Vai tu centies līdzināties mūsu objektīvajam Dievam?

OBJEKTIVITĀTE — kur gan to var atrast? Ir kāds, kas ir pilnīgi objektīvs, brīvs no aizspriedumiem, favorītisma un kas neierobežo neviena tiesības. Tas ir Dievs Jehova, cilvēces Radītājs. Taču par to, kādi ir cilvēki, 19. gadsimta angļu rakstnieks Čārlzs Lems vaļsirdīgi rakstīja: ”Atklāti runājot, es esmu pilns aizspriedumu — manī ir vienas vienīgas simpātijas un antipātijas.”

Kad runājam par objektivitāti, mēs redzam, ka cilvēku attiecībās tās ļoti pietrūkst. Pirms daudziem gadsimtiem gudrais Izraēlas ķēniņš Salamans bija novērojis, ka ”viens cilvēks valda pār citiem sev par nelaimi”. (Salamans Mācītājs 8:9.) Rasu naids, nacionālie konflikti un naids starp ģimenēm joprojām aug augumā. Vai, ņemot to vērā, ir reāli ticēt, ka cilvēki paši saviem spēkiem var radīt sabiedrību, kurā pret visiem valdītu vienāda attieksme?

Ir nepieciešamas apzinātas pūles, lai kontrolētu savu attieksmi un atbrīvotos no jebkādiem aizspriedumiem, kas mūsos dziļi iesakņojušies. (Efeziešiem 4:22—24.) Paši nemaz to neapjauzdami, mēs varam sliekties ieņemt tādu nostāju, ko veidojusi mūsu sociālā vide un audzināšana un ko nosaka mūsu izcelsme: no kādas ģimenes mēs nākam, pie kādas rases un nacionalitātes piederam. Šīs šķietami nenozīmīgās noslieces bieži vien ir ļoti spēcīgas un veicina neobjektīvas attieksmes rašanos. Skotu jurists un redaktors lords Frānsiss Džefrijs pat atzina: ”Nav nekā tāda, ko cilvēks varētu neapzināties tik ilgi kā savu aizspriedumu dziļumu un spēku.”

Līnaa ir viens no tiem cilvēkiem, kas piekrīt, ka ir vajadzīgas apzinātas pūles, lai cīnītos ar tieksmi būt neobjektīvai. Lai apslāpētu sevī aizspriedumu radītās izjūtas, viņa saka, ”ir ļoti jāpūlas, jo audzināšanas ietekme ir ārkārtīgi spēcīga”. Līna arī atzīst, ka nepieciešami pastāvīgi atgādinājumi.

Jehovas objektivitāte

Jehova ir pilnīgas objektivitātes paraugs. No pašām pirmajām Bībeles lappusēm mēs lasām, kā viņš attiecībās ar cilvēkiem ir paudis šo īpašību. Mēs daudz ko varam iemācīties no šiem lieliskajiem piemēriem, kā arī no atgādinājumiem.

Jehova apliecināja savu objektivitāti, vadīdams notikumu gaitu tā, ka apustulis Pēteris, jūds, mūsu ēras 36. gadā sludināja labo vēsti Kornēlijam un citiem nejūdiem. Toreiz Pēteris teica: ”Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā viņam ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo.” (Apustuļu darbi 10:34, 35.)

Attiecībās ar cilvēkiem Jehova vienmēr ir bijis objektīvs. Kristus Jēzus teica par savu Tēvu: ”Viņš liek savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.” (Mateja 5:45.) Cildinādams Jehovu kā taisnīgu Dievu, Pēteris liecināja: ”[Viņš] ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās.” (2. Pētera 3:9.)

Noas dienās, kad ”cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un.. viņu sirdsprāts un tieksmes ikdienas vērsās uz ļaunu”, Jehova toreizējai cilvēku pasaulei piesprieda iznīcību. (1. Mozus 6:5—7, 11, 12.) Bet Noa pēc Dieva pavēles būvēja šķirstu, un viņa laikabiedri to labi redzēja. Kad Noa un viņa dēli būvēja šķirstu, viņš bija arī ’taisnības sludinātājs’. (2. Pētera 2:5.) Kaut arī Jehova zināja toreizējās paaudzes ļaunās sirds tieksmes, viņš bija taisnīgs un sūtīja tai skaidru vēsti. Likdams Noam būvēt šķirstu un sludināt, Jehova vērsās pie šo cilvēku prāta un sirds. Viņiem bija visas iespējas atsaukties, bet viņi, tieši pretēji, ”nenāca pie saprašanas, tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus”. (Mateja 24:39.)

Kāds lielisks Jehovas taisnīguma piemērs! Šajās kritiskajās pēdējās dienās tas liek Dieva kalpotājiem sludināt labo vēsti par Ķēniņvalsti ar tieši tādu pašu attieksmi. Turklāt Dieva kalpotāji neizvairās no Jehovas atriebības dienas paziņošanas. Pilnīgi atklāti viņi visiem stāsta Jehovas vēsti, lai ikviens to varētu dzirdēt. (Jesajas 61:1, 2.)

Jehovas solījumi patriarhiem Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam nepārprotami pierādīja, ka viņš ir taisnīgs Dievs. Tieši no viņu radniecības līnijas bija jāceļas tam, ar kura starpniecību ’tiktu svētītas visas zemes tautas’. (1. Mozus 22:18; 26:4; 28:14.) Izrādījās, ka tas bija Kristus Jēzus. Ar Jēzus nāvi un augšāmcelšanu Jehova visai paklausīgajai cilvēcei ir sagādājis ceļu uz glābšanu. Jā, Dievs bez jebkādiem aizspriedumiem ir devis iespēju gūt labumu no Kristus izpirkuma upura.

