Ko nozīmē būt patiesi pazemīgam

DIEVS ļoti augstu vērtē īstu pazemību. Jēkabs rakstīja, ka ”Dievs stājas pretim lepniem, bet pazemīgiem dod žēlastību”. (Jēkaba 4:6.) Rakstīdams šos vārdus, Jēkabs varēja atsaukties uz vairākām atziņām, kas bija izteiktas Ebreju rakstos. ”Tas Kungs ir dižens, tomēr Viņš uzlūko pazemīgo un pazīst lepno jau no tālienes.” ”Cilvēku lepnās acis tiks apkaunotas, un vīru iedomība pazemota, vienīgi tas Kungs augsti stāvēs.” ”Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.” (Psalms 138:6; Jesajas 2:11; Salamana Pamācības 3:34, LB-26.)

Arī apustulis Pēteris mudināja kristiešus būt pazemīgiem. Viņš rakstīja: ”Visi savstarpējā satiksmē apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem viņš dod žēlastību.” (1. Pētera 5:5.)

Kristus pazemība — piemērs mums

Kāds varbūt jautās, kāpēc ir nepieciešams un vai vispār ir vērts būt pazemīgam. Cilvēkam, kas vēlas būt īsts kristietis, šī īpašība ir ļoti svarīga, jo būt pazemīgam nozīmē līdzināties Kristum. Jēzus pazemība ir redzama tajā, ka viņš bija ar mieru pamest debesis un nākt uz zemi, lai kļūtu par parastu cilvēku — būtni, kas ir zemākā stāvoklī nekā eņģeļi. (Ebrejiem 2:7.) Lai gan Jēzus bija Dieva Dēls, viņš pacieta reliģisko ienaidnieku pazemojošo izturēšanos. Viņš aukstasinīgi izturēja visus pārbaudījumus, kaut gan būtu varējis saukt palīgā eņģeļu leģionus. (Mateja 26:53.)

Visbeidzot Jēzus pazemojošā veidā tika piesists pie moku staba, tomēr arī tad viņš palika uzticīgs savam Tēvam. Tāpēc Pāvils par viņu rakstīja: ”Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū, kas Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam [”nepievērsa nekādu uzmanību sagrābšanai, proti, ka viņam būtu jābūt vienlīdzīgam ar Dievu”, NW], bet sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un cilvēka kārtā būdams, viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!” (Filipiešiem 2:5—8.)

Bet kā mūsu dzīvē var izpausties īsta pazemība? Ko ikdienišķās situācijās nozīmē būt pazemīgam, nevis lepnam?

Kā rīkojas pazemīgs cilvēks

Padomāsim, ko nozīmē pazemība cilvēkam, kas strādā — vai nu darbavietā, vai arī kristīgā kalpošanā. Lai darbi tiktu padarīti labi, parasti ir vajadzīgs kāds darbu vadītājs, priekšnieks vai pārraugs. Ir jābūt kādam, kas pieņem lēmumus. Kāda ir cilvēku attieksme pret šādu kārtību? Varbūt kāds pie sevis domā: ”Kas viņš tāds ir, lai teiktu man, ko darīt un ko nedarīt? Es šeit strādāju ilgāk nekā viņš.” Ja cilvēka rīcību nosaka lepnība, tad viņš parasti kurn, kad tiek doti norādījumi. Turpretī pazemīgs cilvēks cenšas visu darīt ’ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā uzskatīdams citus augstākus par sevi’. (Filipiešiem 2:3.)

Vai jums ir gadījies vērot, kāda ir cilvēku reakcija, kad viņiem dod padomu kāds, kas ir gados jaunāks? Un kā reaģē vīrieši, kad viņiem kaut ko iesaka sieviete? Pazemīgs cilvēks ieklausās dotajā padomā. Turpretī lepns cilvēks vai nu apvainojas par padomu, vai tūlīt pat to atraida. Bet kas ir labāks: glaimīgas uzslavas, kas var nodarīt ļaunu, vai lietišķs padoms, kas var palīdzēt? (Salamana Pamācības 27:9; 29:5.)

Varbūt pazemība palīdz arī grūtos brīžos? Jā, palīdz. Pazemīgs cilvēks spēj pārvarēt grūtības, tāpat kā tās pārvarēja Ījabs. Bet cilvēks, kas ir lepns, ātri sadusmojas un atklāti pauž savu neapmierinātību ar situācijām, kas viņam nepatīk un šķiet pazemojošas. (Ījaba 1:22; 2:10; 27:2—5.)

