Lasītāju jautājumi
”Sargtorņa” 1996. gada 1. februāra numurā tika pievērsta uzmanība Jēzus teiktajam par ’šo paaudzi’, kas minēta Mateja 24:34 (NW). Vai tas nozīmē, ka ir kādas šaubas par to, vai Dieva Valstība debesīs tika nodibināta 1914. gadā?
Sargtornī apspriestā informācija nekādi neizmaina mūsu pamatmācību par 1914. gadu. Jēzus ir devis zīmi, kas norāda uz viņa, Valstības Ķēniņa, klātbūtni. Mums ir daudz pierādījumu, ka šī zīme piepildās kopš 1914. gada. Bads, sērgas, zemestrīces un citi fakti apstiprina, ka kopš 1914. gada Jēzus darbojas kā Dieva Valstības Ķēniņš. Tas nozīmē, ka no šī gada mēs dzīvojam lietu sistēmas beigu laikā.
Bet kas tad tika paskaidrots Sargtornī? Galvenais, par ko tur tika runāts, bija nozīme, kādā Jēzus lietoja vārdu ”paaudze” Mateja 24:34. Šajā pantā var lasīt: ”Patiesi, es jums saku: šī cilts [”paaudze”, NW] nezudīs, tiekāms tas viss notiek.” Ko Jēzus apzīmēja ar vārdu ”paaudze”, runājot par laiku, kad dzīvoja viņš, un par mūsdienām?
Daudzas Rakstu vietas apstiprina, ka Jēzus neattiecināja vārdu ”paaudze” uz kādu nelielu vai konkrētu cilvēku grupu, piemēram, tikai uz jūdu vadoņiem vai saviem uzticīgajiem mācekļiem. Tieši pretēji — viņš šo vārdu lietoja, izsacīdams nosodījumu lielajam skaitam jūdu, kuri viņu atraidīja. Bet, par laimi, atsevišķi cilvēki varēja rīkoties saskaņā ar apustuļa Pētera Piecdesmitās dienas svētkos izteikto pamudinājumu nožēlot grēkus un ’izglābties no šīs samaitātās cilts [”paaudzes”, NW]’. (Apustuļu darbi 2:40.)
Ir skaidrs, ka Pēteris ar šiem vārdiem nenorādīja uz kādu noteikta vecuma grupu vai laika periodu un arī nesaistīja ”paaudzi” ar kādu konkrētu datumu. Viņš neteica, ka cilvēkiem vajadzētu glābties no paaudzes, kas piedzima tai pašā gadā, kad Jēzus, vai no paaudzes, kas piedzima mūsu ēras 29. gadā. Pēteris runāja par tā laika neticīgajiem jūdiem, kuru vidū bija, iespējams, daži diezgan jauni, citi — vecāki un kuriem bija iespēja pieņemt Jēzus mācību, redzēt viņa brīnumus vai dzirdēt par tiem, bet kuri tomēr neatzina, ka viņš ir Mesija.
Acīmredzot tā Pēteris saprata vārda ”paaudze” nozīmi, kādā to Jēzus lietoja, kad viņš kopā ar Pēteri un vēl trim apustuļiem atradās uz Eļļas kalna. Saskaņā ar Jēzus pravietiskajiem vārdiem, tā laika jūdiem — pamatā Jēzus laikabiedriem — tieši vai netieši bija jāsaskaras ar kariem, zemestrīcēm un badu, kā arī citiem apstākļiem, kas pierādīja, ka jūdu sistēmas gals ir tuvu. Patiesi, tā paaudze vēl nebija zudusi, kad 70. gadā m.ē. pienāca gals. (Mateja 24:3—14, 34.)
Jāatzīst, ka mēs ne vienmēr bijām sapratuši Jēzus vārdus šādā nozīmē. Nepilnīgiem cilvēkiem ir tieksme uzzināt precīzu datumu, kad gaidāms gals. Atcerēsimies, ka pat apustuļiem gribējās vairāk konkrētības, kad viņi vaicāja: ”Kungs, vai tu šinī laikā atkal uzcelsi Israēlam valstību?” (Apustuļu darbi 1:6.)
Ar tikpat godīgu nolūku Dieva kalpotāji arī mūsdienās Jēzus vārdos par ”paaudzi” ir mēģinājuši saskatīt kādu konkrētu laiku, ko varētu izrēķināt no 1914. gada. Piemēram, viens apsvērums bija šāds: paaudzes dzīves ilgums varētu būt 70 vai 80 gadi, turklāt tiem, kas veidoja šo paaudzi, bija jābūt pietiekami veciem, lai aptvertu kara un citu notikumu nozīmi; tādā veidā mēs varam aptuveni izrēķināt, cik tuvu ir gals.
Lai cik labi bija domāta šāda prātošana — vai tā bija saskaņā ar padomu, ko turpinājumā deva Jēzus? Viņš teica: ”Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs. [..] Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kuŗā stundā jūsu Kungs nāk.” (Mateja 24:36—42.)
Tātad Sargtornī publicētā jaunākā informācija par ’šo paaudzi’ nemainīja mūsu sapratni par to, kas notika 1914. gadā. Tā palīdzēja mums skaidrāk saprast, ar kādu nozīmi Jēzus lietoja vārdu ”paaudze”, un to, ka viņa teiktais nebija izmantojams par pamatu gadu skaitīšanai no 1914. gada, lai noteiktu, cik drīz būs gals.