Vai 2000. gada kļūda datoros ietekmēs jūsu dzīvi?
PASTĀV uzskats, ka pēc tam, kad sāka plaši izmantot elektroenerģiju, visnozīmīgākais solis cilvēces progresā bija datoru izveidošana. Kopš pirmo datoru izgudrošanas ir pagājuši samērā nedaudzi gadu desmiti, bet liela daļa cilvēku nevar iedomāties, kā viņi agrāk vispār varēja dzīvot un strādāt bez datoriem. Piemēram, žurnāls, ko jūs pašreiz lasāt, tika sagatavots ar datoru palīdzību. Datori spēj uzglabāt informāciju un to parādīt vienā acumirklī. Datori, datori! Apbrīnojamie datori! Kā gan pasaule varētu bez tiem iztikt?
Attīstītajās pasaules valstīs gandrīz visas cilvēka dzīves jomas kaut kādā mērā ir saistītas ar datoriem. Vecuma vai invaliditātes pensija, ko jūs varbūt saņemat, pārmaksātie nodokļi, apdrošināšanas atlīdzības, kā arī daudzi citi maksājumi — visi šie aprēķini tiek izdarīti ar datoru palīdzību. Ja jūs strādājat, tad droši vien algas jūsu darba vietā aprēķina ar datoru. Datorus izmanto bankās, lai uzglabātu informāciju par noguldītajām naudas summām un aprēķinātu noguldītāju peļņas procentus. Datori modernajās mājās vada neskaitāmas ierīces, piemēram, tās, kas ražo elektroenerģiju vai attīra ūdeni. Tie ir nenovērtējami palīgi ārstiem un citiem medicīnas darbiniekiem dažādu slimību diagnosticēšanā, tātad datori daudziem cilvēkiem palīdz glābt dzīvību. Datorus lieto meteoroloģijā un ar tiem koordinē lidmašīnu kustību, lai novērstu sadursmes.
Cik tad ”gudri” tie ir?
Datori nav gudrāki par cilvēkiem, kas izstrādā datorprogrammas. Datori problēmas risina pēc sastādītas programmas, pašiem tiem nav saprāta. Ja dators kļūdās, atklājas tikai programmētāja vai ražotāja cilvēciskā nepilnība. Ja dators strādā nevainojami, pateicība pienākas cilvēkam. Konkrētus uzdevumus dators var paveikt ātrāk nekā cilvēks, bet tas nevar atrisināt problēmas, ja vien cilvēks nav ieprogrammējis risinājuma iegūšanas metodi.
Piemēram, 50. un 60. gados, kad tika izstrādātas pirmās datorprogrammas, netika veltīta pietiekama uzmanība iespējamām problēmām nākotnē. Tā kā toreiz datoratmiņa bija dārga, programmētāji centās ietaupīt uz atmiņas rēķina. Katrs burts vai cipars aizņem vietu. Tāpēc pirmie programmētāji izdomāja, ka datumu glabāšanā varētu ietaupīt vietu, ja gadskaitļus pierakstītu tikai ar diviem pēdējiem cipariem. Piemēram, 1965. gads tika pierakstīts ”65”, 1985. gads — ”85”, 1999. gads — ”99” utt. Nebija nekādu grūtību pirms drukāšanas apzīmējumam ”85” pievienot ”19”, tā iegūstot 1985. gadu. Ar šādu saīsinātu datumu pierakstīšanas veidu aizvadītajos gadu desmitos tika sarakstītas miljoniem programmu. Lielākā daļa programmētāju nedomāja, ka nākotnē šķietami nevainojamais saīsinājums radīs nopietnas problēmas, — viņiem nenāca ne prātā, ka tās pašas programmas joprojām tiks izmantotas gadsimtu mijā. Tomēr vēl arvien tiek lietotas daudzas programmas ar šādu datuma formātu, un 2000. gadu tās reģistrēs kā ”00”.
