Vecvecāki. Viņu prieki un raizes

”Man ļoti patīk būt vectētiņam. Es varu būt kopā ar saviem mazbērniem, bet man nav jāatbild par viņu audzināšanu. Es apzinos, ka man ir ietekme uz viņu dzīvi, taču man nav jāpieņem galējais lēmums. Tas paliek vecāku ziņā.” (Džīns, vectēvs)

KĀPĒC ir tāds prieks būt par vecvecākiem? Speciālisti norāda, ka parastās prasības, ko vecāki izvirza bērniem, var būt par cēloni biežām nesaskaņām. Vecvecākiem šādas prasības parasti nav jāizvirza, līdz ar to viņu un mazbērnu attiecībās saspīlējumu ir daudz mazāk. Kā izteicies Dr. med. Arturs Kornhābers, vecvecākus nekas netraucē mīlēt mazbērnus vienkārši ”par to, ka viņi ir”. Kāda vecāmāte, vārdā Estere, saka: ”Kad es audzināju savus bērnus, es ļoti pārdzīvoju par visu, ko viņi darīja. Tagad, būdama vecmāmiņa, es varu vienkārši priecāties par mazbērniem un mīlēt viņus.”

Turklāt ar gadiem nāk gudrība un pieredze. (Ījaba 12:12.) Vecvecāki nav vairs jauni, un viņiem ir pieredze, kas uzkrāta, audzinot pašu bērnus. Mācījušies no savām kļūdām, viņi tagad prot apieties ar bērniem daudz labāk nekā jaunībā.

Tāpēc Dr. Kornhābers secina: ”Labas un mīlestības pilnas attiecības starp vecvecākiem un mazbērniem ir svarīgs nosacījums, lai visu trīs paaudžu pārstāvji justos emocionāli veseli un laimīgi. Bērns piedzimst ar tiesībām uz šīm attiecībām, ..tās ir mantojums, ko viņš saņem no vecākajiem ģimenes locekļiem, un no tām gūst labumu visa ģimene.” Žurnālā Family Relations ir izteikta līdzīga doma: ”Vecvecāki, kas izprot un uzņemas vecvecāku pienākumus, saglabā pozitīvu prāta nostāju un izjūt gandarījumu.”

Vecvecāku palīdzība

Vecvecāku palīdzība var izpausties ļoti dažādi. ”Vecvecāki var būt par atbalstu saviem precētajiem bērniem,” saka Džīns. ”Tādā veidā viņi spēj novērst dažu labu sarežģījumu, kas rodas jaunajiem vecākiem.” Vecvecāki lielā mērā var palīdzēt arī saviem mazbērniem. Bieži tieši vecvecāki ir tie, kas, atstāstīdami senus notikumus, sniedz mazbērniem ieskatu ģimenes vēsturē un nodod viņiem ģimenes reliģisko mantojumu.

Daudzās ģimenēs vecvecāki ir uzticami padomdevēji. ”Iespējams, ir jautājumi, kurus bērniem ir vieglāk pārrunāt ar jums, nevis ar saviem vecākiem,” saka iepriekšējā rakstā minētā Džeina. Parasti vecākiem pret to nav iebildumu. Kā liecina kāds pētījums, ”vairāk nekā 80 procentiem pusaudžu vecvecāki ir uzticības personas. [..] Liela daļa mazbērnu arī tad, kad jau ir pieauguši, turpina regulāri kontaktēties ar vecvecākiem, kas viņiem ir vistuvākie.”

Vecvecāku mīlestība īpaši var būt nepieciešama bērnam, kam ģimenē pietrūkst uzmanības. ”Bērnībā man vecmāmiņa bija pats tuvākais cilvēks,” raksta Selma Vasermane. ”Es pastāvīgi izjutu viņas sirsnīgo gādību. Vecmāmiņas klēpis man šķita lielāks nekā Maiamibīča, un, kad viņa mani paņēma uz ceļiem, jutos pilnīgā drošībā. [..] Tieši no vecmāmiņas uzzināju par sevi pašu svarīgāko: to, ka tieku mīlēta — tātad esmu mīlama.” (The Long Distance Grandmother.)

Domstarpības ģimenē

Diemžēl gadās arī domstarpības un problēmas. Piemēram, kāda māte atceras nepatīkamu strīdu ar savu mammu par to, kā labāk palīdzēt zīdainim pēc ēšanas atrīt gaisu. ”Tolaik biju ļoti viegli ievainojama, un šis strīds sarāva attiecības mūsu starpā.” Var saprast, ka jaunie vecāki vēlas, lai viņu vecāki atzinīgi novērtētu to, kā viņi audzina savus bērnus. Tāpēc vecvecāku labi domātie ieteikumi var tikt uztverti kā skarba kritika.

