Mācīti pildīt Jehovas gribu
”Māci man darīt pēc Tava prāta, jo Tu esi mans Dievs.” (PSALMS 143:10)
1., 2. a) Kad mums jāmācās, un kādas reālas perspektīvas jāpatur prātā? b) Kāpēc ir tik svarīgi tikt Jehovas mācītiem?
KAMĒR cilvēks dzīvo un darbojas, viņš katru dienu var iemācīties kaut ko vērtīgu. To vari tu, un to var arī citi. Taču kas notiek, kad iestājas nāve? Tad vairs neko nav iespējams ne uzzināt, ne iemācīties. Bībelē skaidri pateikts, ka mirušie ”vispār nezina vairāk nekā”. Pazemē, cilvēces kopējā kapā, nav zināšanu. (Salamans Mācītājs 9:5, 10.) Vai no tā izriet, ka mācīšanās un zināšanu uzkrāšana ir veltīga? Viss ir atkarīgs no tā, ko mēs mācāmies un kā mēs izmantojam savas zināšanas.
2 Ja mēs mācāmies tikai to, kas ir pasaulīgs, mums nebūs ilgstošas nākotnes. Par laimi, miljoniem cilvēku no visām tautām patlaban mācās Dieva gribu, un viņiem ir perspektīvas iegūt mūžīgu dzīvi. Šī cerība pamatojas uz to, ka viņus māca Jehova — dzīvinošo zināšanu devējs. (Psalms 94:9—12.)
3. a) Kāpēc var teikt, ka Jēzus bija Dieva pirmais skolnieks? b) Kāds mums ir apliecinājums, ka cilvēki tiek Jehovas mācīti, un kāds būs iznākums?
3 Dieva pirmdzimtais Dēls — viņa pirmais skolnieks — tika mācīts pildīt sava Tēva gribu. (Salamana Pamācības 8:22—30; Jāņa 8:28.) Jēzus norādīja, ka viņa Tēvs mācīs arī neskaitāmus cilvēkus. Kādas izredzes ir tiem, kas mācās no Dieva? Jēzus teica: ”Ir rakstīts praviešos: Un tie visi būs Dieva mācīti; ikviens, kas Tēvu ir dzirdējis un no viņa mācījies, nāk pie manis. [..] Patiesi, patiesi, es jums saku: Kas tic, tam ir mūžīga dzīvība.” (Jāņa 6:45—47.)
4. Kā Dieva mācība ietekmē miljoniem cilvēku, un kāda perspektīva viņiem ir?
4 Jēzus citēja Jesajas 54:13 rakstītos vārdus, kas teikti Dieva simboliskajai sievai, debesu Ciānai. Šis pravietojums īpaši attiecas uz tās dēliem — 144 000 no gara dzimušo Jēzus Kristus mācekļu. Šo garīgo dēlu atlikums mūsdienās aktīvi darbojas un vada vispārēju mācību programmu. Iznākumā miljoniem citu cilvēku, kas veido ’lielu pulku’, arī gūst labumu no Jehovas mācības. Viņiem ir neparasta perspektīva — nekad nepārtraukt mācīšanos un nemirt. Kā tas var būt? Šiem cilvēkiem ir iespēja palikt dzīviem ’lielajās bēdās’, kas strauji tuvojas, un mūžīgi dzīvot paradīzē uz Zemes. (Atklāsmes 7:9, 10, 13—17.)
Veltīt lielāku uzmanību Dieva gribas pildīšanai
5. a) Kāds ir pants 1997. gadam? b) Kādai jābūt mūsu attieksmei pret kristiešu sapulču apmeklēšanu?
5 Jehovas liecinieki vairāk nekā 80 000 draudžu visā pasaulē 1997. gadā cieši paturēs prātā vārdus, ar kuriem sākas Psalms 143:10: ”Māci man darīt pēc Tava prāta.” Tas būs pants 1997. gadam. Šie vārdi tiks izlikti viegli pamanāmā vietā Ķēniņvalsts zālēs un atgādinās, ka lieliska iespēja saņemt Dieva izglītību paveras draudzes sapulcēs, jo tajās mēs varam piedalīties nepārtrauktā mācību programmā. Kad kopā ar brāļiem esam sapulcēs, lai apgūtu mūsu Diženā Skolotāja mācības, mēs varam justies tāpat kā psalmu dziesminieks, kas rakstīja: ”Es priecājos, kad man teica: ”Iesim tā Kunga namā!”” (Psalms 122:1; Jesajas 30:20, NW.)
