”Jaunie” vecvecāki

”Laipni lūdzam pie vecmāmiņas un vectētiņa! Pieņemam mazbērnus — lutināšana garantēta.” Šāda izkārtne ir pie Džīna un Džeinas mājām.

TAČU, iegājuši iekšā, jūs neatradīsiet divus sirmgalvjus šūpuļkrēslos. Nē, jūs ieraudzīsiet dzīvespriecīgus, enerģiskus cilvēkus, kuriem vēl nav 50. Džīns un Džeina ar entuziasmu ir pieņēmuši vecvecāku statusu. ”Tiesa, tā ir viena no pazīmēm, ka kļūstam vecāki,” saka Džīns, ”taču mazbērni ir balva, ko sniedz bērnu audzināšana.”

Kādā senā sakāmvārdā ir teikts: ”Sirmgalvju kronis ir bērnu bērni.” (Salamana Pamācības 17:6, LB-26.) Starp vecvecākiem un mazbērniem parasti izveidojas pavisam īpašas mīlestības un tuvības saites. Kā minēts žurnālā Generations, ”vēl nebijis daudzums Amerikas iedzīvotāju ir vecvecāki”. Kāds ir tā iemesls? ”Vidējā dzīves ilguma palielināšanās un izmaiņas ģimenes dzīves ciklā,” paskaidrots žurnālā. ”Tā kā ir izmainījusies attiecība starp cilvēku mirstību un dzimstību, vidēji trīs ceturtdaļām pieaugušo ir izredzes piedzīvot mazbērnus. [..] Lielākā daļa par vecvecākiem kļūst apmēram 45 gadu vecumā.”

Vairākās zemēs ir radusies jauna vecvecāku paaudze. Daudziem vecvecākiem arvien lielākā mērā jāuzņemas rūpes par saviem mazbērniem. Piemēram, Džīna un Džeinas dēls ir šķīries un kopā ar bijušo sievu ir iecelts par sava bērna aizbildni. ”Mēs cenšamies dēlam palīdzēt, pieskatot mazdēlu, kamēr dēls ir darbā,” paskaidro Džeina. Kā atklāja kāda aptauja, Amerikas Savienotajās Valstīs vecvecāki, uzraudzīdami savus mazbērnus, pavada vidēji 14 stundas nedēļā. Tas nozīmē, ka gada laikā viņi veic darba apjomu 29 miljardu dolāru vērtībā.

Kādi mūsdienās ir vecvecāku prieki? Kas viņiem dara raizes? Šie jautājumi tiks apspriesti nākamajos rakstos.