Sidneja — rosīga ostas pilsēta

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA AUSTRĀLIJĀ

KĀDU ainu jūs iztēlojaties, izdzirdot vārdus ”Sidneja, Austrālija”? Vai jūs uzreiz redzat oriģinālo operteātri ūdens malā, kura jumti paceļas kā jahtas buras vai milzu gliemežvāki? Daudziem tā, iespējams, ir pirmā aina, kas ienāk prātā.

Sidneju, kas tiek dēvēta par Austrālijas vārtiem, daudzi uzskata par vienu no pievilcīgākajām pilsētām pasaulē. Tā ir Austrālijas visblīvāk apdzīvotā štata — Jaundienvidvelsas — galvaspilsēta. Taču visas Austrālijas galvaspilsēta ir Kanbera, kas atrodas aptuveni pusceļā starp Sidneju un Melburnu.

Sidnejieši lielākoties ir draudzīgi un labsirdīgi cilvēki, un viņu pilsētā, kas tiek apdziedāta daudzās populārās dziesmās, ir vismaz trīs ievērības cienīgi objekti: dziļais, ostām piemērotais līcis, iespaidīgais vienarkas ostas tilts un unikālais operteātris.

Klimats Sidnejā ir mērens — februārī, kas ir karstākais mēnesis, vidējā temperatūra ir 22° C, bet aukstākajā mēnesī, jūlijā, ap 12° C. Austrālijā lietus līst neregulāri. Sidnejā vidējais nokrišņu daudzums ir 1140 mm gadā. Visvairāk lietus nolīst vasaras mēnešos (no decembra līdz martam).

Turpmākajos mēnešos jūs par Sidneju dzirdēsiet daudz, jo tā ir izraudzīta par 2000. gada olimpisko spēļu norises vietu.

No katordznieku kolonijas līdz plaukstošai pilsētai

Salīdzinot ar daudzām citām pasaulslavenām pilsētām, Sidneja ir pavisam jauna — tās aizsākumi meklējami tikai 200 gadu senā pagātnē, kad 1770. gadā angļu jūrasbraucējs Džeimss Kuks veica savu vēsturisko ceļojumu un izkāpa Botani līča krastā. (Botani līča ziemeļu krastā pašlaik atrodas Sidnejas starptautiskā lidosta.) Dažas jūdzes uz ziemeļiem viņš pabrauca garām diviem zemesragiem, kas veidoja ieeju dziļā, kuģošanai piemērotā līcī. Tajā neiebraucis, viņš deva līcim nosaukumu Portdžeksons.

Tad 1788. gadā ar Pirmo floti no Anglijas Austrālijā ieradās gubernators Arturs Filips, līdzi atvedot lielu skaitu angļu katordznieku. Viņš izkāpa Botani līča krastā ar mērķi tur izveidot apmetni, bet konstatēja, ka šī vieta neatbilst viņa nodomiem. Kopā ar nelielu komandu trīs laivās viņš devās uz ziemeļiem, lai paskatītos, vai neatradīs labāku vietu.

Meklējumi vainagojās panākumiem — tikai dažas jūdzes tālāk viņi atklāja pārsteidzoši dziļu un plašu līci, ko Kuks bija atstājis bez ievērības. Slavenajā ziņojumā lordam Sidnejam, britu iekšlietu ministram, Filips dalījās savos iespaidos par Portdžeksona līci: ”Mums.. bija tas prieks atrast labāko ostas vietu pasaulē, kur pilnīgā drošībā var noenkuroties tūkstoš līnijkuģi.” Par godu lordam Sidnejam Filips vienu no Portdžeksona ielīčiem nosauca par Sidneja ielīci un izveidoja tā krastā pirmo apmetni. Tā šī vieta ieguva nosaukumu, kas ir saglabājies līdz pat mūsu dienām.

Visi vīriešu kārtas katordznieki tika izsēdināti malā un nekavējoties sāka attīrīt zemi un būvēt pagaidu mītnes. Atvesto vidū bija arī sievietes un bērni, kuriem bija jācenšas iedzīvoties svešajā vietā, kas piespiedu kārtā bija kļuvusi par viņu jaunajām ”mājām” un atradās tūkstošiem kilometru no viņu dzimtās zemes. Nākamos 20 gadus šī apmetne, ko veidoja pagaidu mitekļi — pa lielākai daļai būdas —, bija vienīgi katordznieku kolonija. Bet 1810. gadā Sidnejā ieradās pulkvedis Laklans Makvorijs un 11 gados, kamēr viņš ieņēma gubernatora amatu, panāca kolonijā ievērojamas pārmaiņas.

