”Kur ir jūsu baznīca?”
JEHOVAS LIECINIEKIEM Mozambikā bieži uzdod šādu jautājumu. Atklāti sakot, vēl pavisam nesen uz šo jautājumu bija grūti atbildēt. Iemesls bija tas, ka līdz 1991. gadam Jehovas liecinieki šajā valstī nebija oficiāli atzīti. Tāpēc arī nebija iespējams, ka viņiem būtu skaidri norādītas, oficiālas pielūgsmes vietas.
Taču 1994. gada 19. februārī situācija mainījās. Šajā karstajā, saulainajā dienā tika atklātas pirmās divas Mozambikā uzceltās Ķēniņvalsts zāles. Uz šo lielisko sapulču vietu atklāšanu ostas pilsētā Beirā, kas atrodas Mozambikas piekrastes vidusdaļā, ieradās pavisam 602 cilvēki. Zāles savām vajadzībām izmantos trīs šīs pilsētas draudzes.
Visa celtniecība — no pamatu ielikšanas līdz ēku pabeigšanai — ilga gadu un divus mēnešus, un tas bija smags darbs. No kaimiņvalsts Zimbabves bieži ieradās 30 vai vairāk brīvprātīgo strādnieku un strādāja plecu pie pleca ar vietējiem lieciniekiem. Tā kā misionāru mājā Beirā, kas bija darbības atbalsta punkts, visiem nepietika vietas, daži pa nedēļas nogali vai citkārt pat uz vairākām nedēļām apmetās teltīs mājas ārpusē.
Masambas un Munavas draudzēm domātā Ķēniņvalsts zāle atrodas Beiras galvenajā ielā. ”Kādā dienā, kad darbs veicās īpaši raiti un rezultāti bija skaidri redzami,” stāstīja kāds misionārs, ”mēs redzējām, kā gandrīz notika ceļu satiksmes negadījumi, jo garāmbraucošie autovadītāji skatījās uz Ķēniņvalsts zāli, tikpat kā nedomādami par stūri.” Daudzi pat apstājās, lai pavērotu darbu, un sevišķi viņus iespaidoja fakts, ka kopā strādāja dažādu rasu piederīgie.
Šajā darbā tika ļoti daudz plānots un organizēts. Atšķirībā no citām būvēm šajā pasaules daļā, kurā ir celtniecības materiālu deficīts, Ķēniņvalsts zāļu celtniecība ne uz brīdi nebija jāpārtrauc materiālu trūkuma dēļ. Reiz bija nepieciešami 800 maisi cementa, bet vienīgajā fabrikā, kas to varēja piegādāt, nebija maisu, kur iebērt cementu. Brāļi sazinājās ar Sargtorņa biedrības filiāles biroju galvaspilsētā Maputu; maisi tika nosūtīti ar lidmašīnu, nogādāti cementa rūpnīcā un piepildīti. Darbs netraucēti turpinājās.
Kādā citā reizē, kad tika uzstādītas jumta kopnes, celtnieku brigādei izbeidzās tērauda sijas. Ārkārtīgā deficīta dēļ būvdarbiem nepieciešamās tērauda detaļas bija importētas un vestas no 600 km liela attāluma! Viens no celtniekiem griezās pie kāda vīra, kas bija vērojis darbu, un vaicāja, vai viņš nezinot, kur būtu iespējams dabūt tērauda detaļas darba pabeigšanai. Vīrietis atbildēja: ”Es šeit stāvu jau vairāk nekā stundu, un tā noteikti nav sagadīšanās. Es nevaru neizteikt apbrīnu par jūsu darbu un to garu, kas te valda. Man ir tieši tās tērauda detaļas, kas jums vajadzīgas, un es jums tās labprāt uzdāvinātu.” Šī dāvana bija sagādāta tieši laikā.
Daudzi novērotāji vēlējās uzzināt, kas gan tā ir par tik lielu celtniecības firmu, kura veic būvdarbus. Celtnieku brigāde, protams, ar lielu prieku stāstīja, ka šo darbu brīvprātīgi veic Jehovas liecinieki. Kas it īpaši iespaidoja novērotājus? ”Jūs esat vienota tauta,” teica viens no viņiem. ”Kaut arī jūs piederat pie dažādām rasēm, jūs strādājat kopā kā brāļi.” Šī iemesla dēļ daudzi cilvēki vēlējās, lai ar viņiem sāktu studēt Bībeli. Minētie notikumi ietekmēja arī sapulču apmeklētību. Piemēram, Mangas draudzē klātesošo skaits sapulcēs vairāk nekā divas reizes pārsniedz liecinieku skaitu.
Jaunās Ķēniņvalsts zāles patiesi ir kļuvušas par lielisku svētību vietējiem Jehovas lieciniekiem. Lielākā daļa liecinieku agrāk bija pulcējušies primitīvi iekārtotās vietās, kur bija tikai zāles jumts vai jumta vietā dažas skārda plāksnes, kā arī māju aizmugures pagalmos vai mazās privātmāju istabiņās. Viņi bieži samirka, kad lija lietus; tomēr viņi cītīgi apmeklēja sapulces. Desmitiem gadu tās bija vienīgās ”Ķēniņvalsts zāles”, ko pazina liecinieki Mozambikā. Brālis Kaitanu Gabriels, Masambas draudzes vecākais, teica: ”Mēs esam pateicīgi brāļiem pasaulē, kuri deva ieguldījumu šī projekta īstenošanā.” Kāds jauns liecinieks atcerējās: ”Kad mēs atradāmies Kariku (”labošanas nometnēs”, kur Jehovas liecinieki bija ieslodzīti apmēram 12 gadu), mēs mēdzām teikt: ”Mēs neatlaidīgi centīsimies palikt uzticīgi, un Jehova mūs atalgos.” Jaunā Ķēniņvalsts zāle ir balva no Jehovas.” Šie vārdi izsaka viņu dziļo pateicību un apņemšanos slavēt Jehovu.
Daudzos jauniešos darbs celtniecībā iededza pionieru garu, un viņi vēlāk uzsāka pastāvīgā pioniera kalpošanu. Raudzīdamās uz nevainojami tīro Ķēniņvalsts zāli tās veltīšanas priekšvakarā, Izabela, pastāvīgā pioniere Mangas draudzē, sacīja: ”Man šī ir visskaistākā vieta Beiras pilsētā. Man ārkārtīgi patīk būt šeit.” Adau Kosta, misionārs, minēja, ka vietējās varas iestādes izrādīja ļoti lielu pretimnākšanu un atviegloja materiālu ievešanas kārtību, jo zināja par liecinieku godīgumu. Tad viņš piebilda: ”Kaut arī darbs bija ļoti nogurdinošs, bija prieks redzēt augļus, ko tas deva Jehovam par godu un slavu.”
Tagad, ja kāds draudzīgi noskaņots Beiras pilsētas iedzīvotājs jautā: ”Kur ir jūsu baznīca?”, Jehovas liecinieki viņam parāda ceļu uz vienu no jaunajām Ķēniņvalsts zālēm un saka apmēram šādi: ”Tā atrodas Starptautiskajā ielā, Avenida Akordu di Lusaka, tieši pretī ceturtā eskadrona policijas iecirknim.” Tad precizēdami piezīmē: ”Tikai tā nav baznīca. Tā ir Ķēniņvalsts zāle!”
[Karte/Attēli 20. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
ĀFRIKA
Mozambika
Beira
Maputu
[Norāde par autortiesībām]
Karte: Mountain High Maps® Copyright © 1995 Digital Wisdom, Inc.