Kas notiek pasaulē
”Gads, kad aizdegās pasaule”
Pasaules dabas fonda Starptautiskās mežu aizsardzības programmas vadītājs Žans Pols Žanreno paziņoja, ka ”1997. gads ieies vēsturē kā gads, kad aizdegās pasaule”. Visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, plosījās milzīgi ugunsgrēki. Piemēram, Indonēzijā un Brazīlijā vērtīgi meži izdega tādā platībā, kas līdzinās Šveices teritorijai. Ugunsgrēku cēloņi ir visdažādākie — tajos ietilpst gan līdumu līšana, gan sausums, ko pēc vispārēja pieņēmuma izraisījušas dabas fenomena El Nino radītās krasās klimata pārmaiņas. Lielais oglekļa dioksīda daudzums, kas rodas, sadegot no izrakteņiem iegūtajam kurināmajam, vēl vairāk piesārņo atmosfēru un veicina globālo sasilšanu, ziņots Londonas laikrakstā The Independent. Ž. P. Žanreno brīdina: ”Ir izveidojies noslēgts loks, kas sēj iznīcību: klimata pārmaiņu dēļ izceļas aizvien vairāk ugunsgrēku, bet ugunsgrēki savukārt ir viens no faktoriem, kas izraisa šīs pārmaiņas.”
Jauniešiem jāuzņem vairāk kalcija
”Jauniešiem ir jāuzņem vairāk kalcija nekā pieaugušajiem, jo viņu kauli joprojām aug,” rakstīts veselības jautājumiem veltītā vācu biļetenā Gesundheit in Wort und Bild. Ieteicamā dienas deva ir 1200 miligrami kalcija, bet Vācijā no jaunietēm 15 līdz 19 gadu vecumā to saņem tikai 56 procenti, bet no jauniešiem tādā pašā vecumā — 75 procenti. ”Nekur Eiropā jaunietes neuzņem pietiekami daudz kalcija,” apgalvo Mērija Freizera no Eiropas pretosteoporozes fonda. Lai arī ilgu laiku kalcija trūkums nekādi neizpaužas, vēlāk tas var veicināt osteoporozes rašanos. ”Pie produktiem, kas satur daudz kalcija, pieder siers, piens, jogurts, sezama un amaranta sēklas, sojas pupas, zaļie dārzeņi, rieksti un zivis,” teikts rakstā.
Dolārs valda
”Tikai nedaudzi amerikāņi zina, ka ārpus ASV apgrozībā ir vairāk šīs valsts naudas nekā pašā valstī,” rakstīts žurnālā U.S.News & World Report. ”No 450 miljardiem dolāru banknotēs un monētās, kas pašlaik atrodas cilvēku naudas makos, kases aparātos, bankās un gultas pēļos, apmēram divas trešdaļas jeb 300 miljardu ir ārzemēs.” Ārzemēs esošais dolāru daudzums pieaug par 15 līdz 20 miljardiem dolāru gadā. Amerikas Savienotajās Valstīs apgrozībā pārsvarā ir 20 dolāru banknotes, bet no dolāriem, kas atrodas ārzemēs, lielākā daļa ir 100 dolāru banknotes, un tas norāda, ka šī nauda netiek izmantota sīkiem ikdienas pirkumiem, bet gan iekrājumiem un komerciāliem darījumiem. Visbiežāk tas notiek valstīs, kur ir liela inflācija un cilvēki neuzticas bankām. Aptuveni 60 procenti pagājušajā gadā iespiesto 100 dolāru banknošu nekavējoties nonāca ārzemēs. No ASV valdības viedokļa milzīgo naudas daudzumu, kas ir apgrozībā ārzemēs, var pielīdzināt ASV valdībai piešķirtam bezprocentu aizdevumam, kas nav jāatdod preču vai pakalpojumu veidā, un tā ASV valdība ietaupa miljardiem dolāru.
Atļauja laupīt?