Iezīmējas pilsētas aprises

Makvorija vadībā arhitekts, kas bija atbraucis ar viņu no Anglijas, kopā ar kādu arhitektu no brīvlaisto katordznieku vidus izstrādāja projektus daudzām ēkām, kas tika uzceltas Sidnejā un tās tuvumā. Tas katorgā uzreiz radīja pastāvības gaisotni. Darbaspēka, protams, netrūka, jo katordznieku bija ļoti daudz. Tāpat bija pieejami lieli smilšakmens krājumi, kas ir teicams celtniecības materiāls.

Rakstniece Poršija Robinsone savā grāmatā The Women of Botany Bay apraksta straujās pārmaiņas, kādas norisinājās kolonijā: ”Viesi, brīvie kolonisti, ierēdņi, kareivji un paši katordznieki, kas ieradās Jaundienvidvelsā Makvorija darbības laika pēdējos gados un bija sagatavojušies ieraudzīt sabiedrību, kurā, atbilstoši Anglijā izplatītajam uzskatam par dzīvi kolonijā, valda izlaidība, uzdzīve un izvirtība, bija pārsteigti par kolonijas ”civilizētību”. Būdu vietā viņi redzēja lepnas savrupmājas, ”kas varētu greznot Hanovera skvēru, ielas tik garas kā Oksfordas iela”, krāšņas baznīcas un sabiedriskās ēkas, ceļus un tiltus, veikalus un visdažādākos uzņēmumus, glītas vienstāvu mājas strādniekiem un smalkas ekipāžas bagātajiem ... ”Nekas neatbilda priekšstatam par katorgu.””

Kad 1821. gadā gubernators Makvorijs atstāja Sidneju, tajā bija jau uzcelti 59 smilšakmens nami, 221 ķieģeļu un 773 koka mājas, kā arī vairākas valdības un sabiedriskās ēkas. Mūsdienu Sidneja, kurā dzīvo aptuveni četri miljoni cilvēku, daiļrunīgi liecina par tā laika katordznieku un brīvo kolonistu radošo garu un koloniju pirmo gubernatoru tālredzību.

Sidnejas ’iespaidīgais un plašais līcis’

Kaut arī sidnejieši visu Portdžeksona līci parasti sauc par Sidnejas līci, patiesībā Portdžeksona līcis sastāv no trīs daļām — Vidus, Ziemeļu un Sidnejas līča. Portdžeksona līcī ietek Paramatas un Leinkovas upe, kuru izteka atrodas tālu pilsētas nomalē.

Portdžeksona līcis ir viena no labākajām ostu vietām pasaulē. Tā robotais smilšakmens krasts ir 240 kilometru garš, bet taisnā līnijā no ieejas līcī līdz vietai, kur tajā ietek Paramata, ir 19 kilometri. Līča kopējā platība ir 54 kvadrātkilometri. Dziļākajā vietā, kas līdz šim konstatēta, tas ir apmēram 47 metrus dziļš, un līcis īpaši izceļas ar to, ka arī piekrastes tuvumā tā ūdeņi ir ļoti dziļi. Gleznains skats paveras uz kraujajiem Ziemeļu un Dienvidu zemesragiem, kas veido ieeju no Klusā okeāna Portdžeksona līcī. Tā kā attālums no viena zemesraga līdz otram ir tikai divi kilometri, pilnīgu priekšstatu par to, cik plašs ir līcis, var iegūt, tikai iebraucot tajā iekšā. Ar to varētu būt izskaidrojams, kāpēc kapteinis Kuks šo līci uzskatīja tikai par vienu no daudzajiem Austrālijas līčiem un nepacentās izpētīt tuvāk.

Kā minēts kādā publikācijā, 1788. gadā gubernators Filips par Portdžeksona līci esot sacījis: ”Šī ir lielākā un drošākā ostu vieta no visām, kādas jebkad esmu redzējis. Arī vispieredzējušākie jūrasbraucēji, kas bija kopā ar mani, man piekrita, ka tas ir iespaidīgs un plašs līcis; pat vislielākajiem kuģiem tas nav par seklu un ir tik ietilpīgs, ka tajā pietiktu vietas jebkuram daudzumam kuģu.”