Apzīmējumu ”00” daļa datoru nolasīs kā 1900. gadu. Iztēlojieties, kāds sajukums iestāsies datorprogrammā, ja datoram būs jāaprēķina, kā jāatmaksā aizņēmums, kas izdarīts 1999. gadā un kas jāatmaksā piecu gadu laikā, — pēc datora aprēķina, pēdējās iemaksas būtu jāveic 1904. gadā! Citos gadījumos, aprēķinot datumus, datorprogramma tūlīt pēc kļūdas konstatēšanas pārstās darboties vai pat pilnībā sabojāsies.
”Lai gan mikroshēmas rūpniecībā izraisīja veselu apvērsumu, ko pārspēj tikai elektrības ieviešana rūpniecībā,” rakstīts laikrakstā Toronto Star, ”to plašā izmantošana pakļauj mūs tādām briesmām, ko mikroshēmu izgudrotāji nebija pat nojautuši.” Tāpat laikrakstā bija teikts: ”Visā pasaulē tiek lietotas datoru sistēmas un mikroshēmas, kas nevar atšķirt 1900. gadu no 2000. gada. Ja netiks atrasts, kuras ir šīs sistēmas, un tās netiks izmainītas, sekos globāls haoss.”
Speciālistu prognozes
”Ikviens cenšas prognozēt iespējamās sliktās sekas, arī es mēģinu tās noteikt,” teica ASV senators Roberts Benets no Jūtas štata. ”Bet neviens nevar pateikt precīzi, kas notiks, — tas kļūs redzams tikai 2000. gada Jaungada dienā vai pēc vienas divām nedēļām.” ASV prezidenta palīgs teica: ”Ir pamats domāt, ka.. smagi cietīs ekonomika un šī problēma smagi skars arī iedzīvotājus.”
”Mēs esam norūpējušies par iespējamiem traucējumiem elektrotīklos, telekomunikāciju tīklos un banku darbībā,” sacīja ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes pārstāve. Kā liecina ziņojumi no visas pasaules, vairākos datoros jau ir radušies sarežģījumi, operējot ar 2000. gada un turpmāko gadu datumiem.
”Speciālisti paredz nopietnas problēmas medicīniskās aprūpes sfērā,” ziņots žurnālā U.S.News & World Report, ”jo, iespējams, tiks sabojāti dati par pacientu rēķiniem un apdrošināšanu, kas glabājas slimnīcās vai veselības aprūpes organizācijās. Pastāv iespējamība, ka dažas biomedicīniskās iekārtas, piemēram, pacientu stāvokļa novērošanas iekārtas, nedarbosies pareizi. Daudzās energoapgādes sistēmās tikai nesen ir pievērsta uzmanība 2000. gada problēmai, tāpēc nopietnus sarežģījumus var radīt lokāli energopadeves traucējumi.” Kādā Kanādas laikrakstā ir paustas bažas: ”Mūsu slimnīcu darbība un medicīniskās tehnoloģijas ir balstītas uz visur esošajām mikroshēmām, tātad, ja pārtrauks darboties datorsistēmas, būs apdraudētas cilvēku dzīvības.” Kāds slimnīcas vadītājs izteicās: ”Mūsu darba specifikas dēļ šai kļūdai var būt daudz nopietnākas sekas nekā citās nozarēs. Citur tas nav dzīvības un nāves jautājums.”
Pesimistiskākie datorspeciālisti prognozē biržas krahu, mazo uzņēmumu bankrotu un satrauktu noguldītāju rindas pie bankām. ASV aizsardzības ministra vietnieks 2000. gada kļūdu nosauca par dabas fenomena El Nino izraisīto klimata izmaiņu elektronisku ekvivalentu un sacīja: ”Es pilnīgi droši varu teikt, ka mēs neiztiksim bez nepatīkamiem pārsteigumiem.”
”Ja Krievijas datoros līdz 2000. gada 1. janvārim netiks likvidēta tūkstošgades kļūda, uzņēmumiem sekas būs katastrofālas,” izteicās Amerikas Tirdzniecības palātas prezidents. Ziņu aģentūra Reuters informē: ”Vācijas uzņēmumi ar pārsteidzošu bezrūpību izturas pret iespējamo datorsistēmu krahu 2000. gadā, kas var beigties ar haosu visā Eiropā.” Kāds pētniecības grupas vadītājs izteicās, ka ”to pašu var teikt par Austriju, Šveici, Spāniju, Franciju un Itāliju”.
