Eiro — vecā kontinenta jaunā valūta

FRANCIJAS finansu ministrs, starodams no prieka, sakoda jauno monētu starp zobiem un paziņoja: ”Tā ir īsta, tas nav nekāds pakaļdarinājums. Tā ir pirmā, kas izgatavota Francijā un vispār Eiropā.” Viņš turēja rokās pirmo eiro monētu, kas bija izgatavota Francijas oficiālajā naudas kaltuvē. Bija pirmdiena, 1998. gada 11. maijs.

Kas ir eiro? Kā tas ietekmēs Eiropas mājsaimnieces, strādniekus, tūristus un uzņēmējus? Vai eiro ieviešana radīs kādas pārmaiņas visas pasaules ekonomikā? Pirms jūs atbrīvojaties no savām vācu markām, lirām vai frankiem, būtu labi uzzināt atbildes uz šiem jautājumiem.

Kā veidojās šī ideja?

1993. gada 1. novembrī, stājoties spēkā Māstrihtas līgumam, Eiropas Kopienaa pārtapa Eiropas Savienībā (ES), un tolaik viens no galvenajiem mērķiem bija vienotas valūtas ieviešana ES dalībvalstīs. Vienotas valūtas Eiropā nav bijis kopš romiešu laikiem. Tika nolemts, ka jaunās valūtas nosaukums būs eiro. Ne visas ES valstis ir iekļāvušās monetārajā savienībā. Eiro var sākt lietot tikai 11 no 15 ES valstīm: Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija un Vācija. Grieķija pašreiz vēl neatbilst augstajām ekonomiskajām prasībām, kas jāizpilda, lai tām pievienotos. Pārējās trīs valstis — Dānija, Lielbritānija un Zviedrija — pagaidām ir nolēmušas palikt ārpus monetārās savienības.

Eiro tiks ieviests pakāpeniski. Jau šī gada 4. janvārī starptautiskajos valūtas tirgos eiro sāka izmantot bezskaidras naudas norēķinos. Eiro monētas un banknotes tiks ieviestas sešu mēnešu laikā, sākot ar 2002. gada 1. janvāri, un pēc tam eirozonas valstu pašreizējās naudaszīmes, visticamāk, pārvērtīsies par muzeju eksponātiem un piemiņas lietām. Aprēķini rāda, ka ar eiro tiks aizstāti 12 miljardi banknošu un 70 miljardi monētu, kuru kopējais svars ir 300 000 tonnu. Pastāv cerības, ka arī pārējās ES valstis ar laiku iekļausies vienotas valūtas zonā.

Austrijas finansu ministrs, runājot par pāreju uz eiro, izteicās: ”Mēs stāvam uz jauna laikmeta sliekšņa Eiropas integrācijas procesā.” Tomēr Eiropā sabiedrības viedoklis par eiro ir dalīts: 47 procenti cilvēku uzskata, ka vienotā valūta nostiprinās Eiropas ekonomiku, turpretī 40 procenti domā, ka eiro to iedragās. Ir pat izskanējušas prognozes, ka vienotās valūtas dēļ varētu sākties karš! Ir arī svārstīgie ”eiroskeptiķi” — tie, kas atzīst vienotas Eiropas valūtas priekšrocības, bet šaubās, vai izdosies to sekmīgi ieviest.

Daži saskata tajā labumu ...

ES augstākā izpildvara, Eiropas Komisija, ir paziņojusi: ”Radot vienotu valūtu, Eiropa varēs piedāvāt saviem pilsoņiem, to bērniem un saviem partneriem.. konkrētāku simbolu, kas liecinās par kopējo mērķi, kādu tā ir brīvprātīgi izraudzījusies, proti: izveidot sabiedrību, kuras pamatā ir miers un labklājība.”

Eiro atbalstītāji norāda uz daudzām potenciālām vienotas valūtas priekšrocībām. Jūtamu labumu dos tas, ka izzudīs izmaksas, kas saistītas ar vienas valūtas pārvēršanu otrā. Dažreiz tiek minēts piemērs ar nenogurstošu Eiropas apceļotāju, kas apmeklē visas 14 ES valstis, neskaitot to, kurā viņš pats dzīvo. Ja sākumā viņa rīcībā būtu, teiksim, 1000 vācu markas un ja viņš mainītu naudu katrā valstī, tad par valūtas maiņu vien viņš iztērētu tik lielu naudas summu, ka ceļojuma beigās viņam paliktu tikai 500 markas!

