Jehova izpilda saviem uzticīgajiem kalpiem dotos solījumus
”Uzticams ir tas, kas apsolījis.” (EBREJIEM 10:23)
1., 2. Kāpēc mēs pilnībā varam paļauties uz Jehovas solījumiem?
JEHOVA no saviem kalpiem prasa, lai tie izveidotu un saglabātu stipru ticību viņam un viņa solījumiem. Ja cilvēkam ir šāda ticība, viņš pilnībā paļaujas uz to, ka Jehova pildīs visus dotos solījumus. Jehovas iedvesmotajos Rakstos ir teikts: ”Tas Kungs Cebaots ir zvērējis, sacīdams: ”Tiešām, kā Es esmu nodomājis, tā tas notiks, un kā Es esmu nolēmis, tā tas piepildīsies.”” (Jesajas 14:24.)
2 Vārdi ”Tas Kungs Cebaots ir zvērējis” apliecina, ka Jehova dod svinīgu zvērestu izpildīt savus solījumus. Tieši šī iemesla dēļ viņa Rakstos ir teikts: ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” (Salamana Pamācības 3:5, 6.) Ja mēs paļausimies uz Jehovu un ļausim sevi vadīt viņa gudrībai, mūsu ceļi noteikti vedīs uz mūžīgu dzīvi, jo Dieva gudrība ir ”dzīvības koks visiem, kas pie tās tveŗas”. (Salamana Pamācības 3:18; Jāņa 17:3.)
Īsta ticība senatnē
3. Kā Noa apliecināja, ka viņš tic Jehovam?
3 Jehovas izturēšanās pret tiem, kam ir bijusi īsta ticība, apliecina, ka uz viņu var paļauties. Piemēram, vairāk nekā pirms 4400 gadiem Dievs pateica Noam, ka tā laika pasaule tiks iznīcināta plūdos, kas aptvers visu zemeslodi. Viņš lika Noam uzbūvēt milzīgu šķirstu, kurā paglābtos cilvēki un dzīvnieki. Kā rīkojās Noa? Ebrejiem 11:7 mēs lasām: ”Ticības spēkā Noa, dievbijīgs būdams, saņēma Dieva aizrādījumu attiecībā uz vēl neredzamo un savā gādībā uztaisīja šķirstu sava nama glābšanai.” Kāpēc Noa ticēja tam, kas nekad iepriekš nebija noticis, — tam, kas bija ’vēl neredzams’? Viņš ticēja tāpēc, ka zināja pietiekami daudz par Dieva izturēšanos pret cilvēkiem pagātnē, lai saprastu, ka viss, ko saka Dievs, īstenojas. Tāpēc Noa bija pārliecināts, ka būs arī plūdi. (1. Mozus 6:9—22.)
4., 5. Kāpēc Ābrahāms pilnībā paļāvās uz Jehovu?
4 Vēl viens piemērs ir Ābrahāma patiesā ticība. Gandrīz pirms 3900 gadiem Dievs viņam lika upurēt Īzāku, vienīgo dēlu, ko viņam bija dzemdējusi sieva Sāra. (1. Mozus 22:1—10.) Ko darīja Ābrahāms? Ebrejiem 11:17 ir teikts: ”Ticības spēkā Ābrahāms, kad tika pārbaudīts, ir upurējis Izāku.” Tomēr pašā pēdējā mirklī Jehovas eņģelis apturēja Ābrahāmu. (1. Mozus 22:11, 12.) Bet kāpēc Ābrahāms vispār grasījās upurēt savu dēlu? Viņš, kā teikts Ebrejiem 11:19, ”domāja, ka arī no miroņiem Dievs spēj uzmodināt” Īzāku. Bet kā gan Ābrahāms varēja ticēt augšāmcelšanai, ja viņš to nekad nebija redzējis un nebija dzirdējis, ka tā būtu notikusi kaut kad pagātnē?