”Brazīlijas katoļu vadītāji ir drosmīgi uzstājušies, runādami par trūkumcietējiem, un aizstāvējuši tos, kas ir zaguši pārtiku, lai izdzīvotu,” rakstīts izdevumā ENI Bulletin. Tā kā Brazīlijas ziemeļaustrumu apgabalus bija piemeklējis milzīgs sausums, tika izteikts atbalsts universālveikalu un noliktavu izlaupīšanai. Pēc Belu Orizonti arhibīskapa kardināla Seirafina Fernandesa di Araūžu vārdiem, ”baznīca nenosoda nevienu, kas jebkurā vietā paņem pārtikas produktus, lai viņam nebūtu jāmirst badā”. Kā tiek ziņots, kardināls Paulu Evaristu Arnss ir teicis: ”Mēs cīnīsimies pret neoliberālismu, kas pieļauj bagātību koncentrēšanos dažu priviliģētu cilvēku rokās, bet nabadzīgajiem tajā pašā laikā liek kļūt vēl nabadzīgākiem.” Kardināls piebildis: ”Gan pilsētās, gan laukos cilvēkiem ir pienācis laiks mosties.”
Parādu nasta
”Katrs [Kanādas iedzīvotājs] Ziemassvētku brīvdienās par dāvanām, izklaidēšanos un ceļojumiem vidēji iztērē 1236 Kanādas dolārus [apmēram 480 latu],” stāstīts laikrakstā The Vancouver Sun, un ”lielākā daļa pirkumu tiek apmaksāta ar kredītkarti”. Pēc finansu padomdevēju domām, Ziemassvētkos valda milzīgs emocionālais pacēlums un cilvēki jūtas spiesti tērēt naudu, bet, ja trūkst skaidras naudas, tad ļoti viegli ir turpināt iepirkšanos, izmantojot kredītkarti. Kāds padomdevējs uzskata, ka stabilais darbs patērētājos, liekas, rada ”sajūtu, ka viņi var aizņemties aizvien jaunas summas un var nesteigties ar veco parādu samaksāšanu”. 1997. gada beigās kanādieši kopumā nebija dzēsuši 20,42 miljardus Kanādas dolāru [apmēram 8 miljardus latu] lielu kredītkaršu parādu — tas ir divreiz vairāk nekā 1991. gadā. Eksperti lēš, ka parastam pircējam brīvdienu rēķinu apmaksāšanai paiet seši mēneši un ka daudzi vēl arvien nebūs samaksājuši vecos parādus, kad nākamajos Ziemassvētkos sāksies jauns ”pirkšanas drudzis”.
Nāve vairs netiek uzskatīta par kaut ko briesmīgu
”Vecākiem un skolotājiem ir jāpanāk, lai bērnus neietekmētu kino un televīzijas slavinātā varonība un lai nāve netiktu uzskatīta par kaut ko nenozīmīgu,” tā rakstīts izdevumā Jornal do Brasil. Riodežaneiro izdarīts pētījums atklāja, ka 10 procentus no visiem noziegumiem izdara bērni, kas vēl nav sasnieguši 13 gadu vecumu. ”Viņi nēsā ieročus, uzbrūk skolas biedriem, tos sakropļo un nogalina, kā arī seksuāli izmanto vēl mazākus bērnus,” bija teikts rakstā. Psihiatrs Alfredu Kastru Netu sacīja: ”Mūsu kultūra, kas veicina sacensību garu un kas ataino filmās, ka drīkst nogalināt otru cilvēku, lai iegūtu to, ko vēlies, tikai palielina šo bērnu apjukumu.” Pedagoģe Žuzefa Peka, uzsvērdama, ka bērniem jāspēlējas ar rotaļlietām, kas veicina viņu attīstību, nevis ar ieročiem, atzīmē: ir ļoti svarīgi, lai bērns saprastu, ka ”varoņa — cilvēka, kas visus nogalina, — tēls ir muļķīgs un nereāls un ka ieroči ir nevis ietekmīga stāvokļa vai varas simboli, bet priekšmeti, ar kuriem nogalina cilvēkus”.
