Jeruzaleme, kas atbildīs savam nosaukumam
”Līksmojiet vienmēr par to, ko Es radu, jo redzi, Es pārradīšu Jeruzālemi priekam.” (JESAJAS 65:18)
1. Kāda bija Ezras attieksme pret Dieva izredzēto pilsētu?
EBREJU priesteris Ezra, būdams uzcītīgs Dieva Rakstu studētājs, augstu vērtēja saistību, kāda Jeruzalemei reiz bija bijusi ar Jehovas tīro pielūgsmi. (5. Mozus 12:5; Ezras 7:27.) Par Ezras mīlestību pret Dieva pilsētu liecina 1. un 2. Laiku grāmata un Ezras grāmata — Bībeles grāmatas, ko viņš, Dieva iedvesmots, sarakstīja. Gandrīz ceturtā daļa no vairāk nekā 800 vietām, kur Bībelē ir minēts Jeruzalemes nosaukums, ir Ezras sarakstītajās grāmatās.
2. Kāda pravietiska norāde ir saskatāma Jeruzalemes nosaukuma nozīmē?
2 Senebreju valodā, kurā tika sarakstīta Bībele, vārds ”Jeruzaleme”, iespējams, ir lietots gramatiskā formā, kas tiek saukta par divskaitli. Ar divskaitli parasti apzīmēja kaut ko tādu, kas ir pa pāriem, piemēram, acis, ausis, rokas, kājas. Jeruzalemes nosaukumu divskaitļa formā var uzskatīt par pravietisku norādi uz mieru, kādu Dieva tauta izjutīs divējādi — garīgā un tiešā nozīmē. Rakstos nav sacīts, vai Ezra to pilnībā saprata. Bet, būdams priesteris, Ezra darīja visu iespējamo, lai jūdiem būtu mierīgas attiecības ar Dievu. Turklāt viņš noteikti daudz paveica, lai dzīve Jeruzalemē atbilstu pilsētas nosaukuma nozīmei ’divkārtēja miera pamats’. (Ezras 7:6.)
3. Par cik ilgu laika posmu Ezras dzīvē mums nekas nav zināms, un kas ir lasāms par viņa dzīvi pēc šī laika posma?
3 Bībelē nav stāstīts, kur Ezra pavadīja 12 gadus, kas pagāja no viņa ierašanās Jeruzalemē līdz laikam, kad pilsētā ieradās Nehemija. Sliktais garīgais stāvoklis, kādā šajā laikā bija nonākusi tauta, liek domāt, ka Ezras Jeruzalemē nebija. Bet, lasot par laiku pēc pilsētas mūru atjaunošanas, mēs redzam, ka Ezra atkal uzticīgi veic savus priestera pienākumus Jeruzalemē.
Brīnišķīga sapulce
4. Kāpēc septītā mēneša pirmā diena izraēliešu kalendārā bija nozīmīga?
4 Jeruzalemes mūri tika pabeigti tieši pirms svētku mēneša tišri — septītā mēneša izraēliešu reliģiskajā kalendārā. Pirmajā tišri dienā bija jāsvin īpaši jaunā mēness svētki, kas tika saukti arī par Taures skaņu svētkiem. Šajā dienā priesteri pūta taures, kamēr tika nesti upuri Jehovam. (4. Mozus 10:10; 29:1.) Tā izraēlieši tika sagatavoti ikgadējai Salīdzināšanas dienai, kas tika atzīmēta 10. tišri, un priecīgajiem Ražas ievākšanas svētkiem, kas tika atzīmēti no 15. līdz 21. datumam.
5. a) Ko labu Ezra un Nehemija izdarīja ”septītā mēneša pirmajā dienā”? b) Kāpēc izraēlieši raudāja?
5 ”Septītā mēneša pirmajā dienā”, acīmredzot pēc Nehemijas un Ezras aicinājuma, ”tauta sapulcējās kā viens vīrs”. Bija atnākuši vīrieši, sievietes un visi, ’kas varēja klausīdamies saprast’. Tātad sapulcē bija arī bērni, kas uzmanīgi klausījās, kā Ezra, stāvēdams uz paaugstinājuma, lasīja bauslību ”no gaismas līdz pusdienai”. (Nehemijas 8:1—4.) Ik pēc kāda laika levīti skaidroja cilvēkiem izlasīto. Izraēlieši raudāja, jo viņi arvien labāk saprata, cik ļoti viņi paši un viņu tēvi bija novirzījušies no Dieva likumiem. (Nehemijas 8:5—9.)
