”Izmeklēšanas tiesa”. Vai tā ir uz Bībeli balstīta mācība?

AMERIKAS Savienoto Valstu austrumu daļā 1844. gada 22. oktobris apmēram 50 000 cilvēku bija lielu gaidu diena. Viņu garīgais vadītājs Viljams Millers bija teicis, ka tieši šajā dienā atgriezīsies Jēzus Kristus. Millerieši, kā viņi tika saukti, gaidīja savās sapulču vietās tik ilgi, kamēr uznāca tumsa. Atausa nākamā diena, bet Kungs nebija atnācis. Rūgti vīlušies, viņi atgriezās mājās un vēlāk atcerējās šo dienu kā ”lielās vilšanās” dienu.

Taču drīz vien vilšanos nomainīja cerība. Jauna sieviete, ko sauca Elena Hārmona, pārliecināja mazu milleriešu grupu, ka milleriešu aprēķini, kā Dievs viņai parādībās atklājis, ir bijuši pareizi. Viņa uzskatīja, ka tajā dienā ir noticis kaut kas svarīgs — Kristus ir iegājis ”debesu svētnīcas vissvētākajā vietā”.

Vairāk nekā pēc desmit gadiem adventistu sludinātājs Džeimss Vaits (kas bija apprecējis Elenu Hārmonu) formulēja tā darba būtību, ko Kristus veicot no 1844. gada oktobra. Izdevuma Review and Herald 1857. gada 29. janvāra numurā Vaits rakstīja, ka Jēzus ir sācis ”izmeklēšanas tiesu”. Tā joprojām ir viena no pamatmācībām, kurai tic apmēram septiņi miljoni cilvēku, kas sevi dēvē par septītās dienas adventistiem.

Tomēr daži ievērojami zinātnieki no septītās dienas adventistu baznīcas ir apšaubījuši, ka mācība par ”izmeklēšanas tiesu” ir balstīta uz Bībeli. Kāpēc viņi vēlreiz pārspriež šo mācību? Ja jūs esat septītās dienas adventists, šis jautājums skar arī jūs. Taču vispirms noskaidrosim, kas ir ”izmeklēšanas tiesa”.

Kas tā ir?

Galvenais Bībeles pants, uz ko atsaucas, lai atbalstītu šo mācību, ir Daniēla 8:14. Šajā pantā sacīts: ”Viņš man teica: ”Līdz divi tūkstoši trīssimt dienām, tad svētnīca tiks šķīstīta.”” (King James Version.) Tā kā tur lasāmi vārdi ”tad svētnīca tiks šķīstīta”, daudzi adventisti to saista ar 3. Mozus grāmatas 16. nodaļu. Šajā nodaļā aprakstīta svētnīcas šķīstīšana, ko Salīdzināšanas dienā veica jūdu augstais priesteris. Viņi saista Daniēla vārdus arī ar Vēstuli ebrejiem, 9. nodaļu, kur aprakstīts Jēzus kā Lielākais Augstais priesteris debesīs. Kāds septītās dienas adventistu zinātnieks apgalvo, ka šādi spriedumi ir balstīti uz ”pierādošo Rakstu vietu” metodi. Tas nozīmē, ka tiek atrasts ”noteikts vārds, piemēram, ”svētnīca”, Dan. 8:14, tas pats vārds 3. Mozus 16. nod., tas pats vārds Ebr. 7., 8., 9. nod.” un izdarīts secinājums, ”ka visās šajās vietās ir runāts par vienu un to pašu lietu vai parādību”.

Adventisti spriež šādi: senajā Izraēlā priesteri ik dienas veica kalpošanu tajā tempļa nodalījumā, kas tiek saukts par svēto vietu, un tā tika sagādāta grēku piedošana. Salīdzināšanas dienā, kas bija reizi gadā, augstais priesteris veica kalpošanu vissvētākajā vietā (tempļa tālākajā telpā), un tā tika izdeldēti grēki. Adventisti secina, ka Kristus priestera kalpošanai debesīs ir divas fāzes. Pirmā sākās ar viņa pacelšanos debesīs pirmajā gadsimtā, beidzās 1844. gadā, un ar to tika sagādāta grēku piedošana. Otrā jeb ”tiesas fāze” sākās 1844. gada 22. oktobrī, joprojām turpinās, un tā beigsies ar grēku izdeldēšanu. Kā tā tiek paveikta?

