Gūtenberga vērtīgais ieguldījums pasaules kultūrā

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA VĀCIJĀ

KURŠ no šīs tūkstošgades izgudrojumiem visspēcīgāk ir ietekmējis jūsu dzīvi? Telefons, televizors vai varbūt automašīna? Visticamāk, neviens no tiem. Kā uzskata daudzi speciālisti, tā ir grāmatu iespiešana. Un tieši Johans Gensfleišs Lādens, kas labāk pazīstams ar vārdu Johans Gūtenbergs, bija tas, kurš izgudroja pirmo paņēmienu, kā grāmatas iespiest masveidā. Viņš bija cēlies no aristokrātu ģimenes, tāpēc viņam nebija ilgus gadus jākalpo par mācekli.

Gūtenberga izgudrojums ir nosaukts par ”lielo Vācijas ziedojumu civilizācijai”. Viņa iespiestā 42 rindu Bībele ir īsts meistardarbs, un katrs eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsdienām, ir veselas bagātības vērts.

Zelta Mainca

Gūtenbergs ir dzimis aptuveni 1397. gadā Maincā. Šajā pilsētā, kas atrodas Reinas krastos, tolaik dzīvoja ap 6000 cilvēku. Būdama spēcīgas pilsētu savienības centrs, tā bija ieguvusi Zelta Maincas nosaukumu. Maincas arhibīskapi bija Svētās Romas impērijas elektori. Mainca bija slavena ar saviem zeltkaļiem. Jaunais Johans labi apguva metālapstrādes darbus, to vidū arī metāla burtu izkalšanu. Politisku nesaskaņu dēļ viņš vairākus gadus pavadīja trimdā Strasbūrā, kur nodarbojās ar dārgakmeņu slīpēšanu un mācīja to citiem. Taču visintensīvāk viņš strādāja pie sava slepenā izgudrojuma. Gūtenbergs centās pilnveidot grāmatu iespiešanas mākslu.

Gūtenberga talants un Fusta līdzekļi

Gūtenbergs atgriezās Maincā un turpināja savus mēģinājumus. Pēc materiāla atbalsta viņš griezās pie Johana Fusta, kas viņam aizdeva 1600 guldeņus — tam laikam, kad prasmīga meistara ienākumi sasniedza tikai 30 guldeņus gadā, tā bija milzīga summa. Fusts bija apķērīgs biznesmenis un saprata, ka riskantais pasākums nesīs peļņu. Bet kas tas bija par pasākumu, ko Gūtenbergs grasījās realizēt?

Gūtenbergs bija novērojis, ka ir tādi priekšmeti, kas tiek ražoti lielā daudzumā pilnīgi vienādi. Piemēram, tika kaltas monētas un no metāla lietas lodes. Kāpēc tad nevarētu iespiest katru lappusi vairākos simtos eksemplāru un pēc tam tās sakārtot pareizajā kārtībā vienādās grāmatās? Kādās grāmatās? Viņš domāja par Bībeli, kas bija tik dārga, ka tās eksemplārus savā īpašumā varēja iegūt tikai nedaudzas privileģētas personas. Gūtenberga mērķis bija saražot lielu daudzumu identisku Bībeļu, kas būtu ievērojami lētākas nekā ar roku rakstītās un arī neko nezaudētu no sava skaistuma. Kā tas bija izdarāms?

Lielākā daļa grāmatu tika pavairotas pārrakstot, un šis darbs prasīja uzcītību un laiku. Tika mēģināts grāmatas arī iespiest, izmantojot koka dēlīšus, uz kuriem ar roku bija izgrebts vienas lappuses teksts. Kāds ķīnietis, vārdā Bi Šens, bija pat pagatavojis no māla atsevišķus burtus. Korejā burti tika veidoti no vara, un tos valdība izmantoja iespiešanā savām vajadzībām. Taču iespiešana ar atsevišķiem salikuma burtiem, ko var no jauna salikt katrai nākamajai lappusei, prasīja ārkārtīgi daudz burtu, un līdz Gūtenbergam neviens nebija izdomājis veidu, kā tos pagatavot.

