Kāda ir tavas dzīves jēga?

”Sirds uz gudrību dotos.., tiekams es redzētu, kas cilvēku bērniem labi būtu.. savā dzīvības laikā.” (SALAMANS MĀCĪTĀJS 2:3, LB-26)

1., 2. Kāpēc nav nekas nepareizs saprātīgi interesēties par sevi?

TU DOMĀ par sevi, vai nav tiesa? Tas ir dabiski. Mēs ēdam katru dienu, guļam, kad esam noguruši, un vēlamies būt kopā ar draugiem un tuviem cilvēkiem. Reizēm mēs spēlējam spēles, peldamies vai darām kaut ko citu, kas mums sagādā prieku, un tas viss atspoguļo saprātīgu interesi par sevi.

² Šāda interese par sevi ir saskaņā ar vārdiem, ko, Dieva rosināts, rakstīja Salamans: ”Vai tad nu nebūtu cilvēkam pats labākais, ka viņš ēstu un dzertu un ļautu savai sirdij baudīt visus labumus par savām pūlēm?” Balstoties uz paša pieredzi, Salamans piebilda: ”Bet es esmu atzinis, ka arī tas atkarīgs no Dieva rokas. Tiešām — kas gan var ēst un kas var ko baudīt bez Viņa līdzdalības?” (Salamans Mācītājs 2:24, 25.)

3. Uz kādiem aktuāliem jautājumiem vairākums cilvēku neatrod atbildes?

³ Tomēr, kā tu zini, cilvēki savā dzīvē ne tikai ēd, dzer, guļ un paveic kaut ko labu. Mums mēdz būt sāpes, vilšanās un raizes. Un, šķiet, mēs esam pārāk aizņemti, lai pārdomātu savas dzīves nozīmi. Vai tā nav arī ar tevi? Bijušais The Wall Street Journal redaktors Vermonts Roisters, atzīmējis mūsu pieaugušās zināšanas un iemaņas, rakstīja: ”Te ir kaut kas mīklains. Mēģinājumos izprast pašu cilvēku, viņa dilemmas, viņa vietu Visumā mēs neesam pavirzījušies daudz tālāk par laiku pirmsākumiem. Mums joprojām nav atbilžu uz jautājumiem par to, kas mēs esam un kāpēc mēs esam, un kurp mēs dodamies.”

4. Kāpēc katram no mums būtu jāvēlas rast atbildes uz jautājumiem, kas mūs skar?

⁴ Kā tu atbildētu uz jautājumiem par to, kas mēs esam, kāpēc mēs esam un kurp mēs dodamies? Pagājušā gada jūlijā Roistera kungs nomira. Kā tev šķiet, vai viņš līdz tam laikam bija atradis apmierinošas atbildes? Vēl svarīgāk — vai atbildes maz ir iespējams atrast? Un kā tās var padarīt tavu dzīvi priecīgāku un saturīgāku? Paskatīsimies.

Augstākais sapratnes avots

5. Kāpēc mums būtu jāgriežas pie Dieva, kad cenšamies saprast jautājumus par dzīves jēgu?

⁵ Ja dzīves jēga būtu jāmeklē patstāvīgi, mums gandrīz nekas vai vispār nekas neizdotos, tāpat kā tas neizdodas lielākajai daļai vīriešu un sieviešu, starp kuriem ir arī ļoti erudīti un pieredzējuši cilvēki. Bet mēs neesam atstāti vieni. Radītājs mums piedāvā palīdzību. Padomā: vai gan viņš nav visaugstākais sapratnes un gudrības Avots, kas pastāv ”no mūžības uz mūžību” un kam ir pilnīgas zināšanas par Visumu un vēsturi? (Psalms 90:2.) Dievs ir radījis cilvēkus un sekojis visam, kas ar tiem ir noticis, tāpēc sapratnes meklējumos mums jāgriežas tieši pie viņa, nevis pie nepilnīgiem cilvēkiem, kuru zināšanas un uztveres spējas ir ierobežotas. (Psalms 14:1—3; Romiešiem 3:10—12.)

6. a) Kā Radītājs mums dod nepieciešamo sapratni? b) Kā ar to ir saistīts Salamans?