Arī eksportēto un importēto preču cenai vairs nebūs jāpievieno izmaksas, kas rodas, pārvēršot vienas valsts naudu otras valsts naudā. Vienota valūta likvidēs arī netiešās izmaksas, ko rada valūtas kursu svārstības. Ja kādas valsts nauda zaudē vērtību, importa preces šajā valstī kļūst dārgākas. Iznākums bieži vien ir inflācija. Tātad pēc vienotas valūtas ieviešanas, kad vairs nepastāvēs valūtas kursu svārstību izraisītais risks, Eiropa varētu piesaistīt vairāk ārzemju investoru.

Eiro piekritēji paredz arī cenu samazināšanos visā Eiropā. Pircēji un pārdevēji jau tagad var bez grūtībām salīdzināt cenas, un 2002. gadā, kad apgrozībā tiks laistas eiro monētas un banknotes, tas būs vēl vieglāk. Ir paredzams, ka atšķirība starp vienas un tās pašas preces cenām dažādās Eiropas vietās kļūs mazāka, un tas nāks par labu patērētājiem.

... citi saskata tajā sliktumu

Bet ir dzirdamas arī kritiķu balsis. Viņuprāt, eiro kļūs par traucēkli Eiropas ekonomikai, atņemot tai elastīgumu un kavējot tās attīstību. Kritiķi pareģo, ka vienota valūta palielinās bezdarba līmeni, izraisīs spekulatīvus uzbrukumus naudas tirgiem un radīs politisku spriedzi. Šādas politiskas nesaskaņas jau ir bijušas. Piemēram, var minēt Vācijas un Francijas strīdu par to, kurai no tām jāvada Eiropas Centrālā banka — eiro uzraugs. Līdzīgas domstarpības var gaidīt arī nākotnē, jo katra ES dalībvalsts tieksies īstenot pati savus mērķus.

Šobrīd dažās ES valstīs bezdarbs ir sasniedzis nepieredzētu līmeni. Daudzi par šīs situācijas cēloņiem uzskata izdevumu ierobežošanu un nodokļu palielināšanu — pasākumus, kas ir nepieciešami, lai būtu iespējama vienotas valūtas izveide. Vairākās vietās Eiropā cilvēki protestē pret strikto finansu politiku — pret to, ka valdības atvēl mazāk līdzekļu sociālās nodrošināšanas, pensiju un veselības aprūpes programmām. Cik ilgi turpināsies šāda stingra finansu disciplīna? Vai dažām valstīm neradīsies kārdinājums kļūt pielaidīgākām, kad eiro būs kļuvis par realitāti? Un vai šāds pielaidīgums tad nenodarīs postu Eiropas vienotās valūtas sistēmai?

Citi norāda uz to, ka daudzi cilvēki ir emocionāli pieķērušies savas valsts naudai. Nauda nav tikai kaut kas tāds, kas cilvēkam ir kabatā. Daudziem tā saistās ar viņu valsts vēsturi, nauda ir tikpat nozīmīgs simbols kā karogs. Katras valsts iedzīvotājiem viņu nacionālā valūta ir vesela atskaites sistēma — šajā atskaites sistēmā viņi pelna, skaita, plāno izdevumus, tirgojas un krāj. Vācijas iedzīvotāji, piemēram, konstatēs, ka pēc pārejas uz eiro skaitļi viņu bankas rēķinos ir kļuvuši uz pusi mazāki, bet Itālijas iedzīvotāju kontos pēc liras likvidēšanas skaitļi saruks krietni vairāk — 2000 reižu. Pēc kāda pētījuma datiem, pāreja uz eiro daudziem eiropiešiem būs ”traumējošs” pārdzīvojums.

Vai visiem der viens un tas pats?

Vairāki ekonomisti ES valstīs un ASV uzsver: lai gan politiskā ziņā vēlme pēc vienotas valūtas ir spēcīga, tomēr Eiropas ekonomika ir sadrumstalota, cilvēki jūtas piederīgi savai zemei un atsevišķu valstu kultūras ir ļoti dažādas. Tāpēc atšķirībā no ASV iedzīvotājiem tikai nedaudzi eiropieši, kas palikuši bez darba, būs gatavi ņemt visu savu iedzīvi un doties tālā ceļā, lai meklētu darbu. Daļa speciālistu uzskata, ka sava neviendabīguma dēļ eirozonas valstis nespēs atrast vietējo problēmu risināšanas mehānismu, kas ir nepieciešams, lai varētu pastāvēt vienota ekonomika un līdz ar to vienota valūta.