Sidnejas ostas tilts — inženiertehnisks meistardarbs

Par vajadzību pēc tilta, kas savienotu līča ziemeļu un dienvidu krastu, tika nopietni spriests jau 1815. gadā, taču pirmais tilta rasējums, cik zināms, parādījās tikai 1857. gadā. Tagadējais tilts sniedzas no Dosa raga līča dienvidos līdz Milsonsa ragam līča ziemeļu krastā — interesanti, ka tilts tika uzcelts tieši tajā vietā, kas bija minēta pirmajā priekšlikumā. Šis tilts ir viens no garākajiem vienarkas tiltiem pasaulē. Tā celtniecība prasīja deviņus gadus un izmaksāja gandrīz 20 miljonus Austrālijas dolāru, kas trīsdesmitajiem gadiem, kad valdīja ekonomiskā depresija, bija ārkārtīgi liela summa. Satiksme pa jauno tiltu oficiāli tika atklāta 1932. gada 19. martā.

Tilta masīvā centrālā arka ir 503 metrus gara, un augstākajā vietā tā paceļas 134 metrus virs ūdens līmeņa. Tilta brauktuves augstums ir apmēram 50 metru virs ūdens, tāpēc zem tilta droši var braukt pat lielākie okeāna laineri. Tilta klājums ir 49 metrus plats. Sākotnēji pāri tiltam veda divi dzelzceļa un divi tramvaja sliežu ceļi un tam bija sešas automašīnām paredzētas joslas un divas ietves. 1959. gadā Sidnejā tramvajus nomainīja autobusi, tāpēc tramvaja ceļu vietā tika izveidotas vēl divas braucamās joslas. Tagad vieglās automašīnas, autobusi un kravas automašīnas kursē pa astoņām joslām. Tilta kopgarums kopā ar uzbrauktuvēm ir 1149 metri.

Astoņdesmitajos gados satiksme uz tilta kļuva tik intensīva, ka tika apsvērtas iespējas izveidot vēl kādu ceļu, pa kuru šķērsot līci. Tika izlemts, ka praktiskāk būtu izbūvēt ceļu zem ūdens. Sākās Portdžeksona līča četrjoslu tuneļa celtniecība, un 1992. gada augustā tunelis tika atklāts.

Ejot pāri tiltam, skatienam atklājas grandiozā Sidnejas panorāma. Līča ziemeļu krastā mežiem noaugušajās nogāzēs ir izvietojies Tarongas zooparks. Bet līča pretējā pusē, gandrīz zem paša tilta, atrodas uz Benelonga raga uzbūvētais unikālais Sidnejas operteātris.

Sidnejas dārgakmens līča krastā

Sidnejas operteātri, ko mēdz saukt par ”Benelonga raga dārgakmeni”, no trim pusēm ieskauj zilie Portdžeksona līča ūdeņi. Saules apmirdzēts, tas patiešām atgādina dārgakmeni. Bet naktī gotiskie gliemežvāki žilbinoši laistās operteātra ugunīs.

Grāmatas A Vision Takes Form priekšvārdā ir aprakstīts, kāds iespaids rodas, vērojot operteātri: ”Sidnejas operteātris ir kļuvis par celtni, kas līdz ar mazāko skata punkta vai apgaismojuma maiņu iegūst pilnīgi citu seju. [..] Agra rīta dūmakā vai pēdējos saulrieta staros tā gliemežnīcas viz kā teiksmainu milžu bruņucepures.”

Operteātra projekta autors ir dāņu arhitekts Jorns Utsons. Starptautiskajā projektu konkursā, kurā tika iesniegti vairāk nekā 200 darbi, viņa skices tika atzītas par labākajām. Taču atsevišķi Utsona projekta elementi tika uzskatīti par nepraktiskiem, tāpēc vēl bija nepieciešams izdarīt daudzus nozīmīgus grozījumus.

Londonas Architects’ Journal šis projekts bija nosaukts par ”romantiskās skulptūras elementu iemiesojumu grandiozā mērogā”. Taču, lai pārvērstu romantisko ieceri īstenībā, bija jāpārvar lielas inženiertehniskas grūtības. Divi no šajā projektā iesaistītajiem inženieriem, sers Ove Arups un Džeks Zunss, sacīja: ”Sidnejas operteātra celtniecība ir.. drosmīgs pasākums. [..] Tā kā apstākļi, kādos norisinās būvniecība, ir tik neparasti un ar celtniecību saistītās problēmas tik sarežģītas, rodas unikāla izdevība.. attīstīt jaunas tehnoloģijas. Vairākas no tām jau tiek izmantotas daudz vienkāršāku tiltu un ēku celtniecībā.”

