Kas palīdz paciest ”dzeloni miesā”

”Tev pietiek ar manu žēlastību.” (2. KORINTIEŠIEM 12:9)

1., 2. a) Kāpēc mums nav jābūt pārsteigtiem par to, ka mums ir pārbaudījumi un problēmas? b) Kāpēc mēs varam nezaudēt drosmi pārbaudījumos?

”VISI, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, arī tiks vajāti.” (2. Timotejam 3:12.) Sātans apgalvo, ka cilvēki kalpojot Dievam savtīguma dēļ, un dara visu iespējamo, lai pierādītu, ka viņam ir taisnība. Tāpēc Kristus sekotājiem jāpieredz vajāšanas. Jēzus reiz brīdināja savus uzticamos apustuļus: ”Sātānam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus.” (Lūkas 22:31.) Jēzus labi zināja, ka Dievs pieļauj dažādas problēmas, kuras Sātans izmanto, lai mūs pārbaudītu. Protams, mēs nevaram uzskatīt, ka visas grūtības, kas mūs piemeklē, ir paša Sātana vai viņa dēmonu radītas. (Salamans Mācītājs 9:11.) Tomēr Sātans izmanto visas iespējas, lai salauztu mūsu apņēmību.

² Bībelē ir sacīts, ka mums nav jābūt pārsteigtiem par grūtībām. Lai kādi pārbaudījumi mūs piemeklētu, tie nav nekas neparasts vai negaidīts. (1. Pētera 4:12.) Mums jāatceras vārdi: ”Tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē.” (1. Pētera 5:9.) Sātans cenšas sagādāt smagas ciešanas visiem Dieva kalpiem. Viņš dara visu, lai mums būtu pēc iespējas vairāk problēmu — pēc iespējas vairāk ”dzeloņu miesā”. Velns izmanto sev pakļauto pasauli tā, lai šo ”dzeloņu” būtu vairāk un lai tie nodarītu mums lielākas sāpes. (2. Korintiešiem 12:7.) Bet mums nav jāpadodas Sātana uzbrukumiem. Jehova mums palīdzēs izturēt pārbaudījumus, kaut arī tie ir kā ”dzeloņi miesā”. (1. Korintiešiem 10:13.)

Kas palīdz paciest ”dzeloni miesā”

3. Ko Jehova teica, kad Pāvils lūdza, lai viņu atbrīvo no ”dzeloņa miesā”?

³ Apustulis Pāvils bija lūdzies, lai Dievs viņu atbrīvotu no ”dzeloņa miesā”. Pāvils rakstīja: ”Es to Kungu trīs reizes esmu lūdzis, lai tas no manis atkāptos.” Jehova uz Pāvila dedzīgajiem lūgumiem bija atbildējis: ”Tev pietiek ar manu žēlastību; jo mans spēks nespēkā varens parādās.” (2. Korintiešiem 12:8, 9.) Pievērsīsim nedaudz vairāk uzmanības šiem vārdiem un noskaidrosim, kā to nozīme mums palīdz paciest problēmas, kas ir kā ”dzelonis miesā”.

4. Ko Pāvils bija saņēmis Jehovas žēlastības dēļ?

⁴ Dievs norādīja Pāvilam, ka viņam jābūt pateicīgam par to žēlastību, kas viņam ar Kristus starpniecību jau bija parādīta. Un tiešām — Pāvils bija saņēmis ļoti daudz svētību. Jehova bija izturējies pret Pāvilu ar lielu mīlestību, dodams viņam iespēju kļūt par Jēzus mācekli, kaut gan iepriekš viņš bija fanātiski vajājis Jēzus sekotājus. (Apustuļu darbi 7:58; 8:3; 9:1—4.) Vēlāk Jehovas labestība izpaudās tajā, ka Pāvilam tika uzticēti interesanti pienākumi un priekšrocības kalpošanā. Pāvila gadījums palīdz saprast kādu svarīgu patiesību — pat visgrūtākajos brīžos mums ir daudz kas tāds, par ko mēs varam pateikties Dievam. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka pārbaudījumi mums liktu aizmirst Jehovas lielo žēlastību pret mums. (Psalms 31:20.)

