Krīze ir skārusi visu pasauli
BĒRNU bezpajumtnieku nesaudzīgā slepkavošana Brazīlijā lieku reizi apstiprina, cik neaizsargāti ir bērni, kas nevienam nav vajadzīgi. Ziņojumos par stāvokli šajā valstī bija teikts, ka tur ik gadus tiek nogalināti vairāki simti bērnu.
Nežēlīgi uzbrukumi bērniem ir notikuši Danbleinā (Skotija), Vulverhemptonā (Anglija) un daudzās citās vietās. Padomājiet, piemēram, par tām ciešanām, ko piedzīvoja divpadsmitgadīgā bārene Marija — angoliešu meitene, kurai pēc izvarošanas bija iestājusies grūtniecība. Vēlāk viņa bija spiesta kājām nostaigāt apmēram 320 kilometru garu ceļu, un pēc tam viņa priekšlaicīgi dzemdēja bērnu, kas nodzīvoja tikai divas nedēļas. Vēl pēc nedēļas Marija nomira slimības un nepietiekama uztura dēļ.
1992. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonda (UNICEF) ziņojumā bija sacīts: ””Karš pret bērniem” ir 20. gadsimta izgudrojums.” Kā bija atzīmēts UNICEF 1996. gada ziņojumā, daži uzskata, ka ”ir jāiznīcina arī ienaidnieka nākamās paaudzes, tas ir, ienaidnieku bērni”. Kāds politiskais komentētājs to formulēja šādi: ”Lai tiktu vaļā no lielajām žurkām, ir jāiznīdē mazās.”
Pavisam nesenā pagātnē desmit gadu laikā divi miljoni bērnu ir gājuši bojā varmācīgā nāvē. Četri miljoni citu bērnu ir sakropļoti kājnieku mīnu sprādzienos, zaudējuši redzi vai guvuši smadzeņu bojājumus un tagad dzīvo tālāk, kā nu prot, tāpat kā tie daudzie miljoni, kas karadarbības dēļ palikuši bez pajumtes. Nav brīnums, ka šai tēmai veltītam rakstam kādā laikrakstā bija dots nosaukums ”Drausmīgais kara murgs — nežēlība pret bērniem”.
Šīs zvērības, kas jāpiedzīvo bērniem, ir visas cilvēces posts, un tās skaidri apliecina, ka bērni ir krīzes situācijā ne tikai dažās zemēs, bet visā pasaulē. Turklāt daudzi bērni bez cietsirdīgas apiešanās ir pieredzējuši arī to, ka tiek pievilta viņu uzticība.
Ļaunprātīga uzticības izmantošana
Bērna uzticības pievilšana var atstāt ārkārtīgi smagas sekas, it sevišķi, ja to izdara kāds no vecākiem, draugs vai skolotājs. Par to, cik izplatīta ir vecāku cietsirdīga izturēšanās pret bērniem, liecināja telefona zvanu plūdi pēc žurnālistes Opras Vinfrijas vadītā raidījuma ”Iebiedēti un klusējoši. Kā atmaskot un apturēt bērnu ļaunprātīgu izmantošanu”, kas tika pārraidīts Amerikas Savienotajās Valstīs. ”Vissatriecošākie bija tie zvani, kad savā izmisumā zvanīja iebiedēti bērni, meklēdami glābiņu no fizisku pāridarījumu vai seksuālas izmantošanas izraisītajām ciešanām,” teica režisors Arnolds Šapiro, kura vārdi bija citēti žurnālā Children Today.
Šis raidījums lielā mērā izkliedēja ierasto priekšstatu, ka cilvēki, no kuriem bērniem draud briesmas, ir aizdomīga izskata svešinieki. Patiesībā ”lielum lielais vairākums pāridarītāju ir vecāki vai citi tuvi radinieki”, atzīmē A. Šapiro. Pētījumi apstiprina šo secinājumu, turklāt tie liecina, ka mēdz būt arī tādi gadījumi, kad kāds ģimenes draugs, kam visi uzticas, jau iepriekš sagatavo bērnu un viņa ģimenes locekļus, lai vēlāk varētu netraucēti realizēt savu rūpīgi izstrādāto plānu un bērnu seksuāli izmantot. Visneģēlīgākā nodevība, ko var pastrādāt pret bērnu, ir asinsgrēks.
Visā pasaulē bērniem draud vēl kādas briesmas — viņus apdraud pedofili, kas seksuāli izmanto bērnus. Biļetenā Trends & Issues in Crime and Criminal Justice bija dota šāda definīcija: ”Pedofilija ir seksuāla tieksme pret maziem bērniem. ..pedofilija nemainīgi ir saistīta ar tādiem noziegumiem kā seksuāls uzbrukums, neķītra rīcība un pārkāpumi, ko sevī ietver bērnu pornogrāfijas izgatavošana.”
