Klinšu akrobāti

NĀVES jūras rietumu piekrastē kādreiz atradās sena pilsēta Engedija, ko ieskāva tāda paša nosaukuma mežonīgs apvidus. Tur ir klinšainas kalnu pārejas un stāvas kraujas — ideāla mājvieta Apsolītajā zemē dzīvojošajām kalnu kazām, kas līdzīgas attēlā redzamajām.

Šie drosmīgie radījumi ir vieni no dzīvnieku pasaules brīnumiem. Tāpēc atvērsim Bībeli un iepazīsim pamatīgāk šos apbrīnojamos dzīvniekus!

”Augstie kalni ir par mājokli kalnu kazām”

Tā dziedāja psalmu dziesminieks. (Psalms 104:18.) Kalnu kazas ir īpaši piemērotas dzīvošanai augstu kalnos. Tās ir ārkārtīgi veiklas un spēj kāpelēt pa robotajām klintīm ļoti droši un ātri. Daļēji šī spēja ir izskaidrojama ar uzbūvi, kāda ir kazu nagiem. Atstarpe starp nagiem zem kazas svara var palielināties, veidojot ciešu satvērienu, kad viņa stāv uz šauriem klinšu izciļņiem vai pārvietojas pa tiem.

Turklāt kalnu kazas lieliski notur līdzsvaru. Viņas var aizlēkt ļoti tālu un piezemēties uz izciļņa, kur tikko pietiek vietas visām četrām kazas kājām. Biologs Duglass Čedviks reiz bija novērojis, kā kādas citas sugas kalnu kaza, kas bija nonākusi uz tik šaura izciļņa, ka nebija iespējams apgriezties, izmantoja spēju noturēt līdzsvaru, lai izkļūtu no bezizejas. Viņš stāsta: ”Pametusi acis uz tuvāko klintsradzi, kas atradās apmēram 120 metru zemāk, kaza atbalstījās uz priekškājām un lēnām virzīja ķermeņa pakaļējo daļu pāri galvai gar klints sienu, it kā taisītu ritenīti. Kamēr es, elpu aizturējis, skatījos, kaza turpināja virzīties, līdz viņas pakaļkājas atkal bija lejā un viņa atradās ar skatu uz to pusi, no kuras bija nākusi.” (National Geographic.) Nav brīnums, ka kalnu kazas ir tikušas nosauktas par ’klinšu akrobātiem’!

”Vai tev ir zināms kalnu kazu atnešanās laiks?”

Kalnu kazas ir ļoti bikli radījumi. Vislabprātāk viņas dzīvo tālu no cilvēkiem. Piekļūt kalnu kazām tik tuvu, lai varētu novērot viņu uzvedību savvaļā, ir patiešām grūti. Tāpēc Tas, kam pieder ”visi kustoņi pa tūkstošiem kalnos”, varēja Ījabam pamatoti vaicāt: ”Vai tev ir zināms kalnu kazu atnešanās laiks?” (Psalms 50:10; Ījaba 39:1.)

Dieva ieliktie instinkti pasaka kalnu kazai, kad pienāk tās atnešanās laiks. Tad viņa atrod drošu vietu un laiž pasaulē vienu vai divus mazuļus; parasti tas notiek maija beigās vai jūnijā. Un jaundzimušie jau dažu dienu laikā iemācās droši un stabili staigāt.

”Mīlīga kā briežu māte un cildeni daiļa kā kalnu kaza”

Gudrais ķēniņš Salamans mudināja vīrus: ”Priecājies par savu sev jau jaunībā izraudzīto sievu! Viņa ir mīlīga kā briežu māte un cildeni daiļa kā kalnu kaza.” (Salamana Pamācības 5:18, 19.) Šajos vārdos sievietes netiek noniecinātas. Salamans acīmredzot atsaucās uz šo dzīvnieku skaistumu, grāciju un citām to izcilajām īpašībām.

Kalnu kazas ir to neskaitāmo dzīvnieku vidū, kas nepārprotami liecina par Radītāja gudrību. (1. Mozus 1:24, 25.) Vai mēs neesam laimīgi, ka Dievs ir radījis ap mums tik daudz brīnišķīgu dzīvnieku?

[Norāde par attēla autortiesībām 24. lpp.]

Ar Athens University laipnu atļauju