”Viņu jūs mīlat, lai gan neesat to redzējuši”
”Viņu jūs mīlat, lai gan neesat to redzējuši, uz viņu jūs ticat, to tagad neredzēdami, un priecāsities.” (1. PĒTERA 1:8)
1. Kā daži reliģiozi cilvēki cenšas paust uzticību Jēzum, kaut arī neviens no tiem, kas tagad dzīvo uz zemes, viņu nav redzējis?
NEVIENS cilvēks, kas tagad dzīvo uz zemes, nav redzējis Jēzu Kristu. Tomēr miljoniem cilvēku apgalvo, ka viņu mīl. Katru gadu 9. janvārī Manilā (Filipīnas) notiek pasākums, kas ir nosaukts par pašu masveidīgāko, pašu iespaidīgāko tradicionālās reliģijas izpausmi valstī; šī pasākuma laikā pa ielām tiek vesta statuja — dabiskā lielumā attēlots Jēzus Kristus, kurš nes krustu. Uzbudinātais pūlis stumdās un grūstās, cilvēki pat rāpjas cits citam pāri neprātīgās pūlēs pieskarties tēlam. Daudzus no tiem, kas ir atnākuši pavērot notiekošo, piesaista galvenokārt svētku procesija. Taču noteikti ir arī tādi, kas no sirds vēlas tuvoties Jēzum. Lai to pierādītu, viņi, iespējams, nēsā krucifiksu vai regulāri apmeklē baznīcu. Bet vai šādu kalpošanu elkiem var uzskatīt par patieso pielūgsmi?
2., 3. a) Kuri no Jēzus sekotājiem viņu tiešām bija redzējuši un dzirdējuši? b) Kuri cilvēki pirmajā gadsimtā arī mīlēja Jēzu un viņam ticēja, kaut gan paši nebija viņu redzējuši?
2 Pirmajā gadsimtā vairākās Romas provincēs — Jūdejā, Samarijā, Perejā un Galilejā — dzīvoja daudzi tūkstoši cilvēku, kas bija personīgi redzējuši un dzirdējuši Jēzu Kristu. Viņi bija klausījušies, kā Jēzus izskaidroja iepriecinošās patiesības par Dieva Valstību. Viņi bija savām acīm vērojuši Jēzus brīnumus. Daži no šiem cilvēkiem bija kļuvuši par uzticīgiem Jēzus mācekļiem, jo bija pārliecinājušies, ka viņš ir ”Kristus, dzīvā Dieva Dēls”. (Mateja 16:16.) Tomēr viņi nebija tie, kam apustulis Pēteris rakstīja savu pirmo Dieva iedvesmoto vēstuli.
3 Pēteris vērsās pie cilvēkiem citās Romas provincēs — Pontā, Galatijā, Kapadokijā, Āzijā un Bitīnijā; visas šīs provinces atradās mūsdienu Turcijas teritorijā. Pēteris rakstīja: ”Viņu jūs mīlat, lai gan neesat to redzējuši, uz viņu jūs ticat, to tagad neredzēdami, un priecāsities neizsakāmā un apskaidrotā priekā.” (1. Pētera 1:1, 8.) Kā šiem cilvēkiem bija izdevies iepazīt Jēzu Kristu tik labi, ka viņi to mīlēja un tam ticēja?
4., 5. Kā cilvēki, kas nekad nebija redzējuši Jēzu, bija uzzinājuši par viņu pietiekami daudz, lai varētu viņu mīlēt un viņam ticēt?
4 Acīmredzot daži no viņiem bija bijuši Jeruzalemē, kad apustulis Pēteris sludināja ļaužu pulkam mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos. Pēc svētkiem daudzi mācekļi bija palikuši Jeruzalemē, lai saņemtu tālākus apustuļu norādījumus. (Apustuļu darbi 2:9, 41, 42; salīdzināt 1. Pētera 1:1.) Atkārtotos misionāra ceļojumos apustulis Pāvils bija dedzīgi sludinājis cilvēkiem, kas dzīvoja apvidū, uz kuru Pēteris vēlāk sūtīja pirmo no viņa vārdā nosauktajām Bībelē ietvertajām vēstulēm. (Apustuļu darbi 18:23; 19:10; Galatiešiem 1:1, 2.)