Visdažādākajās pasaules malās parādās neskaitāmi drausmīgi ziņojumi par pedofilu grupējumiem, kas izmanto bērnus seksuāliem mērķiem. (Skat. ielogojumu 7. lappusē.) Par pedofilu upuriem kļūst gan zēni, gan meitenes. Nekrietni vīrieši ievilina bērnus un seksuāli tos izmanto, un pēc tam bērni tiek iebiedēti vai arī apbērti ar uzmanības apliecinājumiem, lai piedabūtu viņus palikt ”klubā”. Cilvēki, kas izplāno un pastrādā šīs neģēlības, bieži vien ir personas ar cienījamu sabiedrisko stāvokli, turklāt reizēm viņi darbojas ar policijas un tiesībaizsardzības orgānu ziņu un pat to aizsegā.
Dziļu sašutumu izraisa arī tie gadījumi, kad bērnus seksuāli izmanto garīdznieki. Dažādās zemēs masu saziņas līdzekļi ziņo par garīdzniekiem, kas ir paveduši bērnus, dažreiz pat darīdami to Dieva vārdā. Piemēram, kāds anglikāņu mācītājs, kas tika notiesāts par izdarīto noziegumu, savam desmitgadīgajam upurim bija apgalvojis, ka ar viņa, tas ir, šī garīdznieka, muti runājot Dievs un viss, ko viņš un zēns dara, esot Dievam patīkams un tāpēc pareizs.
Austrālijā kādā recenzijā, kurā bija aplūkota bērnu seksuālās izmantošanas problēmai veltīta grāmata The Battle and the Backlash: The Child Sexual Abuse War, bija pievērsta uzmanība tiem gadījumiem, kad bērnus paveduši garīdznieki un citas personas, kuru amats saistīts ar atbildību par cilvēkiem. Recenzijā bija atzīmēts, ka iejauktās organizācijas, šķiet, vairāk uztraucas par to, kā saglābt savu reputāciju un aizstāvēt pašas sevi, nevis par to, kā aizsargāt bērnus.
Postošas sekas
Ja bērns kādam uzticas, viņš parasti uzticas tam visā pilnībā, bez jebkādām ierunām. Tāpēc, ja viņa uzticība tiek pievilta, paļāvīgā bērna nenobriedušajai psihei tiek nodarīts milzīgs ļaunums. Publikācijā Child Abuse & Neglect teikts: ”Cilvēki un vietas, kas agrāk iedvesa drošības sajūtu un paļāvību, tagad asociējas ar briesmām un bailēm. Bērna pasaule kļūst neprognozējama un nekontrolējama.”
Seksuālas izmantošanas dēļ, kas daudzos gadījumos turpinās gadiem ilgi, daļai bērnu vēlāk, kad viņi jau ir pieauguši, rodas sociālas un psihiskas problēmas. Bērna uzticības pievilšana atstāj sevišķi dziļas rētas, jo bērns ir nelietīgi izmantots tieši tāpēc, ka viņš ir bērns. Turklāt daudzi bērni, kas pieredzējuši tādu nekrietnu apiešanos, par to nevienam nestāsta — bērnu pavedēji uz to diezgan droši paļaujas.
Pēdējos gados aizvien vairāk un vairāk faktu apstiprina, ka bērnu ļaunprātīga izmantošana ir pasaules mēroga problēma, — tādu faktu ir sakrājies tik daudz, ka tos vairs nevar vienkārši noliegt vai atstāt bez ievērības. Taču vairākums cilvēku ir vienisprātis, ka atrisināt šo problēmu ir ārkārtīgi grūti. Tāpēc rodas jautājumi: vai ir kāds, kas tiešām spēj aizsargāt mūsu bērnus? Kā lai vecāki pasargā bērnus, ko Dievs viņiem dāvājis, un parūpējas par to drošību? Pie kā viņi var griezties pēc palīdzības?
[Papildmateriāls 7. lpp.]
Policijas operācija Internetā
Pirms dažiem mēnešiem, veicot vienu no lielākajām slepenajām operācijām pret bērnu pornogrāfiju Internetā, policija 12 valstīs izdarīja kratīšanu vairāk nekā 100 par pedofiliju aizdomās turētu personu mājās. Kādam pedofilu grupējumam, kura centrs atradās Amerikas Savienotajās Valstīs, policija konfiscēja vairāk nekā 100 000 pornogrāfisku bērnu attēlu.
Britu detektīvs, kas koordinēja piecus mēnešus ilgo operāciju Internetā, izteicās: ”No šiem attēliem jebkuram normālam cilvēkam būtu kļuvis nelabi.” Tajos bija redzami gan zēni, gan meitenes, daži ne vairāk kā divus gadus veci. Beļģijas policija paziņoja, ka tie bija ”vispretīgākie pornogrāfiskie bērnu attēli. [..] Cilvēki bija nonākuši tik tālu, ka ļaunprātīgi izmantoja paši savus bērnus, lai varētu piedāvāt vissatriecošākos materiālus.” Kāds vīrietis bija izgatavojis fotogrāfijas, kurās bija redzams, kā viņš izvaro savu māsasmeitu, un ievadījis tās savā datorā.
Starp aizdomās turētajiem bija vairāki skolotāji, zinātnieks, jurisprudences students, medicīnas students, skautu vadītājs, grāmatvedis un universitātes pasniedzējs.
[Attēls 6. lpp.]
Šī zēna labo roku sakropļojusi mīna
[Norāde par autortiesībām]
UN/DPI Photo by Armineh Johannes
[Norāde par attēla autortiesībām 7. lpp.]
Photo ILO/J. Maillard