Ir ļoti interesanti redzēt, kā Mozus laikā Jehovas objektivitāte izpaudās gadījumā ar Celofehada meitām. Šīs piecas sievietes sastapās ar šķietami neatrisināmu problēmu attiecībā uz sava tēva mantojumu apsolītajā zemē. Problēma bija radusies tāpēc, ka Izraēlā bija parasts zemi nodot mantojumā dēliem. Taču Celofehads bija nomiris, un viņam nebija neviena dēla, kas varētu saņemt mantojumu. Tāpēc Celofehada meitas, lūgdamas taisnīgu risinājumu, griezās pie Mozus un teica: ”Kāpēc tad lai top izdeldēts mūsu tēva vārds no viņa cilts sarakstiem, tādēļ ka tam nebija dēlu? Dodiet mums visām paliekamu mājvietu mūsu dzimtas vidū pie mūsu tēva brāļiem!” Jehova uzklausīja viņu lūgumus un deva norādījumu Mozum: ”Ikviens vīrs, kas nomirst un neatstāj dēlu, lai savu mantojuma daļu atstāj savai meitai.” (4. Mozus 27:1—11.)

Kāda mīlestība un taisnīgums izpaudās šajā gadījumā, kas noderēja par paraugu nākotnē! Lai nodrošinātu, ka cilts īpašums nepārietu mantojumā citai ciltij, kad meitas apprecētos, viņām bija jāprecas tikai ar kādu ”no sava tēva cilts”. (4. Mozus 36:5—12.)

Vēl labāku priekšstatu par Jehovas objektivitāti var gūt, aplūkojot notikumus soģa un pravieša Samuēla laikā. Jehova viņu pilnvaroja svaidīt jaunu ķēniņu no Jūdas cilts, no betlēmieša Isaja ģimenes. Bet Isajam bija astoņi dēli. Kurš no viņiem būtu jāsvaida par ķēniņu? Samuēlu iespaidoja Ēliāba augums. Tomēr Jehovu neietekmē ārējais izskats. Viņš teica Samuēlam: ”Neskaties uz viņa ārējo izskatu nedz uz viņa gaŗumu, nedz uz viņa augumu.. Dievs neskatās tā, kā redz cilvēki; cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet tas Kungs uzlūko sirdi.” Tika izraudzīts Dāvids, Isaja jaunākais dēls. (1. Samuēla 16:1, 6—13.)

Mācīties no Jehovas objektivitātes

Kristiešu vecākie dara pareizi, ja cenšas līdzināties Jehovam, ņemot vērā citu ticības biedru garīgās īpašības. Ir viegli spriest par citiem pēc savām normām, ļaujot personiskajām izjūtām ietekmēt spriedumu. Kāds vecākais izteicās: ”Es cenšos izturēties pret citiem tā, kā tas patīk Jehovam, un nebalstīties uz iepriekš izveidotiem personiskajiem uzskatiem.” Cik noderīgi visiem Jehovas kalpiem ir vadīties pēc viņa Rakstiem!

Iepriekš minētie Bībeles piemēri mums palīdz pretoties grūti pārvaramām izjūtām, ko rada rasistiski vai nacionālistiski aizspriedumi. Cenzdamies būt tikpat objektīvi kā Jehova, mēs neļaujam, ka kristiešu draudzē ieviestos aizspriedumi, diskriminācija un favorītisms.

Apustulis Pēteris atzina, ka ”Dievs neuzlūko cilvēka vaigu”. (Apustuļu darbi 10:34.) Favorītisms kaitē objektivitātei un ir pretrunā ar mīlestības un vienotības principiem. Jēzus vērsās pie nabadzīgajiem, vājajiem un pazemīgajiem, un viņš atviegloja šo cilvēku nastas. (Mateja 11:28—30.) Viņš bija pilnīgs pretstats jūdu reliģiskajiem vadītājiem, kas uzkundzējās cilvēkiem un uzkrāva tiem smagu likumu nastu. (Lūkas 11:45, 46.) Šāda reliģisko vadītāju rīcība, kā arī īpašas labvēlības izrādīšana bagātniekiem un ievērojamiem cilvēkiem noteikti nesaskanēja ar Kristus mācībām. (Jēkaba 2:1—4, 9.)

Mūsdienās kristiešu vecākie pakļaujas Kristus vadībai un objektīvi izturas pret visiem cilvēkiem, kas sevi veltījuši Jehovam. ’Ganīdami Dieva ganāmo pulku’, viņi vairās izrādīt īpašu labvēlību kādam tā ekonomiskā stāvokļa, personības īpatnību vai ģimenes saišu dēļ. (1. Pētera 5:2.) Kristiešu vecākie cenšas līdzināties objektīvajam Dievam un ņem vērā brīdinājumu nespriest pēc cilvēka stāvokļa, un tādā veidā viņi sekmē objektivitātes gara pastāvēšanu draudzē.

Jehovas liecinieku kristīgā draudze ir starptautiska brālība. Tas skaidri pierāda, ka Jēzus Kristus vadībā ir iespējama tādas sabiedrības pastāvēšana, kurā nav nekādu aizspriedumu un pret visiem valda vienāda attieksme. Liecinieki ir ’apģērbuši jauno cilvēku, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā’. (Efeziešiem 4:24.) Jā, viņi mācās no pilnīgās objektivitātes parauga, Dieva Jehovas, un viņiem ir cerība mūžīgi dzīvot jaunajā pasaulē, kurā pret visiem valdīs vienāda attieksme. (2. Pētera 3:13.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 26. lpp.]

Apustulis Pēteris atzina, ka Dievs ir objektīvs