Lojāli kalpojiet kopā ar Jehovas organizāciju

”Pret to, kas ir lojāls, tu izturies lojāli.” (2. SAMUĒLA 22:26, NW)

1., 2. Kādus lojalitātes piemērus mēs visi varam vērot draudzē?

VĒLĀ vakara stundā draudzes vecākais gatavo runu, ko viņš teiks kristiešu sapulcē. Viņš labprāt mestu mieru un atpūstos; tomēr viņš turpina darbu, cenzdamies atrast piemērus no Rakstiem un meklēdams ilustrācijas, ar kuru palīdzību rosināt klausītājus uz rīcību un uzmundrināt ganāmo pulku. Cita situācija: vakarā, kad notiek sapulce, pārguruši vecāki no tās pašas draudzes ar lielāko prieku paliktu mājās; tomēr viņi bez kurnēšanas sapoš savus bērnus un dodas uz sapulci. Vai arī šāda situācija: pēc sapulces beigām vairāki kristieši pārrunā draudzes vecākā runu. Kādai māsai rodas kārdinājums ieminēties, ka šis pats brālis reiz viņu ir sāpinājis; tomēr viņa to nedara un aizrautīgi komentē kādu domu no šī vecākā runas. Vai jūs pamanījāt kaut ko kopīgu visās aprakstītajās situācijās?

² Šī kopīgā iezīme ir lojalitāte. Vecākais lojāli ziedo spēkus Dieva ganāmā pulka labā; vecāki lojāli apmeklē draudzes sapulces; māsa lojāli atbalsta vecākos. (Ebrejiem 10:24, 25; 13:17; 1. Pētera 5:2.) Itin visās dzīves jomās cilvēki no Dieva tautas ir apņēmības pilni lojāli kalpot kopā ar Jehovas organizāciju.

3. Kāpēc ir tik svarīgi palikt lojāliem pret Jehovas organizāciju uz zemes?

³ Kad Jehova noraugās uz šo pasauli, kurā ir tik daudz ļaunuma, viņš redz ļoti maz lojālu cilvēku. (Mihas 7:2.) Tāpēc Dieva tautas lojalitāte, bez šaubām, ārkārtīgi ielīksmo viņa sirdi. Arī jūs ar savu lojālo rīcību varat iepriecināt Dievu. Taču šāda rīcība sanikno Sātanu, pašu pirmo dumpinieku, jo tā pierāda, ka viņš ir melis. (Salamana Pamācības 27:11; Jāņa 8:44.) Mums jābūt gataviem stāties pretī Sātana mēģinājumiem iedragāt mūsu lojalitāti pret Jehovu un pret viņa organizāciju uz zemes. Turpinājumā pievērsīsim uzmanību dažiem paņēmieniem, ko Sātans šai nolūkā izmanto. Zinot šos paņēmienus, mēs varēsim skaidrāk saprast, kā palikt lojāliem līdz galam. (2. Korintiešiem 2:10, 11.)

Koncentrēšanās uz nepilnībām traucē būt lojāliem

4. a) Kāpēc ir viegli kļūt neapmierinātam ar tiem, kam ir piešķirta vara? b) Kā Korahs zaudēja lojalitāti pret Jehovas organizāciju?

⁴ Ja kāds brālis ieņem atbildīgu stāvokli, viņa kļūmes, iespējams, ir vieglāk pamanāmas. Un cik gan vienkārši ir sīkumaini kritizēt ”skabargu sava brāļa acī”, atstājot bez ievērības ”baļķi savā acī”! (Mateja 7:1—5.) Pievēršot pārāk lielu uzmanību trūkumiem, mēs riskējam kļūt nelojāli. Padomāsim par diviem pretējiem piemēriem: Korahu un Dāvidu. Koraham bija uzticēti ļoti atbildīgi pienākumi, un viņš droši vien tos bija lojāli pildījis gadiem ilgi, bet tad viņu pārņēma godkāre. Korahs sāka ļaunoties uz saviem brālēniem Mozu un Āronu par tiem piešķirto varu. Kaut gan Mozus bija lēnprātīgākais no visiem cilvēkiem, Korahs sāka raudzīties uz viņu kritiskām acīm. Jādomā, Korahs redzēja Mozū trūkumus. Tomēr šie trūkumi nebija attaisnojums Koraha nelojalitātei pret Jehovas organizāciju. Koraham vairs nebija vietas draudzē, un viņš tika iznīcināts. (4. Mozus 12:3; 16:11, 31—33.)

