Vērojiet lojālos!
”Kas tevi nebītos, ak Kungs, un neslavētu tavu vārdu? Jo tu vien esi svēts [”lojāls”, NW].” (ATKLĀSMES 15:4)
1. Kā Dž. F. Raterfords apliecināja sava priekšgājēja Č. T. Rasela lojalitāti?
DŽOZEFS RATERFORDS, kurš 1917. gadā pēc Č. T. Rasela nāves kļuva par Sargtorņa biedrības prezidentu, savu runu Rasela bēru ceremonijā sāka šādiem vārdiem: ”Čārlzs Teizs Rasels bija lojāls pret Dievu, lojāls pret Kristu Jēzu, lojāls pret Mesijas valstības darbu. Viņš bija lojāls pilnīgi visā — jā, lojāls līdz pat nāvei.” Tas patiesi bija labs cieņas apliecinājums uzticīgam Dieva Jehovas kalpam. Vislielākais cieņas apliecinājums, ko mēs varētu izteikt par cilvēku, ir atzinums, ka viņš ir bijis pilnībā lojāls.
2., 3. a) Kāpēc nav viegli būt lojālam? b) Kas vēl vēršas pret patiesajiem kristiešiem un viņu centieniem saglabāt lojalitāti?
2 Būt lojālam nav viegli. Kāpēc? Tāpēc, ka lojalitātei pretojas savtīgums. Vismazāk lojalitātes pret Dievu ir kristīgās pasaules garīdzniecībai. Arī laulāto attiecībās nekad nav bijis tādas neuzticības, kāda ir mūsdienās. Laulības pārkāpšana ir kļuvusi pierasta. Nelojalitāte zeļ arī biznesa pasaulē. Lūk, kas par to tiek rakstīts: ”Daudzi vadītāji un speciālisti.. uzskata, ka tikai nejēgas un vientieši mūsdienās ir lojāli pret savu uzņēmumu.” Uz cilvēkiem, kas ir ”pārāk lojāli”, citi noraugās no augšas. Kāds menedžmenta konsultācijas un saimnieciskās izpētes firmas prezidents izteicās šādi: ”Cilvēkam jābūt lojālam vispirms un vienīgi pašam pret sevi.” Bet runāt par lojalitāti pašam pret sevi nozīmē sagrozīt šī vārda nozīmi. Tas atgādina Mihas 7:2 teikto: ”Lojālais ir pazudis no zemes.” (NW.)
3 Daudz lielākā mērā Sātans un viņa dēmoni vēršas pret mums ar apņēmību lauzt mūsu lojalitāti pret Dievu. Tāpēc Efeziešiem 6:12 kristiešiem tiek teikti šādi vārdi: ”Ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” Mums ir jāieklausās brīdinājumā: ”Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks — velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.” (1. Pētera 5:8.)
4. Kādu tieksmju dēļ ir tik grūti būt lojālam?
4 Būt lojālam ir grūti arī tāpēc, ka no vecākiem mēs esam mantojuši savtīgas tieksmes, par ko runāts 1. Mozus 8:21: ”Cilvēka sirdsprāts ir ļauns” — un savtīgs — ”no mazām dienām.” Mums visiem ir pazīstama tā pati problēma, kas bija apustulim Pāvilam. Viņš atzina: ”Labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru.” (Romiešiem 7:19.)
Lojalitāte ir kaut kas īpašs
5., 6. Ko var teikt par vārda ”lojalitāte” nozīmi, un kā šis vārds tiek formulēts?
5 ”Lojalitāte” ir īpašs vārds. Izdevumā Insight on the Scriptures (Rakstu izpratne)a ir teikts: ”Šķiet, ka angļu valodā nav vārdu, kas precīzi atspoguļotu ebreju un grieķu vārdu pilnu nozīmi, bet vārds ”lojalitāte”, kurā ir ietverta doma par ziedošanos un uzticību, pēc savas nozīmes ir diezgan tuvs šiem vārdiem, kad tas tiek lietots, runājot par Dievu un kalpošanu viņam.” Par vārdu ”lojalitāte” Sargtornī reiz bija teikts: ”Uzticība, pienākuma apziņa, mīlestība, saistības, noturība. Kas kopīgs ir šiem vārdiem? Šie vārdi apzīmē dažādas lojalitātes šķautnes.” Tiešām, ir ļoti daudz labu īpašību, kas ir dažādas lojalitātes šķautnes. Ievērības cienīgi ir tas, cik bieži Rakstos lojalitāte tiek saistīta ar taisnīgumu.