6., 7. Ko kristieši var mācīties no tā, ka Nehemija aicināja jūdus nebūt noskumušiem?
6 Šī diena tomēr nebija tā, kad būtu jāsēro un jāraud. Šī diena bija svētku diena, un cilvēki nupat bija pabeiguši Jeruzalemes mūru atjaunošanu. Nehemija mudināja cilvēkus noskaņoties atbilstoši situācijai: ”Ejiet, ēdiet treknu un dzeriet saldu un sūtiet ēdienus tam, kam nav nekas sagatavots, jo šī diena ir svēta mūsu Kungam! Un nebēdājieties, jo tā Kunga prieks ir jūsu stiprais patvērums!” Cilvēki paklausīja, un ”visa tauta aizgāja ēst un dzert un sūtīt ēdienus un sarīkot lielus priekus, jo viņi bija sapratuši tos vārdus, ko viņi tiem bija mācījuši”. (Nehemijas 8:10—12.)
7 Dieva kalpi mūsdienās var daudz mācīties no šiem vēsturiskajiem notikumiem. Tikko minētie panti būtu jāpatur prātā tiem, kam tiek uzticēta privilēģija gatavot programmas daļas sapulcēs un kopsanāksmēs. Lai gan reizēm ir nepieciešams dot kādus aizrādījumus, pulcēšanās reizēs galvenokārt tiek atgādināts par svētībām, ko iegūst cilvēks, kas ievēro Dieva prasības. Tāpat tajās tiek izteikta uzslava par labi padarītu darbu un dots uzmundrinājums turpināt iesākto. Dieva kalpiem būtu jāaiziet no pulcēšanās reizēm iepriecinātiem par uzmundrinošajām pamācībām, ko viņi ir saņēmuši no Dieva Rakstiem. (Ebrejiem 10:24, 25.)
Vēl viena iepriecinoša sapulce
8., 9. Kāda īpaša sapulce notika septītā mēneša otrajā dienā, un ko no šīs sapulces ieguva Dieva tauta?
8 Tā paša mēneša otrajā dienā ”ģimeņu galvas no visas tautas, priesteŗi un levīti sapulcējās pie Ezras, lai iedziļinātos bauslības vārdos”. (Nehemijas 8:13.) Ezra bija tieši tāds cilvēks, kas varēja vadīt šo sapulci, jo viņš ”bija nodevis savu sirdi, lai meklētu tā Kunga bauslību, lai izpildītu un lai mācītu Israēlā to, kas ir likums un tiesa”. (Ezras 7:10.) Šajā sapulcē noteikti tika pārrunāti jautājumi, kuros Dieva tautai bija ciešāk jāturas pie bauslības derības. Viens no neatliekamiem jautājumiem bija sagatavošanās Lieveņu svētkiem, kas bija pavisam tuvu.
9 Nedēļu garie svētki tika nosvinēti tā, kā bija prasīts bauslībā, — visi cilvēki dzīvoja pagaidu mītnēs, kas bija taisītas no dažādu koku zariem un lapām. Cilvēki bija uzcēluši būdas uz savu namu plakanajiem jumtiem, namu pagalmos, tempļa pagalmos un Jeruzalemes laukumos. (Nehemijas 8:15, 16.) Svētkos radās lieliska iespēja sapulcināt cilvēkus un lasīt viņiem Dieva bauslību. (Salīdzināt 5. Mozus 31:10—13.) Tas tika darīts ”katru dienu, no pirmās līdz pēdējai dienai”, un Dieva tautas ”prieks bija visai liels”. (Nehemijas 8:17, 18.)
Mums jārūpējas par Dieva namu
10. Kāpēc septītā mēneša 24. dienā tika sasaukta īpaša sapulce?
10 Ir arī savs laiks, kad kaut kas jālabo Dieva tautā. Ezra un Nehemija acīmredzot uzskatīja, ka ir pienācis tāds laiks, jo viņi izsludināja gavēni 24. tišri. Atkal tika lasīta Dieva bauslība, un cilvēki apliecināja, ka nožēlo savus grēkus. Pēc tam levīti atgādināja par Dieva žēlsirdību pret nepaklausīgo tautu, skaistiem vārdiem slavēja Jehovu un slēdza ”stipru derību”, ko apstiprināja viņu vadītāji, levīti un priesteri. (Nehemijas 9:1—10:1.)