5 Kāpēc šie cilvēki, kas nekad nebija redzējuši Jēzu, bija viņam tik stipri pieķērušies? Un kāpēc mūsdienās Jēzu no sirds mīl miljoniem cilvēku visā pasaulē?
Ko viņi bija dzirdējuši
6. a) Ko tu būtu uzzinājis, ja tu būtu dzirdējis Pēteri liecinām par Jēzu mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos? b) Kā dzirdētais ietekmēja aptuveni 3000 klātesošo?
6 Ko tu būtu uzzinājis par Jēzu, ja tu būtu bijis Jeruzalemē, kad Pēteris vērsās pie daudzajiem cilvēkiem, kas mūsu ēras 33. gadā piedalījās svētkos? Jēzus veiktie brīnumi nepārprotami apliecināja, ka viņu ir sūtījis Dievs. Tu būtu uzzinājis, ka Jēzus vairs nav kapā, kaut arī grēcīgi cilvēki viņu bija nogalinājuši, bet ka viņš ir piecelts no mirušajiem un pēc tam paaugstināts debesīs pie Dieva labās rokas. Tu būtu uzzinājis, ka Jēzus tik tiešām ir Kristus — Mesija, par kuru bija rakstījuši pravieši. Tu būtu uzzinājis, ka ar Jēzus Kristus starpniecību pār viņa sekotājiem ir izliets svētais gars, lai tie varētu bez vilcināšanās sludināt cilvēkiem no daudzām tautām par visu lielisko, ko Dievs dara ar sava Dēla palīdzību. Daudzi no tiem, kas tajā reizē dzirdēja Pētera teikto, bija aizkustināti līdz sirds dziļumiem, un apmēram 3000 cilvēku kristījās, kļūdami par Kristus mācekļiem. (Apustuļu darbi 2:14—42.) Vai tu būtu rīkojies tikpat izlēmīgi, ja būtu bijis tur?
7. a) Ko tu būtu varējis uzzināt, ja tu būtu bijis Antiohijā, kad tur sludināja apustulis Pāvils? b) Kāpēc daži no klausītāju pulka kļuva ticīgi un sāka stāstīt labo vēsti citiem?
7 Ko vēl tu būtu varējis uzzināt par Jēzu, ja tu būtu bijis arī starp cilvēkiem, kas bija klāt, kad apustulis Pāvils mācīja Romas provinces Galatijas pilsētā Antiohijā? Tu būtu dzirdējis apustuli Pāvilu runājam par to, ka valdnieki Jeruzalemē, piespriežot Jēzum nāves sodu, ir piepildījuši praviešu paredzējumus. Tu būtu dzirdējis arī to, ka Jēzus augšāmcelšanu ir apstiprinājuši aculiecinieki. Tevi visādā ziņā būtu iespaidojis Pāvila paskaidrojums: pieceļot Jēzu no mirušajiem, Jehova apliecināja, ka Jēzus tiešām bija Dieva Dēls. Un vai tava sirds nesasiltu, kad tev būtu kļuvis zināms, ka grēku piedošana, kas ir iespējama, ja cilvēks tic Jēzum, var dot mūžīgu dzīvi? (Apustuļu darbi 13:16—41, 46, 47; Romiešiem 1:4.) Antiohijā bija cilvēki, kas izprata dzirdētā nozīmi, kļuva par mācekļiem un nevilcinājās stāstīt labo vēsti citiem, kaut arī tas nozīmēja, ka būs jāpieredz niknas vajāšanas. (Apustuļu darbi 13:42, 43, 48—52; 14:1—7, 21—23.)
