Mūsu smadzenes. Kā tās vislabāk izmantot?
Lasot šos vārdus, mūsu smadzenes atdzīvina atmiņas, kas tajās noglabātas pirms daudziem gadiem, kad mēs iemācījāmies lasīt. Bet, lai dziļi un rūpīgi apsvērtu to, ko mēs mācāmies, mums ir jāattīsta smadzeņu domāšanas spējas.
ZINĀTNIEKI ir atklājuši, ka savienojumi starp smadzeņu neironiem pastāvīgi mainās. Ja tos nelieto un nestimulē, neironi un to savienojumi atmirst. ”Lietošana uzlabo smadzenes,” teikts kādā pirms dažiem gadiem publicētā rakstā. ”Vislabākais padoms tiem, kas uztraucas par savu smadzeņu stāvokli un grib tās vienmēr uzturēt lieliskā formā, laikam gan ir šāds: rūpējieties par daudzveidīgu intelektuālo ”ēdienkarti” un bagātīgi vingriniet prātu.”
Ir svarīgi vingrināt prātu
Novērtēt to, cik būtiski ir vingrināt prātu, palīdz kāds zinātnieku atklājums par bērnu redzes attīstību. Piedzimstot veseli bērni nav akli, viņiem tikai ir jāattīsta spēja redzēt. Sākumā mazuļi spēj koncentrēt skatienu vienīgi uz tuviem objektiem. Vēlāk bērni sāk novērtēt atšķirības attēlos, ko uztver viņu acis, un viņiem izveidojas telpiskā redze. Taču, ja laikā, kad notiek šie attīstības procesi, viena acs ir aizsegta, ir ļoti iespējams, ka ar šo aci bērns vēlāk redzēs slikti. Kāpēc? Tāpēc, ka smadzeņu garozas redzes zonā dominē no otras acs saņemtā vizuālā informācija.
Rotaļlietas, kas stimulē bērna interesi, palīdz viņa smadzenēm sagatavoties tam, lai saprastu, kas notiek apkārt.
Nesen veikti pētījumi vedina uz domām, ka mūzika sekmē runas spēju attīstību un sociālās iemaņas. Zinātnieki konstatēja, ka bērni, kuriem bija organizētas papildu muzikālās nodarbības, labāk runā un vieglāk iemācās lasīt nekā citi. Tie, kas mēdza kopā ar citiem spēlēt mūzikas instrumentus, prata arī labāk sadarboties cits ar citu.
Galvas smadzenes ir sadalītas divās puslodēs — labajā un kreisajā —, taču abas puslodes ir vienlīdz svarīgas. Piemēram, spēju uztvert emocionālās noskaņas un saprast melodijas mums pamatā nodrošina labā puslode. Tomēr starp abām smadzeņu puslodēm pastāv cieša saikne. Kā bija stāstīts kādā publikācijā, studentiem, kas tikko bija sākuši mūzikas studijas, mūzikas klausīšanās laikā galvenokārt aktivizējās smadzeņu labā puslode. Bet pēc trīs gadiem, kad viņi bija nopietni mācījušies mūzikas teoriju un kompozīciju, skanot mūzikai, arī viņu smadzeņu kreisā puslode aktīvi darbojās un analizēja dzirdēto. Ir jāvingrina prāts, lai stimulētu visas smadzenes kopumā, iesaistot gan analītiskās, gan ar emocijām saistītās smadzeņu daļas.
”Daudzveidīga intelektuālā ”ēdienkarte””
Ir daudz cilvēku, kas ir apguvuši tās reliģijas pamatmācības, pie kuras pieder viņu ģimene, bet, analizējot šīs mācības, ir pamanījuši tajās pretrunas un īstas jēgas trūkumu. Daļu no viņiem tas ir pamudinājis meklēt tādu uzskatu sistēmu, kas dotu gan atbildes uz viņu jautājumiem, gan drošu nākotnes cerību.
Kāda sieviete, vārdā Džīna, stāsta: ”Jau kopš pusaudzes gadiem mana dzīve bija pilna sāpīgu pārdzīvojumu un problēmu. Es piederēju pie anglikāņu baznīcas, tomēr nebiju atradusi nedz drošu ceļvedi dzīvē, nedz arī sirdsmieru. Daudzas no baznīcas mācībām mani uztrauca, piemēram, mācība par elles ugunīm un mirušo stāvokli. Garīdznieki man teica, ka Dievs droši vien mani par kaut ko soda.
Tad es nolēmu atstāt anglikāņu baznīcu, un pēc kāda laika es apprecējos ar vīrieti, kurš nepiederēja ne pie vienas reliģijas. Viņš izturējās pret mani varmācīgi, un es jutos pavisam izmisusi.” Galu galā Džīna nosprieda izdarīt pašnāvību. Bet pirms tam viņa vēl pēdējo reizi lūdza Dievu. Tajā brīdī kāds piezvanīja pie durvīm. Džīna tās atvēra un ieraudzīja divas sievietes, kas bija Jehovas liecinieces. Viņas sāka runāt ar Džīnu par to, ka dzīvei ir jēga, un iedeva viņai dažas bībeliskas publikācijas, lai Džīna varētu vairāk uzzināt par šo jautājumu.
”Tikko sievietes bija aizgājušas,” Džīna turpina savu stāstu, ”es iegāju istabā un sāku lasīt viņu iedoto grāmatu. Man bija tāda sajūta, it kā man zvīņas būtu nokritušas no acīm un es pirmo reizi mūžā spētu redzēt. Jo vairāk es lasīju, jo skaidrāk sapratu, ka tā ir patiesība.” Tēlaini izsakoties, Džīna bija atradusi tādu garīgu ”ēdienu”, kas apmierināja viņas prātu.
Vienā no Bībeles daļām, Salamana Pamācību grāmatā, īpaši izcelts, cik vērtīga ir spriestspēja un gudrība, kas nāk no Dieva. Taču, lai iegūtu šīs īpašības, ir jāveltī tam pūles un ir jāvēlas mācīties par Dievu. Salamana Pamācību grāmatas 2. nodaļā izteikts aicinājums nežēlot tam spēkus: ”Mans dēls, ja tu nopietni uzklausīsies manus vārdus un glabāsi sevī manu mācību par to, lai tava auss uzklausītu gudrību un tu pats cītīgi pievērstu tai savu sirdi, un pie tam tā, ka tu ar lielu neatlaidību sauktu pēc tās un no visas sirds pēc tās lūgtos, ka tu meklētu to kā sudrabu un klaušinātu pēc tās kā pēc apslēptām mantām, tad tu sapratīsi bijību tā Kunga priekšā un iegūsi Dieva atziņu. Jo tas Kungs piešķiŗ zināšanu, un no Viņa mutes nāk atziņa un izpratne.” (Salamana Pamācības 2:1—6.)
Pedagogs Viljams Felpss rakstīja: ”Ikvienu, kam ir dziļas zināšanas par Bībeli, patiešām var saukt par izglītotu cilvēku.” Sazinieties ar Jehovas lieciniekiem vietējā apkaimē vai atrakstiet, izmantojot tuvāko adresi no saraksta 5. lappusē, un viņi ar prieku palīdzēs jums atrast Bībelē atbildes uz jūsu jautājumiem un iepazīt Bībeli kā uzticamu grāmatu, kas bagātīgi stimulē prāta darbību. Izmantojiet savas domāšanas spējas, lai saprastu patiesību, par ko stāstīts Bībelē. Tas ir vislabākais veids, kā likt lietā savas smadzenes, un, to darot, ir iespējams atrast nezūdošu laimi.