Kopš 1844. gada Jēzus izmeklējot visu par ticīgiem dēvēto cilvēku dzīves pierakstus (vispirms mirušo cilvēku, pēc tam dzīvo), lai noteiktu, vai viņi ir nopelnījuši mūžīgu dzīvi. Šī pārbaude ir ”izmeklēšanas tiesa”. Pēc tam kad cilvēki ir šādi tiesāti, pārbaudi izturējušo cilvēku grēki tiek izdzēsti no pierakstu grāmatām. Bet tiem cilvēkiem, kas nebūs izturējuši pārbaudi, ”vārdi būs izdzēsti no dzīvības grāmatas”, paskaidro Elena Vaita. Tā ”visi cilvēki būs nolemti vai nu dzīvībai, vai nāvei”. Tad debesu svētnīca būs šķīstīta un vārdi no Daniēla 8:14 būs piepildījušies. Tā māca septītās dienas adventisti. Bet viņu izdevumā Adventist Review ir piebilsts: ”Termins izmeklēšanas tiesa Bībelē nav atrodams.”

Trūkstošā valodnieciskā saikne

Šī mācība ir uztraukusi dažus adventistus. ”Vēsture rāda,” kāds novērotājs raksta, ”ka uzticami vadoņi mūsu rindās ir pārdzīvojuši lielu dvēseles nemieru, kad domājuši par mūsu tradicionālo mācību attiecībā uz izmeklēšanas tiesu.” Pēdējos gados, viņš piebilst, nemiers ir pārvērties par šaubām, zinātniekiem sākot ”apstrīdēt daudzus pamatojumus, uz kuriem balstās mūsu parastā mācība par svētnīcu”. Apskatīsim divus no tiem.

Pirmais pamatojums. Daniēla grāmatas 8. nodaļa ir saistīta ar 3. Mozus grāmatas 16. nodaļu. Šim apgalvojumam ir divas vājās vietas — valoda un konteksts. Vispirms padomāsim par valodu. Adventisti uzskata, ka Daniēla 8. nodaļā minētās ’šķīstītās svētnīcas’ pirmtēls ir 3. Mozus 16. nodaļā minētā ’šķīstītā svētnīca’. Šī analoģija šķita pieņemama tik ilgi, kamēr tulkotāji uzzināja, ka vārds ”šķīstīta” Bībeles tulkojumā King James Version ir nepareizi iztulkota senebreju darbības vārda cādaq (’būt taisnīgam’) forma, kas lietota Daniēla 8:14. Teoloģijas profesors Entonijs Hokema atzīmē: ”Nav pareizi, ka šis vārds bija iztulkots tiks šķīstīta, jo senebreju vārds, ko parasti tulko ”šķīstīts” [tāhēr], šeit vispār nav lietots.”a Vārds tāhēr ir lietots 3. Mozus grāmatā, 16. nodaļā, kur šī vārda formas Bībeles tulkojumā King James Version ir tulkotas ”šķīstīt” un ”būt šķīstam”. (3. Mozus 16:19, 30.) Tāpēc Dr. Hokema pareizi secina: ”Ja Daniēls būtu domājis atsaukties uz to šķīstīšanu, kas notika Salīdzināšanas dienā, viņš būtu lietojis vārdu taheer [tāhēr], nevis tsadaq [cādaq].” Taču 3. Mozus grāmatā nav vārda cādaq, un Daniēla grāmatā nav vārda tāhēr. Trūkst valodnieciskās saiknes.

Ko atklāj konteksts?