Savā grāmatā Starp vecākiem un vecvecākiem (Between Parents and Grandparents) Dr. Kornhābers raksta par diviem vecākiem, kuriem ir cita plaši izplatīta problēma. Kāda sieviete stāsta: ”Vecāki katru dienu ierodas pie manis un ir neapmierināti, ja tajā brīdī neesmu mājās. [..] Viņi pastāvīgi jaucas manā dzīvē un nedomā par manām jūtām.” Kāds vīrietis žēlojas: ”Vecāki no manas mazās meitiņas neatkāpjas ne soli. Divdesmit četras stundas diennaktī viņiem eksistē tikai Sūzija. [..] Mēs domājam par pārcelšanos uz citurieni.”

Dažkārt vecvecāki tiek vainoti tajā, ka viņi izlutina mazbērnus, tos apbērdami ar dāvanām. Kaut arī parādīt devību vecvecākiem ir tikpat dabiski kā elpot, daži varbūt ir devīgi pār mēru. Taču var gadīties, ka vecāku neapmierinātības cēlonis ir greizsirdība. (Salamana Pamācības 14:30 [”ātrs un kaislīgs prāts”, LB-65; ”skaušana”, LB-1825].) ”Vecāki pret mani bērnībā bija prasīgi un stingri,” stāsta Mildreda. ”Bet attiecībās ar maniem bērniem viņi ir devīgi un [piekāpīgi]. Es esmu greizsirdīga, jo pret mani viņi izturas tieši tāpat kā agrāk.” Lai kā tas arī būtu — ja vecvecāki nerespektē vecāku domas jautājumā par mazbērnu apdāvināšanu, var rasties problēmas.

Tāpēc vecvecāki rīkotos labi, ja izpaustu savu devīgumu ar apdomu. Bībelē ir parādīts, ka pat labas lietas, ja to ir pārmērīgi daudz, var nākt par ļaunu. (Salamana Pamācības 25:27.) Ja īsti nezināt, ko būtu labi dāvināt, konsultējieties ar vecākiem. Tad jūs ’zināsiet dot labas dāvanas’. (Lūkas 11:13.)

Galvenais ir mīlestība un cieņa

Diemžēl reizēm no vecvecākiem nākas dzirdēt, ka darbs, ko viņi paveic, aprūpēdami un auklēdami bērnus, netiek novērtēts. Ir vecvecāki, kas uzskata, ka viņiem pārāk reti ļauj satikties ar mazbērniem. Citi stāsta, ka viņu pieaugušie bērni izvairās no viņiem, pat nepaskaidrojot, kāpēc. Šīs sāpīgās problēmas parasti var novērst, ja ģimenes locekļi cits pret citu izturas ar mīlestību un cieņu. Bībelē ir sacīts: ”Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž. ..tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas. [..] Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.” (1. Korintiešiem 13:4, 5, 7.)

Iespējams, jums pavisam nesen ir piedzimis pirmais bērns un māte jums dod ieteikumu vai izsaka piezīmi, kas gan ir labi domāta, tomēr aizskar jūs. Vai jums ir pamats saskaisties? Bībelē var lasīt, ka vecāku sieviešu uzdevums ir pamācīt ”jaunākās mīlēt vīrus un bērnus, būt prātīgām, krietnām, labām nama mātēm”. (Titam 2:3—5.) Un vai tad jūs un vecvecāki nevēlat bērnam vienu un to pašu, proti, pašu labāko? Mīlestība ”nemeklē savu labumu”, tāpēc centieties koncentrēties uz bērna vajadzībām, nevis savām jūtām. Tas jums palīdzēs neizaicināt ģimenes locekļus uz strīdiem par to, kuram ir taisnība, ikreiz, kad radīsies mazākās domstarpības. (Galatiešiem 5:26.)

Var saprast, ka jūs uztrauc, vai ar pārlieku apdāvināšanu jūsu bērns netiks izlutināts. Taču vecvecāki parasti dod dāvanas, nedomādami neko ļaunu. Lielākā daļa bērnu aprūpes speciālistu ir vienisprātis, ka tas, kā jūs mācāt un audzināt savu bērnu, viņu iespaido daudz dziļāk nekā tas, ko laiku pa laikam dara vecvecāki. Kāds ārsts dod padomu: ”Nezaudējiet humora izjūtu — tas palīdz.”

Ja jums ir pamatots iemesls raizēties, ka jūsu vai jūsu dzīvesbiedra vecāki dara kaut ko tādu, kas varētu negatīvi ietekmēt bērnus, neliedziet viņiem kontaktēties ar jūsu bērniem. Bībelē ir sacīts: ”Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā.” (Salamana Pamācības 15:22.) ”Īstenā laikā” nopietni aprunājieties ar viņiem un pastāstiet par savām bažām. (Salamana Pamācības 15:23.) Parasti atrisinājumu var atrast.