Operteātra celtniecībai bija plānots izdot 7 miljonus Austrālijas dolāru, bet līdz 1973. gadam, kad darbi beidzot bija galā, izdevumi bija sasnieguši astronomisku summu — 102 miljonus!

Operteātrī

Ieejot vestibilā, mēs pamanām, ka cauri dubultā stikla sienām, kas iebūvētas gliemežvāku atvērtajās pusēs, laužas saulesstari. Ēkas apdarē kopumā ir izmantoti 6225 kvadrātmetri šī īpašā stikla, kas izgatavots Francijā. Tad mēs ieejam koncertzālē. Stāvēdami zāles beigās, mēs skatāmies pāri 2690 sēdvietām uz lielākajām mehāniskās traktūras ērģelēm pasaulē — šīm ērģelēm ir 10 500 stabuļu.a Zāle, kuras griesti sasniedz pat 25 metru augstumu, veido 26 400 kubikmetru lielu telpu. Tāpēc zālē ir ”apmēram divu sekunžu ilga reverberācija, kas piešķir simfoniskajai mūzikai pilnu, bagātu un sulīgu skanējumu”, teikts kādā ceļvedī.

Iespaidīgas ir arī pārējās trīs zāles, kas domātas operas un baleta izrādēm, simfoniskajiem, kamermūzikas un solo koncertiem, filmu demonstrēšanai, teātra izrādēm, izstādēm un dažādām sanāksmēm. Operteātrī kopumā ir 1000 telpu, to vidū restorāni, ģērbtuves un atpūtas telpas.

Noteikti apmeklējiet zooparku!

Ja jūs domājat apciemot Sidneju, noteikti ieplānojiet ekskursiju ar kuģi vai prāmi pa Portdžeksona līci. Jums nebūs jāpiedzīvo vilšanās. Aizbrauciet uz Tarongas zooparku. Ne visi, kas ierodas Austrālijā, atrod laiku, lai izbrauktu brīvā dabā un iepazītos ar augu un dzīvnieku valsti. Taču diena zooparkā ir gandrīz tas pats, kas ceļojums pa Austrālijas plašumiem. Zooparkā var ieraudzīt unikālus Austrālijas faunas pārstāvjus — no ķenguriem līdz koalām un no pīļknābjiem līdz dingo. Tas atrodas gandrīz pašā Sidnejas centrā — jums tikai prāmja piestātnē netālu no operteātra jāiekāpj prāmī un pāris minūtēs būsiet klāt. Šis zooparks tiek uzskatīts par vienu no labākajiem pasaulē. Kad būsiet līča piekrastē, jūs par brīvu izklaidēs ielu muzikanti, aktieri, akrobāti, aborigēni, kas spēlē didžeridū (aborigēnu tradicionālo pūšaminstrumentu), un džeza grupas.

Mēs esam pārliecināti, ka jums ļoti patiks laiks, ko pavadīsiet Sidnejā — šajā rosīgajā ostas pilsētā, kas izvietojusies ap brīnišķīgu līci pie Klusā okeāna zilajiem ūdeņiem. Varbūt mēs pat varētu sarīkot dārza viesības un izcept jums kādu garneli!

[Zemsvītras piezīme]

[Karte 14. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Sidneja

Menlija pludmale

Portdžeksona līcis

Sidnejas ostas tilts

SIDNEJA

Botani līcis

[Attēls 15. lpp.]

Sidnejas biznesa centrs

[Attēls 15. lpp.]

Kuģa ”Bounty” kopija Botani līcī

[Attēls 15. lpp.]

Viensliedes dzelzceļš Sidnejas centrā

[Attēls 16., 17. lpp.]

Sidnejas operteātris un ostas tilts

[Norāde par autortiesībām]

Ar Sydney Opera House Trust laipnu atļauju (fotoattēls: Tracy Schramm)

[Attēls 17. lpp.]

Operteātra koncertzāle un koncertzāles ērģeles ar 10 500 stabulēm

[Norāde par autortiesībām]

Ar Australian Archives, Canberra, A.C.T. laipnu atļauju

[Attēls 18. lpp.]

Menlija pludmale (Sidneja)