Tagad padomāsim par kontekstu. Adventisti uzskata, ka Daniēla 8:14 ir ”izolēta kontekstuāla vienība”, kas nav saistīta ar iepriekšējiem pantiem. Bet vai jums arī rodas tāds iespaids, kad lasāt Daniēla 8:9—14 šeit redzamajā ielogojumā ”Daniēla 8:14 kontekstā”? 9. pantā ir nosaukts uzbrucējs — mazs radziņš. 10.—12. pantā atklāts, ka tas uzbruks svētnīcai. 13. pantā jautāts, cik ilgi turpināsies šis uzbrukums. Un 14. pantā dota atbilde: ”Līdz divi tūkstoši trīs simts vakariem un rītiem, tad svētnīca tiks atkal par taisnu atzīta un atgūs atkal savas tiesības.” Ir skaidri redzams, ka 13. pantā uzdots jautājums, uz kuru ir atbildēts 14. pantā. Teologs Dezmonds Fords raksta: ”Atraut Dan. 8:14 no šī sauciena [”Cik ilgu laiku?” 13. pantā] ekseģēzes ziņā nozīmē būt jūrā bez enkura.”b

Kāpēc adventisti atrauj 14. pantu no konteksta? Lai izvairītos no nepatīkama secinājuma. Kontekstā svētnīcas apgānīšana, kas minēta 14. pantā, ir saistīta ar mazā radziņa darbību. Tomēr ”izmeklēšanas tiesas” mācība svētnīcas apgānīšanu piedēvē Kristus darbībai. Viņš ticīgo grēkus ienesot debesu svētnīcā. Kas notiek, ja adventisti atzīst par pareizu gan šo mācību, gan kontekstu? Dr. Reimonds Katrels, septītās dienas adventists un agrākais SDA Bible Commentary redaktora palīgs, raksta: ”Iedomāties, ka septītās dienas adventistu skaidrojums skata Daniēla 8:14 kontekstā, nozīmētu teikt, ka mazais radziņš ir Kristus.” Dr. Katrels godīgi atzīst: ”Mēs nevaram saskaņot kontekstu ar adventistu skaidrojumu.” Tāpēc, lai paturētu mācību par ”izmeklēšanas tiesu”, adventistu baznīcai bija jāizvēlas — atzīt šo mācību vai arī Daniēla 8:14 kontekstu. Diemžēl tā pieņēma pirmo un atmeta otro. Kā izteicās Dr. Katrels, nav nekāds brīnums, ka zinoši Bībeles pētnieki vaino adventistus, ka tie ”saskata Rakstos to”, ko nevar ”secināt no Rakstiem”.

Dr. Katrels 1967. gadā sagatavoja sabatskolai domātu nodarbības materiālu par Daniēla grāmatu, un tas tika nosūtīts septītās dienas adventistu baznīcām visā pasaulē. Tajā bija mācīts, ka Daniēla 8:14 ir saistīts ar kontekstu un ka ”šķīstīšana” neattiecas uz ticīgajiem. Ir zīmīgi, ka nodarbības materiālā nekas nav minēts par ”izmeklēšanas tiesu”.

Dažas ievērības cienīgas atbildes

Cik lielā mērā adventisti apzinās, ka šis pamatojums ir pārāk vājš, lai atbalstītu mācību par ”izmeklēšanas tiesu”? Dr. Katrels 27 ietekmīgiem adventistu teologiem uzdeva jautājumu: ”Kādus valodnieciskus vai uz kontekstu balstītus iemeslus, kas ļauj saistīt Daniēla grāmatas 8. nodaļu ar 3. Mozus grāmatas 16. nodaļu, jūs varat minēt?” Ko viņi atbildēja?

”Visi divdesmit septiņi teologi apgalvoja, ka nepastāv nekādi valodnieciski vai uz kontekstu balstīti iemesli, kas ļautu attiecināt Dan. 8:14 uz dienu, kuras pirmtēls bija salīdzināšanas diena, un uz izmeklēšanas tiesu.” Dr. Katrels viņiem vaicāja: ”Vai jūs varat minēt kādus citus iemeslus šīs saiknes izveidei?” Lielākā daļa adventistu zinātnieku teica, ka viņiem nav citu iemeslu; pieci atbildēja: viņi saista iepriekšminētās nodaļas tāpēc, ka to bija darījusi Elena Vaita; un divi sacīja, ka viņi balsta šo mācību uz ”laimīgu sagadīšanos” tulkojumā. Teologs D. Fords piebilst: ”Šādi secinājumi, ko izteikuši mūsu vislabākie zinātnieki, patiesībā parāda, ka mūsu tradicionālajai mācībai par Dan. 8:14 nav atbalsta.”