5. Kāpēc Dāvidam varēja rasties kārdinājums sacelties pret Saulu?

⁵ Savukārt Dāvids kalpoja ķēniņa Saula vadībā. Sauls, kas kādreiz bija bijis labs valdnieks, atšķirībā no Mozus un Ārona tik tiešām bija kļuvis ļauns. Dāvidam bija vajadzīga ticība, izturība un pat zināma attapība, lai paglābtos no skaudības pārņemtā Saula, kas viņu vajāja. Un tomēr tad, kad Dāvidam radās izdevība atriebties, viņš lūdza, lai Jehova viņu pasargātu no nelojālas rīcības pret Jehovas svaidīto. (1. Samuēla 26:11.)

6. Kā mēs nekad nedrīkstētu rīkoties pat tad, ja saskatām draudzes vecāko vājības un kļūdas?

⁶ Var gadīties, ka daži no atbildīgajiem brāļiem kļūdās savos spriedumos, pasaka kaut ko aizvainojošu vai šķietami izrāda īpašu labvēlību kādam cilvēkam. Vai mēs tādā situācijā sāksim gausties par šiem brāļiem, iespējams, veicinot draudzē kritizēšanas garu? Vai mēs pārstāsim apmeklēt kristiešu sapulces, lai protestētu pret to, kas mums nepatīk? Nē, mēs to noteikti nedarīsim! Nekad nepieļausim, ka citu cilvēku trūkumu dēļ mēs zaudētu savu lojalitāti pret Jehovu un viņa organizāciju, tāpat kā to nepieļāva Dāvids! (Psalms 119:165.)

7. Kādas nosodāmas darbības bija saistītas ar templi Jeruzalemē, un kāda bija Jēzus attieksme pret šādu tempļa izmantošanu?

⁷ Visizcilākais cilvēks, no kura var mācīties lojalitāti, bija Jēzus Kristus, kas pravietiski nosaukts par Jehovas ’lojālo’. (Psalms 16:10, NW.) Jēzus laikā templis Jeruzalemē tika izmantots pavisam aplami, un šī iemesla dēļ būt lojālam nenācās viegli. Jēzus zināja, ka augstā priestera darbs un upurēšana, kas notika templī, simbolizēja viņa kalpošanu un upura nāvi, un viņš zināja, cik svarīgi cilvēkiem ir mācīties no tā, kas tika darīts templī. Tāpēc Jēzu pārņēma taisnīgs sašutums, kad viņš ieraudzīja, ka templis ir kļuvis par ”slepkavu bedri”. Izmantodams Dieva piešķirtās pilnvaras, Jēzus divreiz attīrīja templi.a (Mateja 21:12, 13; Jāņa 2:15—17.)

8. a) Kā Jēzus apliecināja savu lojalitāti pret iekārtojumu, kas bija saistīts ar templi? b) Kā mēs varam apliecināt, ka augstu novērtējam iespēju pielūgt Jehovu kopā ar viņa tīro organizāciju?

⁸ Un tomēr Jēzus lojāli atbalstīja iekārtojumu, kas bija saistīts ar templi. Kopš bērnības viņš apmeklēja templi svētkos un bieži tur mācīja. Viņš pat maksāja tempļa nodokli, kaut arī patiesībā viņam tas nebija jādara. (Mateja 17:24—27.) Jēzus uzslavēja nabaga atraitni, kas bija ielikusi tempļa ziedojumu šķirstā ”visu savu padomu”. Drīz pēc tam Jehova uz visiem laikiem atteicās no šī tempļa. Bet, kamēr tas vēl nebija noticis, Jēzus bija lojāls pret templi. (Marka 12:41—44; Mateja 23:38.) Mūsdienās Dieva organizācija uz zemes ir nesalīdzināmi pārāka par jūdu sistēmu un tās templi. Tiesa, šī organizācija nav nevainojama — tieši tāpēc laiku pa laikam tajā tiek veiktas izmaiņas. Bet tā nav korupcijas pārņemta, un Dievs Jehova negrasās aizstāt šo organizāciju ar kaut ko citu. Nekad neļausim, lai nepilnību dēļ, ko pamanām Dieva organizācijā, mēs kļūtu rūgtuma pilni vai kritiski un negatīvi noskaņoti. Gluži otrādi, būsim lojāli kā Jēzus Kristus. (1. Pētera 2:21.)