5 Atcerēsimies, ka Sārai bija 89 gadi, kad Dievs viņiem apsolīja dēlu. Sāra vairs nespēja dzemdēt — viņas klēpis bija it kā nedzīvs. (1. Mozus 18:9—14.) Dievs atgrieza dzīvību Sāras klēpim, un viņa dzemdēja Īzāku. (1. Mozus 21:1—3.) Dievs bija atjaunojis nedzīvo Sāras klēpi, tāpēc Ābrahāms zināja, ka Dievs varētu atgriezt dzīvē arī Īzāku, ja tas būtu nepieciešams. Romiešiem 4:20, 21 par Ābrahāmu ir sacīts: ”Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā, pilnīgi pārliecināts, ka Dievs to, ko viņš apsolījis, arī spēj darīt.”
6. Kā Jozua apliecināja savu paļāvību uz Jehovu?
6 Vairāk nekā pirms 3400 gadiem Jozua, kuram bija jau pāri simts gadiem un kurš visas savas dzīves garumā bija redzējis, cik Dievs ir uzticams, minēja iemeslu, kāpēc viņš paļaujas uz Dievu: ”Jūs no visas savas sirds un no visas savas dvēseles atzīstiet, ka nav palicis nepiepildīts neviens pats no visiem tiem labajiem vārdiem, kādus tas Kungs jums ir teicis, un no tiem svētības pilnajiem solījumiem, kādus tas Kungs jums devis; nē, visi tie ir jums īstenojušies.” (Jozuas 23:14.)
7., 8. Ar kādu rīcību kristieši pirmajā gadsimtā izglāba savu dzīvību, un kāpēc viņi šādi rīkojās?
7 Apmēram pirms 1900 gadiem daudzi pazemīgi cilvēki apliecināja savu ticību. Redzot, kā piepildās Bībeles pravietojumi, viņi saprata, ka Jēzus ir Mesija, un pieņēma Jēzus mācības. Fakti un Ebreju rakstu zināšanas viņiem palīdzēja ticēt Jēzus mācībām. Kad Jēzus paziņoja, ka Dievs par neuzticību sodīs Jūdeju un Jeruzalemi, šie cilvēki ticēja Jēzum. Kad Jēzus pateica, kas viņiem jādara, lai glābtu dzīvību, viņi to darīja.
8 Jēzus ticīgajiem teica, ka viņiem jābēg, kad viņi redzēs Jeruzalemi karaspēka ielenktu. Tā arī notika — romiešu armija nonāca pie Jeruzalemes 66. gadā. Bet tad neizdibinātu iemeslu dēļ romieši atkāpās no pilsētas. Tā bija zīme kristiešiem, ka pilsēta jāpamet, jo Jēzus bija teicis: ”Kad jūs Jeruzālemi redzat kaŗaspēka ielenktu, tad zinait, ka viņas izpostīšanas brīdis ir pienācis. Tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos, kas ir pilsētā, lai iziet ārā, un, kas ir uz laukiem, lai neiet pilsētā.” (Lūkas 21:20, 21.) Visi, kam bija īsta ticība, pameta Jeruzalemi un tās apkārtni un bēga uz drošu vietu.
Ticības trūkuma sekas
9., 10. a) Kā kļuva redzams, ka reliģiskie vadoņi netic Jēzum? b) Kādas bija ticības trūkuma sekas?
9 Kā rīkojās tie, kam nebija īstas ticības? Viņi nepameta Jeruzalemi, kad radās tāda iespēja. Šie cilvēki domāja, ka viņu vadoņi viņus izglābs. Bet arī šie vadoņi un to sekotāji bija redzējuši pierādījumus, ka Jēzus ir Mesija. Kāpēc viņi neklausīja Jēzus vārdiem? Tāpēc, ka viņu sirds bija ļauna. Tas kļuva redzams jau agrāk, kad daudzi vienkāršie cilvēki nāca pie Jēzus pēc Lācara augšāmcelšanas. Jāņa 11:47, 48 ir pastāstīts, kas notika: ”Augstie priesteŗi un farizēji sasauca augstās tiesas sēdi un sacīja: ”Ko mēs darīsim? Jo šis cilvēks [Jēzus] dara daudz zīmju. Ja mēs viņu tā palaidīsim, visi sāks ticēt viņam un romieši nāks un atņems mums zemi un tautu.”” Tālāk, 53. pantā, ir sacīts: ”No tās dienas tie nosprieda viņu nokaut.”