Tā kā viņam bija pieredze metālapstrādes darbos, viņš saprata, ka vislabāk iespiešanā būtu izmantot atsevišķus burtus nevis no māla vai koka, bet no metāla. Tad tos lietu formās, nevis grebtu vai apdedzinātu krāsnī. Gūtenbergam bija nepieciešamas formas visu 26 alfabēta burtu (lielo un mazo) izliešanai, kā arī ligatūrām, pieturzīmēm, citām rakstu zīmēm un skaitļiem. Viņš aprēķināja, ka kopumā ir nepieciešamas 290 dažādas rakstu zīmes, katra no tām vairākos desmitos eksemplāru.

Gūtenbergs uzsāk savu darbu

Gūtenbergs izlēma grāmatu iespiest latīņu valodā gotiskajā rakstā, kādā Bībeli pārrakstīja mūki. Likdams lietā savu metālapstrādes prasmi, viņš mazu tērauda tapiņu galā izgrieza katra burta un simbola spoguļattēla izcilni. (1. attēls.) Pēc tam ar šo tērauda spiedogu mīkstāka metāla gabaliņā, kas bija vai nu no vara, vai misiņa, iesita attiecīgā burta vai simbola iedobumu. Tā metālā izveidojās burta formai atbilstošs padziļinājums, un šo metāla plāksnīti sauca par matrici.

Pēc tam sekoja Gūtenberga talantīgais izgudrojums — burtu atliešana formā. Forma bija cilvēka dūres lielumā ar vaļēju augšu un apakšu. Burta matrice tika nostiprināta formas apakšā, un no augšas lēja metālu sakausējumu. (2. attēls.) Sakausējums, kas sastāvēja no alvas, svina, antimona un bismuta, ātri atdzisa un sacietēja.

Tapiņai, kas tika izņemta no formas, vienā galā bija burta spoguļattēla izcilnis, un to sauca par burtstabiņu. Minētā procedūra tika atkārtota tikmēr, kamēr bija iegūts nepieciešamais skaits attiecīgā burta. Tad matrice no formas tika izņemta un tās vietā ielikta nākamā burta matrice. Tā ātri varēja pagatavot jebkuru daudzumu katra burta un simbola. Visiem burtstabiņiem bija vienāds augstums — tieši tāds, kāds Gūtenbergam bija nepieciešams.

Tagad varēja sākties iespiešana. Gūtenbergs no Bībeles izvēlējās fragmentu, ko vēlējās iespiest. Ar likni rokā viņš no burtstabiņiem lika rindiņās vārdus. (3. attēls.) Rindas izlīdzināja, lai tās būtu vienāda garuma. Pēc tam, izmantojot kopuli, rindas sakopoja slejās pa divām vienā lappusē. (4. attēls.)

Salikto lappusi novietoja uz iespiedmašīnas plātnes un apzieda ar melnu iespiedkrāsu. (5. attēls.) Lietojot spiedi — šī spiede līdzinājās tām, ko izmantoja vīna gatavošanā —, ar krāsu apklātais teksts tika pārnests no burtstabiņiem uz papīra. Tādā veidā bija iespiesta viena lappuse. Tad atkal klāja iespiedkrāsu, lika virsū papīru, un šī procedūra atkārtojās tikmēr, kamēr bija iespiests nepieciešamais skaits lappušu. Tā kā tika izmantoti atsevišķi salikuma burti, tos varēja lietot no jauna, veidojot salikumu nākamajai lappusei.

Iespiestais meistardarbs

Gūtenberga darbnīcā, kur strādāja 15 līdz 20 cilvēki, 1455. gadā bija gatava pirmā iespiestā Bībele. Tika pagatavoti apmēram 180 eksemplāri. Katrā Bībelē bija 1282 lappuses, katrā lappusē divās slejās — 42 rindas. Grāmatu iesiešana (katra Bībele bija divos sējumos) un ornamentāla virsraksta un katras nodaļas pirmā burta uzgleznošana notika vēlāk ārpus Gūtenberga darbnīcas.