Mūsu pašu nepilnības

9., 10. a) Kā Sātana sistēma izmanto mūsu nepilnības, lai pamudinātu mūs rīkoties nelojāli? b) Kā jārīkojas cilvēkam, kas ir nopietni sagrēkojis?

⁹ Vēl viens Sātana ierocis, ar kura palīdzību viņš mūs cenšas pamudināt uz nelojālu rīcību, ir mūsu pašu nepilnības. Sātana sistēma izmanto mūsu vājības, kārdinot mūs darīt to, ko Jehova uzskata par nepareizu. Diemžēl katru gadu tūkstošiem kristiešu padodas kārdinājumam rīkoties netikumīgi. Izdarījuši kaut ko nelojālu, daži uzsāk divējādu dzīvi: viņi turpina savu nepareizo rīcību, tajā pašā laikā izliekoties, it kā joprojām būtu dievbijīgi kristieši. Izlasījusi rakstus par šo tēmu žurnālā Atmostieties!, rubrikā ”Jauniešu jautājumi”, kāda jauna sieviete rakstīja: ”Var teikt, tas bija manas dzīves stāsts.” Viņa bija sākusi slepenībā draudzēties ar jauniešiem, kas nemīlēja Jehovu. Un kas notika? Šī sieviete raksta: ”Mana dzīve kļuva nožēlojama, es iesaistījos netikumīgā rīcībā, un man bija vajadzīgs stingrs aizrādījums. Manas attiecības ar Jehovu bija iedragātas, es biju zaudējusi savu vecāku un draudzes vecāko uzticību.”b

¹⁰ Minētā jaunā sieviete saņēma palīdzību no vecākajiem un atsāka lojāli kalpot Jehovam. Diemžēl daudzreiz sekas ir bēdīgākas, un ir arī tādi cilvēki, kas vairs neatgriežas kristiešu draudzē. Protams, nesalīdzināmi labāk ir būt lojāliem un pretoties šīs ļaunās pasaules kārdinājumiem. Ņemiet vērā brīdinājumus, kas žurnālos Sargtornis un Atmostieties! tiek doti par tādiem jautājumiem kā pasaulīga sabiedrība un kaitīga izklaidēšanās. Cerams, jūs nekad neizdarīsiet neko nelojālu. Bet, ja tā notiktu, nekad nemēģiniet izlikties par to, kas jūs neesat. (Psalms 26:4.) Meklējiet palīdzību, ko var sniegt kristīgi vecāki un draudzes vecākie. (Jēkaba 5:14.)

11. Kāpēc nebūtu pareizi uzskatīt sevi par bezcerīgi ļaunu, un kāds piemērs no Bībeles mums var palīdzēt labot savu viedokli?

¹¹ Mūsu nepilnības var būt bīstamas vēl kādā veidā. Daži no tiem, kas ir izdarījuši kaut ko nelojālu, atmet ar roku un vairs necenšas būt patīkami Jehovam. Bet padomājiet: arī Dāvids bija ļoti smagi sagrēkojis. Un tomēr ilgi pēc Dāvida nāves Jehova viņu atcerējās kā uzticīgu kalpotāju. (Ebrejiem 11:32; 12:1.) Kāpēc? Tāpēc, ka Dāvids nemitīgi centās darīt pa prātam Jehovam. Salamana Pamācībās 24:16 ir teikts: ”Taisnais krīt septiņas reizes un ceļas atkal augšā.” Tātad, ja mēs kādas vājības dēļ, ko mums vēl nav izdevies uzveikt, ieslīgstam kādā ne pārāk nopietnā grēkā — jā, grēkojam atkārtoti —, mēs tomēr varam būt taisnīgi Jehovas acīs; mums tikai vienmēr ’jāceļas augšā’, t.i., patiesi jānožēlo sava rīcība un jāatsāk lojāli kalpot. (Salīdzināt 2. Korintiešiem 2:7.)

