Kas notiek pasaulē

Nikotīns jaunā lomā?

Farmaceitiskās kompānijas pārdod košļājamās gumijas, kuru sastāvā ietilpst nikotīns, un īpašus plāksterus, no kuriem nikotīns iekļūst organismā caur ādu, — šie izstrādājumi ir paredzēti, lai, tos lietojot neilgu laiku, cilvēks varētu atmest smēķēšanu. Kaut arī tie ir domāti tikai 6 līdz 12 nedēļu ilgai lietošanai, daudzi smēķētāji tos lieto gadiem, ziņots laikrakstā The Wall Street Journal. Patlaban medikamentu ražošanas kompānijas cenšas panākt izmaiņas valdības noteikumos, lai izstrādājumus, kas ievada organismā nikotīnu, tiktu atļauts pārdot ilgstošai lietošanai. Lai gan medikamentu ražošanas kompānijas nevēlas iemantot tādu pašu reputāciju kā tabakas industrija, proti, ka tās iedzīvojas no cilvēku nikotīnatkarības, tomēr dažas kompānijas nemaz neuztrauc fakts, ka daudzi tabakas lietotāji neatbrīvosies no nikotīnatkarības. Kalifornijas (ASV) Paloalto Plaušu slimību profilakses centra direktors Deivids Sakss izteicās: ”Gandrīz visas farmaceitiskās kompānijas saskata šajā jomā lieliskas tirgus perspektīvas.”

Pilsēta iegrimst

”Mehiko iegrimst zemē,” vēstī laikraksts The New York Times. ”Metropoles un tās piepilsētu 18 miljonu iedzīvotāju vajadzībām no pazemes ir izsūknēts tik daudz ūdens, ka zeme iebrūk, un šis process strauji paātrinās.” Stāvokli vēl vairāk pasliktina tas, ka ”Mehiko ir viens no sliktākajiem ūdensvadiem pasaulē. Apmēram trešā daļa no ūdens, ko ievada sistēmā, kaut kur pa ceļam izlīst.” Tas nozīmē, ka no pazemes jāiegūst vairāk ūdens un ka pilsēta iegrimst zemē vēl dziļāk. Remontbrigādes gadā likvidē 40 000 ūdensvada plīsumu, tomēr par daudzām avārijām vispār netiek ziņots. Mehiko, protams, nav vienīgā pilsēta, kas iegrimst zemē. Piemēram, Itālijas pilsēta Venēcija 20. gadsimtā ir iegrimusi zemē par 23 centimetriem. Taču Mehiko — par 9 metriem!

Nevaldāmie bērni

Aptauja, kurā piedalījās 16 262 amerikāņu pusaudži, liecina, ka apmēram piektā daļa pusaudžu nēsā kādu ieroci un desmitā daļa pusaudžu ir mēģinājuši izdarīt pašnāvību, stāstīts laikrakstā The New York Times. Tika aptaujāti 151 skolas skolēni no visas valsts. Pētnieki izmantoja anonīmas anketas, lai iegūtu informāciju par skolēnu nodarbošanos brīvajā laikā, par viņu dzimumdzīvi, kā arī par narkotiku, alkohola un tabakas lietošanu. ASV Nacionālā hronisko slimību profilakses un veselības veicināšanas centra darbiniece Lora Kenna sacīja: ”Mums jāsaprot, ka ir ļoti daudz jauniešu, kuri ar savu uzvedību pakļauj sevi riskam, — viņi var gūt ievainojumus vai pat iet bojā, un viņiem vēlāk var izveidoties hroniskas slimības.”

