Bērni krīzes situācijā

”Kamēr vien bērniem netiks veltīts pietiekami daudz uzmanības un pūļu, visas cilvēces ieilgušās pamatproblēmas tā arī paliks tās ieilgušās pamatproblēmas.” (Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonds.)

VISĀ pasaulē bērni atrodas krīzes situācijā. Izteiksmīgi fakti, kas liecina par šīs traģēdijas apjomu, tika minēti Pasaules kongresā pret bērnu komerciālu seksuālu izmantošanu, kurš notika 1996. gadā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā un kurā piedalījās 130 valstu pārstāvji. Piemēram, tika dokumentāri apstiprināts, ka daudzās pasaules malās miljoniem meiteņu, no kurām daļa nav vairāk kā desmit gadus vecas, ir piespiestas nodarboties ar prostitūciju.

Austrālijā publicētajā izdevumā Melbourne University Law Review bija atzīmēts, ka šādu piespiedu prostitūciju var nosaukt par ”vienu no briesmīgākajām mūsdienu verdzības formām”. Fiziskās, psihiskās un emocionālās pārestības, ko šīs meitenes cieš gadiem ilgi, atstāj dziļas rētas uz visu mūžu. Vairākumā gadījumu meitenes pakļaujas šai nežēlīgajai izmantošanai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņas grib ēst, lai dzīvotu. Otra iespēja, kas viņām atliek, ir bada nāve. Diemžēl daudzus no šiem nelaimīgajiem bērniem ar prostitūciju ir piespieduši nodarboties viņu pašu vecāki, kas, ciezdami trūkumu, ir pārdevuši savus bērnus par naudu.

Vēl viena smaga problēma, kas skar bērnus, ir bērnu darbs, par ko bieži tiek risinātas karstas diskusijas. Āzijā, Dienvidamerikā un citās pasaules daļās, tāpat arī dažās migrantu kopienās Amerikas Savienotajās Valstīs bērni jau no piecu gadu vecuma tiek izmantoti tādā darbā, ko var apzīmēt par ”vergu darbu”. Viņi strādā kā mazi roboti drausmīgos apstākļos, kas postoši ietekmē bērnu nenobriedušo organismu un prātu. Lielākā daļa no viņiem nesaņem nekādu izglītību un vecāku mīlestību, viņiem nav māju, kur justies drošībā, nav rotaļlietu, nav parku, kur spēlēties. Daudzus nesaudzīgi ekspluatē pašu vecāki.

Mazie karavīri un bāreņi

Stāvokli vēl traģiskāku padara tas, ka bērnus aizvien biežāk mēdz izmantot par karavīriem partizānu armijās. Viņus nolaupa vai nopērk vergu tirgos un pēc tam pakļauj sistemātiskai brutālai ”apstrādei”, piemēram, liek skatīties, kā notiek slepkavība. Ir pat bijuši gadījumi, kad bērniem pavēl nogalināt savus vecākus vai arī viņus piespiež lietot narkotikas, lai uzkurinātu viņos tieksmi nogalināt.

Var minēt kādu piemēru, kas liecina par briesmīgajām sekām, kādas atstāj šī ”smadzeņu skalošana”, ko ir pieredzējuši tūkstošiem Āfrikas mazo karavīru. Lūk, kāda saruna norisinājās starp sociālo darbinieku un vienu no mazgadīgajiem karotājiem, kurš acīmredzot pūlējās saglabāt kaut kādas paliekas no kādreizējās bērna nevainības.

”Vai tu nogalināji?” — ”Nē.”

”Vai tev bija ierocis?” — ”Jā.”

”Vai tu tēmēji?” — ”Jā.”

”Vai tu šāvi?” — ”Jā.”

”Un kas notika?” — ”Viņi vienkārši krita zemē.”

Šo jauno karavīru vidū ir pat pavisam mazi bērni, kas tikko pārsnieguši sešu gadu vecumu. Kā teikts kādā ziņojumā, jau 1988. gadā pasaulē bija apmēram 200 000 mazo karotāju.

Kādā preses izdevumā par vienu no Āzijas valstīm stāstīts, ka no 1988. līdz 1992. gadam kādā šīs valsts bāreņu namā 550 bērni, galvenokārt meitenes, apzināti tika nolemti bada nāvei. Kāda ārste saka: ”Šiem bāreņiem nedeva nekādus pretsāpju līdzekļus. Pat tad, kad viņi gulēja, mirdami lēnā nāvē, viņi bija piesieti pie savām gultām.”

Kāda ir situācija Eiropā? Vienu no Eiropas valstīm nesen satricināja ziņa, ka tajā darbojas starptautiska banda, kas izgatavo bērnu pornogrāfiju un nolaupa meitenes, lai tās seksuāli izmantotu. Dažas no nolaupītajām meitenēm bija noslepkavotas vai nomērdētas badā.

Ziņojumi par šādiem notikumiem nepārprotami liecina, ka daudzās valstīs cietsirdīga izturēšanās pret bērniem un bērnu ļaunprātīga izmantošana ir smaga problēma. Bet vai nav pārspīlēti teikt, ka šī problēma pastāv visā pasaulē? Nākamais raksts palīdzēs atbildēt uz šo jautājumu.

[Attēls 4. lpp.]

Mazais karavīrs Libērijā

[Norāde par autortiesībām]

John Gunston/Sipa Press

[Attēls 4. lpp.]

Kādā Kolumbijas ķieģeļu fabrikā bērnus izmanto ķerru vietā

[Norāde par autortiesībām]

UN PHOTO 148000/Jean Pierre Laffont

[Norāde par attēla autortiesībām 3. lpp.]

FAO photo/F. Botts