Jeruzālemes mūris

Atgriezīsimies laikā, kad Jeruzālemes mūris vēl nebija atjaunots. Persijas pilsētā Sūzās dzīvoja izraēlietis Nehemija, kurš kalpoja ķēniņam Artakserksam. Kādu dienu Nehemijas brālis ieradās no Jūdejas ar sliktām ziņām: ”Ļaudis Jeruzālemē nav drošībā. Pilsētas mūris un vārti, ko babilonieši sagrāva, tā arī nav atjaunoti.” Tas Nehemiju sarūgtināja. Viņš vēlējās palīdzēt tautiešiem, tāpēc lūdza Jehovu, lai ķēniņš ļauj viņam doties uz Jeruzālemi.

Kādu dienu ķēniņš ievēroja, ka Nehemija ir bēdīgs. Viņš jautāja: ”Es nekad neesmu redzējis tevi tik drūmu. Kas noticis?” Nehemija atbildēja: ”Kā lai es nebūtu bēdīgs, ja mana pilsēta, Jeruzāleme, ir drupās!?” Ķēniņš vaicāja: ”Ko tu vēlies, lai es daru tavā labā?” Nehemija klusībā pateica lūgšanu un sacīja: ”Lūdzu, ļauj man doties uz Jeruzālemi un atjaunot mūri!” Ķēniņš Artakserkss atļāva Nehemijam iet un parūpējās par Nehemijas drošību garajā ceļā. Viņš arī iecēla Nehemiju par Jūdejas pārvaldnieku un deva tam kokmateriālus pilsētas vārtiem.

Kad Nehemija ieradās Jeruzālemē, viņš pārbaudīja pilsētas mūri. Tad viņš sapulcināja priesterus un tautas vadītājus un teica tiem: ”Postījumi ir lieli. Mums jāķeras pie darba.” Tauta piekrita, un mūra atjaunošana sākās.

Daži ienaidnieki viņus izsmēja: ”Ja lapsa uzkāps uz jūsu mūra, tas sabruks.” Strādnieki ignorēja apvainojumus un turpināja būvēt. Mūris kļuva arvien augstāks un stiprāks.

Ienaidnieki nolēma negaidīti uzbrukt Jeruzālemei no dažādām pusēm. Kad jūdi uzzināja par šo plānu, viņi nobijās. Bet Nehemija viņus iedrošināja: ”Nebaidieties! Jehova ir ar mums!” Viņš nolika vīrus, kas sargāja strādniekus, un ienaidniekiem nebija iespēju uzbrukt.

Jau pēc 52 dienām Jeruzālemes mūris un vārti bija pabeigti. Nehemija sapulcināja visus levītus uz mūra iesvētīšanu. Viņš tos sadalīja divās grupās. Abas grupas uzkāpa uz mūra un soļoja apkārt pilsētai katra savā virzienā. Levīti spēlēja taures, cimbalas un arfas un dziedāja Jehovam. Ezra gāja kopā ar vienu grupu, bet Nehemija — ar otru, līdz satikās pie tempļa. Visa tauta — vīrieši, sievietes un bērni — nesa upurus Jehovam un priecājās. Viņu līksmās balsis bija dzirdamas tālu jo tālu.