6. Ko mēs atzīstam, atkārtojot Dāvida vārdus?
6 Jā, mēs vēlamies mācīties, kā pildīt Dieva gribu, nevis mūsu pretinieka Velna vai nepilnīgu cilvēku gribu. Tāpēc mēs, tāpat kā Dāvids, atzīstam Dievu, ko mēs pielūdzam un kam kalpojam: ”Jo Tu esi mans Dievs, Tavs labais gars lai vada mani pa taisnu ceļu!” (Psalms 143:10.) Dāvids negribēja būt kopā ar bezgožiem, viņš labāk uzturējās tur, kur tika pielūgts Jehova. (Psalms 26:4—6.) Tā kā Dieva gars virzīja viņa soļus, Dāvids varēja staigāt pa taisnības ceļiem. (Psalms 17:5; 23:3.)
7. Kā Dieva gars darbojas kristiešu draudzē?
7 Lielākais Dāvids, Jēzus Kristus, apliecināja apustuļiem, ka svētais gars tiem visu mācīs un atgādinās visu, ko viņš tiem bija sacījis. (Jāņa 14:26.) Kopš Piecdesmitās dienas svētkiem Jehova pakāpeniski atklāj ”Dieva dziļumus”, kas ietverti viņa rakstītajos vārdos. (1. Korintiešiem 2:10—13.) To viņš dara, izmantojot redzamu pārstāvju grupu, ko Jēzus nosauca par ’uzticīgo un gudro kalpu’. Šis kalps sagādā garīgo barību, kas pieder pie mācību programmas, kura ir domāta Dieva tautas draudzēm visā pasaulē. (Mateja 24:45—47.)
Jehovas griba tiek mācīta mūsu sapulcēs
8. Kāpēc ir tik vērtīgi piedalīties Sargtorņa studijās?
8 Draudzes iknedēļas Sargtorņa studijās bieži tiek aplūkots materiāls, kas saistīts ar Bībeles principu izmantošanu. Tas mums katrā ziņā palīdz tikt galā ar dzīves raizēm. Citreiz tiek apspriestas dziļas garīgas patiesības vai Bībeles pravietojumi. Cik daudz mēs iemācāmies šajās nodarbībās! Daudzās zemēs Ķēniņvalsts zāles sapulču laikā ir pārpildītas. Tomēr ir arī tādas zemes, kur sapulču apmeklētāju skaits ir sarucis. Kā tu domā, kāpēc tā ir noticis? Varbūt daži ir pieļāvuši, ka laicīgā darba dēļ viņi nevar regulāri apmeklēt sapulces, ”lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem”? Vai varbūt viņi daudzas stundas pavada saviesīgos pasākumos vai skatās televizoru, tā ka dienas režīms sāk likties pārāk saspringts, lai tiktu uz visām sapulcēm? Atceries Dieva iedvesmoto norādījumu Ebrejiem 10:23—25. Vai gan pulcēties kopā, lai saņemtu Dieva pamācības, mums nav sevišķi svarīgi tieši tagad, ”redzot tuvojamies to dienu”?
9. a) Kā kalpošanas sapulce mūs var sagatavot sludināšanai? b) Kādai būtu jābūt mūsu attieksmei pret sludināšanu?
9 Viens no svarīgākajiem mums uzticētajiem pienākumiem ir tas, ka esam Dieva kalpotāji. Kalpošanas sapulce ir paredzēta, lai mūs mācītu kalpot efektīvi. Mēs mācāmies, kā vērsties pie cilvēkiem, ko viņiem teikt, kā rīkoties, kad cilvēki ir atsaucīgi, un ko darīt, kad viņi noraida mūsu vēsti. (Lūkas 10:1—11.) Tā kā šajā iknedēļas sapulcē tiek apspriesti un rādīti iedarbīgi sludināšanas paņēmieni, mēs esam labāk sagatavoti runāt ar cilvēkiem ne tikai tad, kad ejam no mājas uz māju, bet arī tad, kad sludinām ielās, automašīnu stāvvietās, sabiedriskajā transportā, lidostās, darbavietās vai skolās. Saskaņā ar lūgumu ”Māci man darīt pēc Tava prāta” mēs vēlamies izmantot katru iespēju paklausīt mūsu Kunga mudinājumam: ”Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie.. godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mateja 5:16.)
