Cilvēku nespēkā parādās Jehovas spēks

”Visi domāja, ka es esmu ļoti laimīga un mundra pilnas slodzes kalpotāja. Es vienmēr biju tā, kas palīdzēja citiem, kad viņiem bija problēmas. Taču tajā pašā laikā es jutos tā, it kā lēnām mirtu. Mani grauza drūmas domas un dziļas iekšējas ciešanas. Es sāku justies atsvešinājusies no cilvēkiem. Mana vienīgā vēlēšanās bija palikt gultā un nekur neiet. Mēnešiem ilgi es lūdzos Jehovam, lai viņš ļauj man nomirt.” (Vanesa.)

NAV nekāds brīnums, ka Jehovas kalpus tāpat kā tikko minētajā gadījumā reizēm ietekmē tas, ka viņi dzīvo šajos ’grūtajos laikos’. (2. Timotejam 3:1.) Daži pat kļūst nomākti. (Filipiešiem 2:25—27.) Ja mēs ilgstoši jūtam grūtsirdību, mēs varam zaudēt spēku, kā teikts Bībelē: ”Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks pagalam.” (Salamana Pamācības 24:10, LB-26.) Jā, kad mūs pārņēmusi bezcerība, mums vajadzīgs spēks — varbūt pat tas, ko Pāvils nosauca par ’spēka pārpilnību’. (2. Korintiešiem 4:7.)

Dievs Jehova ir bezgalīga spēka avots. To mēs skaidri redzam, veroties visā, ko viņš radījis. (Romiešiem 1:20.) Padomā, piemēram, par Sauli. Enerģijas plūsma, ko Zeme saņem no Saules, ir 240 triljonu zirgspēju liela. Taču tā ir tikai apmēram puse no Saules starjaudas miljardās daļas. Un, salīdzinot ar zvaigznēm, kas tiek sauktas par pārmilžiem, Saule ir maza zvaigzne. Viens no šādiem pārmilžiem ir Rīgels Oriona zvaigznājā — šī zvaigzne ir 50 reižu lielāka par mūsu Sauli un izstaro 150 000 reižu vairāk enerģijas!

Šādu debesu spēkstaciju Radītājam pašam noteikti ir ’liels spēks’. (Jesajas 40:26; Psalms 8:4, 5.) Patiesi, pravietis Jesaja teica, ka Jehova ”nepiekūst un nenogurst”. Un Dievs labprāt vēlas dot no sava spēka ikvienam, kas cilvēciskā vājuma dēļ jūtas galīgi paguris. (Jesajas 40:28, 29.) Gadījums ar kristiešu apustuli Pāvilu parāda, kā Dievs to dara.

Kā pārvarēt grūtības

Pāvils stāstīja korintiešiem par kādu šķērsli, kura radītās grūtības viņam bija jāiztur. Viņš to nosauca par ’dzeloni miesā’. (2. Korintiešiem 12:7.) Varbūt šis ”dzelonis” bija kādas problēmas ar veselību, iespējams, bojāta redze. (Galatiešiem 4:15; 6:11.) Vai arī Pāvils domāja melu apustuļus un citus traucētājus, kas apstrīdēja, ka Pāvils ir apustulis, un neatzina viņa darbu. (2. Korintiešiem 11:5, 6, 12—15; Galatiešiem 1:6—9; 5:12.) Lai arī kas būtu bijis šis ”dzelonis miesā”, tas sagādāja Pāvilam ārkārtīgas ciešanas, un viņš vairākas reizes lūdza, lai tas tiktu likvidēts. (2. Korintiešiem 12:8.)

Tomēr Jehova neizpildīja Pāvila lūgumu. Viņš sacīja Pāvilam: ”Tev pietiek ar manu žēlastību.” (2. Korintiešiem 12:9.) Ko Jehova ar to gribēja teikt? Ja atceramies Pāvila agrāko dzīvi, kad viņš vajāja kristiešus, ir skaidrs, ka tikai nepelnītas žēlastības dēļ viņam vispār varēja būt attiecības ar Dievu — vēl jo vairāk iespēja kalpot par apustuli!a (Salīdzināt Cakarijas 2:12; Atklāsmes 16:5, 6.) Ļoti iespējams, Jehova teica Pāvilam, ka tam ”pietiek” ar priekšrocību būt māceklim. Šīs priekšrocības piešķiršana nenozīmēja, ka brīnumainā kārtā tiks atrisinātas personīgas problēmas. Īstenībā papildu priekšrocību dēļ dažreiz pat ir jāpiedzīvo vairāk grūtību. (2. Korintiešiem 11:24—27; 2. Timotejam 3:12.) Jebkurā gadījumā Pāvilam vienkārši bija jāiztur savs ”dzelonis miesā”.