Nāves gadījumu rekordskaits
”No smēķēšanas katru gadu nomirst vairāk amerikāņu, nekā aizgāja bojā Otrajā pasaules karā un Vjetnamas karā,” teikts biļetenā University of California Berkeley Wellness Letter. ”Katru dienu nomirst vairāk nekā 1200 amerikāņu, kuru nāves cēlonis ir bijis saistīts ar smēķēšanu, — tikpat daudz cilvēku aizietu bojā, ja ciestu katastrofu trīs vai četri ar pasažieriem pilni aerobusi un neviens nepaliktu dzīvs.”
Nostāsti par lemingiem izrādījušies nepatiesi
Vai tiešām lemingi — nelieli grauzēji, kas dzīvo aukstos ziemeļu apgabalos, — masveidā izdara pašnāvību, mezdamies jūrā? Tam vēl arvien tic daudz cilvēku. Zinātnieki jau ilgu laiku bija skeptiski noskaņoti, bet tagad Lielbritānijas korporācijas BBC dabas raidījumu filmēšanas grupa, sešus mēnešus darbojoties Kanādas arktiskās daļas rietumos, ir atspēkojusi mītu par lemingu pašnāvībām. Kamēr lemingiem pietiek barības, viņu populācija strauji pieaug. Bet kā ir radies nostāsts par šo dzīvnieku masveida pašnāvību? Cilvēki ir redzējuši, ka Norvēģijas lemingi, barības meklējumos migrēdami no kalniem uz ielejām, dažreiz iekrīt jūrā, stāstīts Londonas laikrakstā The Guardian.
Zagļi slimnīcās
Vācijā zagļi ir iecienījuši slimnīcas. ”Ķelnes universitātes slimnīcās gadā notiek trīssimt zādzību,” ziņots laikrakstā Emsdettener Tageblatt. ”Ar skaistu puķu pušķi rokās un apburošu smaidu uz lūpām zaglim slimnīcā guvums ir garantēts.” Uzdodamies par slimnieku ciemiņiem, viņi nepaiet garām nedz naktsgaldiņiem, nedz drēbju pakaramajiem. Sevišķi viegli viņiem izdodas apzagt gados vecākus slimniekus. Piemēram, kāds vecs vīrietis slimnīcā zem sava spilvena bija turējis vairākus tūkstošus vācu marku. Zagļi darbojas brīvi un netraucēti arī tāpēc, ka nav ierobežots slimnieku apmeklēšanas laiks un gandrīz jebkurš cilvēks var ienākt slimnīcā, bet viņu neviens neaptur. Tāpēc pacientiem iesaka naudu un citas vērtīgas mantas nodot slimnīcas seifā vai kaut kur citur, kur tās atradīsies aiz atslēgas, vai arī iedot kādam glabāšanā.
Ausu nospiedumi
Kad nesen Londonā tika tiesāts kāds zaglis, kas parasti ielauzās mājās, galvenais pret viņu vērstais pierādījums bija viņa paša ausu nospiedumi. Kā tas ir iespējams? Kaut arī šis vīrietis vienmēr bija raudzījies, lai notikuma vietā neatstātu pirkstu nospiedumus, viņam bija paradums pirms ielaušanās piespiest ausi pie loga vai atslēgas cauruma, lai pārbaudītu, vai neviena nav mājā, un tā viņš bija atstājis ausu nospiedumus. ”Ausu nospiedumi ir tikpat neatkārtojami un individuāli kā pirkstu nospiedumi,” apgalvo Glāzgovas universitātes (Skotija) tiesu patologanatoms Pīters Vanesiss. Taču atšķirībā no pirkstiem ausis, tāpat kā mati un nagi, aug visu cilvēka mūžu, rakstīts Londonas The Daily Telegraph. Bet policija labi zina, ka ikviena cilvēka ausis neatkarīgi no to lieluma ir unikālas, kā bija skaidri redzams gadījumā ar iepriekšminēto zagli. Lielbritānijā viņš bija pirmais cilvēks, kura notiesāšanā izšķirīgais pierādījums bija ausu nospiedumi, un viņš atzinās visās piecās zādzībās, kurās bija apsūdzēts.