Vai varat iedomāties, cik daudz burtstabiņu bija nepieciešams šīs Bībeles iespiešanai? Katrā lappusē bija aptuveni 2600 rakstu zīmju. Ja pieņemam, ka Gūtenbergam bija seši burtliči, kas strādāja pie trim lappusēm vienlaicīgi, tad viņiem vajadzēja ap 46 000 burtstabiņu. Kā mēs labi saprotam, Gūtenberga izgudrotā burtstabiņu izlejamā forma bija izšķirīgais faktors, lai ieviestu iespiešanu ar atsevišķiem salikuma burtiem.

Salīdzinājuši Bībeles, cilvēki bija pārsteigti: visās Bībelēs vārdi bija vienās un tajās pašās vietās. Ar roku rakstītos dokumentos to nebija iespējams panākt. Ginters Vēgeners rakstīja, ka 42 rindu Bībeles eksemplāri bija ”tik vienādi un simetriski, saskanīgi un skaisti, ka šis meistardarbs izraisīja iespiedēju apbrīnu vairākās paaudzēs”.

Finansiāls krahs

Atšķirībā no Gūtenberga Fusts vairāk bija ieinteresēts peļņā, nevis meistardarba radīšanā. Taču peļņu no sava ieguldījuma viņš neguva tik drīz, kā bija domāts. Partneru attiecības pasliktinājās, un 1455. gadā — tūlīt pēc tam, kad bija pabeigta Bībeles iespiešana, — Fusts uzteica aizdevumu. Gūtenbergs nespēja atmaksāt Fustam naudu un tiesas prāvā, kas drīzumā sekoja, zaudēja. Viņš bija spiests nodot Fusta rīcībā vismaz daļu no darbnīcas aprīkojuma, kā arī Bībeles iespiešanai izgatavotos burtstabiņus. Fusts kopā ar vienu no Gūtenberga prasmīgajiem strādniekiem, Pēteri Šeferu, atvēra paši savu spiestuvi. Viņu uzņēmums ”Fusts un Šefers” ieguva labu slavu, kaut gan visi nopelni patiesībā pienācās Gūtenbergam, un kļuva par pirmo komerciāli ienesīgo spiestuvi pasaulē.

Gūtenbergs mēģināja turpināt savu darbu, nodibinot citu spiestuvi. Ir zinātnieki, kas Gūtenbergu uzskata par vairāku 15. gadsimta iespieddarbu izgatavotāju. Taču neviens no tiem nebija tik izcils un ievērojams kā 42 rindu Bībele. 1462. gadā Gūtenbergu atkal piemeklēja nelaime. Katoļu baznīcas hierarhijā norisinājās cīņa par varu, un pilsoņu nemieros Mainca tika izlaupīta un nodedzināta. Gūtenbergs savu darbnīcu pazaudēja otru reizi. Sešus gadus vēlāk, 1468. gada februārī, viņš mira.

Gūtenberga devums

Gūtenberga izgudrojums drīz kļuva plaši pazīstams. Līdz 1500. gadam grāmatu spiestuves bija ierīkotas 60 Vācijas pilsētās un 12 citās Eiropas valstīs. ”Iespiešanas attīstība bija pielīdzināma revolūcijai sakaru jomā,” teikts enciklopēdijā The New Encyclopædia Britannica. ”Nākamajos 500 gados iespiešanas mehānikā tika izdarīti daudzi uzlabojumi, bet iespiešanas process pamatā palika tāds pats.”

Grāmatu iespiešana izmainīja eiropiešu dzīvi — zināšanas vairs nebija pieejamas tikai atsevišķiem cilvēkiem. Ziņas un cita veida informācija sasniedza vienkāršos ļaudis, dodot iespēju aizvien skaidrāk izprast to, kas notiek viņiem apkārt. Iespiešanai izplatoties, radās nepieciešamība katrā valodā izstrādāt vienotu rakstu valodas formu, ko ikviens varētu saprast. Tāpēc angļu, franču un vācu valodā tika ieviestas un pēc tam arī ievērotas noteiktas valodas normas. Pieprasījums pēc lasāmvielas ārkārtīgi pieauga. Pirms Gūtenberga dzīves Eiropā bija daži tūkstoši manuskriptu, bet 50 gadus pēc viņa nāves grāmatu skaits jau sniedzās miljonos.