Taču Jehova nekādā ziņā nerīkojās cietsirdīgi un nepameta Pāvilu. Viņš tam sacīja: ”Mans spēks nespēkā varens parādās.” (2. Korintiešiem 12:9.) Jā, Jehova, pauzdams savu mīlestību, deva Pāvilam spēku tikt galā ar grūtībām. Pāvils varēja daudz ko iemācīties tāpēc, ka viņam bija jācieš ”dzelonis miesā”. Viņš iemācījās paļauties uz Jehovas spēku, nevis uz savējo. Pāvils to acīmredzot bija labi izpratis, jo pēc dažiem gadiem viņš rakstīja filipiešiem: ”Esmu mācījies būt pieticīgs ar to, kas man ir. Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4:11, 13.)

Bet kā ir ar tevi? Vai tev jācieš kaut kāds ”dzelonis miesā”, varbūt slimība vai arī tādi apstākļi, kas sagādā daudz raižu? Ja tā ir, nezaudē drosmi. Kaut arī Jehova droši vien brīnumainā kārtā nelikvidēs grūtības, taču, ja tu joprojām uzskatīsi Valstības intereses savā dzīvē par vissvarīgākajām, viņš tev var dot gudrību un garīgu spēku, lai tu spētu pārvarēt grūtības. (Mateja 6:33.)

Ja slimība vai vecums tev neļauj kristīgajā kalpošanā darīt tik daudz, kā tu vēlētos, neļaujies izmisumam. Neuzskati, ka tavs pārbaudījums ierobežo kalpošanu Jehovam, uzlūko to par iespēju vēl vairāk paļauties uz viņu. Tāpat atceries, ka kristieši netiek vērtēti pēc tā, cik daudz viņi dara, bet pēc tā, kāda ir viņu ticība un cik dziļa ir viņu mīlestība. (Salīdzināt Marka 12:41—44.) Mīlēt Jehovu no visas dvēseles nozīmē, ka tu viņam kalpo, cik vien labi tu spēj — tu pats, nevis kāds cits. (Mateja 22:37; Galatiešiem 6:4, 5.)

Ja tavā dzīvē ”dzelonis miesā” ir kādi apstākļi, kuru dēļ tu izjūti lielas bēdas, piemēram, mīļota cilvēka nāve, tad seko Bībeles padomam: ”Met savu nastu uz to Kungu, Viņš tevi uzturēs taisnu; Viņš neļaus ne mūžam taisnajam šaubīties.” (Psalms 55:23.) Tā darīja kāda kristiete, vārdā Silvija. Tikai dažu gadu laikā viņa bija zaudējusi gan vīru, ar kuru bija nodzīvojusi laulībā 50 gadu, gan vēl deviņus citus ģimenes locekļus — to vidū arī divus mazbērniņus. ”Ja nebūtu Jehovas,” Silvija saka, ”manas bēdas būtu neremdināmas. Bet lielu mierinājumu man sniedz lūgšana. Es patiešām nepārtraukti sarunājos ar Jehovu. Es zinu, ka viņš man dod nepieciešamo spēku.”

Cik mierinoši ir zināt, ka ”iepriecināšanas Dievs” tiem, kas izjūt skumjas un bēdas, var dot spēku izturēt! (2. Korintiešiem 1:3; 1. Tesaloniķiešiem 4:13.) Ja mēs to novērtējam, mēs varam saprast Pāvila secinājumu. Viņš rakstīja: ”Man ir labs prāts vājībās, pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ. Jo, kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.” (2. Korintiešiem 12:10.)

Tikt galā ar nepilnībām

Mēs visi esam mantojuši nepilnību no mūsu pirmajiem vecākiem. (Romiešiem 5:12.) Tāpēc mums visiem jācīnās ar pagrimušās miesas tieksmēm. Cik sāpīgs var būt atklājums, ka ’vecā cilvēka’ iezīmes mūs ietekmē daudz vairāk, nekā bijām domājuši! (Efeziešiem 4:22—24.) Tādās reizēs mēs varam justies tāpat kā apustulis Pāvils, kas rakstīja: ”Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslības likumam. Bet savos locekļos es manu citu likumu, kas kaŗo ar mana prāta likumu un padara mani par grēka likuma gūstekni, kas ir manos locekļos.” (Romiešiem 7:22, 23.)