Laikraksts Bangkok Post pievērš uzmanību datoru problēmai Taizemē: ”Valsts statistikas pārvaldes nodaļām vienlaicīgi jārisina divi svarīgi jautājumi: jānovērš 2000. gada kļūda datorsistēmās un jāsagatavojas jaunam tautas skaitīšanas ciklam saskaņā ar Apvienoto Nāciju Informācijas dienesta prasībām.” Līdzīgas problēmas jārisina Anglijā, Austrālijā, Honkongā, Īrijā, Japānā, Jaunzēlandē un Ķīnā. 2000. gada kļūda datoros tiešām ir pasaules mēroga problēma, kas jārisina nekavējoties.
Pārsteidzoši milzīgās izmaksas
Daži speciālisti lēš, ka kļūdas labošana datoros maksās ļoti, ļoti dārgi. Piemēram, ASV Vadības un budžeta birojs uzskata, ka federālās valdības datoriem vien būs vajadzīgi 4,7 miljardi dolāru. Pēc kādas citas speciālistu grupas domām, reālās izmaksas varētu sasniegt 30 miljardus. Cik lieli būs izdevumi visā pasaulē kopā? ”600 miljardu dolāru būs nepieciešami programmu labošanai, un 1 triljons tiks iztērēts neizbēgamajās tiesas prāvās, kas tiks ierosinātas tāpēc, ka ne visi sarežģījumi būs pilnībā novērsti,” šāds viedoklis ir izteikts laikrakstā New York Post. Pēc vēl vienas speciālistu grupas aprēķiniem, ”labošanas izmaksas, tiesas izdevumi un zaudējumi nenotikušo darījumu dēļ var sasniegt 4 triljonus dolāru”. ”Pēc visa spriežot, 2000. gada kļūda būs visdārgākā kļūda visā cilvēces vēsturē,” teikts New York Post. Citā ziņojumā ir rakstīts, ka tūkstošgades kļūdas novēršana ”varētu būt vislielākais, visriskantākais un visdārgākais projekts, kas ir bijis jāīsteno cilvēkiem”.
Viedokļi atšķiras
Kā šī problēma ietekmēs jūsu dzīvi? Atkarībā no tā, kur jūs dzīvojat, un no tā, cik nopietnu uzmanību programmatūras kļūdas novēršanai ir veltījušas iestādes, kurās jums jāgriežas, jūsu dzīvi šī problēma var neskart vispār, var traucēt mazliet, bet var arī ļoti sarežģīt, it sevišķi 2000. gada pirmajās nedēļās. Ja jūs uztrauc, vai 2000. gads radīs traucējumus kādu specifisku iekārtu funkcijās, piemēram, vai darbosies kāds medicīnas aparāts, ko jūs izmantojat, noskaidrojiet to apkalpojošā uzņēmumā vai iestādē.
Pēdējos gados ne mazums ir runāts par 2000. gada problēmu. Daži uzskata, ka jautājums ir ārkārtīgi nopietns, savukārt citi iebilst, ka prognozes ir pārspīlētas. Ir speciālisti, kas apgalvo, ka sabruks banku sistēma, turpretī banku eksperti ziņo, ka līdz 2000. gadam lielākā daļa problēmu būs novērstas. ”Neviens netic, ka telefontīkli cietīs katastrofālu sabrukumu,” izteicās ASV Federālās komunikāciju komisijas vadītājs. Viņš piekrita, ka gadsimtu mijā ir gaidāmi nelieli telefontīkla darbības traucējumi, bet tie tikai radīs neapmierinātību, nevis izraisīs katastrofālas sekas. Daudzas organizācijas jau patlaban laboratorijas apstākļos veic datumu testus, lai savlaicīgi novērstu lielāko daļu problēmu. Tomēr tikai laiks rādīs, cik nopietnas sekas būs 2000. gada kļūdai datoros.