Bībeles viedoklis
Vai ir pieļaujama nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem?
KĀDĀ Centrālamerikas sporta arēnā visu skatiens ir piekalts diviem gaiļiem — vienam sarkanam, otram baltam. Pūlis auro, redzot, kā sarkanais gailis ar dzelksni pie kājas triecienā metas virsū baltajam. Tiesnesis paceļ abus gaiļus. Baltais ir noplūdis asinīm un bez dzīvības. Gaiļu cīņa ir galā.
Dienvidfilipīnās viens pret otru ir sarīdīti divi zirgi. Skatītāji noraugās šaušalīgajā ainā, kā tie kož viens otram ausīs, kaklā, purnā un kur vēl pagadās. Kaut arī viņiem abiem ir iespējams atstāt arēnu dzīviem, vismaz viens varbūt būs sakropļots, padarīts akls vai ieguvis tādus ievainojumus, kas galu galā maksās dzīvību.
Krievijā viens otram uzbrūk divi suņi. Jau pēc brīža tiem ir savainotas acis, saplēstas ausis un sakropļotas kājas; suņiem pārvietojoties, dziļās brūces stipri asiņo.
Jau gadsimtiem ilgi cilvēki ir rīdījuši dzīvniekus vienu pret otru, saukdami to par sportu, un galvenais šādas rīcības dzinulis ir bijusi vēlēšanās tikt pie naudas, slēdzot derības. Vēl bez nosauktā var minēt vēršu cīņas, lapsu medības un pat zirnekļu cīņas. Daudziem dzīvniekiem tiek nodarītas sāpes zinātnes vārdā. Neskaitāmi cieš no īpašnieku nevērības, vienalga, vai tā būtu apzināta vai ne.
Vairākās zemēs ir izdoti likumi, kas regulē izturēšanos pret dzīvniekiem un aizliedz cietsirdīgu rīcību. Piemēram, 1641. gadā Masačūsetsas līča kolonijā sastādītajā ”Tiesību krājumā” bija noteikts: ”Ne pret vienu nesaprātīgu radību, ko cilvēki parasti tur savām vajadzībām, nedrīkst izturēties tirāniski un cietsirdīgi.” Kopš tā laika ir pieņemti likumi un veidotas biedrības, lai pasargātu dzīvniekus no nežēlīgas izturēšanās.
Tomēr daudzi, kas popularizē iepriekš minētās cīņas, neuzskata, ka būtu vainojami cietsirdībā pret dzīvniekiem. Apgalvodami, ka mīl dzīvniekus, cilvēki bez kādas žēlastības liek viņiem ciest vai mirt. Gaiļu cīņu cienītāji argumentē, ka viņu putnu vidējais dzīves ilgums ir lielāks nekā vistām, kas nonāk katlā, — bet vai tas ko maina?
Kāpēc nedrīkst izturēties nežēlīgi?
Dievs mums atļauj izmantot dzīvniekus savā labā. Bībeles principi neaizliedz nogalināt dzīvniekus, lai paēstu un apģērbtos vai sevi aizsargātu. (1. Mozus 3:21; 9:3; 2. Mozus 21:28.) Tomēr Dievs dzīvību uzskata par svētu. Mums sava vara pār dzīvniekiem jāizmanto saprātīgi, apliecinot cieņu pret dzīvību. Bībelē ar nosodījumu ir runāts par vīrieti, vārdā Nimrods, kurš acīmredzot nogalināja dzīvniekus un, iespējams, arī cilvēkus tikai nogalināšanas pēc. (1. Mozus 10:9.)
Dieva rūpes par dzīvniekiem atspoguļojas šādos Jēzus vārdos: ”Vai piecus zvirbuļus nepārdod par divām artavām? Un neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā.” (Lūkas 12:6.) Kad Dievs pārdomāja un nolēma neiznīcināt pilsētu, kuras iedzīvotāji bija darījuši ļaunu, bet vēlāk atgriezušies no savas netaisnības, viņš teica: ”Kā tad lai Man nebūtu žēl Ninives, tādas tik lielas pilsētas, ar vairāk kā simts divdesmit tūkstošiem iedzīvotāju, ..kuŗiem pieder daudz lopu?” (Jonas 4:11.) Nav šaubu, ka Dievs neuzskata dzīvniekus par kaut ko nevērtīgu, no kā var atbrīvoties, kad vien ienāk prātā.
Starp likumiem, ko Dievs deva izraēliešiem, bija tādi, kas mācīja pienācīgi rūpēties par dzīvniekiem. Dievs pieprasīja, lai izraēlieši atvestu nomaldījušos mājdzīvnieku tā saimniekam un palīdzētu dzīvniekam, kad tas nepieciešams. (2. Mozus 23:4, 5.) Tāpat kā cilvēkiem, arī dzīvniekiem sabatdienā bija jāatpūšas. (2. Mozus 23:12.) Bija arī likumi, kas noteica, kā pareizi apieties ar mājlopiem. (5. Mozus 22:10; 25:4.) Ir skaidrs, ka dzīvniekus nedrīkstēja ekspluatēt — viņi bija jāaprūpē un jāsarga.
Salamana Pamācībās 12:10 ir skaidri redzama Dieva nostāja: ”Taisnais žēlo pat savus lopus, bet bezdievīgā sirds ir nežēlīga.” Kādā Bībeles komentārā šis pants skan šādi: ”Taisnais ir žēlsirdīgs pat pret bezvalodas dzīvniekiem, bet bezdievīgais ir nežēlīgs pat tad, kad domā, ka ir pati sirsnība.” (Viljama Makdonalda Believer’s Bible Commentary.)
Taisnīgs cilvēks izturas pret dzīvniekiem ar iejūtību un cenšas izprast, kas tiem ir vajadzīgs. Savukārt ļaunais varbūt apgalvo, ka mīl dzīvniekus, bet patiesībā viņa ”sirsnība” ir nežēlība. Viņa rīcība atklāj savtīgus motīvus. Cik patiesi ir šie vārdi attiecībā uz cilvēkiem, kas sarīda dzīvniekus vienu pret otru cerībā uzvarēt derībās!
Kad dzīvniekiem vairs nebūs jācieš
Dieva sākotnējais nodoms bija, lai cilvēks ’valdītu pār zivīm jūŗā un putniem gaisā un visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi’. (1. Mozus 1:28.) Nežēlībai pret dzīvniekiem nav vietas Dieva nodomā. Necilvēcīga apiešanās dzīvniekiem nebūs jācieš mūžīgi. Mums ir pamats ticēt, ka Dievs izbeigs šīs ciešanas. Bet kā?
Viņš apsola iznīcināt ļaunos un cietsirdīgos cilvēkus. (Salamana Pamācības 2:22.) Par dzīvniekiem Hozejas 2:18 (LB-26) ir teikts: ”Tai dienā es darīšu priekš viņiem derību ar zvēriem laukā un ar putniem apakš debess un ar tārpiem virs zemes, ..un likšu tiem droši dzīvot.” (20. pants LB-65.) Cik patīkami būs dzīvot tajā laikā, kad mieru varēs baudīt ne tikai taisnīgie cilvēki, bet arī dzīvnieki!
[Attēls 26. lpp.]
Fransisko Goija. ”Vēršu cīņa ciematā”