Kas izraisa ar ēšanu saistītos veselības traucējumus?
”Ar ēšanu saistītie veselības traucējumi nerodas bez iemesla. Tas ir simptoms, signāls, kas liecina, ka cilvēka dzīvē kaut kas nav kārtībā.” (Sociālā darbiniece Nensija Kolodnija.)
AR ĒŠANU saistītie veselības traucējumi nav jauna parādība. Pirmo reizi diagnoze anorexia nervosa oficiāli tika noteikta 1873. gadā, bet šīs slimības simptomi, cik zināms, ir novēroti jau vismaz 300 gadu. Taču pēc Otrā pasaules kara anoreksijas slimnieku skaits ir krasi pieaudzis. Tāpat ir ar bulīmiju. Tā ir pazīstama jau gadsimtiem ilgi, bet pēdējos gadu desmitos saslimšanas gadījumu skaits, kā sacīts kādā grāmatā, ir pieaudzis ”sprādzienveidīgi”.
Kāpēc rodas šādi veselības traucējumi? Vai tie ir iedzimti, vai arī tā ir netipiska reakcija uz pašreizējo kultūru, kurā tiek slavināts tievums? Kāda nozīme ir mājās valdošajai atmosfērai? Uz šiem jautājumiem nav viegli atbildēt. Kā izteicās sociālā darbiniece Nensija Kolodnija, precīzi noteikt, kas ir ar ēšanu saistīti veselības traucējumi, ”nav tikpat vienkārši kā diagnosticēt masalas vai vējbakas, kuru gadījumā ārsts skaidri zina, kas tās izraisa, kā ar tām inficējas, cik ilgi pacients slimos un kā slimība jāārstē”.
Tomēr speciālisti norāda uz vairākiem faktoriem, kas var veicināt ar ēšanu saistīto veselības traucējumu rašanos. Aplūkosim dažus no tiem.
Tievuma kultūra
Bagāto valstu modes industrijas kultivētais ideāls — maikstēm līdzīgu manekeņu tēls — viegli iespaidojamajām pusaudzēm un jaunietēm uzspiež domu, ka meitenes skaistums ir atkarīgs no viņas tievuma. Šāda izkropļota priekšstata ietekmē daudzas sievietes cenšas iegūt tādu ķermeņa svaru, kas kaitē veselībai un ko reāli nemaz nav iespējams sasniegt. Dr. Kristīna Deivisa ir izteikusi šādu atzinumu: ”Sievietes vidēji ir 1,65 m garas un sver 66 kg. Tās, kuras strādā par manekenēm, vidēji ir 1,80 m garas un sver 50 kg. Deviņdesmit pieci procenti sieviešu šim ”ideālam” neatbilst un nekad neatbildīs.”
Tomēr daudzas sievietes krīt galējībās, lai iegūtu tādu figūru, ko viņas uzskata par ideālu. Piemēram, 1997. gadā tika aptaujātas 3452 sievietes, un 24 procenti aptaujāto sacīja, ka labprāt atteiktos no trīs savas dzīves gadiem, lai tikai viņu svars atbilstu pašu izvirzītajam mērķim. Neliels, tomēr diezgan ievērojams skaits sieviešu, pēc aptaujas datiem, uzskata, ka ”dzīvot ir vērts tikai tad, ja esi tieva”. Tā kā 22 procenti aptaujāto atzina, ka jaunībā viņu priekšstatu par ķermeni ir ietekmējušas modes žurnālos redzamās modeļu demonstrētājas, ziņojumā par šo aptauju bija secināts: ”Vairs nav iespējams noliegt faktu, ka masu informācijas līdzekļos popularizētais manekeņu tēls ļoti iespaido sieviešu viedokli par to, kādam jābūt sievietes augumam.”
Protams, masu saziņas līdzekļu sludinātais pārspīlētais ideāls pirmām kārtām ietekmē tās sievietes, kuras nav apmierinātas ar sevi. Kā minēja kādas klīnikas sociālā darbiniece Ailīna Fišmena, ”būtiskākais ir pašcieņa”. Ir atzīmēts, ka cilvēkiem, kas ir apmierināti ar savu ārējo izskatu, ļoti reti izveidojas ar ēšanu saistīti veselības traucējumi.
Ēšana un emocijas
Daudzi speciālisti atzīst, ka ar ēšanu saistītajos veselības traucējumos ir vainojama ne tikai attieksme pret ēdienu. ”Šādu saslimšanu var salīdzināt ar mirgojošu signāluguni,” saka Nensija Kolodnija, ”kas vēstī, ka jums ir jāpievērš uzmanība kādai jūsu dzīves situācijai, kuru jūs ignorējat vai no kuras cenšaties izvairīties. Ar ēšanu saistītie veselības traucējumi atgādina, ka jūs nerunājat par kaut ko satraucošu vai nepatīkamu, kas jums jāpiedzīvo.”
