Vai tu būtu atzinis Mesiju?
JĒZUS KRISTUS trīsarpus gadus izraēliešu vidū sludināja Dieva vārdus. Bet, kad Jēzus kalpošana uz Zemes tuvojās beigām, lielākā daļa viņa laikabiedru bija nolieguši, ka viņš ir Mesija jeb Dieva apsolītais ”Svaidītais”. Kāpēc?
Bībele mums palīdz uzzināt vairākus iemeslus, kāpēc jūdi pirmajā gadsimtā neatzina Jēzu par Mesiju. Trīs no šiem iemesliem mūsdienās daudzus kavē atzīt, ka Jēzus ir mesiāniskais Ķēniņš, kas tagad valda.
”Mēs gribam kādu zīmi redzēt”
Viens iemesls, kāpēc pirmajā gadsimtā jūdi neatzina Mesiju, bija tas, ka viņi atteicās ņemt vērā Rakstos dotās pazīmes, kas norādīja uz Jēzus mesiānismu. Laiku pa laikam cilvēki, kas klausījās Jēzu, prasīja, lai viņš rādītu kādu zīmi, kura apliecinātu, ka viņš ir Dieva sūtīts. Piemēram, Mateja 12:38 rakstīts, ka daži rakstu mācītāji un farizeji teica: ”Mācītāj, mēs no tevis gribam kādu zīmi redzēt.” Vai Jēzus vēl nebija rādījis viņiem zīmes? Protams, bija rādījis.
Līdz tam laikam Jēzus jau bija izdarījis daudzus brīnumus. Viņš bija pārvērtis ūdeni par vīnu, bija izdziedinājis mirstošu zēnu, izārstējis Pētera slimo sievasmāti, šķīstījis spitālīgu vīrieti, paralizētam vīrietim bija devis spēju staigāt, bija atjaunojis veselību vīrietim, kas bija slimojis 38 gadus, kāda vīrieša sakaltušo roku bija padarījis veselu, daudzus cilvēkus bija atbrīvojis no smagām slimībām, bija izdziedinājis kāda virsnieka kalpu, bija atdzīvinājis atraitnes dēlu un bija izārstējis kādu aklu un mēmu cilvēku. Šie brīnumi bija notikuši Kānā, Kapernaumā, Jeruzalemē un Nainē. Turklāt ziņas par tiem bija izplatījušās pa visu Jūdeju un tās apkārtni. (Jāņa 2:1—12; 4:46—54; Mateja 8:14—17; 8:1—4; 9:1—8; Jāņa 5:1—9; Mateja 12:9—14; Marka 3:7—12; Lūkas 7:1—10; 7:11—17; Mateja 12:22.)
Ir skaidri redzams, ka netrūka zīmju, kas pierādīja — Jēzus ir Mesija. Taču, kaut arī viņš bija darījis tik daudz zīmju cilvēku priekšā, tie viņam neticēja. Tie cilvēki, kas redzēja pierādījumus, ka Jēzus bija Dieva sūtīts, bet neatzina viņu par Mesiju, bija garīgi akli. Viņu sirdis bija cietas pret patiesību un to neuzņēma. (Jāņa 12:37—41.)
Bet kā ir mūsdienās? Daži cilvēki apgalvo: ”Es ticu tikai tam, ko redzu paša acīm.” Bet vai īstenībā ir gudri tā rīkoties? Bībeles pravietojumi norāda, ka Jēzus jau ir iecelts par debesu Ķēniņu mesiāniskajā Ķēniņvalstī. Tā kā Jēzus ir neredzams, mums ir nepieciešama zīme, kas palīdzētu saprast, ka ir sākusies viņa valdīšana, kura iezīmē šīs ļaunās sistēmas pēdējo dienu sākumu. Vai tu zini, kāda ir šī zīme? (Mateja 24:3.)
Saskaņā ar Bībeli, Kristus, mesiāniskā Ķēniņa, valdīšanas sākumu iezīmētu kari, zemestrīces, pārtikas trūkums un epidēmijas nepieredzētā mērogā. ’Pēdējās dienās’ cilvēku attiecībām būtu raksturīgs savtīgums, alkatība un savaldības trūkums. (2. Timotejam 3:1—5; Mateja 24:6, 7; Lūkas 21:10, 11.) Pat neņemot vērā hronoloģiskos pierādījumus, vairāk nekā 20 dažādu pēdējo dienu iezīmju ļoti precīzi norāda, ka Mesija sāka valdīt 1914. gadā. (Skatīt 1993. gada 1. marta Sargtorni [angļu val.], 5.lpp.)