⁶ Tiesa, mēs nevaram gaidīt, ka atklāsmi par dzīves jēgu Radītājs iečukstēs mums ausī, tomēr viņš ir devis kādu sapratnes avotu — savus iedvesmotos vārdus. (Psalms 32:8; 111:10.) Īpaši vērtīga šajā ziņā ir Salamana Mācītāja grāmata. Tās rakstītāju iedvesmoja Dievs, tāpēc ”Salamana gudrība bija daudz lielāka nekā visu austrumnieku gudrība”. (1. Ķēniņu 3:6—12; 5:10—14.) ”Salamana gudrība” ļoti iespaidoja kādu valdnieci, kas viņu apciemoja, un šī valdniece atzina, ka iepriekš nav zinājusi pat pusi no viņa gudrības un ka svētīgi ir tie, kuri klausās Salamana gudrības vārdus.a (1. Ķēniņu 10:4—8.) Dievišķā gudrība, ko Radītājs ir atklājis ar Salamana starpniecību, arī mums var dot sapratni un laimi.

7. a) Kā Salamans novērtēja lielāko daļu no tā, kas tiek darīts zem debess? b) Kas ilustrē Salamana reālistisko novērtējumu?

⁷ Salamana Mācītāja grāmatā atspoguļojas Dieva gudrība, kas ietekmēja Salamana sirdi un prātu. Tā kā Salamana rīcībā bija nepieciešamais laiks, līdzekļi un sapratne, viņš izpētīja ”visu.., kas zem debess notiek”. Viņš redzēja, ka lielākā daļa norišu ”bija niecība un vēja ķeršana” — tas ir Dieva iedvesmots novērtējums, kas būtu jāpatur prātā, kad domājam par dzīves jēgu. (Salamans Mācītājs 1:13, 14, 16.) Salamans runāja vaļsirdīgi, reālistiski. Piemēram, pārdomā viņa vārdus, kas lasāmi Salamana Mācītāja grāmatā 1:15, 18. Tu zini, ka gadsimtu gaitā ir izmēģinātas dažādas pārvaldes formas, un dažkārt valdnieki ir patiesi centušies atrisināt problēmas un uzlabot cilvēku dzīvi. Bet vai kaut vienai valdībai ir izdevies iztaisnot visu, kas šajā nepilnīgajā sistēmā ir ”līks”? Varbūt tu esi pamanījis: jo vairāk cilvēkam ir zināšanu, jo skaidrāk viņš apzinās, ka īsajā dzīves laikā nav iespējams visu pilnībā izlabot. Šāda apziņa daudziem sagādā vilšanos, tomēr tai nav katrā ziņā jāapbēdina mūs.

8. Kādi cikli pastāv jau izsenis?

⁸ Padomāsim arī par nemainīgajiem cikliem, kas ietekmē mūsu dzīvi: par saules lēktiem un rietiem vai par gaisa un ūdens kustībām. Šie cikli pastāvēja tad, kad dzīvoja Mozus, Salamans, Napoleons, tavi vecvectēvi. Un tie pastāv vēl joprojām. Tāpat ”Viens dzimums aiziet, un cits dzimums nāk”. (Salamans Mācītājs 1:4—7.) No cilvēku viedokļa raugoties, nekas liels nav mainījies. Mūsdienās cilvēki nodarbojas ar to pašu, cer uz to pašu, tiecas pēc tā paša un sasniedz to pašu, ko senatnē. Pat tad, ja kāds cilvēks kādreiz ir bijis slavens vai ievērojams ar savu skaistumu vai talantu, — kur viņš ir tagad? Viņš ir miris un, visticamāk, aizmirsts. Šāds uzskats nav slimīgi pesimistisks. Vairākums cilvēku pat nevar pateikt, kā sauca viņu vecvecvecākus un kur tie ir dzimuši un apglabāti. Kļūst skaidrs, kāpēc Salamans, būdams reālists, saskatīja cilvēku darbu un pūliņu niecību. (Salamans Mācītājs 1:9—11.)

