Ticība un tava nākotne
”Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams.” (EBREJIEM 11:1)
1. Kādu nākotni vēlas pieredzēt lielākā daļa cilvēku?
VAI tevi interesē, kāda būs nākotne? Gandrīz visus tas interesē. Cilvēku nākotnes cerības ir saistītas ar mieru, drošības sajūtu, apmierinošiem dzīves apstākļiem, ražīgu un patīkamu darbu, labu veselību un garu mūžu. Var droši teikt, ka pilnīgi visas iepriekšējās paaudzes ir vēlējušās to pašu. Mūsdienās, kad pasaulē ir tik daudz raižu, šādi apstākļi ir vēlami vairāk nekā jebkad iepriekš.
2. Kādu uzskatu par cilvēces nākotni izteica kāds valstsvīrs?
2 Vai tagad, kad cilvēce atrodas uz 21. gadsimta sliekšņa, kaut kā ir iespējams noteikt, kāda būs nākotne? Vienu paņēmienu, kā prognozēt nākotni, vairāk nekā pirms 200 gadiem minēja amerikāņu valstsvīrs Patriks Henrijs. Viņš teica: ”Es nezinu, kā citādi varētu spriest par nākotni, ja ne pēc pagātnes.” Saskaņā ar šo uzskatu, cilvēces nākotni zināmā mērā var noteikt pēc tā, ko cilvēki ir darījuši pagātnē. Daudzi piekrīt šādam uzskatam.
Kāda ir bijusi pagātne?
3. Ko vēstures liecības liek domāt par nākotnes izredzēm?
3 Vai doma par to, ka nākotne būs pagātnes atspoguļojums, tev šķiet uzmundrinoša? Vai paaudzēm, kas dzīvoja pirms mums, nākotne kļuva labāka par pagātni? Nē, nekļuva. Lai arī kādas ir bijušas cilvēku cerības gadu tūkstošu laikā un lai arī materiālā ziņā dažās vietās ir panākts ievērojams progress, vēsture tomēr liecina par nebeidzamu apspiešanu, noziedzību, vardarbību, kariem un nabadzību. Šī pasaule ir pieredzējusi nelaimi pēc nelaimes, un tā iemesls galvenokārt ir cilvēku neapmierinošā valdīšana. Bībelē teikta taisnība: ”Cilvēks valda pār citiem sev par nelaimi.” (Salamans Mācītājs 8:9.)
4., 5. a) Kāpēc 20. gadsimta sākumā cilvēki cerēja uz labāku nākotni? b) Kas notika ar šīm cerībām?
4 Vēstures nepatīkamie notikumi patiesībā visu laiku atkārtojas, turklāt tie atkārtojas lielākā mērogā un tiem ir ļaunākas sekas. To apliecina 20. gadsimts. Vai cilvēce ir kaut ko mācījusies no pagātnes kļūdām un ir centusies tās neatkārtot? Mūsu gadsimta sākumā daudzi ticēja labākai nākotnei, jo diezgan ilgu laiku bija pastāvējis miers un bija vērojams progress ražošanā, zinātnē un izglītībā. Kā izteicās kāds universitātes profesors, pašā gadsimta sākumā valdīja uzskats, ka karš vairs nav iespējams, jo ”cilvēki ir pārāk civilizēti”. Kāds bijušais britu premjerministrs tā laika uzskatus raksturoja šādi: ”Viss būs arvien labāk un labāk. Tāda bija pasaule, kad es piedzimu.” Bet tad viņš piebilda: ”Pēkšņi, negaidīti, kādā 1914. gada rītā viss beidzās.”
5 Lai gan cilvēki toreiz ticēja labākai nākotnei, jaunais gadsimts tikko bija sācies, kad pār pasauli nāca vislielākā no cilvēka izraisītajām nelaimēm — Pirmais pasaules karš. Lai būtu vieglāk iztēloties šī kara raksturu, minēsim tikai vienu piemēru — to, kas notika 1916. gadā kādā kaujā, kad britu karaspēks uzbruka vācu pozīcijām Francijā netālu no Sommas upes. Nedaudzās stundās briti zaudēja 20 000 kareivju, un daudz kritušo bija arī vācu pusei. Slepkavošanā, kas turpinājās četrus gadus, gāja bojā gandrīz desmit miljoni kareivju un daudz civiliedzīvotāju. Uz kādu laiku samazinājās Francijas iedzīvotāju skaits — tik daudz vīriešu bija gājuši bojā. Bija sagrauta daudzu valstu ekonomika, tāpēc 30. gados sākās ”lielā depresija”. Ir viegli saprast, kāpēc cilvēki ir teikuši, ka dienā, kad sākās Pirmais pasaules karš, pasaule ”sajuka prātā”.
