Vai sapņi spēj pavēstīt nākotni?
KOPŠ seniem laikiem cilvēcei ir bijusi dziļa interese par sapņiem. Ēģiptieši bija izstrādājuši sarežģītas grāmatas sapņu skaidrošanai, un babiloniešiem bija savi sapņu tulki. Grieķiem bija paradums guldīt slimniekus Asklēpija svētnīcās, lai tie sapnī saņemtu norādījumus, kā atgūt veselību. Mūsu ēras otrajā gadsimtā Artemidors sarakstīja grāmatu, kurā viņš skaidroja sapņu simbolus. Daudzas līdzīga satura grāmatas, kas izdotas kopš tā laika, ir balstītas uz šo darbu. Līdz pat mūsdienām cilvēki pūlas izskaidrot sapņus, bet vai sapņi patiešām ļauj ielūkoties nākotnē?
Lai sapņi varētu pavēstīt nākotni, tiem ir jābūt kāda augstāka spēka ietekmētiem. Bībelē ir pierakstīti daudzi gadījumi, kad Dievs ir devis šādu spēku. Viņš ļāva redzēt pravietiskus sapņus gan saviem kalpiem, gan tādiem cilvēkiem, kas viņu nepielūdza. Ījaba 33:14—16 teikts: ”Dievs runā.. Sapnī, nakts parādībās, kad jo dziļš miegs nolaidies pār cilvēku, kad tas īsā snaudā iemidzis savā guļamā vietā, tad vienmēr Viņš atveŗ cilvēka ausi.”
Tā Dievs rīkojās notikumā ar Ēģiptes faraonu Jāzepa dzīves laikā — vairāk nekā 1700 gadu pirms mūsu ēras. Faraona sapnis ir aprakstīts 1. Mozus 41:1—7, un no 25. līdz 32. pantam Jāzeps izskaidro, ka sapnis vēsta par septiņiem gadiem, kad ”liela pārticība būs Ēģiptes zemē”, un par turpmākiem septiņiem bada gadiem. Jāzeps faraonam paskaidroja: ”Dievs ir atklājis faraonam, ko Viņš darīs.” (1. Mozus 41:28.) Šis sapnis pravietiski attēloja to, kas vēlāk patiešām notika.
Līdzīgu notikumu pieredzēja kāds ievērojams babiloniešu ķēniņš. Nebukadnecars redzēja sapni, kas viņu ļoti satrauca, bet viņš nespēja to atcerēties. Tāpēc viņš ataicināja savus zīlniekus, lai tie viņam darītu zināmu sapni un tā izskaidrojumu. Šo prasību zīlnieki nespēja izpildīt. (Daniēla 2:1—11.)
Tā kā Dievs bija licis ķēniņam redzēt šo sapni, viņš deva pravietim Daniēlam spēju izstāstīt sapni un izskaidrot to. Daniēla 2:19 teikts: ”Tad Daniēlam atklājās šis noslēpums nakts parādībā.” Daniēls atzina, ka Dievs ir sūtījis šo sapni: ”Noslēpumu, ko ķēniņš grib zināt, viņam nevar atklāt ne gudrie, ne vārdotāji, nedz zvaigžņu vērotāji, nedz zīlnieki vai pareģi; bet ir Dievs debesīs, kas atklāj noslēpumus. Un tas ir ķēniņam Nebukadnēcaram darījis zināmu, kas notiks laiku beigās.” (Daniēla 2:27, 28.)
Reizēm Dievs ar sapņiem deva norādījumus savai tautai, citos gadījumos viņš izmantoja sapņus, lai apliecinātu dievišķu labvēlību vai palīdzētu cilvēkiem saprast, kā viņš tos atbalsta. Jēkabam Dievs sapnī atklāja savu atzinību. (1. Mozus 48:3, 4.)