8. Ko tu būtu varējis uzzināt, ja tu būtu bijis Efesas draudzes sapulcē, kad tajā tika saņemta Pāvila vēstule?
8 Bet ja nu tu būtu bijis saistīts ar kristiešu draudzi Romas provinces Āzijas pilsētā Efesā, kad turienes mācekļi saņēma Dieva iedvesmotu Pāvila vēstuli? Ko tu no šīs vēstules būtu varējis uzzināt par Jēzus vietu Dieva nodomos? Savā vēstulē Pāvils paskaidroja, ka ar Kristus palīdzību viss debesīs un uz zemes atkal nonāks saskaņā ar Dievu, ka Dieva dāvana ar Kristus starpniecību tiek sniegta cilvēkiem no visām tautām, ka tie, kas savu pārkāpumu dēļ bija miruši Dieva acīs, tiek darīti dzīvi, jo tic Kristum, un ka šis pasākums cilvēkiem atkal ļaus kļūt par mīļotiem Dieva dēliem. (Efeziešiem 1:1, 5—10; 2:4, 5, 11—13.)
9. a) Kas tev palīdzēs noteikt, vai tu personīgi esi sapratis, ko nozīmē efeziešiem rakstītie Pāvila vārdi? b) Kā brāļus Pētera pieminētajās Romas provincēs ietekmēja tas, ko viņi mācījās par Jēzu?
9 Vai atzinība par to visu būtu padziļinājusi tavu mīlestību pret Dieva Dēlu? Vai šī mīlestība būtu ietekmējusi tavu ikdienas dzīvi, saskaņā ar apustuļa Pāvila aicinājumu vēstulē efeziešiem, no 4. līdz 6. nodaļai? Vai atzinība tev būtu likusi nopietni pārdomāt, kam tu dzīvē dod priekšroku? Vai mīlestība pret Dievu un pateicība viņa Dēlam tevi būtu pamudinājusi veikt nepieciešamos uzlabojumus, lai Dieva gribas pildīšana tik tiešām būtu galvenais tavā dzīvē? (Efeziešiem 5:15—17.) Par to, kā kristiešus Āzijā, Galatijā un citās Romas provincēs ietekmēja tas, ko viņi mācījās, apustulis Pēteris viņiem rakstīja: ”[Jēzu Kristu] jūs mīlat, lai gan neesat to redzējuši, uz viņu jūs ticat.. un priecāsities neizsakāmā un apskaidrotā priekā.” (1. Pētera 1:8.)
10. a) Kas neapšaubāmi vairoja agrīno kristiešu mīlestību pret Jēzu? b) Kā arī mēs varam gūt no tā labumu?
10 Bija arī kaut kas cits, kas neapšaubāmi vairoja mīlestību, kādu pret Dieva Dēlu izjuta agrīnie kristieši, pie kuriem vērsās Pēteris. Kas tas bija? Laikā, kad Pēteris uzrakstīja savu pirmo vēstuli, no rokas rokā jau ceļoja vismaz divi evaņģēliji — Mateja un Lūkas. Pirmajā gadsimtā kristieši, kas nekad nebija redzējuši Jēzu, varēja lasīt šos evaņģēlijus. Arī mēs to varam darīt. Evaņģēliji nav izdomājumi; tiem piemīt visas uzticamu vēsturisku ziņojumu iezīmes. Šajos Dieva iedvesmotajos aprakstos mēs atrodam daudz ko tādu, kas stiprina mūsu mīlestību pret Dieva Dēlu.
Viņa paustais gars
11., 12. Kāpēc gars, kādu Jēzus pauda attiecībās ar citiem cilvēkiem, tevī modina mīlestību pret viņu?
11 No evaņģēlijos lasāmajiem aprakstiem par Jēzus dzīvi mēs uzzinām, kā viņš izturējās pret citiem cilvēkiem. Jēzus paustais gars nonāk līdz cilvēku sirdij vēl tagad, vairāk nekā 1960 gadu pēc viņa nāves. Ikvienu, kas ir dzīvs, apgrūtina grēka sekas. Daudzi miljoni cilvēku ir netaisnības upuri, viņi cieš no slimībām vai kādu citu iemeslu dēļ izjūt smagu vilšanos. Visiem šādiem cilvēkiem Jēzus saka: ”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla.” (Mateja 11:28—30.)