Pēc vienotas valūtas izveides, apgalvo kritiķi, atsevišķu valstu valdības vairs nevarēs brīvi risināt ekonomiskās problēmas. Eiro ietekmē vara no atsevišķām valstīm pāriešot jaunās Eiropas Centrālās bankas rokās, kura atrodas Frankfurtē (Vācija). Šis process savukārt pastiprināšot tendenci koordinēt likumus par nodokļiem un cita veida ekonomisko politiku Eiropas valstīs. Kritiķi uzskata, ka varu iegūs izpildvaras un likumdošanas orgāni Briselē un Strasbūrā. Māstrihtas līgumā tiešām ir runa par politisku savienību, kas ar laiku noteiks visām valstīm kopīgu ārpolitiku, aizsardzības politiku, kā arī ekonomisko un sociālo politiku. Vai pārmaiņas noritēs mierīgi un bez lielām problēmām? Atbildi uz šo jautājumu dos tikai laiks.

”Lielā loterija”

Bet tikmēr bankas un universālveikali jau ir sākuši pāreju uz eiro, atverot eiro kontus un līdzās cenām vietējā naudā izliekot arī cenas eiro. Tas tiek darīts, lai 2002. gadā būtu pēc iespējas vienkāršāk pilnībā pāriet uz eiro. Ar kāda populāra franču žurnāla starpniecību jau ir izplatīti vairāk nekā 200 000 kalkulatoru, kas ieprogrammēti tā, lai naudas summas frankos varētu izteikt eiro un otrādi.

Vai pienāks laiks, kad eiro varēs mēroties spēkiem ar ASV dolāru? Daudzi domā, ka pēc tam, kad eiro būs ieguvis vispārēju piekrišanu, ASV vairs nebūs tik liela ietekme pasaules ekonomikā kā līdz šim. Viņi paredz, ka eiro nostāsies līdzās dolāram un turpmāk starptautiskos valūtas krājumus veidos abas šīs valūtas. Džila Konsidīna no Ņujorkas Klīringa asociācijas saka: ”Pavērsies jauns konkurences lauks.”

Kāda nākotne gaida eiro? Vācu žurnālists Jozefs Jofe nosauca vienoto valūtu par ”Eiropas milzīgo laimes spēli” un ”lielo loteriju”. ”Ja šis mēģinājums būs neveiksmīgs,” viņš rakstīja, ”tas var izpostīt daudz ko no tā, ko Eiropa ir sasniegusi pēdējos 50 gados.” Francijas finansu ministrs izteica daudzu eiropiešu domas šādiem vārdiem: ”Valda liels optimisms, bet arī lielas bailes.”

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 14. lpp.]

NEDAUDZ PAR EIRO

● Viena eiro vērtība mazliet pārsniedz viena ASV dolāra vērtību

● Eiro banknotēm būs septiņas dažādas vērtības: 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro

● Vienā eiro banknošu pusē būs redzama Eiropas karte ar dažiem pazīstamiem tiltiem, bet otrā pusē būs attēloti logi vai vārti

● Uz banknotēm būs lasāmi vārdi ”EURO” un ”ΕΥΡΩ” — attiecīgi latīņu un grieķu burtiem

● Eiro monētām būs astoņas dažādas vērtības: 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centi, kā arī 1 un 2 eiro

● Monētu vienā pusē būs Eiropas attēls, bet otrā — attiecīgās valsts attēls

[Karte 13. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

EIROPAS SAVIENĪBA

LIELBRITĀNIJA

ZVIEDRIJA

GRIEĶIJA

DĀNIJA

Pašreizējās monetārās savienības dalībvalstis

ĪRIJA

PORTUGĀLE

SPĀNIJA

BEĻĢIJA

FRANCIJA

NĪDERLANDE

VĀCIJA

LUKSEMBURGA

SOMIJA

AUSTRIJA

ITĀLIJA

[Norāde par attēla autortiesībām 12. lpp.]

Visas naudaszīmes 12.—14. lpp.: © European Monetary Institute