Pazemīgs cilvēks mīl un māk piedot

Reizēm cilvēkiem ir grūti izteikt vārdus: ”Piedod, lūdzu. Es kļūdījos. Tev bija taisnība.” Kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka cilvēki ir pārāk lepni. Lai izbeigtu, piemēram, strīdu starp dzīvesbiedriem, bieži vien nav vajadzīgs nekas vairāk kā sirsnīga atvainošanās.

Daudz kas ir atkarīgs arī no tā cilvēka, kurš ir apvainojies. Vai viņš ir gatavs piedot apvainotājam? Vai arī viņš savas lepnības dēļ tur ļaunu prātu uz kādu cilvēku un dienām vai pat mēnešiem nerunā ar to? Varbūt viņš pat mēģina atriebties savam pāridarītājam? Ir gadījies, ka atriebības jūtas pamudina cilvēku uz slepkavību vai liek celt otram neslavu. Turpretī pazemīga cilvēka rīcību vienmēr nosaka mīlestība. Viņš vēlas piedot otram, jo mīlestība nepiemin ļaunu. Jehova bija gatavs piedot izraēliešiem, ja vien viņi būtu atteikušies no savas lepnības. Pazemīgs Jēzus sekotājs ir gatavs piedot — nevis tikai vienu, bet daudzas reizes. (Joēla 2:12—14; Mateja 18:21, 22; 1. Korintiešiem 13:5.)

Pazemīgi cilvēki cenšas ”cits citu pārspēt savstarpējā cieņā”. (Romiešiem 12:10.) Latviešu valodas Bībeles 1926. gada izdevumā tikko citētā panta daļa skan šādi: ”Godu dodot nā[ciet] viens otram pretī.” Pazemīgs cilvēks uzslavē citus un novērtē to spējas un talantus. Turpretī lepns cilvēks vienmēr cenšas atrast citos kādu vainu, lai kaut nedaudz sabojātu viņu reputāciju. Pazemība palīdz cilvēkam no sirds uzslavēt citus. Ja cilvēks to nespēj, viņam, iespējams, traucē nedrošības sajūta un lepnība.

Lepns cilvēks ir arī nepacietīgs. Turpretī pazemīgs cilvēks ir pacietīgs un lēnprātīgs. Viņš nejūtas aizskarts katru reizi, kad citu cilvēku rīcību varētu iztulkot kā necieņas apliecinājumu. Apvainošanās par katru sīkumu ir tiešs pretstats pacietībai. Ja cilvēks ir pazemīgs, viņš nav pārmērīgi augstās domās par sevi. Der atcerēties, kas notika, kad Jēzus mācekļi bija pārāk augstās domās par sevi, — viņu starpā atkārtoti uzliesmoja strīdi par to, kuram no viņiem ir ievērojamāks stāvoklis. Mācekļi bija aizmirsuši, ka viņi visi ir ”necienīgi kalpi”. (Lūkas 17:10; 22:24; Marka 10:35—37, 41.)

Voltērs reiz teica, ka pazemība ir ”dvēseles pieticība, ..līdzeklis pret lepnību”. Pazemīgs cilvēks ir vienkāršs cilvēks. Viņa attieksmi pret apkārtējiem nosaka pieticība, nevis lepnība. Viņa uzvedībā ir redzama dziļa cieņa un pieklājība.

Tātad mums jācenšas būt pazemīgiem, jo pazemība ir Dievam patīkama un tā palīdz ievērot Dieva norādījumus. Viens no iemesliem, kāpēc Daniēls Jehovam bija ”īpaši iemīļots” kalps, bija Daniēla pazemība. Dievs pat sūtīja pie Daniēla eņģeli, kas atklāja viņam kādu parādību. (Daniēla 9:23; 10:11, 19.) Pazemīgu cilvēku gaida daudz svētību. Pazemīgam cilvēkam ir īsti draugi, kas viņu mīl. Bet vēl svarīgāk ir tas, ka pazemībai līdzi nāk Jehovas svētības. ”Pazemības, — proti Dieva bijības alga ir — bagātība, gods un dzīvība.” (Salamana Pamācības 22:4.)

[Attēls 7. lpp.]

Pazemīga atvainošanās padara dzīvi daudz vieglāku