Plūstoša runa

VAI, lasot balsī, tu reizēm saminstinies? Vai tev bieži nākas meklēt īstos vārdus, kad tu uzstājies ar runu klausītāju priekšā? Ja atbilde ir apstiprinoša, tavai runai pietrūkst plūduma. Kad cilvēks runā un lasa plūstoši, vārdi virknējas raiti un nepiespiesti. Labi runāt nenozīmē runāt bez apstājas, runāt ātri vai runāt nedomājot. Runāt labi nozīmē runāt tā, lai cilvēkiem būtu viegli un patīkami tevī klausīties. Runas plūdumam teokrātiskās kalpošanas skolā tiek pievērsta īpaša uzmanība.

Runas negluduma cēloņi mēdz būt dažādi. Varbūt kāds no tiem ietekmē arī tavu runu. 1. Lasītājs parasti saminstinās tad, kad viņš sastopas ar nepazīstamiem vārdiem. 2. Runa izklausās saraustīta, ja tā ir pilna ar īsām un biežām pauzēm. 3. Negludumu cēlonis var būt nepietiekama sagatavošanās. 4. Runas plūduma trūkst oratoram, kas nav loģiski izkārtojis runas materiālu. 5. Ja cilvēkam ir nabadzīgs vārdu krājums, viņš runas laikā bieži minstinās, jo nevar atrast īstos vārdus, ar kuriem izteikt domu. 6. Runas plūdums cieš arī tad, ja tiek uzsvērts pārmērīgi daudz vārdu. 7. Runas negluduma cēlonis var būt gramatikas likumu nezināšana.

Ja tava runa nav plūstoša, klausītāji droši vien neaizies prom no Valstības zāles, taču viņu domas sāks klīst apkārt un daudz ko no teiktā viņi palaidīs garām.

Noteikti jāsargās arī no otras galējības — nedrīkst pieļaut, ka runa, kuru tu gribi padarīt dinamisku un iedarbīgu, skanētu agresīvi un atgrūstu klausītājus vai liktu viņiem justies neērti. Ja kultūru atšķirības dēļ cilvēkiem tava runas maniere šķitīs familiāra vai uzspēlēta, tev neizdosies sasniegt savas runas mērķi. Padomā par apustuli Pāvilu: lai gan viņš bija pieredzējis orators, viņš devās pie korintiešiem ”nespēkā, bailēs un lielā nedrošībā”, jo nevēlējās sev pievērst nevajadzīgu uzmanību. (1. Kor. 2:3.)

No kā jāvairās. Daudziem cilvēkiem ir nelāgs paradums pastāvīgi iespraust savā runā skaņu ”ē-ē”. Tāpat daudzi sāk teikumus ar uzmācīgu ”nu”, ”jā” vai kaut ko tamlīdzīgu un runājot bieži un bez vajadzības lieto ”un”, ”bet”, ”tātad” un citus palīgvārdus. Varbūt tu nemaz nezini, cik bieži tu to dari. Lai to noskaidrotu, palūdz kādu paklausīties, kā tu runā, un atkārtot minētos vārdus vai skaņas ik reizi, kad tu tos lieto. Iespējams, tu būsi pārsteigts par to, kas atklāsies.

Ir cilvēki, kas runājot vai lasot pastāvīgi atkārtojas. Viņi iesāk teikumu, tad pārtrauc paši sevi un atkārto kādu daļu no tā, ko nupat jau ir teikuši.

Reizēm cilvēki, kas kopumā runā ļoti raiti, sāk runāt par vienu, bet pēkšņi, teikuma vidū, pārsviežas uz kaut ko citu. Kaut arī viņi runā tekoši, pēkšņās tematu maiņas padara runu saraustītu.

Kā uzlabot runas plūdumu. Ja grūtības ar runas plūdumu rada vārdu izvēle, tev mērķtiecīgi jāpapildina vārdu krājums. Lasot Sargtorni, Atmostieties! un dažādas publikācijas, pievērs īpašu uzmanību nepazīstamiem vārdiem. Ar vārdnīcu palīdzību noskaidro šo vārdu nozīmi un pareizo izrunu un sāc tos izmantot ikdienā. Ja tev nav pieejamas vārdnīcas, palūdz, lai tev palīdz kāds, kas labi prot valodu.

