Ķēniņvalsts sludinātāji stāsta

Patiesā Dieva meklējumi vainagojas panākumiem

DESMITAJĀ gadsimtā p.m.ē. Jūdas divu cilšu ķēniņvalsti bija pārņēmusi viltus pielūgsme. Visur zēla elkdievība, tomēr tieši šādā vidē dzīvoja arī kāds vīrs, kura sirds bija taisna pret Dievu. Viņu sauca Jošafats. Pravietis Jehus par viņu sacīja: ”Tevī ir vēl atrodami arī labi darbi, jo tu.. esi savā sirdī apņēmies Dievu meklēt.” (2. Laiku 19:3.) Arī tagadējos ’grūtajos laikos’ miljoniem cilvēku ir ’apņēmušies savā sirdī’ meklēt patieso Dievu — Jehovu. (2. Timotejam 3:1—5.) To apliecināja arī kāds cilvēks Rietumāfrikas valstī Togo.

Kazimirs mācījās katoļu skolā un deviņu gadu vecumā saņēma pirmo komūniju. Bet, sasniedzis 14 gadu vecumu, viņš pārstāja iet uz baznīcu. Tomēr Kazimiru mocīja bailes, jo viņš domāja, ka mises neapmeklēšanas dēļ viņš galu galā nonāks ellē vai vismaz šķīstītavā.

Skolā Kazimirs pievienojās kādai jauniešu grupiņai, kas reizi nedēļā kopīgi studēja Bībeli. Viņš arī pats sāka lasīt Bībeli. Kādu dienu Kazimirs Atklāsmes grāmatā izlasīja par briesmīgu zvēru, kas izkāpj no jūras. (Atklāsmes 13:1, 2.) Viņš pavaicāja Bībeles studiju grupiņas vadītājam, kas ar to domāts, un saņēma atbildi, ka tas būs īsts zvērs, kas patiešām izkāps no jūras. Šāds izskaidrojums satrauca Kazimiru ne pa jokam, jo viņš dzīvoja ne visai tālu no Atlantijas okeāna piekrastes. Jaunietis bija pārliecināts, ka būs viens no pirmajiem zvēra upuriem.

Kazimirs sāka krāt naudu, lai bēgtu uz tuksnesi, kas atrodas ziemeļos, un tā izvairītos no zvēra. Viņš ieminējās par saviem plāniem vienam no klases biedriem. Klases biedrs bija Jehovas liecinieks, un tas pastāstīja, ka nekāds īsts zvērs no jūras ārā nekāps. Neilgi pēc tam Kazimiru uzaicināja apmeklēt sapulces Ķēniņvalsts zālē. Viņam sapulces patika, un viņš sāka uz tām ierasties regulāri. Kazimirs arī piekrita studēt mājās Bībeli.

Taču, Kazimiram turpinot studēt Bībeli, ģimenes locekļi sāka izrādīt klaju nepatiku. Viņa ģimenē pastāvēja senču kults un bija parasts ēst pēc upurēšanas pāri palikušo gaļu, kurai nebija notecinātas asinis. Kad Kazimirs pieklājīgi atteicās ēst šādu gaļu, viņam piedraudēja un lika atstāt mājas. Bet Kazimirs saglabāja pašsavaldību, un draudi netika īstenoti. Tomēr ģimenes maltītēs veselus trīs mēnešus tika pasniegta tikai šāda gaļa. Kazimirs pastāvīgi jutās nepaēdis, taču viņš izturēja gan šīs, gan citas grūtības.

Kazimirs neapstājās savā garīgajā izaugsmē un pēc kāda laika veltīja sevi Dievam un kristījās. Vēlāk viņu iecēla par kalpošanas palīgu, un viņš apmeklēja nodarbības Togo Kalpošanas mācību skolas ceturtajā klasē. Pašlaik viņš ir brīvprātīgais strādnieks Sargtorņa biedrības filiālē.

Ķēniņš Dāvids sacīja: ”Ja tu vien Viņu [Jehovu] meklēsi, tad Viņš arī tevi atradīs,” — un šo vārdu patiesums, kā var redzēt, ir pierādījies ne vienu reizi vien. (1. Laiku 28:9.)

[Attēli 8. lpp.]

Kazimirs (pa labi) ir priecīgs, ka var kalpot par brīvprātīgo strādnieku filiālē