Pauzes

PAREIZI ieturēt pauzes runā ir ļoti svarīgi. Tas ir svarīgi gan publiskas uzstāšanās laikā, gan arī personiskā sarunā. Bez apstājas berot vārdus, nav iespējams panākt skaidru domu izklāstu. Turpretī pareizi ieturētas pauzes palīdz skaidri uztvert domas un ļauj uzsvērt galveno.

Kad runas laikā vajadzētu ieturēt pauzes? Cik garām tām jābūt?

Pauzes, kas atbilst pieturzīmēm. Pieturzīmes tiek lietotas daudzās rakstu valodās. Ar pieturzīmēm teksts tiek sadalīts teikumos, un ar tām no pārējā teksta tiek atdalīti citāti un norādīts uz teikuma daļu saistību. Kad cilvēks lasa pie sevis, viņš uztver lasītā jēgu, sekojot pieturzīmēm ar acīm, bet tad, kad viņš lasa tekstu auditorijas priekšā, pieturzīmēm, kas palīdz uztvert tekstu, jāatspoguļojas viņa lasījumā. (Vairāk par to runāts 1. nodarbībā ”Precīzs lasījums”.) Ja lasot netiek ieturētas pauzes, ko prasa pieturzīmes, klausītājs nevar pilnībā izprast teksta jēgu vai pat var to pārprast.

Pauzes ir atkarīgas ne tikai no pieturzīmēm, bet arī no teikuma galvenās domas. Kāds slavens mūziķis reiz teica: ”Ar notīm es tieku galā ne labāk kā daudzi citi pianisti. Bet pauzes starp notīm ... lūk, kur slēpjas tā māksla!” Kaut ko līdzīgu var teikt par runu. Prasmīgi izmantotas pauzes padara runu patīkamu un palīdz uztvert tās jēgu.

Gatavojoties teksta nolasīšanai, tajā var atzīmēt vietas, kur jāietur pauzes. Novelc uz papīra vertikālu svītriņu vietā, kur vajadzīga neliela pauze vai tikko samanāms pārtraukums runas plūsmā. Ar divām svītriņām tu vari norādīt uz garāku pauzi. Ja tu jūti, ka daži teikumi tev sagādā grūtības un tu vairākkārt apstājies nepareizās vietās, pamēģini ar zīmuli savienot visus vārdus, kas veido vienu frāzi. Tad vingrinies nolasīt šo frāzi bez apstāšanās. Šādu paņēmienu lieto daudzi pieredzējuši oratori.

Ikdienas sarunās cilvēki ietur pauzes pilnīgi dabiski, jo viņi skaidri zina, ko vēlas pateikt. Bet dažiem izveidojas paradums ar noteiktiem intervāliem ieturēt pauzes, neņemot vērā izteikto domu saturu, un šādu cilvēku runu ir grūti klausīties un uztvert. Ja tavai runai piemīt šāds trūkums, būtu labi pievērst uzmanību ieteikumiem, kas doti 4. nodarbībā ”Plūstoša runa”.

Pauze domas maiņai. Kad tu pārej no vienas galvenās domas pie nākamās, pauze dod klausītājiem iespēju pārdomāt dzirdēto, sagatavoties pārejai uz nākamo domu un sekot jaunās domas attīstībai. Ieturēt pauzi pirms pārejas uz jaunu domu ir tikpat svarīgi kā braucot samazināt ātrumu pirms pagrieziena.

Viens no iemesliem, kāpēc oratori reizēm runā bez pauzēm, ir tas, ka viņi mēģina apskatīt pārāk daudz materiāla. Runāšana bez pauzēm daudziem varētu būt arī iesakņojies paradums, kas veidojies pastāvīgā saskarē ar cilvēkiem, kuri tā runā. Šāds paradums traucē kļūt par prasmīgu skolotāju. Ja tev ir sakāms kaut kas tāds, ko ir vērts dzirdēt un atcerēties, tev tas noteikti jāizceļ. Vienmēr paturi prātā, ka bez pauzēm nav iespējams skaidri izklāstīt domas.

Ja tu izmanto runas uzmetumu, materiālam jābūt izkārtotam tā, lai būtu skaidri redzams, kur jāietur pauze starp galvenajām domām. Ja tev jālasa jau uzrakstīta runa, atzīmē tekstā pārejas no vienas domas uz nākamo.

Pauzes domas maiņai parasti ir garākas nekā pauzes, kas atbilst pieturzīmēm, tomēr tās nedrīkst būt tik garas, ka runa kļūst izstiepta. Ja pauzes ir pārāk garas, klausītājiem rodas sajūta, ka tu neesi sagatavojies un ieturi pauzes, lai izdomātu, ko teikt tālāk.

