Vēlreiz tiek apstiprinātas tiesības uz apzinātu piekrišanu
NESEN pasludinātais Mesīnas (Itālija) tiesas iepriekšējās izmeklēšanas tiesneša spriedums no jauna ir apstiprinājis, ka ārstiem ir jāievēro pieauguša pacienta vēlēšanās attiecībā uz viņa medicīnisko aprūpi. Šis lēmums tika pieņemts lietā, kas bija saistīta ar kādu Jehovas liecinieku.
Sešdesmit četrus gadus vecais Jehovas liecinieks Antonīno Stellario Lentīni, kas slimoja ar hemofiliju, 1994. gada janvārī tika steidzīgi aizvests uz slimnīcu Taormīnā (Mesīna). Antonīno sieva Katēna informēja slimnīcas personālu, ka ne viņa, ne viņas vīrs nepiekritīs asins pārliešanai, jo viņi ir Jehovas liecinieki. (Apustuļu darbi 15:20, 28, 29.) Viņu vēlēšanās tika ievērota.
Taču, kamēr Antonīno tika vests uz citu veselības aprūpes centru, ceļā viņam apstājās elpošana, un, kad viņš tika nogādāts šajā slimnīcā, viņa stāvoklis bija kritisks. Drīz pēc tam Antonīno nomira. Katēna bija satriekta, tomēr Bībeles solījums par augšāmcelšanu sniedza viņai lielu mierinājumu. (Apustuļu darbi 24:15.) Bet tad, Katēnai par lielu pārsteigumu, miertiesneši — iespējams, masu informācijas līdzekļu izplatīto nepatieso ziņu maldināti — viņu apsūdzēja, paziņojot, ka viņa ir vainojama vīra nāvē, jo nav ļāvusi izdarīt Antonīno operāciju, ko mediķi uzskatījuši par nepieciešamu.
Vairāk nekā pēc gada, 1995. gada 11. jūlijā, Katēna tika attaisnota, jo viņa nebija izdarījusi nekādu noziegumu. Ekspertu liecībā pat bija norādīts, ka, ņemot vērā pacienta stāvokli, ķirurģiska iejaukšanās tik un tā būtu bijusi veltīga.
Bet tiesneša izteikumi norāda uz pašu jautājuma būtību. Ir grūti pieņemt domu, viņš uzsvēra, ka medicīniskajam personālam būtu jāiejaucas, ja pacients vai personas, kas viņu pārstāv, ir atteikušās no kādas ārstēšanas metodes. Tiesnesis piebilda, ka saskaņā ar Itālijas medicīniskās deontoloģijas kodeksu ”pirms jebkādas iejaukšanās nepieciešams saņemt ieinteresētās personas apzinātu piekrišanu”. Tāpēc viņš paziņoja: Katēnai ir bijušas ”likumīgas tiesības nepieļaut, ka viņas vīrs tiktu pakļauts šādai operācijai”.
Šis spriedums vēlreiz apstiprina, ka pieaugušam cilvēkam ir tiesības atteikties no tādas medicīniskās aprūpes, kas ir pretrunā ar viņa vēlēšanos.