9. Kā mums var palīdzēt tas, ka reālistiski paraugāmies uz cilvēces stāvokli?

⁹ Tomēr šis Dieva iedvesmotais skatījums uz cilvēces vispārējo stāvokli mums var nākt par labu, nevis sagādāt vilšanos — tas mūs pamudinās neuzskatīt par pārlieku svarīgiem mērķus vai nodarbības, kas drīz piederēs pagātnei un būs aizmirsti. Dieva viedoklis mums palīdzēs izvērtēt, ko mēs saņemam no dzīves un ko cenšamies sasniegt. Piemēram, mēs varam gūt prieku, ar mēra sajūtu ēdot un dzerot, nevis dzīvojot askētiski. (Salamans Mācītājs 2:24.) Un, kā mēs redzēsim, Salamans nonāca pie visnotaļ pozitīva un optimistiska secinājuma. Īsumā to var izteikt šādi: ir ļoti augstu jāvērtē attiecības ar Radītāju, kurš mums var dot bezgalīgu, laimīgu, jēgpilnu nākotni. Salamans uzsvēra: ”Gala iznākums no visa ir šāds: Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam!” (Salamans Mācītājs 12:13.)

Jēga un dzīvē pastāvošie cikli

10. Kā Salamans salīdzināja dzīvniekus un cilvēkus?

¹⁰ Salamana Mācītāja grāmatā ietvertā dievišķā gudrība mums palīdz pārdomāt dzīves jēgu arī no kāda cita aspekta. Kādā veidā? Neko neizskaistinādams, Salamans pievērsa uzmanību citām patiesībām, par kurām mēs varbūt domājam reti. Viena no tām ir līdzība starp cilvēkiem un dzīvniekiem. Jēzus salīdzināja savus sekotājus ar avīm, kaut arī parasti cilvēkiem nepatīk, ka viņus salīdzina ar dzīvniekiem. (Jāņa 10:11—16.) Tomēr Salamans norādīja uz dažiem neapstrīdamiem faktiem: ””Dievs grib [cilvēku bērnus] pārbaudīt, lai viņi redzētu, ka būtībā viņi ir līdzīgi dzīvniekiem.” Tiešām, kāds ir cilvēku, tāds pats ir arī dzīvnieku liktenis: kā viens tā otrs mirst.., un cilvēks nav pārāks par dzīvniekiem. ..visi viņi ir cēlušies no pīšļiem, un visi atgriežas atpakaļ pīšļos.” (Salamans Mācītājs 3:18—20.)

11. a) Kā varētu aprakstīt tipisku dzīvnieka dzīves ciklu? b) Ko tu domā par šiem faktiem?

¹¹ Iedomājies kādu dzīvnieku, ko tu labprāt vēro, piemēram, klintsāpsi vai trusi. (5. Mozus 14:7; Psalms 104:18; Salamana Pamācības 30:26.) Vai arī iztēlojies vāveri; pasaulē ir sastopamas vairāk nekā 300 vāveru sugas. Kāds ir vāveres dzīves cikls? Kad tā ir piedzimusi, dažas nedēļas māte to zīda. Drīz vāverei jau ir uzaudzis kažoks, un tā uzdrošinās doties āra gaitās. Skaties, kā tā skraida apkārt un mācās meklēt barību. Bieži gan liekas, ka tā vienkārši spēlējas, izbaudot savu jaunību. Kādu gadu paaugusies, vāvere atrod sev partneri. Pēc tam tai ir jātaisa ligzda vai midzenis un jārūpējas par mazuļiem. Ja izdodas sameklēt pietiekami daudz ogu, riekstu un sēklu, vāveru ģimenes locekļi, iespējams, kļūst apaļīgi un viņiem ir laiks paplašināt savu mitekli. Bet paiet tikai daži gadi, dzīvnieks kļūst vecs un daudz vieglāk nekā agrāk var ciest kādā negadījumā vai saslimt. Aptuveni desmit gadu vecumā tas mirst. Tāds ir vāveres dzīves cikls, ja neņem vērā nelielas atšķirības starp dažādām sugām.