12 Jēzus iejūtīgi rūpējās par trūcīgajiem, izsalkušajiem un noskumušajiem. Kad to prasīja apstākļi, viņš pat ar brīnuma palīdzību paēdināja lielus ļaužu pulkus. (Lūkas 9:12—17.) Jēzus darīja cilvēkus brīvus no tradīcijām, kas tos turēja savā varā. Tāpat viņš stiprināja cilvēku ticību tam, ka Dievs izbeigs politisko un ekonomisko apspiešanu. Jēzus saudzīgi izturējās pret tiem, kas jau tāpat bija nomākti. Viņš mācēja maigi un mīļi uzmundrināt lēnprātīgos. Viņš atspirdzināja cilvēkus, kas atgādināja noliektas, ielūzušas niedres vai līdzinājās kvēlojošām daktīm, kuras tūdaļ izdzisīs. Jēzus vārds vēl joprojām vieš sirdī cerību pat cilvēkiem, kas viņu nekad nav redzējuši. (Mateja 12:15—21; 15:3—10.)
13. Kāpēc cilvēkus piesaista tas, kā Jēzus izturējās pret grēciniekiem?
13 Lai arī Jēzus neatbalstīja nepareizu rīcību, viņš ar sapratni izturējās pret cilvēkiem, kas dzīvē bija kļūdījušies, taču nožēloja izdarīto un griezās pie viņa pēc palīdzības. (Lūkas 7:36—50.) Jēzus bija gatavs sēsties pie galda un ēst kopā ar sabiedrībā nicinātiem cilvēkiem, ja vien redzēja, ka tā viņš varētu palīdzēt šiem cilvēkiem garīgi. (Mateja 9:9—13.) Jēzus paustā gara dēļ miljoniem šādu cilvēku, kas nekad nav redzējuši Jēzu, ir izjutuši pamudinājumu iepazīt viņu un sākuši viņam ticēt.
14. Kas tev liekas pievilcīgs tajā, kā Jēzus palīdzēja cilvēkiem, kuri bija slimi, nespējīgi vai bija zaudējuši kādu tuvinieku?
14 Jēzus attieksme pret cilvēkiem, kas bija slimi vai nespējīgi, liecina par viņa sirsnību un līdzjūtību, kā arī par viņa spēju sniegt tiem atvieglinājumu. Piemēram, kad reiz kāds ar spitālību smagi slims cilvēks pienāca pie Jēzus un lūdza pēc palīdzības, Jēzus no viņa riebumā nenovērsās. Jēzus arī neteica: man tevis žēl, taču slimība ir pārāk ielaista un palīdzēt vairs nekādi nav iespējams. Vīrietis dedzīgi lūdza: ”Kungs, ja tu gribi, tu vari mani šķīstīt.” Jēzus tūlīt pat izstiepa roku, pieskārās spitālīgajam un sacīja: ”Es gribu, topi šķīsts!” (Mateja 8:2, 3.) Citā reizē kāda sieviete, cerēdama izveseļoties, neuzkrītoši aizskāra Jēzus drēbju apmali. Jēzus runāja ar šo sievieti laipni un mierinoši. (Lūkas 8:43—48.) Un, kad Jēzus sastapa bēru gājienu, viņš iežēlojās par sērojošu atraitni, kurai bija nomiris vienīgais dēls. Kaut gan Jēzus bija atteicies brīnumainā veidā sagādāt sev ēdienu ar Dieva spēka palīdzību, viņš labprāt lietoja šo spēku, lai celtu augšā mirušo un atdotu to mātei. (Lūkas 4:2—4; 7:11—16.)