11. Kādu ”stipru derību” jūdi apņēmās pildīt?
11 Visa tauta kopā apņēmās pildīt uzrakstīto ”stipro derību”. Izraēlieši nolēma ”dzīvot Dieva bauslībā”. Viņi piekrita neslēgt laulības ar ”iezemiešu tautām”. (Nehemijas 10:29—31.) Tāpat jūdi stingri apņēmās ievērot sabatu, ik gadus ziedot līdzekļus tīrās pielūgsmes atbalstīšanai, piegādāt malku altārim, upurēt savu ganāmpulku pirmdzimtos un nest pirmos augļus no zemes ražas uz templi. Tauta nepārprotami bija apņēmusies nepieļaut, ka ”Dieva namam kā trūktu”. (Nehemijas 10:33—40.)
12. Ko mūsdienās nozīmē rūpes par Dieva namu?
12 Mūsdienās Jehovas kalpiem jābūt uzmanīgiem, lai netiktu atstāta novārtā privilēģija kalpot Jehovam viņa izcilā garīgā tempļa pagalmos. (Atklāsmes 7:15.) Tas nozīmē arī to, ka Jehovas kalpiem pastāvīgi un no sirds jālūdz, lai tiek veicināta Jehovas pielūgsme. Lai dzīvotu saskaņā ar šādām lūgšanām, kristietim jāgatavojas sapulcēm un jāpiedalās tajās, jāiesaistās labās vēsts sludināšanas pasākumos un jāpalīdz ieinteresētiem cilvēkiem, apmeklējot viņus atkārtoti un, ja vien iespējams, studējot ar viņiem Bībeli. Daudzi kristieši, kas rūpējas par Dieva namu, ziedo līdzekļus sludināšanas darbam un pielūgsmes vietu uzturēšanai. Mums visiem jābūt gataviem atbalstīt tik ļoti nepieciešamo sapulču vietu celtniecību un rūpēties par tīrību un kārtību tajās. Nozīmīgs veids, kā apliecināt mīlestību pret Dieva garīgo namu, ir veicināt mieru ticības biedru starpā un palīdzēt visiem, kam nepieciešama materiāla vai garīga palīdzība. (Mateja 24:14; 28:19, 20; Ebrejiem 13:15, 16.)
Pilsētas mūru veltīšana Jehovam
13. Kādam svarīgam jautājumam bija jāpievērš uzmanība, pirms Jeruzalemes mūri tika veltīti Jehovam, un kādu priekšzīmi rādīja daudzi izraēlieši?
13 ”Stiprā derība”, kas tika slēgta Nehemijas laikā, sagatavoja Dieva tautu dienai, kad bija jānotiek Jeruzalemes mūru veltīšanai Jehovam. Bet bija jāpievērš uzmanība vēl kādam svarīgam jautājumam. Jeruzalemei, kam tagad apkārt bija lieli mūri ar 12 vārtiem, bija vajadzīgs vairāk iedzīvotāju. ”Pilsēta bija gan plaša un liela, bet ļaužu tajā bija maz.” (Nehemijas 7:4.) Vēlēdamies atrisināt radušos problēmu, cilvēki ”meta meslus, lai vienam no katriem desmitiem tiktu pavēlēts dzīvot Jeruzālemē, svētajā pilsētā”. Redzēdami savu tautiešu lielo atsaucību, izraēlieši ”no sirds apsveica visus vīrus, kas labprātīgi piedāvājās dzīvot Jeruzālemē”. (Nehemijas 11:1, 2.) Izraēliešu rīcība ir lielisks piemērs tiem Dieva kalpiem mūsdienās, kuru dzīves apstākļi ļauj viņiem pārcelties uz vietām, kur ir nepieciešama pieredzējušu kristiešu palīdzība.