Arī tad mums var noderēt spēks, ko dod Jehova. Kad tu centies pārvarēt kādu personīgu vājību, nekad nepārtrauc griezties pie Jehovas lūgšanā un dedzīgi lūdz viņam piedošanu, lai arī cik bieži tev būtu jāvēršas pie viņa ar vienu un to pašu problēmu. Nepelnītās žēlastības dēļ Jehova, kas ”sveŗ sirdis” un kas var redzēt, cik tu esi patiess un neliekuļots, piešķirs tev tīru sirdsapziņu. (Salamana Pamācības 21:2.) Ar sava svētā gara palīdzību Jehova tev var dot spēku, lai tu atsāktu cīņu ar miesas vājībām. (Lūkas 11:13.)

Tāpat spēks, kas nāk no Jehovas, mums vajadzīgs tad, kad sastopamies ar citu cilvēku nepilnību. Piemēram, varbūt cits kristietis ”aplam runājot kā ar zobinu ieduŗ”. (Salamana Pamācības 12:18, LB-26.) Tas mūs var dziļi aizvainot, it sevišķi tad, ja tā dara kāds, kam, pēc mūsu domām, gan bija jāzina, kā rīkoties. Mēs varam kļūt ārkārtīgi sarūgtināti. Daži pat šādus aizvainojumus ir izmantojuši par attaisnojumu tam, ka viņi pamet Jehovu; tā ir vislielākā kļūda, kādu vien var izdarīt!

Tomēr līdzsvarota attieksme mums palīdzēs redzēt citu vājības pareizā gaismā. Mēs nevaram gaidīt pilnību no nepilnīgiem cilvēkiem. ”Nav taču neviena cilvēka, kas negrēko,” mums atgādina gudrais Salamans. (1. Ķēniņu 8:46.) Arturs, svaidītais kristietis, kas uzticami kalpoja Jehovam apmēram septiņdesmit gadu, sacīja: ”Citu kristiešu nepilnības mums sagādā iespēju pierādīt, ka esam uzticīgi Dievam, un pārbauda mūsu kristīgās īpašības. Ja mēs pieļaujam, ka mūsu kalpošanu Jehovam ietekmē tas, ko saka vai dara cilvēki, tad mēs kalpojam cilvēkiem. Turklāt mūsu brāļi arī noteikti mīl Jehovu. Ja cenšamies viņos saskatīt labo, mēs drīz vien atklājam, ka viņi tomēr nav nemaz tik slikti.”

Spēks, lai sludinātu

Pirms pacelšanās debesīs Jēzus teica saviem mācekļiem: ”Jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (Apustuļu darbi 1:8.)

Saskaņā ar Jēzus vārdiem Jehovas liecinieki pašlaik 233 zemēs pa visu pasauli veic šo darbu. Visi kopā viņi katru gadu pavada vairāk nekā miljardu stundu, palīdzot citiem iegūt zināšanas par Jehovu. Ne vienmēr ir viegli darīt šo darbu. Dažās valstīs Ķēniņvalsts sludināšana ir aizliegta vai ierobežota. Tāpat ņem vērā, kas veic šo darbu — tie ir tikai nepilnīgi cilvēki, kuriem pašiem ir savas problēmas un raizes. Tomēr darbs iet uz priekšu, un pēdējos trīs gados vairāk nekā miljons cilvēku ir veltījuši savu dzīvi Jehovam un to simboliski attēlojuši, kristīdamies ūdenī. (Mateja 28:18—20.) Patiesi, šis darbs tiek paveikts tikai ar Dieva spēku. Ar pravieša Cakarijas starpniecību Jehova teica: ”Ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar manu Garu!” (Cakarijas 4:6.)

Ja tu esi labās vēsts sludinātājs, tad šajā lielajā veikumā ir arī tava daļa — lai cik maza tā šķistu. Kaut arī tev jācieš ’dzeloņi’, vari būt pārliecināts, ka Jehova neaizmirsīs ’tavu darbu un mīlestību, ko esi parādījis viņa vārdā’. (Ebrejiem 6:10.) Tāpēc arī turpmāk paļaujies uz visa spēka Avotu, lai viņš tev sniegtu atbalstu. Atceries, ka tikai ar Jehovas spēku mēs varam izturēt; viņa spēks mūsu nespēkā varens parādās.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 26. lpp.]

Sludināšana tiek paveikta tikai ar Jehovas spēku