Postošā viesuļvētra Mičs

1998. gada 27. oktobrī pāri Centrālamerikai brāzās viesuļvētra Mičs, kuras dēļ gāja bojā vairāk nekā 11 000 cilvēku. Vairāki tūkstoši pazuda bez vēsts, un viņi tiek uzskatīti par mirušiem, bet apmēram 2,3 miljoni cilvēku, kā tiek ziņots, palika bez pajumtes. Vissmagāk cieta Hondurasa un Nikaragva. Lauku rajonos nokrišņu summa pārsniedza 1000 milimetru, izraisot šajā reģionā, pēc speciālistu vērtējuma, lielāko dabas katastrofu pēdējos divos gadsimtos. Dubļu nogruvumi un plūdi apraka vai aizskaloja desmitiem ciematu. Hondurasas prezidents Karloss Floress Fakuse sacīja: ”72 stundās mēs zaudējām visu, ko pakāpeniski bijām cēluši 50 gadu garumā.” Briesmīgo stāvokli vēl vairāk apgrūtināja tas, ka daudzu rajonu iedzīvotāji tika izolēti no ārpasaules. Tika izpostītas elektrības līnijas, un pārtrūka telefona sakari ar lielāko daļu pilsētiņu, kas bija viesuļvētras ceļā. Sabruka simtiem tiltu, tika izpostīti simtiem ceļu, un dzīvi palikušie cilvēki dienām ilgi nevarēja saņemt pārtiku, tīru ūdeni un medikamentus. Palīdzības organizācijām bija pietiekami daudz pārtikas, bet nebija iespējams to nogādāt cietušajiem. Cilvēki zaudēja ne tikai mājas un mantu, bet arī darbu. Tika iznīcināti apmēram 70 procentu banānu, arbūzu, meloņu, kafijas un rīsu ražas — šajās valstīs tās ir galvenās lauksaimniecības kultūras. ”Viesuļvētra Fifi, kas plosījās 1974. gadā, nebija nekas, salīdzinot ar šo,” izteicās Hondurasas viceprezidents Viljams Handels. ”Fifi radīto postījumu novēršanai bija vajadzīgi 12 līdz 14 gadi. Šoreiz atjaunošanai būs vajadzīgi 30 līdz 40 gadi.”

Kā pārvarēt kautrību

Pēc Kanādas laikraksta Toronto Star ziņām, ”aptuveni 13 procentu pieaugušo cieš no pārmērīgas kautrības”. Kā vēstī laikraksts, ”šī iemesla dēļ viņi nespēj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi”. Lai pārvarētu kautrīgumu, speciālisti iesaka: ”Kad klausāties ziņas, lasāt žurnālus vai grāmatas, nodarbojaties ar savu vaļasprieku vai skatāties filmas, padomājiet, kā jūs varat izmantot redzēto vai dzirdēto, lai uzsāktu sarunu.” ”Apgūstiet gan verbālās, gan neverbālās komunikācijas prasmi, piemēram, izveidojiet vizuālo kontaktu ar sarunas biedru [un] uzmanīgi klausieties.” ”Piespiediet sevi darīt to, no kā baidāties.” ”Ja jūsu bērns ir kautrīgs, tad ir svarīgi sagādāt bērnam daudz iespēju būt kopā ar citiem.” Galvenais, nedrīkst atmest ar roku, tāpēc ka pieredze rāda: jo vairāk cilvēks cenšas pārvarēt kautrību, jo labāk viņam tas izdodas.

Kādas sekas ir mazai dzimstībai

Parīzes laikrakstā International Herald Tribune bija teikts, ka zemais dzimstības līmenis rūpnieciski attīstītajās valstīs rada satraukumu. Kāpēc? Tāpēc, ka, saglabājoties pašreizējam dzimstības līmenim, pēc kāda laika vairs nebūs pietiekami daudz gados jaunu cilvēku, kas uztur vecos cilvēkus. Piemēram, daudzās Eiropas valstīs iedzīvotāju, kam ir pāri 60 gadiem, pavisam drīz būs vairāk nekā to, kas ir jaunāki par 20 gadiem. Par vienu no sabiedrības ”novecošanas” cēloņiem tiek uzskatīts fakts, ka laulātie pāri atliek bērnu laišanu pasaulē uz vēlāku laiku, lai paši varētu daudz ceļot, veidot savu karjeru vai gūt papildu izglītību. Vēl tiek minēta grūtā ekonomiskā situācija, kuras dēļ bērni kļūst par ”nastu” vai ”neērtību”, un fakts, ka tagad cilvēki dzīvo ilgāku mūžu nekā agrāk.