Pauze uzsvaram. Šādai pauzei parasti ir spēcīga iedarbība. Tā tiek ieturēta pirms vai pēc kāda nozīmīga apgalvojuma vai jautājuma. Pauze uzsvaram dod klausītājiem iespēju padomāt par dzirdēto vai izraisa interesi par to, kas sekos. Šie pauzes lietojumi nav vienādi, tāpēc tev jāizšķiras, kuru no tiem tu izmantosi. Un atceries, ka pauze uzsvaram jāizmanto vienīgi tad, kad tiek teikts kaut kas īpaši svarīgs, citādi tā zaudē savu vērtību.

Jēzus ļoti labi izmantoja šādu pauzi, kad viņš lasīja Svēto rakstu fragmentu Nācaretes sinagogā. Vispirms Jēzus nolasīja to vietu Jesajas grāmatā, kur bija runāts par viņa uzdevumu. Pēc tam viņš nevis sāka skaidrot šo vārdu nozīmi, bet saritināja rakstu rulli, atdeva to apkalpotājam un atgriezās savā vietā. Kad visu klātesošo skatieni bija pievērsti Jēzum, viņš teica: ”Šodien šis jūsu ausīm dzirdētais raksts ir piepildīts.” (Lūk. 4:16—21.)

Apstākļu izraisīta pauze. Reizēm pauzes jāietur traucējumu dēļ. Piemēram, var gadīties, ka saruna ar cilvēku, kam mēs sludinām, uz brīdi jāpārtrauc, jo garām brauc automašīna vai sāk raudāt bērns. Ja sapulces laikā rodas nelieli traucējumi, tu vari runāt mazliet skaļāk. Tomēr, ja troksnis ir pārāk skaļš vai kādu laiku turpinās, ir nepieciešama pauze. Traucējumu dēļ klausītāji tik un tā nedzirdēs, ko tu saki. Izmanto pauzes tā, lai no labā materiāla, ko tu esi sagatavojis, klausītāji iegūtu pēc iespējas vairāk.

Pauze, kas ļauj sagaidīt atbildi. Arī tad, ja tu saki runu, kuras laikā nav paredzēts dot vārdu klausītājiem, tomēr ir svarīgi dot viņiem laiku domās reaģēt uz to, ko tu saki. Ja tu uzdod uz pārdomām rosinošu jautājumu, bet neieturi pietiekami garu pauzi, tu nevari pilnībā sasniegt mērķi, ar kādu šis jautājums tika uzdots.

Pauzes jāietur ne tikai uzrunājot klausītājus draudzes sapulcē vai kongresā, bet arī runājot ar cilvēkiem, kam mēs sludinām. Ir cilvēki, kas gandrīz vienmēr runā bez pauzēm. Ja tu tā mēdz darīt, pacenties attīstīt prasmi pauzēt, jo tad tev būs vieglāk sarunāties ar cilvēkiem un tu gūsi labākas sekmes tīruma kalpošanā. Pauze ir klusuma mirklis, un pareizs ir teiciens, ka klusums uzsver teikto, saasina uzmanību un atpūtina dzirdi.

Jebkura saruna ir vismaz divu cilvēku domu apmaiņa. Ja tu uzklausīsi cilvēkus un interesēsies par to, ko viņi saka, arī viņi labprātāk ieklausīsies tevī. Tāpēc tev noteikti jāietur pauzes, lai tavs sarunas biedrs var izteikties.

Sludināšanai parasti ir labāki rezultāti, ja cilvēki tiek iesaistīti sarunā. Daudzi Jehovas liecinieki pēc sasveicināšanās ar cilvēku īsi piemin tēmu, par ko viņi vēlas runāt, un uzdod kādu jautājumu. Pēc tam viņi ietur pauzi, lai cilvēks var izteikt savu viedokli. Sarunai turpinoties, viņi vairākkārt aicina sarunas biedru izteikt savas domas. Sludinātāji apzinās, ka vislabāk cilvēkam var palīdzēt, zinot, kāds ir viņa viedoklis. (Sal. Pam. 20:5.)

Protams, nevar gaidīt, ka visi cilvēki labprāt atbildēs uz mūsu jautājumiem. Bet mēs varam mācīties no Jēzus — viņš ieturēja pietiekami ilgas pauzes, lai dotu iespēju atbildēt pat saviem ienaidniekiem. (Marka 3:1—5.) Dodot cilvēkam iespēju izteikties, tu viņu mudini domāt, un varbūt viņš galu galā tomēr vēlēsies izteikt savu viedokli. Viens no mūsu sludināšanas mērķiem ir pamudināt cilvēkus nopietni pārdomāt svarīgos jautājumus, par kuriem runāts Dieva Rakstos, un uz to pamata izdarīt apzinātu izvēli. (Ebr. 4:12.)

Noteikti ir vērts iemācīties prasmīgi lietot pauzes sludināšanā. Ja tās tiek izmantotas pareizi, klausītājam ir vieglāk uztvert dzirdēto un paturēt to prātā.