Mums ir jāsapņo
VAI tu redzi sapņus? Var pilnīgi droši teikt, ka tu tos redzi, jo mēs visi miegā sapņojam, lai gan varbūt apgalvojam pretējo. Ir noteikts, ka vairāk nekā 95 procentus sapņu cilvēki neatceras. Kuri sapņi paliek atmiņā? Mēs parasti atceramies tos sapņus, ko esam redzējuši tieši pirms pamošanās.
Zinātnieki, kas pētī sapņus, ir atklājuši, ka miegs ir neviendabīgs process un tas ir visdziļākais dažās pirmajās stundās, bet vēlāk kļūst trauslāks. Sapņi visbiežāk rādās laikā, kad notiek straujas acu kustības; šī stadija tiek saukta par ātro viļņu miegu. Tas mijas ar lēno viļņu miegu. Katrs cikls, kas sākas ar lēno viļņu miegu un beidzas ar ātro viļņu miegu, ilgst aptuveni 90 minūtes, un šie cikli nakts laikā atkārtojas piecas vai sešas reizes; pēdējais no tiem ir tieši pirms atmošanās.
Ir nepareizi domāt, ka miegā smadzeņu aktivitātes līmenis ir zems. Ir atklāts, ka sapņošanas laikā smadzenes ir aktīvākas nekā dažos nomoda stāvokļos; vienīgais izņēmums ir noteikti neironi smadzeņu stumbrā, kuri ir saistīti ar uzmanību un atmiņu. Šķiet, ātro viļņu miega laikā tie atpūšas. Taču kopumā starp nervu šūnām smadzenēs pastāvīgi notiek impulsu pārraide.
Mūsu smadzenes ir apbrīnojami sarežģīta organisma daļa — tās veidotas no miljardiem elementu, kas vienā sekundē rada aptuveni vienu līdz divus vai trīs simtus signālu. Viena cilvēka smadzenēs ir vairāk elementu nekā cilvēku visā pasaulē. Daži pētnieki lēš, ka smadzenes sastāv no 20 līdz vairāk nekā 50 miljardiem elementu. Smadzeņu sarežģītā uzbūve apstiprina vārdus, ko Dāvids, viens no Bībeles pierakstītājiem, teica par cilvēka ķermeni: ”Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi.” (Psalms 139:14.)
Sapņu pasaule
Nomoda stundās mūsu pieci maņu orgāni pastāvīgi piegādā smadzenēm informāciju un iespaidus, bet miegā tā nenotiek. Šajā stāvoklī smadzenes veido iespaidus pašas sevī, nesaņemot nekādu informāciju no maņu orgāniem. Tāpēc sapņos redzētais vai izjustais dažkārt līdzinās halucinācijām. Mēs šķietami spējam darīt kaut ko tādu, kas ir pretrunā ar dabas likumiem, — piemēram, mēs varam lidot kā Pīters Pens vai krist no klints un nesasisties. Laiks var būt tā sajaukts, ka pagātne tiek uztverta kā tagadne. Ja mēs mēģinām aizbēgt, varbūt šķiet, ka mums nav varas pār savām kustībām — kājas negrib klausīt. Spēcīgie iespaidi un pārdzīvojumi, kādi mums bijuši nomodā, nenoliedzami spēj ietekmēt mūsu sapņus. Daudziem cilvēkiem, kas pieredzējuši kara šausmas, nav viegli tās aizmirst; tāpat savas izjūtas bieži nespēj aizmirst tie, kam ir uzbrukuši noziedznieki. Šādi satraucoši pārdzīvojumi, ko esam pieredzējuši nomodā, var izpausties mūsu sapņos un izraisīt murgus. Ikdienišķas norises, kas mums ir prātā, kad ejam gulēt, var parādīties sapņos.
Dažreiz, kad mēs cenšamies atrisināt kādu problēmu, atrisinājums mums ienāk prātā miegā. Tas, iespējams, liecina, ka miegs nesastāv tikai no sapņiem. Miegā notiek arī domāšanas process.
Kādā grāmatā par sapņiem un smadzeņu darbību ir atzīmēts: ”Parastākā psihiskās aktivitātes forma miegā ir nevis sapņi, bet domas. Domāšanu miegā nepavada iluzoras sajūtas, un tā nav fantastiska. Tā tiecas būt ikdienišķa, bieži ir koncentrēta uz vakardienas vai rītdienas reālajiem notikumiem; bieži vien šīs domas ir banālas, tās nav radošas un mēdz atkārtoties.”
Daži cilvēki uzskata, ka viņu sapņos ir ietvertas īpašas viņiem domātas vēstis. Šie cilvēki mēdz turēt pie gultas piezīmju grāmatiņu, kur pēc pamošanās pierakstīt savus sapņus, lai tos vēlāk varētu izskaidrot. Runājot par vērtību, kāda varētu būt grāmatām, kas mēģina izskaidrot sapņu simbolu nozīmi, Enna Faradeja savā darbā The Dream Game saka: ”Sapņu grāmatas, kurās jūs meklējat sapņu tēmu un simbolu nozīmes, visas ir vienlīdz nederīgas, vienalga, vai tās ir tradicionālas vai balstītas uz kādu modernu psiholoģijas teoriju.”
Tā kā sapņi, šķiet, galvenokārt rodas smadzenēs, nav saprātīgi domāt, ka tie satur kādas īpašas mums domātas vēstis. Mums sapņošana būtu jāuzskata par normālu smadzeņu funkciju, kas palīdz tās uzturēt veselas.
Bet ko var teikt par tiem, kas apgalvo: viņi esot redzējuši sapnī kāda tuvinieka vai drauga nāvi un otrā dienā uzzinājuši, ka šis cilvēks patiešām ir nomiris? Vai tas nenorāda, ka sapņi spēj pavēstīt nākotni? Nākamajā rakstā mēs aplūkosim, kas izraisa pravietiskus sapņus.