5., 6. a) Kā Jehova paskaidroja Pāvilam, ka viņa spēks ”nespēkā varens parādās”? b) Kā Pāvils ar savu dzīvi pierādīja, ka Sātans ir melis?

⁵ Ar Jehovas žēlastību cilvēkam pietiek arī tāpēc, ka spēks, ko var dot Dievs, ir vairāk nekā pietiekams, lai mēs varētu izturēt pārbaudījumus. (Efeziešiem 3:20.) Jehova paskaidroja Pāvilam, ka viņa spēks ”nespēkā varens parādās”. Viņš deva Pāvilam tik daudz spēka, lai apustulis varētu izturēt pārbaudījumus. Savukārt Pāvila izturība un paļāvība uz Jehovu visiem uzskatāmi parādīja, kā šī nespēcīgā, grēcīgā cilvēka dzīvē izpaužas Jehovas varenais spēks. Bet ko par to visu varēja domāt Velns, kas apgalvo, ka cilvēki kalpo Dievam vienīgi tad, ja viņiem klājas labi un viņu dzīvē nav nekādu sarežģījumu? Pāvila uzticība Dievam bija kā pliķis šī apmelotāja sejā.

⁶ Pāvils — bijušais Sātana sabiedrotais cīņā pret Dievu, nikns kristiešu vajātājs, dedzīgs farizejs, kas kopš bērnības noteikti bija baudījis daudz ērtību, jo bija dzimis bagātā ģimenē, — tagad kalpoja Dievam un Kristum un sauca sevi par ”mazāko apustuļu starpā”. (1. Korintiešiem 15:9.) Pāvils pazemīgi uzklausīja kristiešu vadošās padomes norādījumus un uzticīgi kalpoja Dievam, kaut gan ”dzelonis miesā” viņam sagādāja daudz ciešanu. Par lielu sarūgtinājumu Sātanam, pārbaudījumi nemazināja Pāvila dedzību. Pāvils arvien paturēja prātā cerību valdīt Kristus debesu Valstībā. (2. Timotejam 2:12; 4:18.) Lai cik sāpīgs bija ”dzelonis miesā”, viņa dedzību tas neapslāpēja. Saglabāsim arī mēs dedzību kalpošanā! Jehova mūs stiprina pārbaudījumos un pagodina mūs, dodams neparastu iespēju ar savu dzīvi pierādīt, ka Sātans ir melis. (Salamana Pamācības 27:11.)

Palīdzība, ko piedāvā Jehova

7., 8. a) Kā Jehova dod spēku saviem kalpiem? b) Kāpēc Bībeles lasīšana un studēšana palīdz paciest jebkuru ”dzeloni miesā”?

⁷ Mūsdienās Jehova dod spēku uzticamajiem kristiešiem ar sava svētā gara, Rakstu un kristīgās brāļu saimes starpniecību. Mēs varam rīkoties tāpat kā apustulis Pāvils un ”mest savu nastu uz to Kungu”, griežoties pie viņa lūgšanās. (Psalms 55:23.) Ne vienmēr Dievs mūs atbrīvo no pārbaudījumiem, bet mēs vienmēr varam saņemt no viņa gudrību un izturēt jebkādus, arī vissmagākos, pārbaudījumus. Tāpat Jehova var stiprināt mūsu apņēmību, dodot mums ”spēka pārpilnību”, lai mēs varētu izturēt grūtības. (2. Korintiešiem 4:7.)

⁸ Lai saņemtu Jehovas piedāvāto palīdzību, mums cītīgi jāiedziļinās Dieva Rakstos, jo tajos ir atrodams mierinājums, kas nāk no viņa. (Psalms 94:19.) Bībelē mēs varam lasīt izjustus vārdus, ar kuriem Dieva kalpi griezās pie viņa pēc palīdzības. Mums var palīdzēt pārdomas par mierinājuma vārdiem, kurus Jehova bieži vien teica, atbildot uz savu kalpu lūgšanām. Iedziļināšanās Dieva Rakstos ir nepieciešama, lai ”spēka pārpilnība būtu no Dieva, un ne no mums”. Tāpat kā mums katru dienu jāēd, lai mēs saņemtu organismam nepieciešamās barības vielas un mums būtu fizisks spēks, mums regulāri jāuzņem garīgā barība no Dieva Rakstiem. Vai mēs regulāri iedziļināmies Dieva vārdos? Ja mēs to darīsim, mēs noteikti pārliecināsimies, ka ”spēka pārpilnība” mums palīdz paciest jebkuru ”dzeloni miesā”.