10 Jēzus bija paveicis tādu brīnumu — atgriezis Lācaru no mirušajiem! Bet reliģiskie vadoņi Jēzu gribēja par to nogalināt. Augsto priesteru neaptveramais ļaunums kļuva redzams vēl vairāk, kad viņi ”nolēma nokaut arī Lācaru, jo viņa dēļ daudz jūdu nogāja un ticēja Jēzum”. (Jāņa 12:10, 11.) Lācars nupat bija piecelts no mirušajiem, bet priesteri vēlējās, lai viņš atkal būtu miris! Viņus neinteresēja Dieva griba un cilvēku labklājība. Viņi bija savtīgi un interesējās tikai par savu stāvokli un savu labumu. ”Viņi cilvēku atzinību mīlēja vairāk nekā godu Dieva priekšā.” (Jāņa 12:43.) Bet viņi samaksāja par savu neticību. Romiešu karaspēks atgriezās 70. gadā un iznīcināja viņu zemi, viņu tautu un daudzus no viņu pašu vidus.
Ticības apliecinājumi mūsu laikos
11. Kā mūsu gadsimta sākumā izpaudās īsta ticība?
11 Arī mūsu gadsimtā ir dzīvojis daudz cilvēku, kam ir bijusi īsta ticība. Piemēram, gadsimta sākumā lielākā daļa cilvēku gaidīja mierīgu, laimīgu nākotni. Bet tie, kas paļāvās uz Jehovu, sludināja, ka priekšā vēl ir grūtākie laiki, kādus cilvēce jebkad ir pieredzējusi. Tas bija pravietots Dieva Rakstos: Mateja 24. nodaļā, 2. Timoteja 3. nodaļā un citur. Ticīgo cilvēku vārdi tiešām sāka piepildīties 1914. gadā, kad sākās Pirmais pasaules karš. Ar šo notikumu sākās pēdējās dienas un ”grūti laiki”. (2. Timotejam 3:1.) Kā Jehovas kalpi varēja zināt patiesību par to, kādā stāvoklī atrodas pasaule, ja citi to nezināja? Viņiem, tāpat kā Jozuam, bija pārliecība, ka neviens no Jehovas vārdiem nepaliks neizpildīts, tāpēc viņi to zināja.
12. Uz kādu Jehovas solījumu mūsdienās pilnībā paļaujas viņa kalpi?
12 Pašlaik visā pasaulē ir gandrīz seši miljoni Jehovas kalpu, kas uz viņu paļaujas. Redzēdami Dieva pravietisko vārdu piepildīšanos, viņi apzinās, ka Dievs drīz darīs galu šai nežēlīgajai, netiklajai sistēmai. Tāpēc viņi droši zina, ka tuvu ir tas laiks, kad viņi ieraudzīs, kā piepildās 1. Jāņa 2:17, kur teikts: ”Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” Jehovas kalpi pilnībā paļaujas uz to, ka viņš izpildīs šo solījumu.
13. Cik lielā mērā var uzticēties Jehovam?
13 Cik lielā mērā Jehovam var uzticēties? Viņam var uzticēties, ne mirkli nešauboties. Pat ja tu, kalpojot Jehovam, zaudētu savu dzīvību, tu saņemtu no viņa daudz labāku dzīvi pēc augšāmcelšanas. Jēzus to apliecināja, sacīdams: ”Nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi, un nāks ārā.” (Jāņa 5:28, 29.) Vai tu pazīsti kādu ārstu, politiķi, zinātnieku, komersantu vai kādu citu cilvēku, kas varētu atgriezt dzīvē mirušos? Cilvēku rīcība pagātnē liecina, ka viņi to nevar. Bet Jehova var, un viņš to noteikti izdarīs!
