu. (1. Jāņa 1:8.) Ir brīži, kad mēs jūtamies tāpat kā Pāvils, kas rakstīja: ”Gribot darīt labu, man iznāk ļaunais. Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslības likumam. Bet savos locekļos es manu citu likumu, kas kaŗo ar mana prāta likumu un padara mani par grēka likuma gūstekni, kas ir manos locekļos. Es nožēlojamais cilvēks!” (Romiešiem 7:21—24.)

¹⁵ Tomēr mums ir cerība, ko dod izpirkuma upuris. Jēzus ir ”dzimums”, ar kura starpniecību, kā Dievs ir apsolījis, ”tiks svētītas visas zemes tautas”. (1. Mozus 22:18; Romiešiem 8:20.) Jēzus upuris nodrošina lieliskas svētības visiem, kas tic viņam. Pievērsīsim uzmanību dažām no šīm svētībām.

Kristus izpirkuma nodrošinātās svētības

16. Kādas svētības Jēzus dotais izpirkums nodrošina grēcīgiem cilvēkiem jau tagad?

¹⁶ Jēkabs, viens no Bībeles sarakstītājiem, atzīst, ka ”mēs visi daudzējādi klūpam”. (Jēkaba 3:2.) Bet tāpēc, ka Kristus ir devis izpirkumu, mūsu kļūdas var tikt piedotas. Jānis raksta: ”Ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā — Jēzus Kristus, kas ir taisns. Viņš ir mūsu grēku izpircējs.” (1. Jāņa 2:1, 2.) Protams, mūsu attieksme pret grēku nedrīkst būt pavirša. (Jūdas 4; salīdzināt 1. Korintiešiem 9:27.) Bet, ja mēs tomēr kļūdāmies, mēs varam stāstīt Jehovam visu, kas ir uz sirds, un nešaubīties, ka viņš ’piedod labprāt’. (Psalms 86:5; 130:3, 4; Jesajas 1:18; 55:7; Apustuļu darbi 3:19.) Izpirkuma upuris mums ļauj kalpot Dievam ar tīru sirdsapziņu un Jēzus Kristus vārdā griezties pie viņa lūgšanās. (Jāņa 14:13, 14; Ebrejiem 9:14.)

17. Kādas svētības nākotnē būs iespējamas tāpēc, ka ir samaksāts izpirkums?

¹⁷ Ar izpirkuma starpniecību var īstenoties Dieva nodoms, proti, visiem paklausīgajiem cilvēkiem var būt iespēja mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes. (Psalms 37:29.) Pāvils rakstīja: ”Cik ir Dieva apsolīšanu, tās ir viņā [Jēzū] jā.” (2. Korintiešiem 1:20.) Līdz šim nāve ir valdījusi pār mūsu dzīvi. (Romiešiem 5:17.) Bet uz izpirkuma pamata Dievs iznīcinās šo ’pēdējo ienaidnieku’. (1. Korintiešiem 15:26; Atklāsmes 21:4.) Jēzus samaksātais izpirkums var kļūt par svētību pat tiem, kas ir miruši. ”Nāk stunda,” Jēzus teica, ”kad visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa [Jēzus] balsi, un nāks ārā.” (Jāņa 5:28, 29; 1. Korintiešiem 15:20—22.)

18. Kādas ir grēka nepatīkamās sekas, un kā Dieva izveidotajā jaunajā pasaulē tās tiks likvidētas?

¹⁸ Cik gan patīkami būs dzīvot tā, kā Dievs bija paredzējis, — bez visām tām raizēm, kas mūs tagad nomāc. Grēks ir izjaucis mūsu saskaņu ne tikai ar Dievu, bet arī ar mūsu pašu prātu, sirdi un organismu. Bībelē ir solīts, ka Dieva izveidotajā jaunajā pasaulē neviens neteiks: ”Es ciešu.” Cilvēkiem vairs nebūs ne fizisku, ne emocionālu sāpju, jo, kā rakstīts Jesajas grāmatā, ’tautai, kas tur dzīvos, grēki būs piedoti’. (Jesajas 33:24.)

Izpirkums liecina par mīlestību

19. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret Kristus doto izpirkumu?

¹⁹ Mīlestības mudināts, Jehova sūtīja uz zemi savu mīļoto Dēlu. (Romiešiem 5:8; 1. Jāņa 4:9.) Savukārt Jēzu mīlestība mudināja ’baudīt nāvi par visiem’. (Ebrejiem 2:9; Jāņa 15:13.) Pāvils rakstīja: ”Kristus mīlestība mūs vada.. ..viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet tam, kas par viņiem miris un uzmodināts.” (2. Korintiešiem 5:14, 15.) Ja mēs novērtējam to, ko Jēzus ir darījis mūsu labā, mēs atbildam ar pretmīlestību. Izpirkums taču var glābt mūs no nāves! Mēs noteikti nevēlamies ar savu rīcību radīt iespaidu, ka mēs uzskatām Jēzus upuri par kaut ko pašsaprotamu. (Ebrejiem 10:29.)

20. Kā mēs ’turam Jēzus vārdus’?

²⁰ Bet kā mēs varam apliecināt, ka mūsu sirdī ir pateicība par izpirkumu? Neilgi pirms sava aresta Jēzus teica: ”Kas mani mīl, tas manus vārdus turēs.” (Jāņa 14:23.) ’Turēt Jēzus vārdus’ nozīmē arī dedzīgi pildīt viņa doto uzdevumu: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami.” (Mateja 28:19.) Un paklausīt Jēzum nozīmē arī mīlēt savus garīgos brāļus. (Jāņa 13:34, 35.)

21. Kāpēc mums jāierodas uz Atceres vakaru, kas tiks atzīmēts 1. aprīlī?

²¹ Laba iespēja apliecināt savu pateicību par izpirkumu mums būs šā gada 1. aprīlī, kad tiks atzīmēts Kristus nāves atceres vakars.a Apmeklēt šo pasākumu arī nozīmē ’turēt Jēzus vārdus’, jo, iedibinādams savas nāves atceres vakaru, Jēzus pavēlēja saviem sekotājiem: ”To darait mani pieminēdami.” (Lūkas 22:19.) Ierodoties uz šo ārkārtīgi svarīgo pasākumu un uzmanīgi ieklausoties Kristus pavēlēs, mēs apliecinām savu pārliecību, ka Jēzus ir dievišķais glābšanas ceļš. Mēs piekrītam, ka ”nav pestīšanas nevienā citā”. (Apustuļu darbi 4:12.)

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

◻ Kāpēc cilvēki nespēj izpirkt sevi no grēcīgā stāvokļa?

◻ Kāpēc Jēzus ir ”atbilstošs upuris”?

◻ Kā Jēzus izmantoja mūsu labā tiesības uz pilnīga cilvēka dzīvi?

◻ Kādas svētības cilvēki saņem tāpēc, ka Kristus ir devis izpirkumu?

[Attēls 15. lpp.]

Tikai pilnīgs, Ādamam līdzvērtīgs cilvēks varēja līdzsvarot taisnīguma svaru kausus

[Attēls 16. lpp.]

Tā kā Jēzum bija tiesības uz pilnīga cilvēka dzīvību, viņa nāvei bija upura vērtība