Ilgi gaidītā vārdnīca

Nīderlandiešu un flāmu leksikogrāfi nesen ir pabeiguši vārdnīcu, kas tiek uzskatīta par pasaulē apjomīgāko. Tā ir nīderlandiešu valodas vārdnīca 40 sējumos, tai ir 45 000 lappušu, un tās izveidei bija vajadzīgi 147 gadi, vēstī ziņu aģentūra Reuters. Bija paredzēts, ka vārdnīca būs ”paraugs visām mūsdienu nīderlandiešu valodas vārdnīcām”. Tāpēc tajā ir iekļauti vārdi, kas ir lietoti valodā pēc 1500. gada. Kā teikts ziņojumā, vienīgā problēma ir tā, ka pēc 1976. gada vārdnīca vairs nav papildināta un tā ”jau tagad ir novecojusi”. Reuters ziņojumā bija sacīts: ”Pat ja tiek strādāts pie jaunas redakcijas, līdzšinējie darba tempi liek domāt, ka mūsdienu lasītāji, visticamāk, nesagaidīs otru izdevumu.”

Naftas diēta

1978. gada martā pie Bretaņas (Francija) krastiem naftas tankkuģis Amoco Cadiz uzskrēja uz sēkļa un jūrā izlija 230 000 tonnu jēlnaftas, kā arī tika piesārņota krastmala apmēram 350 kilometru garumā. Kādi postījumi ir palikuši līdz mūsu dienām? No 1992. gada vairs nav redzamas pilnīgi nekādas piesārņojuma pēdas, to nav pat pludmales smilšu apakšējā slānī, apgalvo profesors Žilbērs Mils no Marseļas. Apbrīnojamo atjaunošanu ir veikušas baktērijas, kas pārstrādā ogļūdeņražus. Tām palīdz moluski un tārpi, kas nemitīgi apvērš smiltis, liekot visiem naftas plankumiem nonākt virspusē, kur tos, tēlaini izsakoties, apēd izsalkušās baktērijas.

Cilvēki ir aizvien lielākā miega badā

Amerikāņi tagad ”miegam veltī par pusotru stundu mazāk nekā gadsimta sākumā”, bija atzīmēts žurnālā Newsweek, ”un šī problēma visdrīzāk tikai saasināsies”. Kāpēc? ”Cilvēki domā, ka vajadzību pēc miega var apkrāpt,” izteicās Viskonsinas (ASV) universitātes profilaktiskās medicīnas profesors Terijs Jangs. ”Pastāv uzskats, ka labāki un spējīgāki darbinieki ir tie cilvēki, kam nav lielas vajadzības pēc miega.” Bet miega badam ir daudzas un dažādas sekas, piemēram, var attīstīties slimības — no depresijas līdz sirds slimībām. Eksperimentos, kas tika izdarīti ar žurkām, tām neļāva gulēt, un pēc divarpus nedēļām tās nomira. ”Maz ticams, ka jūs pēkšņi nokritīsiet un nomirsiet,” rakstīts Newsweek, ”bet šī parādība kopumā var netieši maksāt jums dzīvību: pārguris ārsts jums var izrakstīt nepareizu zāļu devu vai samiegojies šoferis iebraukt jūsu joslā.” Zinātnieks Džeims Volšs, kas pētī miega fizioloģiju, saka: ”Cilvēkiem ir jāzina, ka vislabākais veids, kā uzturēt sevi možu gan pie automobiļa stūres, gan darbā, ir atvēlēt pietiekami daudz laika miegam naktī un nedaudz nosnausties dienas laikā.”

Nelaimes gadījumi, nevis liktenis

Katru gadu Brazīlijā nelaimes gadījumos iet bojā vismaz 22 000 bērnu un pieaugušo, ziņo Brazīlijas Veselības ministrija. Visvairāk cilvēku iet bojā ceļu satiksmes negadījumos. Taču Brazīlijas Pediatrijas biedrības prezidents Linkolns Freirs sacīja: ”No nelaimes gadījumiem ir iespējams izvairīties, un tie nav jāuzskata par likteņa lēmumu.” Turklāt nacionālā nelaimes gadījumu novēršanas projekta koordinatore Terēza Kosta norādīja: tā kā valdības veiktie pasākumi pēdējos 15 gados ir samazinājuši mirstību, kuras cēloņi ir caureja, elpošanas ceļu slimības un infekcijas slimības, tad arī, cenšoties novērst nelaimes gadījumus, daudziem cilvēkiem var glābt dzīvību.