Uzticīgos cilvēkus gaida brīnišķīga nākotne
14. Kāda brīnišķīga nākotne Dieva Rakstos ir apsolīta uzticīgajiem cilvēkiem?
14 Jēzus norādīja, ka jaunā pasaule, pār kuru valdīs Dieva debesu Valstība, noteikti būs, kad viņš teica: ”Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi.” (Mateja 5:5.) Ar šiem vārdiem viņš apstiprināja Dieva solījumu, kas lasāms Psalmā 37:29: ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” Un tieši pirms savas nāves Jēzus teica ļaundarim, kas bija sācis ticēt viņam: ”Tu būsi ar mani paradīzē.” (Lūkas 23:43.) Jēzus, būdams Dieva Valstības Ķēniņš, parūpēsies par to, lai šis cilvēks tiktu piecelts no mirušajiem un varētu mūžīgi dzīvot paradīzē. Arī mūsdienās cilvēki, kas tic Jehovas Valstībai, var gaidīt to laiku, kad viņi varēs dzīvot paradīzē un Dievs ”nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs”. (Atklāsmes 21:4.)
15., 16. Kāpēc jaunajā pasaulē valdīs tāds miers?
15 Pārcelsimies savā iztēlē uz šo jauno pasauli. Iedomāsimies, ka mēs tajā jau dzīvojam. Uzreiz var redzēt, ka visi cilvēki ir laimīgi un valda pilnīgs miers. Viņi dzīvo apstākļos, kas līdzīgi Jesajas 14:7 aprakstītajiem: ”Nu ir miers visā zemē, visi atpūšas, visur skan gaviles!” Kāpēc cilvēki ir tik priecīgi? Viens, ko var pamanīt, ir tas, ka māju durvīm nav slēdzeņu. Tās vairs nav vajadzīgas, jo nav vairs noziegumu un vardarbības. Ir noticis tieši tas, kas ir bijis teikts Dieva Rakstos: ”Tie ikviens sēdēs un dzīvos bez bailēm zem sava vīna un vīģes koka, jo nebūs neviena, kas tiem iedvestu bailes.” (Mihas 4:4.)
16 Arī karu vairs nav, jo šajā jaunajā pasaulē kari ir aizliegti. Visi ieroči ir pārvērsti par miera laika darbarīkiem. Pilnībā ir piepildījušies vārdi no Jesajas 2:4: ”Viņi tad pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīna dārza dārznieku nažiem. Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs kaŗot.” Un tieši tas arī bija gaidāms! Kāpēc? Tāpēc, ka daudzi jaunās pasaules iedzīvotāji mācījās šādi rīkoties, kalpodami Dievam vecajā pasaulē.
17. Kādi būs dzīves apstākļi, kad valdīs Dieva Valstība?
17 Tāpat var ievērot, ka nav nabadzīgu cilvēku. Nav neviena, kas dzīvotu netīrā būdā, ģērbtos skrandās vai būtu bez pajumtes. Visiem ir ērtas mājas ar labi koptu apkārtni, kur aug skaisti koki un puķes. (Jesajas 35:1, 2; 65:21, 22; Ecēhiēla 34:27.) Turklāt neviens vairs necieš badu, jo Dievs ir izpildījis solījumu sagādāt tik daudz barības, lai pietiktu visiem: ”Zeme būs labības pilna līdz kalnu galiem.” (Psalms 72:16.) Dieva Valstības vadībā visa zemeslode kļūst par brīnišķīgu paradīzi, kā Dievs to bija paredzējis jau Ēdenē. (1. Mozus 2:8.)
18. Kas vairs nedraudēs cilvēkiem jaunajā pasaulē?
18 Pārsteidz arī tas, kāda enerģija ir visiem cilvēkiem. Tagad viņu organisms un prāts darbojas nevainojami. Vairs nav slimību, sāpju un nāves. Nevienam nav jāpārvietojas invalīdu ratiņos un jāguļ uz slimības gultas. Tas viss ir zudis uz mūžīgiem laikiem. (Jesajas 33:24; 35:5, 6.) Arī neviens no dzīvniekiem vairs nav bīstams, jo Dieva spēks dzīvniekus ir padarījis miermīlīgus! (Jesajas 11:6—8; 65:25; Ecēhiēla 34:25.)