6 Ir noderīgi arī citi formulējumi. ”Lojalitāte var norādīt uz ilgstošu, nemainīgu uzticību un noturību, kas nesvārstās vai arī sekmīgi pretojas kārdinājumam.” ”Lojalitāte nozīmē uzticību dotajam vārdam vai arī uzticību iekārtojumam vai principiem, pret kuriem cilvēks jūt morālu atbildību; šis jēdziens liek domāt ne tikai par uzticību, bet arī par spēju neļaut sevi aizvilināt vai atrunāt no šīs uzticības.” Tātad cilvēki, kas paliek uzticīgi par spīti pārbaudījumiem, pretestībai un vajāšanām, ir pelnījuši, ka viņus sauc par lojāliem.
7. Kāda atšķirība ir starp lojalitāti un uzticību?
7 Runājot par šo jautājumu, tomēr būtu labi ilustrēt atšķirību, kāda ir starp uzticamību un lojalitāti. Amerikas Savienoto Valstu rietumos ir geizers, kas izverd ūdeni gandrīz ik pēc stundas. Tas notiek tik regulāri, ka cilvēki geizeru nosaukuši ”Old Faithful” — ”Vecais Uzticamais”. Bībelē par uzticamiem tiek saukti tādi nedzīvās dabas objekti kā mēness, jo uz tiem var paļauties. Psalmā 89:38 (NW) ir teikts, ka mēness ir ”uzticīgs liecinieks debesīs”. Tāpat ir teikts, ka uzticami ir Dieva vārdi. Atklāsmes 21:5 (LB-26) ir rakstīts: ”Kas uz tā godības krēsla sēdēja, sacīja: redzi, visu es daru jaunu. Un viņš uz mani saka: raksti! Jo šie vārdi ir uzticami un patiesīgi.” Viss tikko uzskaitītais var būt uzticams un drošs, bet tam nevar būt spēju pieķerties kādam vai morālu īpašību, piemēram, lojalitātes.
Jehova — vislojālākā persona
8. Kas Rakstos tiek saukts par visizcilāko lojalitātes paraugu?
8 Nevar būt ne mazāko šaubu — Dievs Jehova ir visizcilākais lojalitātes paraugs. Jehova ir bijis lojāls pret cilvēci, viņš pat ir devis savu Dēlu, lai cilvēki varētu dzīvot mūžīgi. (Jāņa 3:16.) Jeremijas 3:12 mēs lasām: ”Atgriezies, Israēl, tu atkritēja! — tā saka tas Kungs, — tad Es tevi vairs neuzlūkošu dusmās, jo Es esmu žēlīgs [”lojāls”, NW]!” Par Jehovas lojalitāti liecina arī vārdi no Atklāsmes 16:5: ”Taisns tu esi, svētais [”Lojālais”, NW], kas tu esi un biji.” Un arī Psalmā 145:17 (NW) mēs lasām: ”Jehova ir taisnīgs visos savos ceļos un lojāls visos savos darbos.” Jehovas lojalitāte ir tik izcila, ka Atklāsmes 15:4 ir teikts: ”Kas tevi nebītos, ak Kungs, un neslavētu tavu vārdu? Jo tu vien esi svēts [”lojāls”, NW].” Dievs Jehova ir lojāls visaugstākajā mērā.
9., 10. Kā par Jehovas lojalitāti liecināja viņa izturēšanās pret Izraēla tautu?
9 Izraēla tautas vēsturē ir īpaši daudz faktu, kas liecina par Jehovas lojalitāti pret savu tautu. Soģu laikā Izraēls atkal un atkal atkrita no patiesās pielūgsmes, bet Jehova atkārtoti par viņiem apžēlojās un glāba viņus. (Soģu 2:15—22.) Visus piecus gadsimtus, kamēr Izraēlā valdīja ķēniņi, Jehova bija lojāls pret šo tautu.
10 Jehova savas lojalitātes dēļ bija pacietīgs pret savu tautu; par to ir runāts 2. Laiku 36:15, 16: ”Tas Kungs, viņu tēvu Dievs, sūtīja nepārtraukti pie viņiem savus vēstnešus, lai viņus brīdinātu, jo Viņam bija žēl savas tautas un savas svētās mājvietas, bet viņi apsmēja Dieva sūtītos vēstnešus un nicināja Viņa vēstījumus un zobojās par Viņa praviešiem tā, ka tā Kunga bargās dusmas sakāpa līdz nepieredzētam augstumam un nebija vairs nekādas iespējas ko labot.”
11. Kādu drošību un mierinājumu mums dod pārliecība par Jehovas lojalitāti?
11 Tā kā Jehova ir augstākajā mērā lojāls, apustulis Pāvils varēja rakstīt vārdus, ko mēs lasām Romiešiem 8:38, 39: ”Es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīve, ne eņģeļi, ne varas, ne tagadne, ne nākotne, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!” Jehova apliecina: ”Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu.” (Ebrejiem 13:5.) Ir patiešām mierinoši zināt, ka Dievs Jehova vienmēr ir lojāls!