12. a) Kāpēc ir reālistiski teikt, ka daudzu cilvēku mūžs līdzinās parasta dzīvnieka dzīves ciklam? b) Par ko mēs varētu padomāt, kad nākamreiz ieraudzīsim dzīvnieku, ko bijām iztēlojušies?

¹² Vairākumam cilvēku nekas nav iebilstams pret šādu ciklu, ja runa ir par dzīvnieku, un viņiem nenāk ne prātā, ka vāverei dzīvē varētu būt pārdomāts mērķis. Taču daudzu cilvēku mūžs nemaz tik ļoti neatšķiras no tikko aprakstītā cikla, vai tā nav? Cilvēki piedzimst, un zīdaiņa vecumā kāds par viņiem rūpējas. Bērnībā viņi ēd, aug un rotaļājas. Pavisam drīz viņi jau ir pieauguši, atrod dzīvesbiedru, meklē vietu, kur apmesties, un cenšas sagādāt iztiku. Ja viņiem veicas, viņi varbūt kļūst apaļīgi un paplašina savu māju (ligzdu), kurā audzināt bērnus. Taču gadu desmiti aizsteidzas ātri, un cilvēki noveco. Viņi nomirst, nodzīvojuši 70 vai 80 gadus vai pat mazāk, un šo gadu saturs ir bijis ”grūtums un bēdas”. (Psalms 90:9, 10, 12.) Tu varētu pārdomāt šos nopietnos faktus, kad nākamreiz ieraudzīsi vāveri (vai citu dzīvnieku, ko tu biji iztēlojies).

13. Kāds iznākums gaida kā dzīvniekus, tā cilvēkus?

¹³ Viss minētais ļauj saprast, kāpēc Salamans salīdzināja cilvēku un dzīvnieku dzīvi. Viņš rakstīja: ”Katrai lietai ir savs nolikts laiks.. Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt.” Šī otrā iespēja — nāve — cilvēkam un dzīvniekam ir vienāda, jo ”kā viens tā otrs mirst”. Salamans piebilda: ”Visi viņi ir cēlušies no pīšļiem, un visi atgriežas atpakaļ pīšļos.” (Salamans Mācītājs 3:1, 2, 19, 20.)

14. Kā daži cilvēki cenšas mainīt pierasto dzīves gaitu, taču kāds ir iznākums?

¹⁴ Šis reālistiskais novērtējums nav jāuzskata par negatīvas domāšanas piemēru. Bez šaubām, ir cilvēki, kas cenšas kaut ko mainīt, piemēram, strādā virsstundas, lai būtu labāk situēti nekā viņu vecāki. Šādi cilvēki, iespējams, ilgus gadus veltī izglītības iegūšanai, lai varētu dzīvot pārticīgāk, vienlaikus mēģinot labāk saprast dzīvi. Bet varbūt viņi pievērš galveno uzmanību fiziskiem vingrinājumiem vai diētām cerībā uzlabot veselību un mazliet paildzināt mūžu. Un viņu pūles var dot zināmu labumu. Taču kurš var būt pārliecināts, ka šādi pūliņi vainagosies ar panākumiem? Un pat tad, ja tā notiks, — cik ilgstošs būs labums?

15. Kādu vaļsirdīgu novērtējumu pamatoti var dot cilvēku vairākuma dzīvei?

¹⁵ Salamans jautāja: ”Tiešām, ar to saistās nereti daudz vārdu, bet tie tikai vairo niecību; un kāds labums no tā ir cilvēkam? Tiešām, kas gan zina, kas cilvēkam ir par labu šinī viņa īsajā mūžā, ko viņš savā niecībā pavada, pats būdams ēnai līdzīgs? Un kas gan var cilvēkam pastāstīt, kas pēc viņa notiks zem saules?” (Salamans Mācītājs 6:11, 12.) Vai tiešām ir tik liels labums no tā, ka cilvēks pūlas iegūt vairāk mantas vai ilgus gadus izglītojas galvenokārt tādēļ, lai palielinātu savu īpašumu, — ja jau viņa centienus tik un tā visai drīz pārtrauc nāve? Un, tā kā dzīve ir tik īsa un gaistoša kā ēna, daudzi atklāj, ka neveiksmes gadījumā vairs neatliek laika sakopot spēkus, lai tiektos pēc kāda cita mērķa; tāpat cilvēks nevar skaidri zināt, kas notiks ar viņa bērniem ”pēc viņa”.

