Maskavā notikusi ievērojama konference par bezasins ķirurģiju
”ALTERNATĪVAS ASINS PĀRLIEŠANAI ĶIRURĢIJĀ” — šāda tēma bija izraudzīta starptautiskai medicīniskai konferencei, kas 1998. gada 6. oktobrī notika Maskavā (Krievija). Uz simpoziju, kas noritēja A. Višņevska vārdā nosauktā Ķirurģijas zinātniski pētnieciskā institūta telpās sestā Viskrievijas anesteziologu un intensīvās terapijas speciālistu kongresa ietvaros, bija sapulcējušies vairāk nekā 800 ārstu.
Profesors Andrejs Ivanovičs Vorobjovs, kas ir Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijas galvenais hematologs Maskavā, sveica ārstus, viņa vārdiem runājot, ”šajā simpozijā, kas veltīts asins pārliešanas alternatīvu meklējumiem”.
Runājot par to, kāpēc konference ir tik svarīga, A. Vorobjovs minēja ”asins pārliešanas bēdīgās sekas”. Pēc viņa vārdiem, lielākā daļa ar hemofiliju slimo bērnu tādās valstīs kā ASV, Japāna un Vācija asins pārliešanas dēļ ir saslimuši arī ar AIDS. Iepazīstinājis klātesošos ar statistikas datiem par hepatīta izplatīšanos asins pārliešanas ceļā, viņš ar nožēlu konstatēja: ”Statistika ir vienkārši satriecoša. Gandrīz visi hemofilijas slimnieki ir inficēti ar hepatītu.”
Mediķi ilgu laiku ir uzskatījuši, ka tad, ja cilvēks ”ir zaudējis litru asiņu, viņam arī jāpārlej litrs asiņu”, sacīja A. Vorobjovs. Taču viņš paziņoja: ”Tā ir kļūda!” Ievadvārdu noslēgumā viņš teica: ”Mēs esam bijuši asins pārliešanas piekritēji, bet tagad mums visiem kopīgi jāatmet vecie uzskati.”
Konferences turpinājumā uzstājās daudzi medicīnas speciālisti no Krievijas, kā arī referenti no Francijas, Zviedrijas, Beļģijas un ASV. Ārsti runāja ne tikai par sasniegumiem asins zudumu kompensēšanā ar bezasins ārstēšanas metodēm, bet arī par risku, kas saistīts ar asins pārliešanu, piemēram, iespējamām nelabvēlīgām imunoloģiskām reakcijām.
Kā konference tika atspoguļota televīzijā
Krievijas sabiedriskajā televīzijā, kurai ir vairāk nekā 235 miljoni skatītāju, pēc konferences bija pozitīvs raidījums par to. Pārraides vadītāja Jeļena Mališeva sacīja: ”Slaveni, visā pasaulē atzīti ķirurgi, anesteziologi un hematologi sapulcējās Maskavā, lai rastu atbildi uz vienu jautājumu: vai ir iespējama ķirurģiska iejaukšanās bez asins pārliešanas?”
Pārraides vadītāja pastāstīja televīzijas skatītājiem par slimībām, ar kurām var inficēties asins pārliešanas ceļā, un paskaidroja: ”Lūk, kāpēc ārsti ir meklējuši izeju no šīs situācijas. Un izeja ir atrasta — tā ir bezasins ķirurģija. Katrs cilvēks, kam ir paredzama operācija, var apspriest ar savu ārstu bezasins ķirurģijas metodes.”
Pārraidē piedalījās A. Vorobjovs, kurš teica: ”Donorasinis satur olbaltumvielas, kas ir svešas slimnieka organismam un var izraisīt neparedzamu un neizbēgamu reakciju. Turklāt, lai kā mēs censtos, donors var inficēt pacientu ar vīrusiem, kas ir viņa organismā un ko mums nav izdevies atklāt.” Viņa izdarītais secinājums bija šāds: ”Donorasiņu pārliešana pacientiem ir jāsamazina.”