Jēzus Kristus — lojālais Dēls
12., 13. Kas liecina par Dieva Dēla lojalitāti?
12 Pilnībā Jehovas lojalitātes paraugam vienmēr ir sekojis un joprojām seko Jēzus Kristus. Tāpēc apustulis Pēteris varēja citēt Psalmu 16:10 un attiecināt to uz Jēzu Kristu Apustuļu darbos 2:27: ”Tu manu dvēseli nepametīsi pazemē nedz savam Svētajam [”lojālajam”, NW] liksi redzēt satrūdēšanu.” Jēzus Kristus pelnīti ir nosaukts par lojālo. Viņš pilnīgi visā ir lojāls pret savu Tēvu un viņa apsolīto Valstību. Vispirms Sātans mēģināja salauzt Jēzus nevainojamību ar kārdinājumiem, mudinājumiem paklausīt savtīgumam. Kad tas neizdevās, Velns ķērās pie vajāšanām un beigu beigās panāca Jēzus nāvi pie soda staba. Tomēr Jēzus nevienu brīdi nepārstāja būt lojāls pret debesu Tēvu — Dievu Jehovu. (Mateja 4:1—11.)
13 Jēzus Kristus ir bijis lojāls arī pret saviem sekotājiem, jo ir turējis solījumu, kas pierakstīts Mateja 28:20: ”Redzi, es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam.” Pildīdams šo solījumu, viņš lojāli vada savu draudzi no 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem līdz pat mūsu dienām.
Nepilnīgi, bet lojāli cilvēki
14. Kā Ījaba rīcībā izpaudās lojalitāte?
14 Bet kā rīkojas nepilnīgi cilvēki? Vai viņi var būt lojāli pret Dievu? Mums ir zināms izcils piemērs — Ījabs. Viņa dzīves laikā Sātans izvirzīja pavisam skaidru jautājumu. Vai Ījabs bija lojāls pret Jehovu, jeb vai viņš kalpoja Dievam tikai savtīguma dēļ? Sātans dižojās, ka viņš, sagādājot Ījabam raizes, varēs to novērst no Jehovas. Kad Ījabs bija zaudējis visus īpašumus, visus savus bērnus un pat veselību, sieva viņu mudināja: ”Atsaki Dievam un mirsti!” Bet Ījabs palika lojāls, ”viņš tai sacīja: ”Tava runa ir gluži tāda kā nelgu sievu runas! Ja mēs esam no Dieva labu saņēmuši, kā tad lai mēs arī nesaņemam ļaunu?” Visos šais piemeklējumos Ījabs ar savām lūpām tomēr nenogrēkojās.” (Ījaba 2:9, 10.) Saviem ”mierinātājiem” Ījabs teica: ”Jebšu viņš [Dievs] mani nokaus, taču es uz viņu gribu cerēt.” (Ījaba 13:15, LB-26.) Nav nekāds brīnums, ka Ījabs izpelnījās Jehovas atzinību! Tāpēc Jehova temanietim Ēlifasam teica: ”Mana dusmu kvēle ir iedegusies pret tevi un taviem divi draugiem, jo jūs neesat par Mani runājuši pienācīgā kārtā, — ne tā, kā mans kalps Ījabs.” (Ījaba 42:7, 10—16; Jēkaba 5:11.)
15. Ko mēs lasām Rakstos par daudzu Dieva Jehovas kalpu lojalitāti?
15 Visus ticīgos vīriešus un sievietes, kas ir minēti Vēstulē Ebrejiem, 11. nodaļā, var saukt par lojāliem. Viņi bija ne tikai uzticīgi, bet arī lojāli, sastopoties ar grūtībām. Tā, piemēram, mēs lasām par tiem, ”kas ar ticību.. lauvu rīkles aizbāzuši, uguns spēku nodzēsuši, zobena asmenim izbēguši.. Citi izcietuši izsmieklu un pātagu sitienus, pat arī važas un cietumu. Viņi tika akmeņiem nomētāti, pārbaudīti, sazāģēti, mira no zobena, staigāja apkārt aitu ādās, kazu ādās, trūkumu ciezdami, spaidīti, mocīti.” (Ebrejiem 11:33—37.)
16. Kādā ziņā apustulis Pāvils bija lojalitātes paraugs?
16 Kristiešu grieķu rakstos mēs lasām par vēl vienu spilgtu piemēru — apustuli Pāvilu. Viņam bija tiesības par savu kalpošanu teikt Tesalonikas kristiešiem: ”Jūs esat liecinieki un Dievs, kā mēs pie jums, kas ticat, esam bijuši svēti [”lojāli”, NW] un taisni un nenoziedzīgi.” (1. Tesaloniķiešiem 2:10, LB-26.) Vēl viens Pāvila lojalitātes apliecinājums ir redzams viņa vārdos, kas lasāmi 2. Korintiešiem 6:4, 5: ”Visās lietās mēs parādāmies kā Dieva kalpi, lielā pacietībā, bēdās, darba grūtībās, bailēs, sitienos, cietumā, uztraukumā, grūtā darbā, bezmiega naktīs, badā.” Tas viss liecina, ka apustulim Pāvilam bija pašcieņa, jo viņš bija lojāls.