10. Kā mēs varam palīdzēt ’tiem, kas vērti’?
10 Draudzes sapulcēs mēs mācāmies arī gatavot citus par mācekļiem. Ja esam atraduši kādu interesentu vai iedevuši cilvēkam literatūru, tad atkārtoto apmeklējumu laikā mūsu mērķis ir uzsākt mājas Bībeles studijas. Savā ziņā līdzīgi rīkojās Jēzus mācekļi, kad viņi ’palika pie tiem, kas vērti’, lai tiem mācītu visu, ko Jēzus bija pavēlējis. (Mateja 10:11; 28:19, 20.) Mums ir lieliski palīglīdzekļi, piemēram, grāmata Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi, tāpēc mēs patiešām esam labi sagatavoti, lai pilnībā veiktu savu kalpošanu. (2. Timotejam 4:5.) Katru nedēļu, apmeklējot kalpošanas sapulci un Teokrātiskās kalpošanas skolu, centies uztvert un pēc tam likt lietā visu, kas ir noderīgs, — tā tu apliecināsi, ka esi viens no pienācīgi sagatavotiem Dieva kalpotājiem, kuri pilda viņa gribu. (2. Korintiešiem 3:3, 5; 4:1, 2.)
11. Kā daži ir apliecinājuši ticību vārdiem no Mateja 6:33?
11 Dievs grib, lai mēs ’dzenamies papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības’. (Mateja 6:33.) Pajautā sev: kā es izmantotu šo principu, ja manā (vai mana dzīvesbiedra) darbavietā tiktu izvirzītas prasības, kas traucētu apmeklēt sapulces? Daudzi garīgi nobrieduši kristieši pārrunā šo jautājumu ar saviem darba devējiem. Kāda pilnas slodzes kalpotāja darīja zināmu darba devējam, ka viņai katru nedēļu nepieciešams brīvs laiks, lai apmeklētu draudzes sapulces. Darba devējs neliedza to darīt. Turklāt, gribēdams zināt, kas notiek sapulcēs, viņš lūdza atļauju kādu no tām apmeklēt. Sapulcē viņš dzirdēja paziņojumu par gaidāmo apgabala kopsanāksmi. Galu galā darba devējs atrada iespēju pavadīt kopsanāksmē veselu dienu. Ko tu vari mācīties no šī gadījuma?
Dievbijīgi vecāki māca Jehovas gribu
12. Kas kristīgiem vecākiem ar pacietību un noteiktību jādara, lai mācītu bērniem Jehovas gribu?
12 Taču draudzes sapulču un kopsanāksmju apmeklēšana nav vienīgā iespēja mācīties pildīt Dieva gribu. Dievbijīgiem vecākiem ir pavēlēts mācīt, sodīt un audzināt bērnus tā, lai tie vēlāk slavētu Jehovu un pildītu viņa gribu. (Psalms 148:12, 13; Salamana Pamācības 22:6, 15.) Tāpēc, protams, ir nepieciešams ņemt ”mazos bērnus” līdzi uz sapulcēm, kur viņi var ’dzirdēt un mācīties’, — bet vai mēs bērniem mācām svētos rakstus arī mājās? (5. Mozus 31:12; 2. Timotejam 3:15.) Daudzas ģimenes ir apzinīgi uzsākušas regulāri studēt Bībeli, taču jau pēc neilga laika ģimenes studijas ir apsīkušas vai atstātas pavisam novārtā. Vai tā ir gadījies arī jums? Vai jūs tāpēc nospriedīsit, ka ieteikums regulāri studēt jums nav piemērots vai ka jūsu ģimene atšķiras no citām un regulāras studijas jūsu apstākļos nebūs praktiskas? Vecāki, lai kāda būtu jūsu situācija, lūdzu, pārlasiet lieliskos rakstus ”Atalgojums par neatlaidību” 1995. gada 1. augusta Sargtornī (angļu val.) un ”Mūsu bagātais garīgais mantojums” 1995. gada 1. oktobra Sargtornī.