”Mantkārīgi”
Vēl viens iemesls, kāpēc jūdi neatzina Jēzu par Mesiju, bija materiālisms. Daudzi piešķīra pārāk lielu nozīmi bagātībai un tāpēc nespēja sekot Jēzum. Piemēram, farizeji bija pazīstami kā mantkārīgi cilvēki. (Lūkas 16:14.) Padomāsim par kādu bagātu jaunu priekšnieku, kas griezās pie Jēzus un vaicāja, kā iegūt mūžīgu dzīvību. ”Turi baušļus,” skanēja Jēzus atbilde. ”To visu esmu turējis. Kā man vēl trūkst?” jauneklis prasīja, nepārprotami apzinādamies, ka nepieciešams kaut kas vairāk nekā tikai noteiktu likumu ievērošana. ”Pārdod visu, kas tev ir, un atdod to nabagiem; tad tev būs manta debesīs; un tad nāc un staigā man pakaļ,” Jēzus viņam teica. Kāda brīnišķīga iespēja — būt Mesijas māceklim! Tomēr šis priekšnieks noskumis devās projām. Kāpēc? Tāpēc, ka viņam manta uz zemes bija svarīgāka nekā manta debesīs. (Mateja 19:16—22.)
Situācija nav mainījusies. Lai kļūtu par mesiāniskā Ķēniņa patiesu sekotāju, cilvēkam jāuzskata, ka garīgās intereses ir svarīgākas par jebko citu, arī par īpašumiem uz zemes. Visiem, kam ir materiālistiski uzskati, tas ir grūts uzdevums. Piemēram, kāds misionāru pāris vienā no Austrumu valstīm sarunājās ar kādu sievieti par Bībeli. Domādami, ka sieviete vēlētos uzzināt vairāk par Dievu Jehovu un viņa Dēlu, Jēzu Kristu, misionāri tai piedāvāja Sargtorni un Atmostieties!. Kā viņa reaģēja? ”Vai šie žurnāli man palīdzēs iegūt vairāk naudas?” viņa jautāja. Šo sievieti materiālās vērtības interesēja vairāk nekā garīgās.
Tas pats misionāru pāris studēja Bībeli ar kādu jaunekli, kas sāka apmeklēt sapulces Ķēniņvalsts zālē. ”Tu velti iznieko savu laiku,” viņam teica vecāki. ”Tev būtu pa vakariem jāstrādā vēl vienā darbā un jāpelna vairāk naudas.” Cik žēl, ja vecāki mudina bērnus uzskatīt, ka materiālās vērtības ir svarīgākas nekā zināšanas par mesiānisko Ķēniņu! ”Pat par visu savu bagātību valdnieks nevar nopirkt desmittūkstoš gadu dzīves,” teikts ķīniešu sakāmvārdā.
Daudzi ir sapratuši, ka, atstājot savā dzīvē vietu mantkārībai, nav iespējams apgūt zināšanas par mesiānisko Ķēniņu un sekot viņam. Kāda Jehovas lieciniece, kurai agrāk piederēja ienesīgs uzņēmums, teica: ”Ir ļoti patīkami, ja tev ir daudz naudas, bet tas nav noteicošais. Nauda nav tā, kas padara cilvēku laimīgu.” Tagad viņa ir Bēteles ģimenes locekle kādā Sargtorņa biedrības Eiropas filiālē.
”Baidīdamies no jūdiem”
Bailes no cilvēkiem bija vēl viens iemesls, kāpēc jūdi neuzskatīja, ka Jēzus ir Mesija. Publiski atzīt viņu par Mesiju nozīmēja riskēt ar savu reputāciju. Dažiem šķita, ka tas bija par daudz prasīts. Piemēram, padomāsim par Nikodēmu — viņš bija jūdu augstākās tiesas jeb sinedrija loceklis. Jēzus darīto zīmju, kā arī mācību iespaidots, viņš atzina: ”Rabi, mēs zinām, ka tu esi mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā tu dari, ja Dievs nav ar to.” Tomēr Nikodēms bija devies pie Jēzus nakts aizsegā, iespējams, tādēļ, lai citi jūdi viņu nepazītu. (Jāņa 3:1, 2.)
Daudziem, kas dzirdēja runājam Jēzu, cilvēku atzinība bija svarīgāka nekā Dieva atzinība. (Jāņa 5:44.) Kad 32. g. m.ē. Jēzus Lieveņu svētku laikā atradās Jeruzalemē, ”daudz valodas [”paklusu runu”, NW] par viņu bija tautā”. Bet neviens nerunāja par Jēzu atklāti, ”baidīdamies no jūdiem”. (Jāņa 7:10—13.) Pat vecāki, kuru dēlam Jēzus bija izārstējis aklumu, nevēlējās atzīt, ka šo brīnumu bija izdarījis Dieva pārstāvis. Arī viņi ’baidījās no jūdiem’. (Jāņa 9:13—23.)