Runas plūdumu var uzlabot, regulāri vingrinoties lasīt balsī. Pievērs uzmanību vārdiem, kas tev sagādā grūtības, un izrunā tos vairākas reizes.

Lai lasītu tekoši, labi jāsaprot vārdu saistība teikumā. Uztverot jēdzieniski saistītas vārdu grupas, var pareizi izteikt domu, ko vēlējies pavēstīt teksta autors. Tāpēc pievērs īpašu uzmanību savstarpēji saistītu vārdu grupām. Ja tas tev palīdz, pasvītro tās. Tev jācenšas ne tikai pareizi nolasīt atsevišķus vārdus, bet arī padarīt skaidru teksta galveno domu. Teikumu pa teikumam izanalizē visu rindkopu, lai tev būtu skaidra domas virzība. Pēc tam nolasi rindkopu balsī. Vingrinoties pārlasi rindkopu vairākkārt, līdz kamēr tu to spēj nolasīt, ne reizi nevilcinoties un neapstājoties nepareizā vietā. Tad ķeries pie nākamās rindkopas.

Svarīgi ir uzlabot arī lasīšanas tempu. Ja tu iemācīsies saskatīt vārdu saistību teikumā, tu spēsi redzēt tālāk par nākamo vārdu un varēsi noprast, kas tam sekos. Tas ievērojami uzlabos tavu lasītprasmi.

Runas plūdumu var uzlabot, regulāri vingrinoties lasīt bez gatavošanās. Piemēram, tu varētu regulāri lasīt balsī dienas pantu un tā komentāru. Radinies ar skatienu uztvert vārdu grupas, kas izsaka pabeigtas domas, nevis lasīt tikai vārdu pa vārdam.

Sarunājoties cilvēks var runāt tekoši tad, ja viņš vispirms apdomā, ko teiks. Mācies to darīt ikdienas sarunās. Pirms tu sāc runāt, izdomā, ko tu teiksi un kādā secībā izklāstīsi savas domas. Nesteidzies. Neapstājies un nesāc runāt par kaut ko citu, pirms neesi pabeidzis iepriekšējo domu. Varbūt tev būs vieglāk, ja runāsi īsiem, vienkāršiem teikumiem.

Ja tu skaidri zini, ko gribi teikt, vārdiem būtu jānāk dabiski. Nav vajadzības domāt par katru vārdu, ko tu teiksi. Vingrināšanās nolūkā tu vari pamēģināt šādu paņēmienu: vispirms pārliecinies, vai tu skaidri zini, ko gribi pateikt, un par vārdiem domā tikai tad, kad jau esi sācis runāt. Ja tu tā rīkosies un ja tu koncentrēsies uz pašu domu, nevis uz vārdiem, ar kuriem to izteikt, tad vārdi nāks paši no sevis un domas izskanēs tieši tā, kā tu esi iecerējis. Tiklīdz tu sāc visu uzmanību pievērst vārdiem, nevis domām, runa kļūst saraustīta. Laiks un neatlaidība tev noteikti palīdzēs uzlabot runas plūdumu, bez kura nav iespējams labs lasījums un laba runa.

Kad Jehova sūtīja Mozu pie izraēliešiem un pie Ēģiptes faraona, Mozus uzskatīja, ka viņš nav spējīgs pārstāvēt Jehovu cilvēku priekšā. Mozus nebija prasmīgs runātājs, iespējams, viņam pat bija kāds runas defekts. (2. Moz. 4:10; 6:12.) Viņš aizbildinājās ar savām sliktajām spējām, taču Dievs nepieņēma viņa aizbildināšanos. Jehova lika Āronam runāt Mozus vārdā un palīdzēja runāt arī pašam Mozum. Pēc tam Mozus vairākkārt ļoti prasmīgi runāja ne tikai ar atsevišķiem cilvēkiem un nelielām cilvēku grupām, bet pat ar visu tautu. (5. Moz. 1:1—3; 5:1; 29:2; 31:1, 2, 30; 33:1.) Ja tu darīsi visu, kas ir tavos spēkos, un paļausies uz Jehovu, arī tu varēsi viņu godināt ar savu runu.