Par kādām satraucošām vai nepatīkamām situācijām varētu būt runa? Piemēram, dažās ģimenēs notiek nemitīgi ķīviņi. Genīna Rota raksta, ka viņai bērnībā ēdiens, sevišķi saldumi, kļuva par ”patvērumu, kad bija jāredz, kā dusmās tiek aizcirstas durvis, un jādzird paceltas balsis”. Viņa saka: ”Kad es jutu vecāku starpā briestam strīdu, es ”pārslēdzu” savu apziņu, tāpat kā pārslēdz televīzijas kanālus, un vairs neatrados pasaulē, kur noteicēji bija māte un tēvs, bet pasaulē, kur neeksistēja nekas cits kā tikai es un salda garša manā mutē.”
Dažreiz ar ēšanu saistītajiem veselības traucējumiem cēloņi ir meklējami daudz dziļāk. Grāmatā The New Teenage Body Book atzīmēts: ”Pētījumi apliecina, ka tie cilvēki, kas ir pārcietuši seksuālu vardarbību, neapzināti var censties sevi pasargāt, padarot savu ķermeni fiziski nepievilcīgu un pievēršot uzmanību kaut kam tādam, no kā nav jābaidās, — piemēram, ēdienam.” Protams, nebūtu nekavējoties jāsecina, ka cilvēks, kam ir ar ēšanu saistīti veselības traucējumi, noteikti ir piedzīvojis seksuālu uzmākšanos.
Šie veselības traucējumi var attīstīties arī relatīvi mierīgā vidē. Riskam saslimt ar anoreksiju ir pakļautas meitenes, kurām mājās neko neļauj izlemt pašām vai neļauj izpaust savas negatīvās emocijas. Ārēji meitenes ir paklausīgas, bet iekšēji viņas urda nemiers un viņām ir sajūta, ka viņas neko savā dzīvē nevar noteikt. Meitenes neuzdrošinās atklāti sacelties pret vecākiem, tāpēc pilnīgi visu uzmanību sāk veltīt tam, ko viņas savā dzīvē var kontrolēt, — ķermenim.
Tomēr jāpiemin, ka ne vienmēr ar ēšanu saistītus veselības traucējumus izraisa sliktas attiecības ģimenē vai kādreiz pārciesta seksuāla vardarbība. Dažreiz bērnam attīstās šādi traucējumi tikai tāpēc, ka ģimenē daudz tiek runāts par liekā svara problēmām. Varbūt vienam no vecākiem ir liekais svars, varbūt tēvs vai māte visu laiku ievēro diētu un tā izraisa pārāk piesardzīgu attieksmi pret ēdienu vai pat bailes no tā. Var gadīties, ka pubertātes iestāšanās vien ir faktors, kas veicina saslimšanu. Izmaiņas organismā, kuras notiek, meitenei veidojoties par sievieti, varbūt liek viņai justies resnai, un īpaši bieži tā notiek, ja meitene nobriest ātrāk par citām vienaudzēm. Iespējams, viņa izmisīgi visādiem līdzekļiem cenšas novērst sievišķīgo līniju veidošanos, ja viņu šāda pārvērtība biedē.
Pēc vairāku speciālistu domām, slimību pamatā var būt ne tikai emocionālais stāvoklis, bet arī fizioloģiski traucējumi. Piemēram, tiek norādīts uz bulīmijas varbūtējo saistību ar izmaiņām slimnieces galvas smadzeņu ķīmiskajos procesos. Kā uzskata šie speciālisti, tajā smadzeņu daļā, kas nosaka garastāvokli un apetīti, notiek kādas izmaiņas un tā ir izskaidrojams fakts, ka dažos gadījumos bulīmijas simptomu ārstēšanā ir palīdzējuši antidepresanti.
Kā var secināt, speciālistiem ir grūti nosaukt tikai vienu konkrētu faktoru, kas izraisa anoreksiju vai bulīmiju. Bet kā ir iespējams palīdzēt tiem, kam ir ar ēšanu saistīti veselības traucējumi?
[Attēls 7. lpp.]
Anoreksijas slimniecēm bieži ir izkropļots priekšstats par savu ārējo izskatu
[Attēls 8., 9. lpp.]
Masu informācijas līdzekļi uzspiež domu, ka būt tievai nozīmē būt skaistai