15. Kā tevi ietekmē tas, ka tu lasi aprakstus par Jēzu un tos pārdomā?
15 Kad lasām šos aprakstus un pārdomājam Jēzus pausto garu, aug mūsu mīlestība pret viņu — pret to, kurš atdeva savu cilvēka dzīvību, lai mēs varētu dzīvot mūžīgi. Lai gan mēs nekad neesam viņu redzējuši, mēs gribam viņam tuvoties un iet viņa pēdās. (1. Pētera 2:21.)
Viņš pazemīgi paļāvās uz Dievu
16. Kam Jēzus pievērsa galveno uzmanību, un ko viņš mudināja darīt?
16 Jēzus galvenokārt pievērsa savu — un arī mūsu — uzmanību debesu Tēvam, Dievam Jehovam. Jēzus norādīja, kurš ir augstākais bauslis bauslībā: ”Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta.” (Mateja 22:36, 37.) Jēzus rosināja savus mācekļus: ”Ticiet uz Dievu.” (Marka 11:22.) Kad mācekļi saskārās ar nopietnu ticības pārbaudījumu, Jēzus viņus skubināja: ”Lūdziet Dievu.” (Mateja 26:41.)
17., 18. a) Kā izpaudās Jēzus pazemīgā paļāvība uz Tēvu? b) Kāpēc Jēzus paveiktais mums ir tik svarīgs?
17 Jēzus pats rādīja priekšzīmi šajā ziņā. Lūgšana viņa dzīvē bija ļoti nozīmīga. (Mateja 14:23; Lūkas 9:28; 18:1.) Kad bija pienācis laiks izraudzīties apustuļus, Jēzus nepaļāvās pats uz saviem spriedumiem, kaut arī agrāk viņam bija bijuši pakļauti visi eņģeļi debesīs. Viņš pazemīgi pavadīja veselu nakti, lūgdams Tēvu. (Lūkas 6:12, 13.) Kad Jēzu gaidīja apcietināšana un mokpilna nāve, viņš atkal griezās pie Tēva dedzīgās lūgšanās. Jēzus neuzskatīja, ka viņš pats labi pazīst Sātanu un viegli tiks galā ar visu, ko šis ļaundaris varētu pasākt. Jēzus apzinājās, cik svarīgi ir izpildīt savu uzdevumu. Kāds tas būtu apkaunojums Tēvam, ja Jēzus ciestu neveiksmi! Un kāda nelaime tā būtu cilvēkiem, kuru izredzes dzīvot bija atkarīgas no upura, kas Jēzum bija jānes!
18 Jēzus lūdza Dievu daudzkārt — viņš to darīja augšistabā Jeruzalemē, būdams kopā ar saviem apustuļiem, un vēl dedzīgāk viņš lūdza Dievu Ģetzemanes dārzā. (Mateja 26:36—44; Jāņa 17:1—26; Ebrejiem 5:7.) Ciezdams mokas pie staba, Jēzus nenopēla cilvēkus, kas par viņu ņirgājās. Gluži otrādi, viņš lūdza Dievu par tiem, kas tā rīkojās nezināšanas dēļ: ”Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.” (Lūkas 23:34.) Jēzus turpināja domāt galvenokārt par Tēvu un ”atstāja visu tam, kas spriež taisnu tiesu”. Pēdējos vārdus, ko Jēzus izrunāja pie moku staba, viņš teica lūgšanā Tēvam. (1. Pētera 2:23; Lūkas 23:46.) Cik pateicīgi mēs esam, ka Jēzus pilnībā paļāvās uz Jehovu un uzticīgi izpildīja līdz galam uzdevumu, ko Tēvs viņam bija uzticējis! Un cik ļoti mēs mīlam Jēzu Kristu par to, ko viņš paveica, kaut arī nekad neesam viņu redzējuši!