14. Kas notika dienā, kad Jeruzalemes mūri tika veltīti Jehovam?
14 Drīz tauta sāka gatavoties īpašajai dienai, kad Jeruzalemes mūriem bija jātiek veltītiem Jehovam. No apkārtējām Jūdejas pilsētām tika sapulcināti muzikanti un dziedātāji. No viņiem tika izveidoti divi lieli slavas dziesmu kori, kam bija jāiet svētku gājiena priekšgalā. (Nehemijas 12:27—31, 36, 38.) Svētku gājieni ar koriem priekšgalā sākās tajā vietā uz mūra, kas atradās vistālāk no tempļa, iespējams, pie Ielejas vārtiem; abi gājieni devās pretējos virzienos un satikās uz mūra pie Dieva nama. ”Tajā dienā viņi nesa lielus kaujamos upuŗus un priecājās, jo Dievs tas Kungs bija iepriecinājis viņus ar lielu prieku; arī sievietes un bērni priecājās, un Jeruzālemes gaviles bija tālu dzirdamas.” (Nehemijas 12:43.)
15. Kāpēc Jeruzalemes mūru pabeigšana nebija radījusi paliekošu prieku?
15 Bībelē nav minēts datums, kad notika šie svētki. Tomēr tas neapšaubāmi bija svarīgs — varbūt pat svarīgākais — notikums Jeruzalemes atjaunošanas laikā. Protams, pašā pilsētā vēl daudz kas bija jāuzbūvē. Diemžēl ar laiku Jeruzalemes iedzīvotāju garīgais stāvoklis pasliktinājās. Kad Nehemija apmeklēja pilsētu otro reizi, viņš uzzināja, ka Dieva nams atkal ir atstāts novārtā un ka izraēlieši atkal ir sākuši precēties ar cittautietēm. (Nehemijas 13:6—11, 15, 23.) Arī pravieša Maleahija grāmatā ir stāstīts par tautas slikto stāvokli. (Maleahija 1:6—8; 2:11; 3:8.) Tātad Jeruzalemes mūru pabeigšana nebija radījusi paliekošu prieku.
Mūžīga prieka iemesls
16. Kādus nozīmīgus notikumus gaida Dieva tauta?
16 Jehovas tauta mūsdienās gaida, kad Dievs uzvarēs visus savus ienaidniekus. Vispirms tiks iznīcināta ”lielā Bābele” — simboliskā pilsēta, kurā ietilpst visi viltus reliģijas veidi. (Atklāsmes 18:2, 8.) Ar viltus reliģijas iznīcināšanu sāksies lielās bēdas. (Mateja 24:21, 22.) Nākotnē gaidāms vēl kāds ļoti nozīmīgs notikums — Kunga Jēzus Kristus un viņa līgavas, 144 000 ”jaunās Jeruzālemes” iedzīvotāju, kāzas. (Atklāsmes 19:7; 21:2.) Mēs nevaram precīzi noteikt šī nozīmīgā notikuma kulminācijas brīdi, bet tas neapšaubāmi būs iepriecinošs notikums. (Skat. 1990. gada 15. augusta Sargtorni [angļu val.], 30., 31. lpp.)
17. Ko mēs zinām par jaunās Jeruzalemes pabeigšanu?
17 Mēs zinām, ka jaunā Jeruzaleme drīz būs pabeigta. (Mateja 24:3, 7—14; Atklāsmes 12:12.) Pretēji zemes Jeruzalemei, jaunā Jeruzaleme nekad neliks vilties, jo visi tās locekļi ir ar garu svaidīti, pārbaudīti un attīrīti Jēzus Kristus sekotāji. Katrs no šiem kristiešiem, paliekot uzticīgs līdz pat nāvei, būs pierādījis, ka viņš mūžīgi būs uzticīgs Visuma Suverēnam Dievam Jehovam. Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar visiem pārējiem cilvēkiem — gan dzīviem, gan mirušiem.
18. Kādi iemesli mums ir ’priecāties un līksmot vienmēr’?
18 Padomājiet, kas notiks, kad jaunā Jeruzaleme pievērsīs uzmanību cilvēkiem, kas apliecina ticību Jēzus izpirkuma upurim. Apustulis Jānis rakstīja: ”Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, viņš mājos viņu vidū, un tie būs viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.” (Atklāsmes 21:2—4.) Dievs izmantos šo pilsētai līdzīgo iekārtojumu, lai cilvēki kļūtu pilnīgi. (Atklāsmes 22:1, 2.) Mums patiešām ir iemesls ’priecāties un līksmot vienmēr par to, ko Dievs rada’! (Jesajas 65:18.)