Vai Vēstule ebrejiem atbalsta šo mācību?

Otrais pamatojums: Daniēla 8:14 ir saistīts ar Vēstuli ebrejiem, 9. nodaļu. ”Visos mūsu agrīnajos darbos, kad tiek skaidrots Dan. 8:14, daudz izmantota Ebr. 9. nod.,” rakstīja teologs D. Fords. Šī saikne tika izveidota pēc lielās vilšanās 1844. gadā. Meklēdams vadību, millerietis Hīrāms Edsons nometa savu Bībeli uz galda tā, lai tā atvērtos. Kas notika? Bībele atvērās Vēstulē ebrejiem, 8. un 9. nodaļā. D. Fords raksta: ”Kas gan varēja būt vēl piemērotāks un simboliskāks apstiprinājums adventistu apgalvojumam, ka šajās nodaļās ir atslēga 1844. gada notikumu un Dan. 8:14 nozīmes sapratnei!”

”Šis apgalvojums septītās dienas adventistiem ir izšķirīgs,” savā grāmatā Daniel 8:14, the Day of Atonement, and the Investigative Judgment piebilst Dr. Fords. ”Tikai Ebr. 9. nod[aļā].. ..var atrast detalizētu izskaidrojumu, kāda nozīme ir.. mums tik svarīgajai mācībai par svētnīcu.” Jā, Ebrejiem 9. nodaļa ir tieši tā nodaļa ”Jaunajā derībā”, kas izskaidro 3. Mozus grāmatas 16. nodaļas pravietisko nozīmi. Bet adventisti apgalvo arī, ka Daniēla 8:14 ir tieši tas pants ”Vecajā derībā”, kas izskaidro to pašu. Ja abi apgalvojumi ir patiesi, tad jābūt saiknei arī starp Ebrejiem 9. nodaļu un Daniēla 8. nodaļu.

Dezmonds Fords piebilst: ”Lasot Ebr. 9. nod., tūlīt ir pamanāmi vairāki faktori. Nav nekādas acīm redzamas atsauces uz Daniēla grāmatu, un noteikti nav nekādas atsauces uz Dan. 8:14. [..] Visa šī nodaļa paskaidro 3. Mozus 16. nod.” Viņš saka: ”Vienīgajā Jaunās derības grāmatā, kurā apspriests, kāda nozīme bija svētnīcā notiekošajai kalpošanai, nav iespējams atrast mūsu mācību par svētnīcu. To ir atzinuši plaši pazīstami adventistu rakstnieki visā pasaulē.” Tādā gadījumā arī otrais pamatojums ir pārāk vājš, lai atbalstītu šo problemātisko mācību.

Taču šis secinājums nav nekas jauns. Daudzus gadus, pēc Dr. Katrela vārdiem, ”baznīcas Bībeles zinātnieki ir labi zinājuši par ekseģēzes problēmām, ar kurām sastopas mūsu tradicionālais Daniēla 8:14 un Ebrejiem 9. nodaļas skaidrojums”. Apmēram pirms 80 gadiem ietekmīgs septītās dienas adventists E. Vagoners rakstīja: ”Adventistu mācība par svētnīcu un ”izmeklēšanas tiesu”.. gandrīz ir salīdzināšanas noliegums.” (Confession of Faith.) Vairāk nekā pirms 30 gadiem ar šīm problēmām tika iepazīstināta Ģenerālkonference — septītās dienas adventistu vadība.