Laiks iegūt labu slavu

16. a) Kas tāds, ko dzīvnieki nespēj, mums būtu jādara? b) Kādai patiesībai būtu jāietekmē mūsu domāšana?

¹⁶ Atšķirībā no dzīvniekiem mēs, cilvēki, spējam pārdomāt jautājumus: ”Kāda ir manas eksistences jēga? Vai tas ir tikai nemainīgs cikls, kurā ir savs laiks piedzimt un savs laiks nomirt?” Atceries patiesību, kas ietverta Salamana vārdos par cilvēkiem un dzīvniekiem: ”Visi atgriežas atpakaļ pīšļos.” Vai tas nozīmē, ka līdz ar nāvi cilvēka eksistence neatgriezeniski izbeidzas? Bībelē ir parādīts, ka cilvēkam nav nemirstīgas dvēseles, kas turpina dzīvot pēc ķermeņa nāves. Cilvēki paši ir dvēseles, un dvēsele, kas grēko, mirst. (Ecēhiēla 18:4, 20.) Salamans to paskaidroja sīkāk: ”Dzīvie vismaz vēl zina, ka viņiem ir jāmirst, nomirušie turpretī vispār nezina vairāk nekā, tiem arī nav vairs ko algas gaidīt; pat viņu piemiņa aizmirstas. Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari, jo pazemē, kurp tavs ceļš iet, nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, nedz gudrības.” (Salamans Mācītājs 9:5, 10.)

17. Uz kādām pārdomām mūs būtu jāvedina Salamana Mācītāja grāmatai 7:1, 2?

¹⁷ Šī nenovēršamā fakta gaismā padomā par šādiem vārdiem: ”Laba slava ir vērtīgāka nekā dārga svaidāmā eļļa, — un mirstamā diena ir labāka nekā dzimstamā. Labāk ir ieiet sēru namā nekā dzīŗu namā, jo tur redz norādījumu uz visu cilvēku galu, un tas, kas vēl dzīvo, to lai ņem pie sirds!” (Salamans Mācītājs 7:1, 2.) Mums jāpiekrīt, ka nāve ir ’visu cilvēku gals’. Nevienam nav izdevies iedzert kādu eliksīru, apēst kādu vitamīnu maisījumu, ievērot jebkādu diētu vai nodarboties ar jebkādiem fiziskiem vingrinājumiem, kuri ļautu dzīvot mūžīgi. Un visbiežāk pavisam drīz pēc cilvēku nāves ”viņu piemiņa aizmirstas”. Bet kāpēc tad laba slava ir ”vērtīgāka nekā dārga svaidāmā eļļa, — un mirstamā diena ir labāka nekā dzimstamā”?

18. Kāpēc mēs varam nešaubīties, ka Salamans ticēja augšāmcelšanai?

¹⁸ Kā jau minējām, Salamans sprieda reālistiski. Viņš daudz ko zināja par saviem senčiem Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu, kuri noteikti bija ieguvuši labu slavu Radītāja acīs. Labi pazīdams Ābrahāmu, Dievs Jehova bija apsolījis svētīt viņu un viņa pēcnācējus. (1. Mozus 18:18, 19, LB-1882; 22:17.) Jā, Ābrahāmam bija laba slava Dieva acīs, viņš kļuva par Dieva draugu. (2. Laiku 20:7; Jesajas 41:8; Jēkaba 2:23.) Ābrahāms zināja, ka viņa paša un viņa dēla dzīve nav vienkārši daļa no nebeidzama cikla, kurā cilvēki dzimst un mirst. Dzīve viņiem neapšaubāmi nozīmēja kaut ko vairāk. Viņiem bija drošas izredzes dzīvot atkal — nevis tāpēc, ka viņiem būtu nemirstīga dvēsele, bet tāpēc, ka viņi tiktu celti augšā. Ābrahāms bija pārliecināts, ka ”arī no miroņiem Dievs [Īzāku] spēj uzmodināt”. (Ebrejiem 11:17—19.)