6. Vai dzīve pēc Pirmā pasaules kara kļuva labāka?
6 Vai šī bija tā nākotne, kādu bija cerējusi sagaidīt toreizējā paaudze? Nē, nepavisam! Viņu cerības bija pilnīgi iznīcinātas, turklāt tā laika notikumiem nesekoja nekas labāks. Pēc Pirmā pasaules kara bija pagājis tikai 21 gads, kad 1939. gadā sākās vēl lielāka cilvēku izraisīta nelaime — Otrais pasaules karš. Tajā gāja bojā apmēram 50 miljoni vīriešu, sieviešu un bērnu. Masveida bombardēšanās līdz ar zemi tika nolīdzinātas veselas pilsētas. Kad plosījās Pirmais pasaules karš, vienā kaujā nedaudzu stundu laikā tika nogalināti vairāki tūkstoši kareivju, bet Otrajā pasaules karā ar divām atombumbām vairāk nekā 100 000 cilvēku tika iznīcināti dažās sekundēs. Par vēl lielāku noziegumu daudzi cilvēki uzskata to, kā nacistu koncentrācijas nometnēs sistemātiski tika nogalināts miljoniem cilvēku.
7. Kas ir noticis mūsu gadsimtā?
7 Vairākos avotos ir teikts, ka starpvalstu konfliktos, pilsoņu karos un valdību veiktajās savu pilsoņu slepkavībās mūsu gadsimtā ir nogalināti apmēram 200 miljoni cilvēku. Kādā izdevumā pat tiek minēts skaitlis 360 miljoni. Iedomājies, kas ir saistīts ar šiem skaitļiem, — sāpes, asaras, ciešanas un izpostītas dzīves! Turklāt katru dienu nabadzības dēļ mirst apmēram 40 000 cilvēku, lielākoties bērni. Vēl trīsreiz vairāk bērnu katru dienu tiek nogalināts, izdarot abortus. Apmēram viens miljards cilvēku ir tik nabadzīgi, ka nespēj iegādāties pārtiku, kas nepieciešama, lai normāli padarītu dienas darbu. Visi šie fakti apliecina, ka mēs dzīvojam ļaunās sistēmas ”pastarajās dienās”, par kurām ir pravietots Bībelē. (2. Timotejam 3:1—5, 13; Mateja 24:3—12; Lūkas 21:10, 11; Atklāsmes 6:3—8.)
Cilvēku nespēja atrast risinājumus
8. Kāpēc cilvēku vadoņi nevar atrisināt pasaules problēmas?
8 Līdz 20. gadsimta beigām vairs nav tālu, tāpēc mēs varam tajā pieredzēto pievienot visu iepriekšējo gadsimtu vēsturei. Ko liek secināt šī vēsture? Tā liek secināt, ka cilvēku vadoņi nav atrisinājuši pasaules pamatproblēmas, ka viņi tās nespēj atrisināt tagad un ka viņi tās neatrisinās arī nākotnē. Viņi gluži vienkārši nespēj nodrošināt tādu nākotni, kādu mēs vēlētos redzēt, vienalga, cik labi būtu viņu nodomi. Turklāt ne visiem, kas valda, ir labi nodomi — daudzi tiecas pēc augstāka stāvokļa un varas sava egoisma un materiālās ieinteresētības, nevis citu cilvēku labklājības dēļ.
9. Kāpēc ir pamats šaubīties, ka zinātne varēs atrisināt cilvēku problēmas?
9 Varbūt zinātne spēj atrisināt mūsu problēmas? Ja domājam par pagātni, mums nākas atbildēt noliedzoši. Zinātnieki, kas strādā valdību uzdevumā, ir veltījuši ārkārtīgi daudz līdzekļu, laika un pūļu tam, lai izveidotu neiedomājami spēcīgus ķīmiskos, bioloģiskos un citus ieročus. Pasaules valstis — to vidū arī tādas, kas vismazāk varētu to atļauties, — katru gadu bruņojumam iztērē 700 miljardus dolāru! Turklāt daļēji ”zinātnes progresa” dēļ ir radušies ķīmiski savienojumi, kas izraisa zemes, gaisa, ūdens un pārtikas piesārņojumu.