Ja nebūtu bijis grāmatu iespiešanas, reformācija 16. gadsimtā būtu apsīkusi. Bībele tika iztulkota angļu, čehu, franču, holandiešu, itāliešu, krievu, poļu un vācu valodā un ar iespiedtehnikas palīdzību veiksmīgi izdota desmitos tūkstošu eksemplāru. Spiedi savu ideju izplatīšanai labi izmantoja Mārtiņš Luters. Viņam izdevās realizēt to, ko cilvēkiem, kas dzīvoja pirms Gūtenberga iespiedtehnikas parādīšanās, nebija izdevies panākt. Tāpēc nav brīnums, ka Luters iespiedmašīnu nosauca par līdzekli, ko Dievs izmanto, lai ”izplatītu patieso reliģiju visā pasaulē”.

Saglabājušies Gūtenberga Bībeles eksemplāri

Cik daudz Gūtenberga Bībeļu ir saglabājušās? Tiek uzskatīts, ka vēl nesen visā Eiropā un Ziemeļamerikā bija 48 eksemplāri, no kuriem daļa ir nepilni. Viens no izsmalcinātākajiem eksemplāriem ir pergamenta Bībele, kas atrodas Kongresa bibliotēkā Vašingtonā (ASV). 1996. gadā tika izdarīts sensacionāls atklājums: Vācijas pilsētā Rendsburgā kādā baznīcas arhīvā tika atrasta daļa no vēl vienas Gūtenberga iespiestās Bībeles. (Skat. 1998. gada 22. janvāra Atmostieties!, angļu val., 29. lpp.)

Cik pateicīgi mēs varam būt, ka Bībeli mūsdienās var atļauties iegādāties ikviens! Tas, protams, nenozīmē, ka varam aiziet un nopirkt Gūtenberga 42 rindu Bībeli. Cik maksā šī grāmata? 1978. gadā Gūtenberga muzejs Maincā iegādājās vienu Bībeles eksemplāru par 3,7 miljoniem vācu marku (pēc šodienas kursa tas būtu ap 1,2 miljoniem latu). Tagad šīs Bībeles vērtība ir pieaugusi vairākkārtīgi.

Kas Gūtenberga Bībeli padara tik īpašu? Bijušais Gūtenberga muzeja direktors, profesors Helmuts Presers, min trīs iemeslus. Pirmkārt, Gūtenberga Bībele ir pirmā grāmata, kas rietumos tika iespiesta ar atsevišķiem salikuma burtiem. Otrkārt, tā ir pirmā Bībele, kas jebkad tikusi iespiesta. Treškārt, tā ir ļoti skaista. Profesors Presers raksta, ka Gūtenberga Bībelē mēs redzam ”izcilāko gotiskā raksta paraugu”.

Cilvēki no visdažādākajām kultūrām ir Gūtenbergam pateicību parādā par viņa talantīgo izgudrojumu. Savas idejas realizēšanā viņš prata apvienot burtu atliešanas formu, metālu sakausējumu, iespiedkrāsu un spiedi. Izgudrodams iespiešanas tehnoloģiju, Gūtenbergs ir devis vērtīgu ieguldījumu pasaules kultūrā.

[Attēli 16., 17. lpp.]

1. Ar tērauda spiedogu vara matricē tika iesists burta iedobums

2. Burtu izlejamajā formā tika liets metālu sakausējums. Pēc sacietēšanas iegūtā burtstabiņa galā bija burta spoguļattēla izcilnis

3. Burtstabiņus liknī sakārtoja vārdos, un vārdus — rindiņās

4. Kopulī rindiņas sakopoja slejās

5. Salikto lappusi novietoja uz iespiedmašīnas plātnes

6. Vara grebums, ko Gūtenbergs pagatavojis 1584. gadā

7. Mūsdienās Gūtenberga Bībeles eksemplāru vērtība sniedzas miljonos

[Norāde par autortiesībām]

1.—4., 6., 7. attēls: Gutenberg-Museum Mainz; 5. attēls: ar American Bible Society laipnu atļauju

[Norāde par attēla autortiesībām 16. lpp.]

Fons: ar British Library/Gutenberg Bible atļauju