Kad Jāzeps, Jēzus audžutēvs, uzzināja par Marijas grūtniecību, viņš nolēma Mariju atstāt. Tad viņš sapnī saņēma norādījumu tā nerīkoties. Mateja 1:20 teikts: ”Viņam tā savā prātā domājot, redzi, tā Kunga eņģelis parādījās sapnī un sacīja: ”Jāzep, tu Dāvida dēls, nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara.”” Vēlāk viņš sapnī tika brīdināts. ”Tā Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī un sacīja: ”Celies, ņem bērnu un viņa māti un bēdz uz Ēģipti.”” (Mateja 2:13.)
Sapņi, kas nav no Dieva
Sapņu skaidrošana bija izplatīta to cilvēku vidū, kas nepiederēja pie Dieva tautas, — šis fakts norāda, ka sapņus kopumā nevar uzskatīt par drošu avotu, kurš atklāj nākotni. Dieva pravieša Jeremijas laikā viltus pravieši mēdza teikt: ”Es redzēju sapni! Es redzēju sapni!” (Jeremijas 23:25.) Viņu nodoms bija likt cilvēkiem maldīgi domāt, ka Dievs runā ar viņu muti. Dievs iedvesmoja Jeremiju teikt par šiem sapņotājiem: ”Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: ”Lai jūs nemaldina jūsu pravieši, kas jūsu vidū dzīvo, nedz arī jūsu zīlnieki; neticiet arī saviem sapņiem, ko jūs redzat! Jo tie ir meli, ko viņi jums sludina manā vārdā..”, — tā saka tas Kungs.” (Jeremijas 29:8, 9.)
Tā kā šie viltus pravieši bija ”zīlnieki”, viņu sapņus, iespējams, bija ietekmējuši ļaunie gari, kuru mērķis bija mānīt cilvēkus. To apliecina arī vārdi, kas teikti Cakarijas 10:2: ”Elka dievi runā niekus, un zīlnieki pravieto melus; tie sludina izdomātus melu sapņus.”
Velns ir vislielākais melis, kas tūkstošiem gadu ir izmantojis reliģiskos vadītājus, kuri, tāpat kā viltus pravieši Jeremijas un Cakarijas laikā, nepatiesi apgalvo, ka Dievs ir runājis ar viņiem parādībās un sapņos. Jūda, viens no Dieva iedvesmotajiem Bībeles pierakstītājiem, par šādiem cilvēkiem rakstīja pirmā gadsimta kristiešiem: ”Ir iezagušies zināmi ļaudis, kas rakstos jau sen iepriekš nozīmēti nākamajam sodam, bezdievji, kas mūsu Dieva žēlastības vietā nododas kauna dzīvei un aizliedz mūsu vienīgo valdnieku un Kungu Jēzu Kristu.” Viņš teica, ka šie cilvēki ’seko saviem sapņiem’. (Jūdas 4, 8.)
Pārbaudi apgalvojumus
Kāds cilvēks var apgalvot, ka Dievs sapnī runājis ar viņu vai ka viņa sapņi par nākotnes notikumiem ir piepildījušies, tomēr ar to nepietiek, lai viņam ticētu un akli sekotu. Ievēro norādījumus, kas bija rakstīti izraēliešiem un ir atrodami 5. Mozus 13:2—4, 6: ”Kad tavā vidū celtos pravietis vai sapņotājs, kas tev ļautu redzēt zīmes un brīnumus, un šī zīme vai brīnums, uz kuŗu viņš aizrādījis, tiešām piepildītos, un viņš sāktu tevi skubināt: ”Iesim un sekosim svešiem dieviem, ko tu nepazīsti, un tiem kalposim!” tad tev nebūs klausīt šā pravieša vārdiem nedz arī sapņotāju sapņiem.. Bet šis pravietis vai arī šis sapņu sapņotājs lai tiek nonāvēts!” Dievs ļāva tiem runāt nepatiesību, lai pārbaudītu savas tautas uzticību.
Mums nav akli jātic ar īpašu spēju apveltītu sapņotāju apgalvojumiem; mēs rīkojamies gudri, ja pārbaudām viņu apgalvojumus, lai nepieļautu, ka mūs maldina neredzamais melis, kas ”pieviļ visu pasauli”. (Atklāsmes 12:9.) Bet kā tos var pienācīgi pārbaudīt?