Problēmas un strupceļš

Ģenerālkonference iecēla ”Komiteju ar Daniēla grāmatu saistīto problēmu risināšanai”. Tai bija jāsagatavo ziņojums, kā atrisināt ar Daniēla 8:14 saistītās problēmas. Visi 14 komitejas locekļi pētīja šo jautājumu piecus gadus, bet nespēja piedāvāt vienprātīgu risinājumu. 1980. gadā komitejas loceklis R. Katrels sacīja: lielākā daļa komitejas locekļu uzskata, ka adventistu skaidrojumu attiecībā uz Daniēla 8:14 var ”apmierinoši pierādīt” ar daudziem ”pieņēmumiem” un ka problēmas ”būtu jāaizmirst”. Viņš piebilda: ”Atcerieties, komitejas nosaukums bija Komiteja ar Daniēla grāmatu saistīto problēmu risināšanai, bet vairākums ierosināja, lai mēs aizmirstu problēmas un neko par tām neteiktu.” Tas būtu nozīmējis ”atzīties, ka mums nav atbildes”. Tāpēc mazākums atteicās atbalstīt vairākuma viedokli, un nekāda oficiāla paziņojuma nebija. Ar mācību saistītās problēmas palika neatrisinātas.

Komentēdams šo strupceļu, Dr. Katrels teica: ”Jautājums par Daniēla 8:14 joprojām paliek strīdīgs, jo mēs līdz šim neesam vēlējušies atzīt faktu, ka patiešām pastāv reāla ekseģēzes problēma. Šis jautājums neizzudīs, kamēr mēs uzskatīsim, ka problēmas nav, kamēr mēs — gan katrs atsevišķi, gan visi kopā — ietiepīgi turēsim galvu iebāztu savu jau iepriekš izveidoto uzskatu smiltīs.” (Spectrum, Adventistu forumu asociācijas izdots žurnāls.)

Dr. Katrels mudina adventistus ”vēlreiz rūpīgi pārbaudīt ekseģēzes pamatpieņēmumus un principus — ekseģēzes, uz kuras mēs balstām šī adventismam tik svarīgā Bībeles teksta skaidrojumu”. Mēs uzaicinām adventistus pārbaudīt mācību par ”izmeklēšanas tiesu” un noskaidrot, vai šīs mācības pamatojumi ir stingri balstīti uz Bībeli vai arī tie balstās uz plūstošajām tradīcijas smiltīm.c Apustulis Pāvils, pauzdams gudrību, mudināja: ”Pārbaudait visu; kas labs, to paturiet!” (1. Tesaloniķiešiem 5:21.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls 27. lpp.]

Daniēla 8:14 kontekstā

DANIĒLA 8:9. ”No viena no tiem izcēlās mazs radziņš, bet tas kļuva pārmērīgi liels virzienā uz dienvidiem, uz rītiem un uz viskošākās zemes pusi. 10. Tas izauga pat līdz debesu kaŗa pulkam un norāva kādus no šā pulka un no zvaigznēm zemē un samina tos. 11. Tas pacēlās savā pārmērīgā pašiedomībā pat līdz šā pulka vadonim, tā ka tas pēdējam atņēma dienišķo upuri, izpostīja un lika negodā viņa svētuma mitekli. 12. Arī debesu kaŗa pulks tika aizdots projām līdz ar dienišķo upuri apgrēcības dēļ; dienišķā upuŗa vietā tika nests īpašs bezdievības upuris, un rags nogāza patiesību — īstā Dieva godināšanu — pie zemes, un viss, ko viņš darīja, tas tam izdevās labi.

13. Tad es dzirdēju kādu svēto runājam, un kāds cits svētais jautāja tam, kas runāja: ”Cik ilgu laiku pastāvēs šī parādība, ka atcelts dienišķais upuris, ka ievesta postīgā bezdievība, ka svētnīca atdota izmīdīšanai un tās pilnīgai likšanai novārtā, tāpat kā iznīcināts debesu kaŗa pulks?” 14. Tas atbildēja viņam: ”Līdz divi tūkstoši trīs simts vakariem un rītiem, tad svētnīca tiks atkal par taisnu atzīta un atgūs atkal savas tiesības.”” (Latviešu valodas Bībeles 1965. gada izdevums.)