Kur atrodas leģendārā Vinlande?

No Atmostieties! korespondenta Kanādā

ŠAJĀ zemē savvaļā auga kvieši un ”vīna ogas” (dzērvenes), upēs bija daudz lašu un ziemā nebija sala. Pirms tūkstoš gadiem šāds apraksts atbilda cilvēku priekšstatam par paradīzi. Nostāsts par 36 drosmīgiem ceļotājiem, kas bija atraduši šo zemi, deva ierosmi pētījumiem 20. gadsimtā. Šo pētījumu mērķis bija noskaidrot, kurā vietā uz Ziemeļamerikas kontinenta eiropieši pirmo reizi varēja būt spēruši savu kāju.

Vikings Leifs Eriksons un viņa vīri savu 2000 kilometru garo ceļojumu uzsāka laikā starp 990. un 1000. gadu m.ē. Kuģodams ziemeļu virzienā gar Grenlandes rietumu piekrasti un tad pagriezies uz rietumiem, Eriksons uzgāja divas jaunas zemes, kuras viņš nodēvēja par Hellulandi un Marklandi. Mūsdienās tās ir pazīstamas ar nosaukumu Bafina Zeme un Labradora. Trešā vieta, kur komanda izkāpa krastā, palika noslēpums. Kur atrodas leģendārā Vinlande?

1959. gadā arheologi Helge Ingstāds un viņa sieva Anne Stīne Ingstāde uzsāka meklējumus. Vienīgais orientieris, kas bija viņu rīcībā, bija skandināvu literatūras pieminekļi, islandiešu sāgas, kurās patiesība ir cieši savijusies ar izdomājumiem. Abi arheologi veica tūkstošiem kilometru pa jūru, sauszemi un gaisu, krustu šķērsu izbraukādami Ziemeļamerikas austrumu piekrasti. Beidzot Ņūfaundlendas salas pašos ziemeļos viņi uzdūrās mazam ciematiņam ar nosaukumu Lānsomedo. Viens no ciemata iedzīvotājiem, Džordžs Dekers, viņus aizveda uz vietu, kur atradās aizaugušas, kā likās, vecu māju drupas.

Septiņus gadus ilgie arheoloģiskie izrakumi, kas ļāva iegūt priekšstatu par atrastās novietnes vēsturi, piesaistīja visas pasaules uzmanību. Ingstādi atraka astoņas ēkas ar velēnu sienām, kā arī bronzas adatu, kas bijusi izmantota apģērba saspraušanai. Visiem šiem atradumiem bija vikingu kultūrai raksturīgas pazīmes. Viens no pārliecinošākajiem vikingu klātbūtnes pierādījumiem bija maza dzelzs kausējamā krāsns. Tajā palikušie izdedži tika datēti ar laiku, kad, kā vēstī sāgas, Eriksons esot ieradies Jaunajā pasaulē. Beidzot bija iegūti pierādījumi, kas ļāva gandrīz droši apgalvot, ka vikingi bija izkāpuši Ziemeļamerikas krastā.

Vieta, kas mūsdienās pazīstama kā Lānsomedo, īsti neatbilst leģendārajam Vinlandes aprakstam. Iespējams, mums nekad neizdosies pilnīgi droši noteikt Vinlandes precīzo atrašanās vietu. Taču, ja arī vikingi nebija pirmie, kas spēra kāju uz Ziemeļamerikas zemes, viņi, visticamāk, tur ieradās apmēram 500 gadus pirms Kolumba.

Mūsdienās ir iespējams aizbraukt uz Lānsomedo un iegūt kaut nelielu priekšstatu par vikingu dzīvesveidu. Tur var aplūkot atjaunotās velēnu mājas un tāda vikingu kuģa kopiju, ar kādu Eriksons varētu būt devies savā drosmīgajā ceļojumā. Gidi, kas ģērbušies tā laikmeta drēbēs, jums palīdzēs iztēlē pārcelties tūkstoš gadu senā pagātnē un iejusties vikingu dzīvesveidā.

[Karte 12. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

GRENLANDE

BAFINA ZEME

LABRADORA

ŅŪFAUNDLENDA

LĀNSOMEDO

[Attēls 12. lpp.]

”Snorri”, 16 metru gara vikingu tirdzniecības kuģa kopija; vikingi šādus kuģus sauca par ”knarriem”

[Norāde par autortiesībām]

Nordfoto/Carl D. Walsh

[Attēls 12., 13. lpp.]

Atjaunotās velēnu mājas Lānsomedo

[Norāde par autortiesībām]

L’Anse aux Meadows National Historic Site/UNESCO World Heritage Site

[Attēls 13. lpp.]

Leifs Eriksons