Ķēniņvalsts sludinātāji stāsta
Viņš atrada ”sevišķi dārgu pērli”
”DEBESU valstība līdzinās tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles. Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to.” Ar šiem vārdiem Jēzus paskaidroja, cik ārkārtīgi vērtīga ir Dieva Valstība. (Mateja 13:45, 46.) Cilvēki, kas apzinās tās vērtību, bieži vien nes lielus personiskus upurus, lai iegūtu Valstību. To apliecina tālāk minētais gadījums, kas notika Taivanā, Pindunas apriņķī.
Linu laulātais pāris 1991. gadā sāka studēt Bībeli ar Jehovas lieciniekiem. Kad to uzzināja vietējais garīdznieks, viņš mēģināja piespiest abus pievienoties viņa baznīcai. Tā kā Lini nodarbojās ar to, ka vietējā tirgū pārdeva cūku un pīļu asinis, viņi nolēma apvaicāties garīdzniekam, kāds ir tā viedoklis šajā jautājumā. ”Visu, ko Dievs radījis, cilvēks var ēst,” tā atbildēja garīdznieks. Turpretī Jehovas liecinieki mudināja Linus pārdomāt, kas par to sacīts Dieva Rakstos. Lini uzzināja, ka Dievs Jehova uzskata asinis par svētām, jo ”miesas dzīvība ir asinīs”. (3. Mozus 17:10, 11, LB-1877.) Tāpēc patiesajiem kristiešiem ’jāsargās no asins baudīšanas’. (Apustuļu darbi 15:20.) Izpētījuši Bībeles viedokli šajā jautājumā, Lini nolēma izbeigt tirgošanos ar asinīm, lai gan tas bija galvenais viņu ienākumu avots. Taču pēc neilga laika viņi sastapās ar vēl lielāku pārbaudījumu.
Pirms patiesības uzzināšanas Lini savā zemes gabalā bija iestādījuši 1300 beteļpalmu. Kaut arī šie koki nestu peļņu tikai pēc pieciem gadiem, taču, kad tie sāktu ražot, Lini gadā iegūtu 77 000 ASV dolāru. Tuvojoties pirmās ražas laikam, viņiem bija jāpieņem svarīgs lēmums. Bībeles nodarbībās viņi bija uzzinājuši, ka kristiešiem jāattīrās ”no visiem miesas un gara traipiem”, proti, jāizvairās no kaitīgiem paradumiem — tabakas smēķēšanas, narkotiku lietošanas, beteļriekstu košļāšanas — un jāizvairās arī no šo paradumu veicināšanas. (2. Korintiešiem 7:1.) Ko Lini iesāka?
Sirdsapziņas mocīts, vīrs izlēma vairs nestudēt Bībeli. Pa to laiku sieva bija pārdevusi dažu vecāko palmu beteļriekstus un guvusi vairāk nekā 3000 ASV dolāru peļņu. Un tas bija tikai nedaudz, salīdzinot ar to peļņu, ko viņi gūtu drīzā nākotnē, ja paturētu šos kokus. Tomēr vīrs joprojām juta sirdsapziņas pārmetumus.
Viņš cīnījās pats ar sevi, līdz kādu dienu palūdza, lai vietējie Jehovas liecinieki nocērt beteļpalmas. Liecinieki paskaidroja, ka tas ir viņa lēmums, tāpēc viņam ”jānes sava paša nasta” un pašam jānocērt šie koki. (Galatiešiem 6:4, 5.) Liecinieki Lina kungam atgādināja 1. Korintiešiem 10:13 rakstīto solījumu: ”Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” Vēl liecinieki sacīja: ”Ja mēs nocirtīsim jūsu kokus, jūs varbūt to nožēlosiet un vainosiet mūs šajā zaudējumā.” Pagāja neilgs laiciņš, un kādu rītu sievu atmodināja motorzāģa kaukoņa. Viņas vīrs un bērni zāģēja nost beteļpalmas!
Lina kungs pieredzēja, ka Jehova tur savu solījumu. Viņš dabūja tādu darbu, kas viņam ļāva saglabāt tīru sirdsapziņu un tā kļūt par Jehovas cildinātāju. 1996. gada aprīlī Jehovas liecinieku rajona kopsanāksmē šis vīrietis kristījās.
Jā, Lina kungs patiešām ”pārdeva visu, kas tam bija,” un nopirka ”sevišķi dārgu pērli”. Tagad šim vīrietim ir nenovērtējama priekšrocība: viņam ir personiskas attiecības ar Dievu Jehovu un viņš kalpo Dieva Valstības interesēm.