Sargieties no slēptākām nelojalitātes formām

12. Kā farizeju neelastīgie uzskati un pedantiskā sekošana priekšrakstiem padarīja viņus nelojālus?

¹² Ne vienmēr nelojālu rīcību ir tik viegli pamanīt. Reizēm var pat likties, ka šāda rīcība ir lojalitātes izpausme. Piemēram, farizeji Jēzus laikā acīmredzot uzskatīja sevi par ļoti lojāliem.c Taču viņi neizprata atšķirību starp cilvēku, kas ir lojāls, un tādu cilvēku, kas tikai pedantiski ievēro pašu cilvēku izdomātus likumus; farizeji bija nepiekāpīgi un izcēlās ar asi kritisku attieksmi pret citiem. (Salīdzināt Salamans Mācītājs 7:16.) Tāpēc farizeji būtībā bija nelojāli — gan pret vienkāršajiem ļaudīm, kuru labā viņiem bija jādarbojas, gan pret bauslību, par kuras skolotājiem viņi uzdevās, gan pret pašu Jehovu. Jēzus turpretī bija lojāls pret bauslības garu, jo bauslības pamatā bija mīlestība. Viņš iedvesmoja un uzmundrināja cilvēkus, kā tas bija paredzēts pravietojumos par Mesiju. (Jesajas 42:3; 50:4; 61:1, 2.)

13. a) Kā kristīgi vecāki varētu kļūt nelojāli? b) Kāpēc vecākiem jāvairās būt pārlieku bargiem, īgniem vai neiecietīgiem, kad viņi pārmāca savus bērnus?

¹³ Jēzus priekšzīme ir īpaši noderīga kristiešiem, kam ir kāda vara. Piemēram, lojāli vecāki zina, ka bērniem reizēm ir nepieciešama pārmācība. (Salamana Pamācības 13:24.) Taču vecāki rīkojas uzmanīgi, lai nekaitinātu bērnus ar bargu pārmācību, kas tiek īstenota dusmās, vai ar nebeidzamu kritizēšanu. Ja bērni jūt, ka vecākiem nekādi nav iespējams izpatikt vai ka vecāku reliģija tikai padara tos īgnus un neiecietīgus, viņi var kļūt bailīgi un pat atsvešināties no patiesās ticības. (Kolosiešiem 3:21.)

14. Kā kristīgie gani var pierādīt, ka viņi ir lojāli pret ganāmo pulku, kam kalpo?

¹⁴ Savukārt kristiešu vecākie un ceļojošie pārraugi interesējas par grūtībām un briesmām, ar kādām saskaras ganāmais pulks. Šie lojālie gani vajadzības gadījumā dod padomus, taču vispirms pārliecinās, vai viņiem ir zināmi visi fakti, un rūpīgi seko, lai viņu teiktais būtu pamatots uz Bībeli un biedrības publikācijām. (Psalms 119:105; Salamana Pamācības 18:13.) Vecākie un ceļojošie pārraugi zina, ka avis uz viņiem paļaujas, cerēdamas saņemt garīgu uzmundrinājumu un spēcinājumu. Tāpēc viņi cenšas līdzināties Jēzum Kristum — Labajam Ganam. Nedēļu pēc nedēļas šie vīrieši lojāli kalpo avīm kristiešu sapulcēs; viņi nevis nomāc draudzes locekļus, bet tos uzmundrina un stiprina to ticību. (Mateja 20:28; Efeziešiem 4:11, 12; Ebrejiem 13:20, 21.)

15. Kā kļuva redzams, ka daudzi cilvēki pirmajā gadsimtā pārprata lojalitātes būtību?

¹⁵ Vēl viena grūtāk pamanāma nelojalitātes forma ir pārprasta lojalitāte. Patiesa lojalitāte — tādā izpratnē, kā par to runāts Bībelē, — nozīmē, ka nekādas uzticības jūtas nedrīkst būt svarīgākas par lojalitāti pret Dievu Jehovu. Pirmajā gadsimtā daudzi jūdi negribēja mainīt savus iesīkstējušos uzskatus par Mozus bauslību un jūdu lietu sistēmu. Tomēr bija pienācis Jehovas noteiktais laiks atņemt svētības nepaklausīgajai jūdu tautai un piešķirt šīs svētības garīgo izraēliešu tautai. Tikai samērā nedaudzi jūdi bija lojāli pret Jehovu un pielāgojās šai būtiskajai pārmaiņai. Pat patieso kristiešu vidū bija jūdaisma piekritēji, kas aicināja atgriezties pie ”nespēcīgajiem un nabadzīgajiem pirmspēkiem” Mozus bauslībā, kaut arī tā jau bija piepildīta Kristū. (Galatiešiem 4:9, JDP; 5:6—12; Filipiešiem 3:2, 3.)