10. Kāpēc pat izglītība nevar nodrošināt labāku nākotni?
10 Vai mēs varam cerēt, ka pasaules izglītības iestādes palīdzēs veidot labāku nākotni, mācot cilvēkiem augstas morāles normas, iecietību pret apkārtējiem un mīlestību pret tuvāko? Nē, nevaram. Izglītības iestādes galveno uzmanību pievērš karjerai, naudas iegūšanai. Tās ieaudzina cilvēkā sāncensības, nevis sadarbības garu, un arī morāles normas skolās netiek mācītas. Daudzās no tām tiek pieļauti brīvi uzskati dzimumjautājumos, tāpēc strauji pieaug padsmitgadīgo grūtnieču skaits un izplatās seksuāli transmisīvās slimības.
11. Kāpēc komercuzņēmumu darbība pagātnē liek šaubīties par nākotnes izredzēm?
11 Vai pasaules milzīgie komercuzņēmumi pēkšņi sāks rūpēties par mūsu planētu un mīlēt cilvēkus — vai tie sāks ražot produkciju, kas būs patiesi noderīga, nevis paredzēta tikai peļņas gūšanai? Maz ticams, ka tā varētu notikt. Vai tiks pārstāts veidot televīzijas programmas, kurās ir viena vienīga vardarbība un netiklība, kas piesārņo cilvēku, it sevišķi jauniešu, prātus? Nesenā pagātne vieš pavisam vājas cerības, jo televīzija lielākoties ir kļuvusi par netiklības un vardarbības propagandētāju.
12. Kādā stāvoklī ir cilvēce, ja ir runa par slimībām un nāvi?
12 Lai kā ārsti censtos, viņi nespēj uzveikt slimības un nāvi. Piemēram, Pirmā pasaules kara beigās viņi nespēja apturēt spāņu gripas izplatīšanos — pasaulē ar to nomira apmēram 20 miljoni cilvēku. Mūsdienās ir izplatītas sirds slimības, vēzis un citas nāvējošas slimības. Medicīna nav uzveikusi arī mūsdienu sērgu — AIDS. ANO ziņojumā, kas tika publicēts 1997. gada novembrī, ir teikts, ka AIDS vīrusa izplatība ir divreiz ātrāka, nekā bija aprēķināts iepriekš. Šīs slimības dēļ jau ir miruši vairāki miljoni cilvēku. Tikai vienā no pagājušajiem gadiem ir inficējušies vēl trīs miljoni.
Jehovas liecinieku viedoklis par nākotni
13., 14. a) Kāds ir Jehovas liecinieku viedoklis par nākotni? b) Kāpēc cilvēki nevar nodrošināt labāku nākotni?
13 Jehovas liecinieki tic, ka cilvēcei ir gaiša nākotne, vislabākā, kādu vien var iedomāties! Taču viņi nedomā, ka šāda nākotne tiks radīta cilvēku rokām. Viņi palīdzību gaida no Radītāja — Dieva Jehovas. Viņš zina, kāda būs nākotne — tā būs brīnišķīga! Viņš zina arī to, ka cilvēki nevar nodrošināt šādu nākotni. Tā kā Dievs ir radījis cilvēkus, viņš zina to ierobežotās spējas tik labi kā neviens cits. Savos Rakstos Dievs mums ir skaidri pavēstījis, ka viņš neradīja cilvēkus ar spējām sekmīgi valdīt bez viņa vadības. Ilgajā laika posmā, kad Dievs ir ļāvis cilvēkiem valdīt neatkarīgi no viņa, nešaubīgi ir pierādīts, ka cilvēki tiešām nespēj valdīt sekmīgi. Kāds autors ir atzinis, ka ”cilvēka prāts ir izmēģinājis visas iespējamās varas formas, un viss velti”.