Pārraides dalībnieku vidū bija arī Žans Fransuā Barons, Brusē slimnīcas (Parīze, Francija) anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļu vadītājs. Viņš sacīja: ”Savā klīnikā mēs esam izstrādājuši īpašus šķīdumus, kas spēj pārnēsāt skābekli. Pēc savas spējas transportēt skābekli tie visi līdzinās asinīm, bet tie nesatur eritrocītus [ar kuru starpniecību var notikt inficēšanās ar kādu slimību].” Ž. F. Barons izteica paredzējumu: ”Jau tuvā nākotnē šie šķīdumi tiks izmantoti ikdienas praksē.”
Pēc tam programmas vadītāja pastāstīja par krievu profesoru Fēliksu Belojarcevu, kurš aptuveni pirms 20 gadiem izstrādāja skābekļa pārnēsātāju šķīdumu, ko varētu lietot asiņu vietā. Tajā laikā Belojarceva atklājums mediķu aprindās netika uzņemts labvēlīgi, un, kā teica vadītāja, ”nebeidzamo vajāšanu dēļ, ko bija izraisījis šis atklājums, viņš izdarīja pašnāvību”.
Konferences atspoguļojums medicīniskos izdevumos
Par konferenci ziņoja arī laikraksts Medicinskaja Gazeta. ”Galveno secinājumu, kas tika izdarīts simpozijā,” bija teikts laikrakstā, ”varētu formulēt šādi: alternatīvas asins pārliešanai jāizmanto visās situācijās, kurās tas ir iespējams, bet par asins pārliešanu vajadzētu izšķirties tikai pēc tam, kad ir rūpīgi apsvērta riska pakāpe konkrētajā gadījumā, un tikai tad, ja draud briesmas pacienta dzīvībai.”
Tāpat laikrakstā bija minēts, ka reizēm ārsti nevēlas respektēt pacienta atteikšanos no asins pārliešanas. Tā tas mēdz būt gadījumos ar Jehovas lieciniekiem, kuri nav ar mieru, ka viņiem tiktu pārlietas asinis, jo paklausa Bībeles norādījumam ”sargāties no.. asinīm”. (Apustuļu darbi 15:28, 29.) Laikrakstā bija lasāms, ko par šo jautājumu teica tieslietu profesors Mišels de Gillenšmits no Francijas:
”Mēs esam pateicību parādā Jehovas lieciniekiem, jo, sākdami runāt par šo jautājumu, viņi ne tikai ir pievērsuši uzmanību savām tiesībām, bet arī palīdzējuši mediķiem kopumā labāk izprast ar asins pārliešanu saistītās briesmas. Šis fakts savukārt liek speciālistiem nemitīgi pilnveidot bezasins ķirurģijas metodes.”
Kāds no rakstiem laikrakstā Medicinskaja Gazeta sākās ar vārdiem: ”Runā, ka asins pārliešana esot līdzīga laulībām: neviens īsti nezina, kas notiks tālāk.” Pēc tam laikrakstā bija norādīts, ka ”cilvēka asinis ir līdzīgas pirkstu nospiedumiem — nav divu vienādu nospiedumu”, un tad bija uzdots jautājums: ”Vai mūsdienās ir iespējams dot drošu garantiju, ka, izdarot transfūziju, pacients netiks inficēts?” Lūk, atbilde: ”Pat tajās valstīs, kur medicīnas sasniegumi ir iespaidīgi, nepastāv efektīva asins produktu kontroles sistēma.”
”Spriežot pēc pārpildītās zāles un klātesošo skaidri redzamās intereses par apspriežamajām problēmām,” bija teikts raksta nobeigumā, ”ārstu nostāja pamazām mainās.”
Pakalpojums delegātiem
Konferenču zāles vestibilā Jehovas liecinieki bija izveidojuši stendu, pie kura viņi ārstiem piedāvāja no medicīniskiem žurnāliem ņemtus rakstus par alternatīvu paņēmienu izmantošanu asins zudumu gadījumos. Simtiem ārstu ar prieku paņēma šos rakstus.
Nav šaubu: informēti mediķi cenšas ierobežot asins izmantošanu medicīnā.
[Attēli 26. lpp.]
Jehovas liecinieki vairākiem simtiem ārstu izsniedza rakstus par jaunākajiem pētījumiem, kas saistīti ar asinīm