19. Kāpēc katru dienu jaunajā pasaulē varēs nodzīvot ar baudu?
19 Kāda brīnišķīga sabiedrība veidojas no uzticamajiem cilvēkiem, kas dzīvo šajā jaunajā pasaulē! Viņu enerģija un prasme, kā arī Zemes bagātības tiek izmantotas mērķiem, kas nes labumu, nevis postu; cilvēki sadarbojas, nevis sacenšas savā starpā. Pilnīgi visiem var uzticēties, jo, kā Dievs ir solījis, visi cilvēki ir ”tā Kunga mācīti”. (Jesajas 54:13.) Tā kā visi cilvēki dzīvo saskaņā ar Dieva likumiem, zemeslode ir ”tā Kunga atziņas pilna kā jūŗas dziļumi, kas līdz pašam dibenam ūdens strāvu pilni”. (Jesajas 11:9.) Katru dienu jaunajā pasaulē varēs nodzīvot ar baudu, kā tas ir teikts Psalmā 37:11.
Laimīga nākotne noteikti būs
20. Kas mums jādara, lai mēs varētu pieredzēt mierīgu nākotni?
20 Kas jādara mums, lai mēs pieredzētu šo laimīgo nākotni? Jesajas 55:6 mums ir teikts: ”Meklējiet to Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu!” Un jāmeklē mums būtu ar tādu attieksmi, par kādu ir runāts Psalmā 143:10: ”Māci man darīt pēc Tava prāta, jo Tu esi mans Dievs.” Visi, kas tā rīkojas, var nevainojami staigāt Jehovas priekšā, kamēr vēl turpinās šīs pēdējās dienas, un gaidīt labāku nākotni. ”Glabā skaidru sirdi un dzenies pēc taisnības, jo miera cilvēkiem pieder nākotne. Bet grēcinieki visi kopā iznīks, un bezdievīgie tiks izdeldēti.” (Psalms 37:37, 38, JDP.)
21., 22. Ko Dievs veido jau mūsdienās, un kā cilvēki tiek mācīti?
21 Tieši tagad Jehova no visām tautām aicina pie sevis tos cilvēkus, kas vēlas pildīt viņa gribu. Aicinādams šos cilvēkus, viņš liek pamatus tai jaunajai sabiedrībai, kas dzīvos uz Zemes; tas ir pravietots Bībelē: ”Laiku beigu posmā [kurā mēs dzīvojam] notiks, ka ..[nāks] daudzas tautas un sacīs: ”Iesim, kāpsim tā Kunga kalnā [viņa cildenajā pielūgsmē], ..lai Viņš mums māca savus ceļus un mēs lai staigājam Viņa tekas!”” (Jesajas 2:2, 3.)
22 Atklāsmes 7:9 ir teikts, ka šo cilvēku ir ”liels pulks — ko saskaitīt neviens nevarēja — no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām”. Tālāk, 14. pantā, ir sacīts, ka ”šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām”, tātad ir pārdzīvojuši pašreizējās sistēmas beigas. To cilvēku, no kuriem tiek veidots jaunās pasaules pamats, pašlaik ir gandrīz seši miljoni, un viņiem katru gadu pievienojas arvien jauni cilvēki. Visi šie uzticamie Jehovas kalpi tiek sagatavoti dzīvei jaunajā pasaulē. Viņi attīsta garīgas īpašības un apgūst iemaņas, kas būs nepieciešamas, lai uz Zemes izveidotu paradīzi. Viņi pilnībā paļaujas uz to, ka šī paradīze būs, jo ”uzticams ir tas, kas apsolījis”. (Ebrejiem 10:23.)
Atkārtojuma jautājumi
◻ Kādas sekas ticības trūkumam bija pirmajā gadsimtā?
◻ Cik lielā mērā Dieva kalpi var uz viņu paļauties?
◻ Kāda nākotne gaida uzticamos cilvēkus?
◻ Kas mums jādara, lai mēs varētu nodrošināt sev laimīgu nākotni Dieva jaunajā pasaulē?
[Attēls 18. lpp.]
Jau tagad Jehova veido jaunās sabiedrības pamatu