14 Jeremijas 10:23 mēs lasām vārdus, ko, Dieva iedvesmots, uzrakstījis pravietis: ”Es zinu, Kungs, ka cilvēka liktenis nestāv viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar pats droši noteikt savu ceļu.” Tāpat Psalmā 146:3 ir teikts: ”Nepaļaujieties uz lieliem kungiem, uz cilvēku bērniem, kas taču nevar palīdzēt!” Tāpēc ka mēs esam nepilnīgi, kā teikts Romiešiem 5:12, Dieva Raksti mūs brīdina nepaļauties arī uz sevi. Jeremijas 17:9 ir rakstīts, ka ”sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu”. Tāpēc Salamana Pamācībās 28:26 ir norādīts: ”Kas paļaujas vienīgi uz savu sirdi, ir vientiesis, bet kas iet caur dzīvi ar gudrību, tas izvairīsies no visām briesmām.”
15. Kur lai meklē mums nepieciešamo gudrību?
15 Kur lai mēs meklējam šādu gudrību? ”Tā Kunga bijāšana ir gudrības iesākums, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana.” (Salamana Pamācības 9:10, LB-26.) Tikai Jehova var dot to gudrību, kas nepieciešama, lai pārdzīvotu šos baismīgos laikus. Un viņš ir sagādājis mums iespēju saņemt šo gudrību no Svētajiem rakstiem, kurus viņš ir iedvesmojis, lai dotu mums vadību. (Salamana Pamācības 2:1—9; 3:1—6; 2. Timotejam 3:16, 17.)
Cilvēku valdīšanas nākotne
16. Kas nosaka nākotni?
16 Kas īsti ir teikts Dieva Rakstos par mūsu nākotni? Tajos ir teikts, ka nākotne nekādā ziņā nebūs cilvēces pagātnes atspoguļojums. Tātad Patrika Henrija paustais uzskats nav pareizs. Zemeslodes un tās iedzīvotāju nākotni noteiks Dievs Jehova, nevis cilvēki. Uz Zemes notiks tas, ko vēlas viņš, nevis tas, ko vēlas šīs pasaules cilvēki vai tautas. ”Daudz nodomu ir vīra sirdī, bet pāri visam stāv un paliek tā Kunga padoms.” (Salamana Pamācības 19:21.)
17., 18. Kāda ir Dieva griba šajā laikā?
17 Kāda ir Dieva griba attiecībā uz mūsu dienām? Viņš ir nolēmis darīt galu šai nežēlīgajai, netiklajai sistēmai. Cilvēku nesekmīgā valdīšana, kas turpinās gadsimtiem ilgi, drīz tiks nomainīta ar Dieva izveidotu valdīšanu. Pravietojumā, kas lasāms Daniēla 2:44, ir teikts: ”Šo [pašreiz valdošo] ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti [debesīs], kuŗa pastāvēs nesagŗauta mūžīgi, un kuŗas vara nepāries ne uz vienu citu tautu. Tā satrieks un iznīcinās citas valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi.” Turklāt Ķēniņvalsts likvidēs Sātana Velna ļauno ietekmi, ko cilvēki nekādi nevarētu izdarīt. Sātans nekad vairs nevaldīs pār šo pasauli. (Romiešiem 16:20; 2. Korintiešiem 4:4; 1. Jāņa 5:19.)
18 Pievērs uzmanību tam, ka debesu valdība iznīcinās visas cilvēku valdīšanas formas. Zemeslodes pārvalde netiks atstāta cilvēku rokās. Pašas cilvēces labā tie, no kuriem tiks izveidota Dieva Valstība, rūpēsies par Zemi no debesīm. (Atklāsmes 5:10; 20:4—6.) Savukārt uz Zemes uzticami cilvēki paklausīs Dieva Valstības norādījumiem. Šī ir tā valdīšana, par kuru Jēzus mācīja mūs lūgt Dievu, kad teica: ”Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 6:10.)
19., 20. a) Kā Bībelē tiek aprakstīta Valstības iekārta? b) Ko Valstība izdarīs cilvēces labā?