Mūsdienās daži saprot, ka mesiāniskais Ķēniņš Jēzus tagad valda debesīs, bet viņi baidās to atklāti atzīt. Pēc viņu domām, zaudēt savu labo slavu citu acīs ir par daudz prasīts. Piemēram, Vācijā kāds Jehovas liecinieks sarunājās par Bībeli ar vīrieti, kas atzina: ”Tas, ko jūs, liecinieki, sludināt par Bībeli, ir taisnība. Bet, ja es šodien kļūtu par liecinieku, jau rītdien visi to zinātu. Ko par mani domātu darbā, kaimiņos un klubā, pie kura mēs ar ģimeni piederam? Es to nevarētu izturēt.”
Kas rada bailes no cilvēkiem? Lepnums, vēlēšanās patikt ģimenes locekļiem un draugiem, bailes no izsmiekla un pazemojuma, bailes atšķirties no vairākuma. Šādas izjūtas parasti ir pārbaudījums tiem, kas sāk mācīties Bībeli ar Jehovas lieciniekiem. Piemēram, kāda jauna sieviete bija sajūsmināta, uzzinot par paradīzi, ko Jēzus Kristus vadībā uz Zemes nodibinās mesiāniskā Ķēniņvalsts. Bet viņai ārkārtīgi patika apmeklēt diskotēkas, un bailes no cilvēkiem viņu kavēja runāt ar citiem par nākotnes cerību. Beidzot šī sieviete saņēma drosmi un sāka brīvi runāt par Bībeli. Diskotēku draugi viņu pameta, bet par viņas stāstīto ieinteresējās vīrs un vecāki. Galu galā sieviete un viņas māte tika kristītas, bet vīrs un tēvs sāka studēt Bībeli. Kāda laba atlīdzība par to, ka tika pārvarētas bailes no cilvēkiem!
Vai tu patiešām atzīsti Mesiju?
Kad Jēzus bija piesists pie moku staba, turpat tuvumā atradās arī daži viņa mācekļi. Viņi bija sapratuši, ka Jēzus ir pravietotais Mesija. Tāpat bija klāt jūdu valdības vīri, kas vēl arvien, var teikt, prasīja zīmi. ”Lai palīdzas pats sev, ja šis ir Kristus [jeb Mesija], Dieva izredzētais.” (Lūkas 23:35.) Vai viņi reiz mitētos prasīt zīmi? Jēzus bija paveicis desmitiem brīnumu. Turklāt viņa piedzimšana, kalpošana, tiesāšana, sodīšana ar nāvi un augšāmcelšana piepildīja daudzus Ebreju rakstu pravietojumus. (Skatīt ”All Scripture Is Inspired of God and Beneficial” [”Visi Raksti ir Dieva iedvesmoti un sniedz labumu”], 343.—344. lpp., izdevusi Watchtower Bible and Tract Society of New York, Inc.)
Garāmgājēji, noraidījuši visus pierādījumus, ka Jēzus ir Mesija, viņu nosodīja. (Mateja 27:39, 40.) Materiālistiski noskaņotie kareivji sadalīja savā starpā Jēzus drēbes, mezdami kauliņus par viņa svārkiem. (Jāņa 19:23, 24.) Dažos gadījumos nozīme bija arī bailēm no cilvēkiem. Padomā, piemēram, par Jāzepu no Arimatijas, sinedrija locekli. Viņš ”bija Jēzus māceklis, bet tikai slepenībā, tāpēc ka viņš baidījās no jūdiem”. Pēc Mesijas nāves Jāzeps un Nikodēms rūpējās par viņa ķermeni. Tā Jāzeps pārvarēja bailes no cilvēkiem. (Jāņa 19:38—40.)
Ja tu būtu dzīvojis pirmajā gadsimtā, vai tu būtu atzinis, ka Jēzus ir Mesija? Lai to darītu, tev būtu bijis jāatzīst Svētajos rakstos atrodamie pierādījumi un jāatsakās no materiālistiskas domāšanas un tu nedrīkstētu padoties bailēm no cilvēkiem. Šajās pēdējās dienās ikkatram no mums būtu sev jāvaicā: ”Vai es atzīstu, ka Jēzus tagad ir mesiāniskais debesu Ķēniņš?” Drīz viņš pārņems varu pār visu Zemi. Vai tad tu būsi starp tiem, kas patiesi atzīst Jēzu Kristu par apsolīto Mesiju?
[Attēli 28. lpp.]
Nekad nenoraidi pierādījumus, ka Jēzus ir mesiāniskais Ķēniņš
[Attēls 31. lpp.]
Lai iegūtu zināšanas par Mesiju, bieži jāpārvar bailes no tā, ko varētu teikt citi