9. Kā vecākie var palīdzēt draudzes locekļiem viņu grūtībās?

⁹ Dievbijīgie kristiešu vecākie var būt ”kā patvērums pret auku un kā pavēnis pret negaisu” — viņi var palīdzēt draudzes locekļiem to bēdās un raizēs. Vecākie, kas vēlas atbilst šim Dieva iedvesmotajam raksturojumam, pazemīgi un no sirds lūdz, lai Jehova viņiem dotu ”gudru mēli” un viņi spētu atrast pareizos vārdus nomākto mierināšanai. Vecāko vārdi var būt kā patīkams vasaras lietus — grūtā brīdī tie atveldzē un nomierina satraukto prātu. Iedrošinot nomāktos draudzes locekļus, vecākie palīdz ticības biedriem, kam zūd spēks vai apņēmība to ciešanu dēļ, kuras viņiem sagādā kāds ”dzelonis miesā”. (Jesajas 32:2; 50:4; 1. Tesaloniķiešiem 5:14.)

10., 11. Kā Dieva kalpi var uzmundrināt ticības biedrus, kurus piemeklējuši smagi pārbaudījumi?

¹⁰ Visi Jehovas kalpi ir vienoti lielā kristiešu saimē. Mēs ”savā starpā visi esam locekļi”, un ”mums pienākas citam citu mīlēt”. (Romiešiem 12:5; 1. Jāņa 4:11.) Lai pildītu to, kas pienākas, mums, kā teikts 1. Pētera 3:8, jābūt līdzcietīgiem, brālīgiem un žēlsirdīgiem pret saviem ticības biedriem. Sevišķi uzmanīgiem mums jābūt pret tiem draudzes locekļiem, kam daudz ciešanu sagādā kāds ”dzelonis miesā”.

¹¹ Mums jābūt iejūtīgiem pret šādiem cilvēkiem. Vienaldzība un vēsums var tikai vairot viņu ciešanas. Zinot, kādi pārbaudījumi ir piemeklējuši ticības biedru, mums uzmanīgi jādomā par to, ko un kā mēs viņam sakām un kā mēs pret viņu izturamies. Ar savu pozitīvo attieksmi un uzmundrinošajiem vārdiem mēs varam atvieglot sāpes, ko viņam sagādā viņa ”dzelonis miesā”. Tā mēs viņu varam iepriecināt un stiprināt. (Kolosiešiem 4:11.)

Kā dažādi cilvēki ir spējuši pārvarēt grūtības

12.—14. a) Ko darīja kāda kristiete, kurai bija vēzis? b) Kā viņu atbalstīja un uzmundrināja garīgie brāļi un māsas?

¹² Tuvojoties pēdējo dienu galam, ciešanu kļūst arvien vairāk. (Mateja 24:8.) Visus zemeslodes iedzīvotājus nākotnē gaida grūti laiki, bet sevišķi daudz grūtību var gaidīt tie, kas no sirds vēlas pildīt Jehovas gribu. Piemēram, kāda kristiete, kas bija pilnas slodzes kalpotāja, uzzināja, ka viņai ir vēzis, kura dēļ viņai bija jāizoperē siekalu dziedzeri un vairāki limfmezgli. Kad viņa ar vīru uzzināja par šo slimību, viņi ilgi un sirsnīgi lūdza Jehovu. Vēlāk sieva teica, ka pēc šīs lūgšanas viņus pārņēmis neparasts miers. Tomēr viņas dzīvē turpmāk bija daudz grūtu brīžu, un sevišķi lielas ciešanas viņai sagādāja ārstēšanas blakus parādības.