16. Kā lojāli Jehovas kalpotāji reaģē uz izmaiņām?

¹⁶ Turpretī mūsdienās cilvēki Jehovas tautā ir palikuši lojāli pārmaiņu laikos. Atklātās patiesības gaismai kļūstot aizvien spožākai, reizēm ir nepieciešams kaut ko grozīt. (Salamana Pamācības 4:18.) Nesen ”uzticīgais un gudrais kalps” mums palīdzēja labāk saprast vārda ”paaudze” lietojumu Mateja 24:34 (NW) un to, kad notiek Mateja 25:31—46 aprakstītā ”avju” un ”āžu” tiesāšana, kā arī precizēt savu attieksmi pret noteiktiem civilā dienesta veidiem. (Mateja 24:45.) Nav šaubu: atkritēji priecātos, ja daudzi Jehovas liecinieki šajos jautājumos nelokāmi turētos pie agrākās sapratnes un negribētu pieņemt neko jaunu. Bet nekas tamlīdzīgs nav noticis. Kāpēc? Tāpēc, ka Jehovas tauta ir lojāla.

17. Kādās situācijās mūsu lojalitāte var tikt pārbaudīta kāda mums tuva cilvēka dēļ?

¹⁷ Pārprasta lojalitāte var būt saistīta arī ar daudz personiskāku situāciju. Ja kāds mums tuvs draugs vai pat ģimenes loceklis sāk dzīvot pretēji Bībeles principiem, var likties, ka esam nokļuvuši starp diviem dzirnakmeņiem — dažādām lojalitātes jūtām. Ir pilnīgi dabiski būt lojālam pret savas ģimenes locekļiem. Bet uzticībai, kādu mēs izjūtam pret ģimenes locekļiem, nekad nebūtu jākļūst svarīgākai kā lojalitāte pret Jehovu. (Salīdzināt 1. Samuēla 23:16—18.) Mums nebūtu jāpalīdz pārkāpējam apslēpt nopietnu grēku un nebūtu kopā ar viņu jānostājas pret vecākajiem, kas cenšas ’atgriezt viņu uz pareiza ceļa ar lēnprātīgu garu’. (Galatiešiem 6:1.) Pretējā gadījumā mēs rīkotos nelojāli pret Jehovu, pret viņa organizāciju un arī pret savu tuvinieku. Mēģinādami pasargāt sagrēkojušu cilvēku no pelnītā soda, mēs faktiski neļaujam izpausties Jehovas mīlestībai pret viņu. (Ebrejiem 12:5—7.) Tāpat būtu jāatceras, ka ”Drauga sitieni nāk no labas sirds”. (Salamana Pamācības 27:6.) Vaļsirdīgs, mīlestības pilns padoms, kas balstīts uz Dieva Rakstiem, var aizskart pārkāpēja pašlepnumu — taču gala iznākumā tas var izglābt viņa dzīvību!

Palikt lojāliem vajāšanu laikā

18., 19. a) Ko Ahabs gribēja dabūt no Nabota, un kāpēc Nabots tam nepiekrita? b) Vai Nabotam bija vērts būt lojālam? Paskaidrojiet.