13. Kā ģimenes var gūt labumu no dienas panta apspriešanas?
13 Ģimenēm būtu noderīgi izveidot ieradumu apspriest dienas pantu no brošūriņas Ik dienas iedziļinies Rakstos. Ir labi vienkārši izlasīt pantu un tā komentāru, bet vēl labāk ir pārrunāt šo pantu un tā izmantojumu. Piemēram, apspriežot Efeziešiem 5:15—17, ģimenes locekļi varētu izteikt savas domas par to, kā izbrīvēt laiku personīgajām studijām, piedalīties kādā pilnas slodzes kalpošanas veidā un izpildīt citus teokrātiskus uzdevumus. Jā, dienas panta apspriešana ģimenē var palīdzēt vienam vai daudziem ģimenes locekļiem labāk ”saprast, kāds ir.. Kunga prāts”.
14. Kādiem savu bērnu skolotājiem vecākiem jābūt, kā norādīts 5. Mozus 6:6, 7, un kas tāpēc jādara?
14 Vecākiem jābūt cītīgiem savu bērnu skolotājiem. (5. Mozus 6:6, 7.) Taču tas nenozīmē moralizēt vai komandēt bērnus. Tēvam un mātei ir jāklausās, jo tā viņi labāk zinās, ko ir nepieciešams paskaidrot, padarīt saprotamāku, ilustrēt vai atkārtot. Kādā kristiešu ģimenē vecāki veicina atklātu domu apmaiņu, rosinot bērnus uzdot jautājumus par to, ko viņi nesaprot vai kas viņus nodarbina. Tā vecāki uzzināja sava pusauga dēla problēmu: viņam bija grūti aptvert, ka Jehovam nav sākuma. Vecāki izmantoja informāciju no Sargtorņa biedrības publikācijām, lai parādītu, ka laiks un kosmoss tiek atzīti par bezgalīgiem. Šie piemēri noderēja par ilustrāciju, un paskaidrojums apmierināja dēlu. Tāpēc atvēliet laiku un uz Rakstu pamata skaidri atbildiet saviem bērniem, lai palīdzētu viņiem saprast, ka viņi var gūt lielu gandarījumu, mācoties pildīt Dieva gribu. Bet kas vēl mūsdienās tiek mācīts cilvēkiem Dieva tautā — jauniem un veciem?
Mācīti mīlēt un cīnīties
15. Kādā gadījumā varētu tikt pārbaudīts, vai mūsu brālīgā mīlestība ir īsta?
15 Pilnīgā saskaņā ar Jēzus jauno pavēli ”Dievs [mūs ir] mācījis turēt savā starpā mīlestību”. (1. Tesaloniķiešiem 4:9.) Kad valda miers un nav nekādu pārpratumu, mums varbūt liekas, ka tiešām mīlam visus brāļus. Bet kas notiek, ja rodas personīgas nesaskaņas vai ja mūs aizvaino cita kristieša vārdi vai rīcība? Tādā gadījumā, iespējams, tiek pārbaudīts, vai mūsu mīlestība ir īsta. (Salīdzināt 2. Korintiešiem 8:8.) Kā Bībele mūs māca rīkoties šādās situācijās? Viens padoms ir šāds: jācenšas parādīt mīlestību vislielākajā mērā. (1. Pētera 4:8.) Mums nevis jāmeklē savs labums, jāskaistas par niecīgām kļūdām vai jāpiemin ļaunais, bet gan jātiecas pēc tā, lai mīlestība apklātu grēku daudzumu. (1. Korintiešiem 13:5.) Mēs zinām, ka tāda ir Dieva griba, jo tas mācīts viņa vārdos.
16. a) Kādā cīņā kristieši tiek mācīti iesaistīties? b) Ar ko mēs esam apbruņoti?
16 Mūsdienās daudziem nenāktu prātā saistīt mīlestību ar karu, tomēr mums ir jāmācās arī karot — tikai tas nav parasts karš. Dāvids atzina savu atkarību no Jehovas, kas viņam mācīja karot, un Dāvida laikā karš nozīmēja arī īstu cīņu pret izraēliešu ienaidniekiem. (1. Samuēla 17:45—51; 19:8; 1. Ķēniņu 5:17; Psalms 144:1.) Bet ko var teikt par cīņu, kurā esam iesaistīti mēs? Mūsu ieroči nav miesīgi. (2. Korintiešiem 10:4.) Mūsu cīņa ir garīga, un tai jābruņojas ar garīgiem ieročiem. (Efeziešiem 6:10—13.) Ar savu vārdu un savas sapulcinātās tautas palīdzību Jehova mūs māca, kā gūt panākumus garīgā cīņā.