19 Jehovas liecinieki paļaujas uz Dieva Valstību. Valstība ir tās ”jaunās debesis”, par kurām rakstīja apustulis Pēteris: ”Mēs gaidām pēc viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo.” (2. Pētera 3:13.) ”Jaunā zeme” ir jaunā cilvēku sabiedrība, kas pakļausies jaunajām debesīm — Dieva Valstībai. Šādu iekārtu Dievs parādīja redzējumā apustulim Jānim, kas pēc tam rakstīja: ”Es redzēju jaunu debesi un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi.. [Dievs] nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.” (Atklāsmes 21:1, 4.)
20 Pievērs uzmanību tam, ka jaunā zeme būs taisnīga. Visas netaisnības Dievs iznīcinās Harmagedona kaujā. (Atklāsmes 16:14, 16.) Pravietojumā, kas lasāms Salamana Pamācībās 2:21, 22, par to ir teikts: ”Taisnīgie apdzīvos zemi un arī tiklie un dievbijīgie paliks tajā, bet bezdievīgie no zemes tiks izdeldēti, un Dieva vārda nonicinātāji tiks no turienes izskausti.” Un Psalmā 37:9 ir apsolīts: ”Ļaundaŗi taču tiks izdeldēti, bet, kas gaida uz to Kungu, iemantos zemi.” Vai tu nevēlētos dzīvot šādā pasaulē?
Uzticies Jehovas solījumiem
21. Kāpēc mēs varam ticēt Jehovas solījumiem?
21 Vai mēs varam uzticēties Jehovas solījumiem? Ieklausies vārdos, ko viņš ir teicis ar pravieša Jesajas starpniecību: ”Pieminiet notikumus kopš seniem laikiem, ka Es esmu Dievs un cita nav neviena, Dievs, kam nav cita līdzīga! Es no iesākuma pasludināju gala iznākumu, kopš laika gala to, kas vēl nebija noticis. Es nosaku: ”Mans lēmums piepildīsies! Es īstenošu visu, kas Man patīk!”” Un 11. panta beigās ir teikts: ”Kā Es esmu noteicis, tā Es tam likšu arī notikt, kā Es esmu lēmis, tā Es to arī izpildīšu.” (Jesajas 46:9—11.) Jā, mēs varam ticēt Jehovam un viņa solījumiem tik droši, it kā tie jau būtu īstenojušies. Bībelē par to ir runāts šādi: ”Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.” (Ebrejiem 11:1.)
22. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova izpildīs savus solījumus?
22 Pazemīgiem cilvēkiem ir šāda paļaušanās, jo viņi zina, ka Dievs izpildīs savus solījumus. Piemēram, Psalmā 37:29 mēs lasām: ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” Vai tam var ticēt? Jā, var ticēt, jo Ebrejiem 6:18 ir teikts, ka ’Dievam nav iespējams melot’. Vai Zeme pieder Dievam, ka viņš to varētu dot pazemīgajiem cilvēkiem? Atklāsmes 4:11 ir paziņots: ”Tu esi radījis visas lietas, ar Tavu gribu visas lietas bija un ir radītas.” Tāpēc Psalmā 24:1 ir sacīts: ”Tam Kungam pieder zeme un viss, kas to piepilda.” Jehova ir radījis Zemi, viņam tā pieder un viņš to dod cilvēkiem, kas viņam tic. Lai stiprinātu mūsu pārliecību, nākamajā rakstā tiks runāts par to, kā Jehova ir pildījis saviem ļaudīm dotos solījumus pagātnē un mūsdienās, kā arī par to, kāpēc mēs varam ne mirkli nešaubīties, ka viņš to darīs arī nākotnē.
Atkārtojuma jautājumi
◻ Kas visā vēstures gaitā ir noticis ar cilvēku cerībām?
◻ Kāpēc mēs nevaram gaidīt, ka labāku nākotni nodrošinās cilvēki?
◻ Kāda ir Dieva griba attiecībā uz nākotni?
◻ Kāpēc mēs esam pārliecināti, ka Dievs izpildīs savus solījumus?
[Attēls 10. lpp.]
Bībelē ir lasāmi patiesi vārdi: ”Savā dzīvē vīrs nevar pats droši noteikt savu ceļu.” (Jeremijas 10:23)
[Norādes par autortiesībām]
Bumba: U.S. National Archives photo; izbadējušies bērni: WHO/OXFAM; bēgļi: UN PHOTO 186763/J. Isaac; Musolīni un Hitlers: U.S. National Archives photo