Lojālie cilvēki mūsu laikos
17. Kādi Dž. F. Raterforda vārdi liecināja par viņa apņemšanos būt lojālam?
17 Ja domājam par mūsdienām, mums ir labs piemērs, kas jau tika minēts raksta ievadā. Pievērs uzmanību vārdiem grāmatā Worldwide Security Under the ”Prince of Peace” (Drošība visā pasaulē ”Miera lielskunga” valdīšanas laikā)b, 146. lappusē, apakšnodaļā ”Lojalitāte apcietinājuma laikā”. Tur ir teikts: ”Apliecinot lojalitāti pret Jehovas organizāciju apcietinājuma laikā, Sargtorņa biedrības prezidents Džozefs Raterfords 1918. gada 25. decembrī rakstīja: ”Tāpēc, ka es atsacījos no kompromisa ar Bābeli un uzticīgi centos kalpot manam Kungam, es esmu cietumā, par ko esmu pateicīgs. [..] Es daudz labprātāk redzētu Viņa atzinību un smaidu un būtu cietumā nekā pieļautu kompromisu vai padotos Zvēram un būtu brīvs, un saņemtu visas pasaules urravas.””
18., 19. Kādus izcilus mūsdienu lojalitātes paraugus mēs zinām?
18 Daudzi citi kristieši, kas ir pārcietuši vajāšanas, arī ir brīnišķīgs lojalitātes paraugs. Šādi lojāli cilvēki bija Jehovas liecinieki Vācijā nacistu režīma laikā; par viņiem var uzzināt no videofilmas Purple Triangles (Violetie trīsstūri), kas ir plaši pieejama angļu valodā. Tāpat izcilu priekšzīmi ir rādījuši daudzi lojāli Jehovas liecinieki Āfrikā, piemēram, Malāvi. Kāds cietumsargs no šīs valsts apliecināja, ka liecinieki ir bijuši lojāli: ”Viņi nekad nepieļauj kompromisus. Viņu skaits tikai aug.”
19 Cilvēku, kas lasa pēdējās Jehovas liecinieku gadagrāmatas, nevar neiespaidot lojalitāte, kādu ir parādījuši patiesie kristieši, piemēram, Grieķijā, Mozambikā un Polijā. Daudzi no viņiem pārcieta ārkārtīgas mocības, daudzi tika noslepkavoti. Gadagrāmatas 1992. gada izdevumā (angļu val.), fotogrāfijās 177. lappusē, redzami deviņi kristieši no Etiopijas, kas palika lojāli un tāpēc tika noslepkavoti. Vai mēs, Jehovas liecinieki, neesam priecīgi, ka ir tik daudz labu piemēru, kas mūs mudina palikt lojāliem?
20. Kas tiek panākts ar to, ka mēs paliekam lojāli?
20 Lojāli pretojoties kārdinājumiem un grūtībām, mēs veidojam savu pašcieņu. Kā pusē mēs vēlamies būt jautājumā par lojalitāti? Palikdami lojāli, mēs šajā jautājumā nostājamies Dieva Jehovas pusē un pierādām, ka Sātans Velns ir zemisks, nekaunīgs melis, kāds viņš patiešām arī ir! Tā mēs iegūstam mūsu Veidotāja, Dieva Jehovas, labvēlību un viņa doto balvu — mūžīgu un laimīgu dzīvi. (Psalms 37:29; 144:15b.) Tālāk mēs apskatīsim, kas nepieciešams, lai cilvēks paliktu lojāls.
[Zemsvītras piezīmes]
a Divsējumu Bībeles enciklopēdija, ko izdevusi Watchtower Bible and Tract Society of New York, Inc.
b Izdevusi Watchtower Bible and Tract Society of New York, Inc.
Kā tu atbildētu?
◻ Kāpēc nav viegli būt lojālam?
◻ Kāpēc var teikt, ka ”lojalitāte” ir īpašs vārds?
◻ Kādi nepilnīgu, bet tomēr lojālu cilvēku piemēri ir minēti Rakstos?
◻ Kādus labus lojalitātes piemērus mēs zinām mūsdienās?
[Attēls 4. lpp.]
Čārlzs Teizs Rasels
[Attēls 6. lpp.]
Jēzus patiesi bija Jehovas lojālais
[Attēls 7. lpp.]
Ījabs, lai arī nepilnīgs, bija lojāls pret Dievu
[Attēls 8. lpp.]
Labs piemērs ir Pāvila lojalitāte pret Jehovu