17. a) Kādu taktiku Velns lieto, lai novirzītu mūsu uzmanību? b) No kā mums būtu gudri izvairīties?
17 Velns bieži vien viltīgi un nemanāmi izmanto pasaulīgus kārdinājumus, kā arī atkritējus un citus patiesības pretiniekus, pūlēdamies novirzīt mūsu uzmanību uz mazsvarīgiem jautājumiem. (1. Timotejam 6:3—5, 11; Titam 3:9—11.) Viņš redz, ka ir maz cerību gūt virsroku ar tieša, neslēpta uzbrukuma palīdzību, un tāpēc mēģina mūs paklupināt, mudinādams runāt par to, par ko mums patīk žēloties, un uzdot muļķīgus jautājumus, kuriem nav garīga satura. Mums jābūt modriem karotājiem un jāuzmanās no šādām briesmām, tāpat kā mēs uzmanāmies no tiešiem uzbrukumiem. (1. Timotejam 1:3, 4.)
18. Ko nozīmē tas, ka mēs vairs nedzīvojam sev pašiem?
18 Mēs necenšamies īstenot cilvēku vēlēšanās vai tautu gribu. Ar Jēzus piemēra palīdzību Jehova mūs ir mācījis vairs nedzīvot sev pašiem; gluži otrādi, mums jābruņojas ar tādu prātu, kāds bija Jēzum Kristum, un jādzīvo Dieva gribai. (2. Korintiešiem 5:14, 15.) Agrāk mēs varbūt dzīvojām visatļautībā un izvirtībā, šķērdēdami dārgo laiku. Šo ļauno pasauli raksturo dzīres, dzeršana un netikumība. Vai gan mēs neesam pateicīgi, ka tagad, kad mācāmies pildīt Dieva gribu, mēs esam nošķirti no pagrimušās pasaules? Tāpēc, nežēlojot spēkus, cīnīsimies garīgi, lai neiesaistītos nekādā pasaulīgā rīcībā, kas mūs var aptraipīt. (1. Pētera 4:1—3.)
Mācīties, lai gūtu labumu
19. Kādu labumu mēs gūsim, ja mācīsimies, kāda ir Jehovas griba, un pēc tam to pildīsim?
19 Ir jāapzinās, ka mēs gūstam lielu labumu, mācoties pildīt Jehovas gribu. Protams, mums jādara tas, kas atkarīgs no mums: jābūt ļoti uzmanīgiem, lai uzzinātu un pēc tam ievērotu norādījumus, kuri mums tiek doti ar Dieva Dēla, Dieva vārdu un viņa sapulcētās tautas starpniecību. (Jesajas 48:17, 18; Ebrejiem 2:1.) Ja tā rīkosimies, mēs iegūsim spēku, lai paliktu nelokāmi šajos posta laikos un pārciestu gaidāmās ”vētras”. (Mateja 7:24—27.) Jau tagad mēs iepriecināsim Dievu, pildot viņa gribu, un varēsim būt droši, ka viņš atbildēs uz mūsu lūgšanām. (Jāņa 9:31; 1. Jāņa 3:22.) Un mēs būsim patiesi laimīgi. (Jāņa 13:17.)
20. Ko būtu labi pārdomāt, redzot pantu 1997. gadam?
20 Ritot 1997. gadam, mums bieži būs iespēja lasīt un apdomāt gada pantu no Psalma 143:10: ”Māci man darīt pēc Tava prāta.” Izmantosim dažas no šīm reizēm, lai pārdomātu pasākumus, ko Dievs ir paredzējis mūsu mācīšanai un kas apskatīti šajā rakstā. Un lai šādas pārdomas par gada pantu mūs mudina rīkoties atbilstoši tajā ietvertajam lūgumam, jo mēs zinām: ”Kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1. Jāņa 2:17.)
Kā tu atbildētu?
◻ Kas mūsdienās mācās pildīt Jehovas gribu?
◻ Kā 1997. gadā mūs būtu jāietekmē Psalmam 143:10?
◻ Kā mēs tiekam mācīti pildīt Jehovas gribu?
◻ Kas kristīgiem vecākiem jādara, mācot bērnus?