Vai jūs esat vecāmāte vai vectēvs? Tādā gadījumā ir ļoti svarīgi, lai jūs pret savu mazbērnu vecākiem izturētos ar cieņu. Protams, ja jums šķiet, ka mazbērnam draud briesmas, jūs uzskatāt par savu pienākumu to pateikt. Taču, kaut arī jums ir dabiski mīlēt un lolot savus mazbērnus, atbildīgi par bērna audzināšanu ir viņa vecāki — nevis vecvecāki. (Efeziešiem 6:4.) Bībelē jūsu mazbērniem ir dota pavēle cienīt vecākus un klausīt viņus. (Efeziešiem 6:1, 2; Ebrejiem 12:9.) Tāpēc centieties neizteikt padomu pēc padoma, ja vecāki nav lūguši to darīt, un neiedragāt vecāku autoritāti. (Salīdzināt 1. Tesaloniķiešiem 4:11.)

Saprotams, palikt malā un neiejaukties ar padomu, ļaujot jūsu bērniem netraucēti pildīt vecāku pienākumus, ne vienmēr ir viegli. Bet, kā uzskata Džīns, ”kamēr vecāki nelūdz padomu, jums jārīkojas saskaņā ar to, ko viņi uzskata par labāko saviem bērniem”. Džeina saka: ”Es cenšos neteikt: ”Tas jādara tā!” Ir daudz dažādu paņēmienu, kā izdarīt vienu un to pašu lietu, un, ja jūs pastāvat uz savu, tas var radīt problēmas.”

Vecvecāku ieguldījums

Bībelē ir sacīts, ka mazbērni ir Dieva svētība. (Psalms 128:3—6.) Interesēdamies par saviem mazbērniem, jūs varat spēcīgi ietekmēt viņu dzīvi un palīdzēt viņiem attīstīt Dievam patīkamas īpašības. (Salīdzināt 5. Mozus 32:7.) Bībeles laikos kāda sieviete, vārdā Loida, bija devusi lielu ieguldījumu tajā, ka viņas mazdēls Timotejs izauga par izcilu Dieva kalpotāju. (2. Timotejam 1:5.) Arī jūs varat izjust prieku, redzot, ka jūsu mazbērni apgūst Dieva normas un dzīvo pēc tām.

Tāpat jūs varat parādīt mazbērniem mīlestību un sirsnību, kas tiem ir ļoti nepieciešama. Varbūt jums nav raksturīgi atklāti paust savas jūtas un pieķeršanos. Taču Dievam patīkamu mīlestību var apliecināt, arī parādot par mazbērniem neviltotu, nesavtīgu interesi. Rakstniece Selma Vasermane raksta: ”Klausīdamies ar interesi tajā, ko bērns jums stāsta, ..jūs skaidri apliecināsiet, ka viņš jums nav vienaldzīgs. Ja būsiet labs klausītājs, kas nepārtrauc un nav noskaņots kritiski, bērns sapratīs, ka viņu cienāt, mīlat un augstu novērtējat.” Tā ir viena no jaukākajām dāvanām, kādu vecvecāki savam mazbērnam spēj dot.

Līdz šim mēs esam apsprieduši, kāds var būt vecvecāku ieguldījums tradicionālajās ģimenēs. Taču ne mazums vecvecāku mūsdienās nes daudz smagāku nastu.

[Izceltais teksts 6. lpp.]

”Tieši no vecmāmiņas uzzināju par sevi pašu svarīgāko: to, ka tieku mīlēta — tātad esmu mīlama.”

[Papildmateriāls 6. lpp.]

Padomi vecvecākiem, kas dzīvo tālu no saviem mazbērniem

• Palūdziet, lai vecāki atsūta fotogrāfijas vai videoierakstus, kuros redzami jūsu mazbērni.

• Sūtiet saviem mazbērniem ”vēstules” audiokasetēs. Ja viņi ir mazi, ierunājiet kasetēs Bībeles stāstus vai iedziediet šūpuļdziesmas.

• Sūtiet mazbērniem atklātnes un vēstules. Ja iespējams, uzturiet ar viņiem regulāru saraksti.

• Ja varat to atļauties, sazinieties ar mazbērniem pa telefonu. Sarunās ar maziem bērniem sākumā uzdodiet pavisam vienkāršus jautājumus, piemēram: ”Ko tu šodien ēdi brokastīs?”

• Ja iespējams, regulāri iegriezieties pie viņiem ciemos.

• Sarunājiet ar vecākiem, kad mazbērni varētu atbraukt pie jums. Ieplānojiet dažādus izklaides pasākumus — gājienu uz zvērudārzu, muzeju, parku utt.

[Attēls 5. lpp.]

Daudzi vecvecāki palīdz pieskatīt mazbērnus

[Attēls 7. lpp.]

Domstarpības var rasties jautājumos, kas saistīti ar bērna aprūpi

[Attēls 7. lpp.]

Bieži vecvecāki sniedz mazbērniem ieskatu ģimenes vēsturē