19. Kā Ījaba grāmata mums palīdz saprast Salamana Mācītāja 7:1 nozīmi?

¹⁹ Tas ļauj saprast, kādā ziņā ”Laba slava ir vērtīgāka nekā dārga svaidāmā eļļa, — un mirstamā diena ir labāka nekā dzimstamā”. Tāpat kā Ījabs vēl senākos laikos, Salamans bija pārliecināts, ka Tas, kurš ir radījis cilvēka dzīvību, spēj to arī atjaunot. Dievs spēj atdot dzīvību cilvēkiem, kas ir miruši. (Ījaba 14:7—14.) Dievbijīgais Ījabs teica: ”Ja Tu [Jehova] tikai sauktu, tad es atbildētu, jo Tu tad ilgotos pēc savu roku darba.” (Ījaba 14:15.) Padomā — mūsu Radītājs ’ilgojas’ pēc saviem uzticīgajiem kalpiem, kas ir nomiruši! (”Tava roku darba tevim iegribētos”, LB-1882.) Izmantojot Jēzus Kristus doto izpirkuma upuri, Radītājs var piecelt cilvēkus no nāves. (Jāņa 3:16; Apustuļu darbi 24:15.) Nav šaubu, ka cilvēki var atšķirties no dzīvniekiem, kas mirst.

20. a) Kādā gadījumā nāves diena ir labāka par dienu, kad cilvēks ir dzimis? b) Kā daudzus cilvēkus droši vien ietekmēja Lācara augšāmcelšana?

²⁰ Tas nozīmē, ka nāves diena var būt labāka par dienu, kad cilvēks ir dzimis, ja cilvēks līdz tam laikam ir ieguvis labu slavu Jehovas acīs, jo Jehova var celt augšā mirušos, kas ir bijuši viņam uzticīgi. Lielākais Salamans — Jēzus Kristus — to pierādīja. Piemēram, viņš piecēla no nāves dievbijīgo Lācaru. (Lūkas 11:31; Jāņa 11:1—44.) Tu droši vien vari iedomāties, ka daudzi no tiem, kas savām acīm redzēja Lācara atdzīvošanos, bija dziļi iespaidoti un sāka ticēt Dieva Dēlam. (Jāņa 11:45.) Vai tu domā, ka viņi nesaskatīja dzīvei nekādu jēgu un ka viņiem nebija ne mazākā priekšstata par to, kas viņi ir un kurp viņi dodas? Gluži otrādi, viņi varēja saprast, ka viņiem nav jālīdzinās dzīvniekiem, kas piedzimst, kādu laiku dzīvo un tad nomirst. Šo cilvēku dzīves jēga bija tieši un nesaraujami saistīta ar zināšanām par Jēzus Tēvu un ar Dieva gribas pildīšanu. Kā ir ar tevi? Vai šis raksts tev ir palīdzējis saprast — vai arī saprast vēl skaidrāk —, ka tavai dzīvei var būt patiesa jēga un ka šādai jēgai ir jābūt?

21. No kāda aspekta mēs vēl gribētu izpētīt jautājumus, kas saistīti ar mūsu dzīves jēgas meklējumiem?

²¹ Taču, lai mums dzīvē būtu īsta jēga un mērķis, ir nepieciešams daudz kas vairāk nekā tikai domāt par nāvi un iespēju dzīvot atkal pēc tam. Jēga ir saistīta ar to, kā mēs dzīvojam ikdienā. Arī tas ir paskaidrots Salamana Mācītāja grāmatā, kā mēs pārliecināsimies nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]

Vai tu atceries?

◻ Kādā ziņā var salīdzināt dzīvniekus un cilvēkus?

◻ Kā nāve izceļ faktu, ka daudzi no cilvēku pūliņiem un darbiem ir niecība?

◻ Kādā ziņā nāves diena var būt labāka par dienu, kad cilvēks ir dzimis?

◻ No kādām attiecībām ir atkarīgs, vai mūsu dzīvei ir jēga un mērķis?

[Attēli 10. lpp.]

Kādā ziņā tava dzīve būtiski atšķiras no dzīvnieku dzīves?