19. Kas ir tā garīgā paradīze, kurā kristieši tiek pulcēti?
19 Bet cilvēkiem, kas ir nožēlojuši savus grēkus, nav jāgaida nākotne, lai viņi varētu saņemt Dieva palīdzību. 1919. gadā Jehova atlikušos no 144 000 sāka pulcināt garīgajā paradīzē, kur ir redzami tādi Dieva gara augļi kā mīlestība, prieks un miers. (Galatiešiem 5:22.) Ievērības cienīga garīgās paradīzes iezīme ir ticība, kāda ir tās svaidītajiem iedzīvotājiem, kuri ir padarījuši daudz darba, vadot labās vēsts sludināšanu visā pasaulē. (Mateja 21:43; 24:14.) Gandrīz sešiem miljoniem ”citu avju” — cilvēkiem, kam ir cerība dzīvot uz zemes, — arī ir tikusi dota iespēja ieiet garīgajā paradīzē un gūt baudu no pilnvērtīga darba. (Jāņa 10:16.) Šāda iespēja viņiem ir dota tāpēc, ka viņi ir veltījuši sevi Dievam Jehovam, pamatojoties uz savu ticību Dieva Dēla Jēzus Kristus izpirkuma upurim. Sadarbība ar tiem, kas nākotnē kļūs par jaunās Jeruzalemes locekļiem, ir nesusi viņiem daudz svētību. Īstenodams savus nodomus attiecībā uz svaidītajiem kristiešiem, Jehova ir licis stingrus pamatus ”jaunajai zemei” — dievbijīgu cilvēku sabiedrībai, kas iemantos debesu Valstības īpašumus uz zemes. (Jesajas 65:17; 2. Pētera 3:13.)
20. Kādā ziņā jaunā Jeruzaleme atbildīs savam nosaukumam?
20 Miers, kādu Jehovas tauta tagad izjūt garīgajā paradīzē, drīz vien būs jūtams paradīzē, kas tiks izveidota uz visas zemes. Tas notiks laikā, kad jaunā Jeruzaleme nāks no debesīm, lai svētītu cilvēci. Dieva tauta pieredzēs divējādu mieru, par kuru ir runāts Jesajas 65:21—25. Svaidītie, kam nākotnē jākļūst par jaunās Jeruzalemes locekļiem, un ”citas avis” visi kopā kalpo Jehovam garīgajā paradīzē un izjūt mieru, ko dod Dievs. Šāds miers būs arī paradīzē uz zemes, kad ’Dieva prāts notiks kā debesīs, tā arī virs zemes’. (Mateja 6:10.) Dieva diženā debesu pilsēta pilnībā atbildīs nosaukumam ”Jeruzaleme”, jo tā būs ’divkārtēja miera pamats’. Šī pilsēta mūžīgi liecinās par tās Izcilo Radītāju Dievu Jehovu un tās Līgavaini un Ķēniņu Jēzu Kristu.
Vai jūs atceraties?
◻ Kas notika, kad Nehemija bija sapulcinājis tautu Jeruzalemē?
◻ Kas bija jādara jūdiem senatnē, lai viņi nepamestu novārtā Dieva namu, un kas jādara mums?
◻ Kā ”Jeruzaleme” ir saistīta ar paliekošu prieku un mieru?
[Karte 23. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
JERUZALEMES VĀRTI
Ar skaitļiem apzīmēts attiecīgās vietas augstums metros mūsdienās
ZIVJU VĀRTI
VECIE VĀRTI
ĒFRAIMA VĀRTI
STŪRA VĀRTI
Platais mūris
Laukums
IELEJAS VĀRTI
PILSĒTAS OTRĀ DAĻA
Sākotnējā ziemeļu siena
DĀVIDA PILSĒTA
MĒSLU VĀRTI
Hinomas ieleja
Pils
AVJU VĀRTI
SARDZES VĀRTI
Templis
PĀRVALDES VĀRTI
ZIRGU VĀRTI
OFĒLA
Laukums
ŪDENS VĀRTI
Gihonas strauts
AVOTA VĀRTI
Ķēniņa dārzs
Ein-rogela
Tiropojonas (Vidus) ieleja
Kidronas ieleja
740
730
730
750
770
770
750
730
710
690
670
620
640
660
680
700
720
740
730
710
690
670
Iespējamā Jeruzalemes mūru atrašanās vieta laikā, kad pilsēta bija iznīcināta un kad Nehemijas vadībā mūri tika atjaunoti