Apliecināt savu mīlestību pret viņu
19. No kādas pilnīgi nepareizas rīcības mums būtu jāizvairās, ja gribam apliecināt mīlestību pret Jēzu?
19 Kā mēs varam apliecināt, ka mīlam Jēzu ne tikai vārdos? Tā kā Jēzus mīļotais Tēvs ir aizliedzis veidot tēlus un pēc tam padarīt tos par pielūgsmes objektiem, mēs noteikti negodinātu Jēzu, ja valkātu šādu tēlu ķēdītē ap kaklu vai nēsātu to pa ielām. (2. Mozus 20:4, 5; Jāņa 4:24.) Jēzus netiktu pagodināts arī tad, ja mēs apmeklētu dievkalpojumus, varbūt pat vairākas reizes nedēļā, taču pārējā nedēļas laikā nedzīvotu saskaņā ar viņa mācībām. Jēzus teica: ”Kam ir mani baušļi un kas viņus tur, tas mani mīl; bet, kas mani mīl, to mans Tēvs mīlēs.” (Jāņa 14:21, 23; 15:10.)
20. Pēc kā var noteikt, vai mēs tiešām mīlam Jēzu?
20 Kādus baušļus Jēzus mums ir devis? Galvenais no tiem ir šāds: pielūgt patieso Dievu, Jehovu, un vienīgi viņu. (Mateja 4:10; Jāņa 17:3.) Tā kā Jēzum ir svarīga vieta Dieva nodomos, Jēzus mūs mācīja ticēt arī viņam — Dieva Dēlam — un apliecināt šo ticību ar to, ka nepiedalāmies ļaunos darbos un staigājam gaismā. (Jāņa 3:16—21.) Jēzus ieteica meklēt vispirms Dieva Valstību un viņa taisnību un apzināties, ka to darīt ir svarīgāk nekā rūpēties par fiziskajām vajadzībām. (Mateja 6:31—33.) Jēzus mums pavēlēja citam citu mīlēt tā, kā viņš mūs ir mīlējis. (Jāņa 13:34; 1. Pētera 1:22.) Un Jēzus uzdeva liecināt par Dieva nodomiem, kā to darīja viņš pats. (Mateja 24:14; 28:19, 20; Atklāsmes 3:14.) Mūsdienās aptuveni pieci miljoni Jehovas liecinieku, kas nekad nav redzējuši Jēzu, ievēro šīs pavēles, jo viņus mudina patiesa mīlestība pret Jēzu. Tas, ka šie cilvēki paši nav redzējuši Jēzu, nekādā ziņā nemazina viņu apņēmību būt paklausīgiem. Viņi atceras vārdus, ko viņu Kungs sacīja apustulim Tomam: ”Tāpēc, ka tu mani redzēji, tu ticēji. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!” (Jāņa 20:29.)
21. Kāpēc ir labi apmeklēt Kristus nāves atceres vakaru, kas šogad tiks atzīmēts svētdien, 23. martā?
21 Cerams, tu būsi starp cilvēkiem, kas svētdien, 1997. gada 23. martā, pēc saules rieta pulcēsies Jehovas liecinieku Ķēniņvalsts zālēs visā pasaulē, lai atcerētos vislielāko Dieva mīlestības izpausmi, kādu ir pieredzējusi cilvēce, un pieminētu Dieva lojālā Dēla, Jēzus Kristus, nāvi. Visam, kas tiks teikts un darīts šī pasākuma laikā, būtu jāpadziļina mūsu mīlestība pret Jehovu un viņa Dēlu un jānostiprina vēlēšanās paklausīt Dieva likumiem. (1. Jāņa 5:3.)
Kā tu atbildētu?
◻ Kā cilvēki, kuriem Pēteris rakstīja savu pirmo vēstuli, bija iepazinuši un iemīlējuši Jēzu?
◻ Kas no tā, ko dzirdēja agrīnie kristieši, tevi dziļi ietekmē?
◻ Kāpēc Jēzus paustais gars padziļina tavu mīlestību pret viņu?
◻ Kāpēc mums ir tik svarīga Jēzus pazemīgā paļaušanās uz Dievu?
◻ Kā mēs varam paust savu mīlestību pret Jēzu Kristu?
[Attēli 16., 17. lpp.]
Mēs vēlamies tuvoties Jēzum viņa paustā gara dēļ