¹³ Lai saprastu, kā pareizi rīkoties, māsa centās uzzināt pēc iespējas vairāk par vēzi un tā ārstēšanu. Viņa lūdza padomus saviem ārstiem. Žurnālos Sargtornis un Atmostieties!, kā arī citās kristīgajās publikācijās māsa izlasīja vairākus dzīvesstāstus, kuri palīdzēja saprast, ko cilvēki ir darījuši, lai slimības dēļ nezaudētu emocionālo līdzsvaru. Viņa lasīja Bībelē aprakstītos notikumus, kas palīdz saprast, ka Jehova spēj pasargāt savus kalpus grūtās situācijās, un viņa ieguva daudz citas noderīgas informācijas.

¹⁴ Kādā rakstā, kurā bija runāts par to, kā cīnīties ar izmisumu, bija norādīts uz pantu, kurā teikts: ”Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē savu iegribu.” (Salamana Pamācības 18:1, LB-65r.) Pamatojoties uz šo atziņu, rakstā bija ieteikts nekādā gadījumā nenorobežoties no cilvēkiem.a Atcerēdamās to laiku, māsa saka: ”Daudzi man teica, ka lūdz par mani, un daudzi man zvanīja. Divi vecākie regulāri zvanīja, lai painteresētos, kā man iet. Es saņēmu ziedus un ārkārtīgi daudz kartīšu. Daži pat gatavoja man ēst. Tāpat daudzi piedāvājās mani aizvest uz procedūrām.”

15.—17. a) Ko kāda kristiete darīja, lai pārvarētu grūtības, kas bija radušās pēc autoavārijām? b) Kā viņai palīdzēja draudzes locekļi?

¹⁵ Kāda māsa, kas bija kalpojusi Jehovam daudzus gadus, cieta divās autoavārijās. Kakla un plecu trauma pasliktināja viņas veselības stāvokli, kas artrīta dēļ jau tā bija bijis slikts vairāk nekā 25 gadus. Māsa teica: ”Man bija grūti noturēt galvu, un es nevarēju nest neko, kas bija smagāks par diviem kilogramiem. Bet man palīdzēja tas, ka es dedzīgi lūdzu Jehovu. Tāpat daudz spēka es guvu no Sargtorņa rakstiem, ko mēs studējām. Vienā šādā rakstā, runājot par Mihas 6:8, bija teikts, ka ”pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā” nozīmē apzināties savu spēju robežas. Tas man palīdzēja saprast, ka nav pamata bēdāties, kaut arī es nevaru veltīt sludināšanai tik daudz laika, cik vēlos. Galvenais ir kalpot Dievam ar tīriem motīviem.”

¹⁶ Šī māsa stāstīja arī par citu palīdzību: ”Draudzes vecākie mani vienmēr uzslavēja par to, ka es apmeklēju sapulces un sludinu. Jaunieši, mani satiekot, apskāva mani. Pionieri bija ļoti pacietīgi un tajās dienās, kad es jutos ļoti slikti, manis dēļ mainīja savus plānus. Kad laiks bija slikts, viņi aicināja mani līdzi uz atkārtotiem apmeklējumiem vai Bībeles nodarbībām. Tā kā es nevarēju nest somu, sludinātāji lika manu literatūru savā somā, kad mēs kopā sludinājām.”

¹⁷ Pievērsiet uzmanību tam, kā draudzes vecākie un citi ticības biedri palīdzēja šīm abām māsām, lai atvieglotu ciešanas, ko viņām sagādāja ”dzelonis miesā”. Viņi piedāvāja praktisku, laipnu palīdzību, kas bija paredzēta konkrētu garīgo, fizisko un emocionālo vajadzību apmierināšanai. Vai viņu piemērs nemudina domāt, kā mēs varētu palīdzēt ticības brāļiem un māsām, kam klājas grūti? Arī jaunieši var daudz palīdzēt draudzes locekļiem, kam ir kāds ”dzelonis miesā”. (Salamana Pamācības 20:29.)