¹⁸ Reizēm Sātans pavisam klaji cenšas panākt, lai mēs rīkotos nelojāli. Lūk, piemēram, kas notika ar Nabotu. Kad ķēniņš Ahabs gribēja piespiest viņu pārdot savu vīna dārzu, Nabots atbildēja: ”Lai tas Kungs mani no tā pasargā, ka es tev atstātu savu tēvu mantojumu!” (1. Ķēniņu 21:3.) Nabots nebija stūrgalvīgs; viņš bija lojāls. Mozus bauslībā bija noteikts, ka neviens izraēlietis nedrīkstēja pārdot mantojuma zemi kādam citam dzimtīpašumā. (3. Mozus 25:23—28.) Nabots, bez šaubām, apzinājās, ka Ahabs viņu var nogalināt, jo šis ļaunais valdnieks jau bija atļāvis savai sievai Izebelei noslepkavot daudzus Jehovas praviešus. Tomēr Nabots nepiekāpās. (1. Ķēniņu 18:4.)

¹⁹ Dažreiz lojalitāte var dārgi maksāt. Ar pāris ’neliešu’ palīdzību Izebele panāca, ka Nabots tika apsūdzēts noziegumā, ko viņš nebija izdarījis. Pēc tam Nabots un viņa dēli tika sodīti ar nāvi. (1. Ķēniņu 21:7—16; 2. Ķēniņu 9:26.) Vai mums būtu jāsecina, ka Nabota lojalitāte bija veltīga? Nekādā gadījumā! Nabots ir starp daudzajiem lojālajiem vīriešiem un sievietēm, kas šobrīd ir ”dzīvi” Jehovas atmiņā; neviena neapdraudēts, viņš guļ nāves miegā līdz augšāmcelšanas laikam. (Lūkas 20:38; Apustuļu darbi 24:15.)

20. Kāda cerība mums var palīdzēt palikt lojāliem?

²⁰ Augšāmcelšanas solījums arī mūsdienās sniedz drošības sajūtu cilvēkiem, kas ir lojāli pret Jehovu. Mēs saprotam, ka šajā pasaulē lojalitāte mums var maksāt dārgi. Jēzus Kristus par to samaksāja ar savu dzīvību, un viņš teica, ka pret viņa sekotājiem cilvēki neizturēsies labāk. (Jāņa 15:20.) Bet Jēzu stiprināja cerība uz nākotni, un šāda cerība stiprina arī mūs. (Ebrejiem 12:2, NW.) Tāpēc mēs varam palikt lojāli, lai arī kādas vajāšanas mums būtu jāpiedzīvo.

21. Ko Jehova garantē visiem, kas ir lojāli pret viņu?

²¹ Tiesa, samērā nedaudzi no mums pašlaik sastopas ar klajiem uzbrukumiem savai lojalitātei. Bet ir pilnīgi iespējams, ka Dieva tauta vēl pieredzēs niknākas vajāšanas, pirms būs pienācis gals. Kas mums jādara, lai arī tādos apstākļos mēs paliktu lojāli? Ļoti svarīgi ir būt lojāliem tagad. Jehova mums ir uzticējis atbildīgu uzdevumu — sludināt un mācīt par viņa Ķēniņvalsti. Lojāli veiksim šo nozīmīgo darbu. (1. Korintiešiem 15:58.) Ja nepieļausim, ka cilvēku nepilnību dēļ mēs zaudētu savu lojalitāti pret Jehovas organizāciju, un ja sargāsimies no tādām grūti pamanāmām nelojalitātes formām kā pārprasta lojalitāte, tad mēs būsim labāk sagatavoti situācijām, kurās mūsu lojalitāte varētu tikt pārbaudīta nopietnāk. Bet jebkurā gadījumā mēs vienmēr varam būt pārliecināti, ka Jehova ir pilnīgi lojāls pret saviem lojālajiem kalpotājiem. (2. Samuēla 22:26.) Viņš noteikti pasargās savus lojālos. (Psalms 97:10, NW.)

[Zemsvītras piezīmes]

Kā jūs atbildētu?

◻ Kā mēs varam nepieļaut, lai citu cilvēku nepilnības mūs pamudinātu rīkoties nelojāli?

◻ Kādās situācijās mūsu pašu nepilnības varētu būt nelojālas rīcības cēlonis?

◻ Kā mums jārīkojas, lai izvairītos no pārprastas lojalitātes?

◻ Kā mēs varam palikt lojāli pat vajāšanās?

[Papildmateriāls 9. lpp.]