Dieva Raksti ir ceļvedis, ko Dievs mums devis, lai parādītu ceļu uz patiesību. Jēzus Kristus par šiem Rakstiem teica: ”Tavi vārdi ir patiesība.” (Jāņa 17:17.) Tāpēc 1. Jāņa 4:1 mums tiek dots padoms: ”Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva, jo daudz viltus pravieši ir izgājuši pasaulē.” Ja viņu apgalvojumi, pamatuzskati un darbība tiks rūpīgi salīdzināti ar Bībeli, atklāsies, ka tie ir pretrunā ar Bībeli. Dieva Raksti ir autoritatīvs avots, pēc kura var noteikt, kas ir patiesība.
Varbūt sapņotājs, kas apgalvo, ka viņam ir īpašas zināšanas, īstenībā izmanto zīlēšanu vai kādu citu spiritisku paņēmienu? Ja tas tā ir, Dieva Raksti viņu nosoda. ”Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, ..kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis, nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs, jo visi, kas dara šīs lietas, piekopj negantību tā Kunga acīs.” (5. Mozus 18:10—12.)
Ja šāds cilvēks apgalvo, ka viņā ir dvēsele, kas nav pakļauta nāvei, šis apgalvojums ir pretrunā ar Dieva Rakstiem, kur skaidri paziņots: ”Kuŗa dvēsele grēko, tai jāmirst.” (Ecēhiēla 18:4.) Vai viņš cildina pats sevi un pulcē sev sekotājus? Mateja 23:12 izteikts brīdinājums: ”Kas pats paaugstināsies, tas tiks pazemots.” Un Apustuļu darbos 20:30 kristieši tiek brīdināti: ”No jūsu pašu vidus celsies vīri, ačgārnības runādami, lai aizrautu mācekļus sev līdz.”
Vai viņš aizstāv varmācīgu rīcību? Tādā gadījumā Jēkaba 3:17, 18 viņš tiek nosodīts: ”Tā gudrība, kas nāk no augšienes, ir vispirms šķīsta, tālāk miermīlīga, lēnīga, paklausīga, pilna žēlsirdības un labu augļu, taisnīga, bez liekulības. Bet taisnības auglis mierā top sēts tiem, kas mieru tur.” Vai viņš tiecas pēc politiskas varas un vēlas būt ietekmīgs pasaulē? Dieva Raksti viņu asi nosoda, paziņojot: ”Kas.. gribētu būt pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku.” Tā Bībele atmasko nepatiesību. (Jēkaba 4:4.)
Ja cilvēks sapnī redz kāda ģimenes locekļa vai drauga nāvi, viņš varbūt sapņo par to tāpēc, ka ir noraizējies par šo draugu vai tuvinieku. Kaut gan tuvais cilvēks varbūt ir nomiris tieši tajā naktī, kad bijis šis sapnis, tas tomēr nav pierādījums, ka sapnis ir bijis pravietisks. Katram šāda veida sapnim, kas šķietami piepildās, var pretstatīt simtiem līdzīgu sapņu, kas nepiepildās.
Lai gan pagātnē Dievs patiešām izmantoja sapņus, lai atklātu pravietiskus notikumus un dotu norādījumus, kamēr tapa viņa Raksti, tomēr tagad viņam vairs nav nepieciešamības tā rīkoties. Dieva Rakstos ir ietverti visi viņa norādījumi, kas šobrīd cilvēcei nepieciešami, un tur ir pravietojumi par notikumiem, kas norisināsies vairāk nekā pēc tūkstoš gadiem. (2. Timotejam 3:16, 17.) Tāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka mūsu sapņi nav Dieva norādījumi par nākotni; sapņošana ir būtiska smadzeņu funkcija, kas nepieciešama mūsu psihiskās veselības uzturēšanai.
[Attēls 7. lpp.]
Tāpat kā faraona sapnis parādīja turpmākos notikumus, Dieva Raksti atklāj mūsu nākotni