18. Kāpēc mūs var uzmundrināt dzīves stāsti, kas tiek publicēti žurnālos Atmostieties! un Sargtornis?

¹⁸ Žurnālos Sargtornis un Atmostieties! ir publicēts daudz rakstu, kuros var lasīt par Jehovas lieciniekiem, kas ir sekmīgi cīnījušies un joprojām cīnās ar smagiem pārbaudījumiem. No šādiem rakstiem mēs uzzinām, ka daudzi garīgie brāļi un māsas dažādās pasaules zemēs ir izturējuši ciešanas, ko sagādā ekonomiskas grūtības, tuvinieku nāve un kara posts. Daudzi cieš smagu slimību dēļ — viņi bieži vien nevar darīt to, ko cilvēki ar labu veselību uzskata par pašsaprotamu. Veselības problēmas viņiem sagādā daudz ciešanu, un daudziem ir sāpīgi apzināties, ka viņi nevar piedalīties kristīgajā darbībā tādā mērā, kā gribētu. Viņi ir dziļi pateicīgi par palīdzību un atbalstu, ko saņem no saviem ticības biedriem.

Izturība nes svētības

19. Kāpēc Pāvils varēja priecāties arī pārbaudījumos un nespēkā?

¹⁹ Pāvilu iepriecināja tas, ka Dievs viņam deva spēku. Viņš rakstīja: ”Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani. Tādēļ man ir labs prāts vājībās, pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ. Jo, kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.” (2. Korintiešiem 12:9, 10.) Balstīdamies uz savu pieredzi, Pāvils ar pārliecību rakstīja: ”Es to nesaku trūkuma dēļ, jo esmu mācījies būt pieticīgs ar to, kas man ir. Es protu būt zems, protu arī dzīvot pilnībā; esmu ieskatījies visādos likteņos, protu būt paēdis un izsalcis, dzīvot pilnībā un ciest trūkumu. Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4:11—13.)

20., 21. a) Kāpēc mūs var iepriecināt domas par ”neredzamo”? b) Kas ir tas ”neredzamais”, ko jūs ļoti vēlaties redzēt paradīzē uz zemes?

²⁰ Tātad, lai kādi būtu mūsu ”dzeloņi miesā”, mēs varam priecāties par iespēju visiem apliecināt, ka Jehovas spēks mūsu nespēkā varens parādās. Pāvils rakstīja: ”Mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšķīgais dien’ no dienas atjaunojas. Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību, ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.” (2. Korintiešiem 4:16—18.)

²¹ Lielākā daļa Jehovas kalpu cer dzīvot paradīzē uz zemes un redzēt, kā piepildās viss, ko viņš ir solījis. Šo solījumu piepildīšanās pagaidām mums ir ”neredzama”. Tomēr strauji tuvojas laiks, kad mēs to redzēsim paši savām acīm, turklāt mums būs iespēja to vērot mūžīgi. Viens no Dieva solījumu piepildījumiem būs tas, ka nevienam vairs nebūs jācieš no kādas problēmas, kas ir kā ”dzelonis miesā”. Dieva Dēls ”iznīcinās velna darbus” un ”iznīcinās to, kam nāves vara”. (1. Jāņa 3:8; Ebrejiem 2:14.)

22. Kāda paļāvība un apņēmība mums jāsaglabā?

²² Lai cik nepatīkams būtu mūsu ”dzelonis miesā”, centīsimies to panest arī turpmāk. Tāpat kā Pāvils, mēs to varam, saņemot palīdzību no Jehovas, kas mums var dot daudz spēka. Kad mēs jau dzīvosim paradīzē, mēs ik dienas varēsim no sirds pateikties Dievam Jehovam par visu labo, ko viņš mums ir darījis. (Psalms 103:2.)

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Kāpēc un kā Velns cenšas salauzt patieso kristiešu apņēmību?

• Kādā ziņā Jehovas spēks ”nespēkā varens parādās”?

• Kā vecākie un citi draudzes locekļi var uzmundrināt tos, kam klājas grūti?

[Attēls 18. lpp.]

Trīs reizes Pāvils bija lūdzis Dievu, lai tas viņu atbrīvo no ”dzeloņa miesā”