Lojāla kalpošana Bētelē

”Viss lai notiek pieklājīgi un kārtīgi.” Šos vārdus rakstīja apustulis Pāvils. (1. Korintiešiem 14:40.) Pāvils apzinājās, ka draudzes darbības priekšnoteikums ir ’kārtība’, tātad organizētība. Arī mūsdienās vecākajiem ir jāpieņem praktiski lēmumi: jānorīko draudzes locekļi uz dažādām grāmatstudiju grupām, jāorganizē sapulces tīruma kalpošanai un jāpārbauda, kā tiek sludināts teritorijās. Šādi organizatoriski pasākumi dažreiz var kļūt par lojalitātes pārbaudījumu. Tās nav Dieva iedvesmotas pavēles, un ne vienmēr ir iespējams apmierināt katra cilvēka vēlmes.

Vai jums reizēm ir grūti būt lojāliem, kad runa ir par kādu praktisku iekārtojumu kristiešu draudzē? Tādā gadījumā jums, iespējams, palīdzēs Bēteles piemērs. Vārds ”Bētele” ebreju valodā nozīmē ’Dieva nams’, un šāds nosaukums ir dots visām 104 Sargtorņa biedrības filiālēm, arī galvenajai pārvaldei ASV.d Brīvprātīgie, kas dzīvo un strādā Bēteļu kompleksos, vēlas, lai šīs vietas atspoguļotu dziļu godbijību pret Jehovu. Un tas nozīmē, ka ikvienam ir jābūt lojālam.

Bēteles apmeklētāji bieži atzīmē, kādu kārtību un tīrību viņi tur redz. Strādnieki ir organizēti un laimīgi; viņu runa, uzvedība un pat ārējais izskats liecina par to, ka šie cilvēki ir nobrieduši kristieši, kuru sirdsapziņa ir mācīta pēc Bībeles. Visi Bēteles ģimenes locekļi lojāli pakļaujas Dieva vārdos izklāstītajām normām.

Turklāt Vadošā padome viņiem ir sagādājusi rokasgrāmatu Dwelling Together in Unity (Dzīvot kopā vienprātībā); tajā ir atrodami praktiski norādījumi, kas jāievēro, lai tik liela ģimene varētu saskanīgi strādāt kopā. (Psalms 133:1.) Piemēram, rokasgrāmatā ir runāts par istabu izmantošanu, ēdienreizēm, higiēnu, apģērbu, sakoptību un tamlīdzīgiem jautājumiem. Bēteles ģimenes locekļi lojāli atbalsta šos norādījumus un tos ievēro, pat ja viņi personīgi dotu priekšroku kaut kam citam. Viņi uzskata rokasgrāmatu nevis par aukstu likumu un noteikumu krājumu, bet par derīgu norādījumu kopumu, kura mērķis ir vairot vienotību un saskaņu viņu vidū. Savukārt pārraugi lojāli rūpējas par to, lai šī uz Bībeli pamatotā kārtība tiktu ievērota, un izmanto rokasgrāmatā dotos norādījumus, uzmundrinot un spēcinot Bēteles ģimenes locekļus un nostiprinot viņu apņemšanos turpināt svēto kalpošanu Bētelē.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 10. lpp.]

Lojāls cilvēks un pedants

Jau 1916. gadā enciklopēdijā Encyclopædia of Religion and Ethics bija atzīmēts, ka ”visos laikos un visās vietās ir pastāvējusi atšķirība starp lojālu cilvēku un pedantisku cilvēku”. Minētajā izdevumā bija teikts: ”Pedants dara visu, ko viņam liek; viņš nepārkāpj noteikumus un precīzi izpilda visu, kas ir uzrakstīts un tātad izlasāms. Arī lojāls cilvēks rīkojas tāpat, taču ..uz šādu cilvēku var paļauties vēl vairāk, jo viņš izpilda pienākumu ar visu savu prātu un pakļauj savu garu veicamā uzdevuma garam.” Tālāk tajā pašā enciklopēdijā var lasīt: ”Būt lojālam nozīmē daudz vairāk nekā tikai paklausīt likumam. ..lojāls cilvēks atšķiras no likumam paklausīga cilvēka ar to, ka viņš kalpo ar visu sirdi un prātu.. Viņš neatļaujas tīšuprāt grēkot — ne darot kaut ko nepareizu, ne nedarot kaut ko pareizu, ne aizbildinoties ar nezināšanu.”