Neparasta paradīze

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA KANĀDĀ

STĀVOT ielejas augšējā malā un raugoties lejup, elpa aizraujas no ainavas, kas atklājas jūsu skatienam, — te mijas nolaideni pauguri un gravas ar kraujām nogāzēm. Jums pie kājām plešas zāles jūra, kurai, kā liekas, nav ne gala, ne malas. Atskrien brāzmains vējš, atnesdams sev līdzi vībotņu spēcīgo smaržu; jūs pazīstat — tā ir prērijas elpa.

Iedomājieties: tikai pirms divsimt gadiem jūs būtu varējis ceļot dienām ilgi, visu laiku redzot milzīgos bizonu barus, kas melnēja Kanādas plašajās prērijās, un būtu jutis, kā neskaitāmu kāju dipoņa drebina zemi. Pat slavenā dzīvnieku migrācija Āfrikā nevar līdzināties toreizējiem bizonu klejojumiem varenajā zāles jūrā.

Tagad vienas no nedaudzajām zīmēm, kas liecina, ka bizoni vispār šeit kādreiz bijuši, ir lieli akmeņi, gar kuriem tie ir berzējušies. Jūs ievērojat, ka akmens milžu stūri ir kā nopulēti, un ap pašiem akmeņiem pamanāt grāvjus, ko izveidojuši tūkstošiem bizonu, kuri trinuši pret akmeņiem savus niezošos sānus. Un tas nav tikai asais rietumu vējš, kas sarieš asaras jūsu acīs, — jūs pārņem godbijība un saviļņojums, redzot, cik brīnišķīgi ir radīta pasaule. Kas šī ir par vietu? Tā ir paradīze — patiešām neparasta paradīze.

Parks, kas atšķiras no tradicionālajiem parkiem

Tas ir Grāslendas nacionālais parks, kas atrodas Kanādā, Saskačevanas dienvidrietumos, — vienīgais parks Ziemeļamerikā, kas izveidots ar mērķi saglabāt neskartu jaukto zāļu prēriju. Parkam ir divas daļas, austrumu un rietumu daļa, un tās šķir 22,5 kilometri. Ir plānots, ka nākotnē parks būs 900 kvadrātkilometru liels.

Apgabala reljefs ir nelīdzens, un te ir jāsastopas ar daudzām grūtībām. Vislabāk parku var pētīt, ja dodaties ceļā kājām vai jāšus. Tie, kam patīk piedzīvojumi, labprāt pavadīs vairākas naktis zem klajām debesīm, tikai ir jāparūpējas, lai būtu līdzi pietiekamā daudzumā ūdens, kā arī nepieciešamās lietas. (Skat. ”Parka pētīšana”.) Ceļojuma laikā jūs neieraudzīsiet nevienu mūsdienīgu ēku, nevienu bruģētu vai grantētu ceļu, neredzēsiet elektrības līnijas, atkritumu izgāztuves un autostāvvietas. Iespējams, jūs pat nesatiksiet citus cilvēkus. Tiešām, tā ir īpaša paradīze! Šajā parkā jūs nokļūstat neparasta skaistuma pasaulē.

Ziemeļamerikas Lielie līdzenumi ir viena no tām pasaules ekosistēmām, kas pārveidotas visvairāk. Pirms nepilniem divsimt gadiem tā bija absolūti neskarta zeme. Bet mūsdienās, piemēram, mazāk nekā 25 procenti Kanādas jaukto zāļu prēriju ir saimnieciski neapgūta teritorija. Jau pagājušā gadsimta 30. gados radās doma, ka prērijas aizsargāšanai jāizveido parks. Vairāk nekā pēc simt gadiem, tas ir, 1957. gadā, Saskačevanas Dabas vēstures biedrība sāka strādāt pie nacionālā parka dibināšanas plāna.

Taču tikai 1988. gadā, vienojoties federālajai un provinces valdībai, tika izveidots Grāslendas nacionālais parks. Šajā un vēl citos parkos, kas atrodas Kanādas prērijās, tagad tiek aizsargātas 22 augu, zīdītāju un putnu sugas, kas iekļautas oficiālajā Kanādas apdraudēto sugu sarakstā. Tiek aizsargātas vēl daudzas citas sugas, un dažas ir tādas, kādu nav nekur citur pasaulē.

Grāslendas parks ir zeme, kurā novērojamas krasas temperatūras svārstības. Tas atrodas kontinenta vidū, tāpēc neviens okeāns nevar padarīt šejienes klimatu maigāku. Ziemā temperatūra nokrītas līdz −50°C, bet vasarā bieži pārsniedz 40°C. Tā kā lietus līst ārkārtīgi reti un visu laiku pūš stiprs vējš, klimats nav pārāk labvēlīgs.

Tomēr šeit ir ļoti daudz savvaļas dzīvnieku, kaut arī tie nav uzreiz ieraugāmi. Ja jūs būsiet pacietīgs un neatlaidīgs, tad rītausmā vai vakara krēslā jums varbūt izdosies nofotografēt briežus, koijotus, lūšus, Amerikas zaķus, krāšņrubeņus, klaburčūskas, alu pūces, karaliskos klijānus, klinšu ērgļus, eksotiskās žuburragu antilopes (iespējams, visātrākos lielos dzīvniekus Ziemeļamerikā) vai arī melnastainos prēriju sunīšus, kuru kolonija šajā parkā ir pēdējā Kanādā. Jūs redzēsiet arī daudzus citus putnus, kā arī kukaiņus un augus, kas raksturīgi šim apvidum.

Apvidus raibā vēsture

Ja jūs izlemsiet apmeklēt neparasto parku, pacentieties uzzināt vairāk par šo apvidu. Jūs atklāsiet, ka tam ir ļoti interesanta vēsture. Piemēram, vēl arvien stāv rādītāji, kas iezīmē vēsturisko Sarkano mundieru ceļu, — ceļu, pa kuru devās Ziemeļrietumu jātnieku policija. 1874. gadā, kad bija paklīdušas baumas par vietējo iedzīvotāju nemieriem, Kanādas valdība nosūtīja uz rietumiem īpašu jātnieku policijas nodaļu, trīssimt vīrus, lai tie panāktu likuma ievērošanu un nodrošinātu kārtību. Šis pasākums nomierināja arī daudzus cilvēkus, kas raizējās, ka Kanādas rietumus okupēs Amerikas Savienotās Valstis. Koši sarkanajos mundieros ģērbtie policisti, kas jāja uz labi koptiem zirgiem, radīja tik lielu iespaidu, ka vēl šobaltdien viņu ceļu cauri prērijai sauc par Sarkano mundieru ceļu.

Interesanti atzīmēt, ka 1878. gadā šajā apvidū patvērās viens no visdrosmīgākajiem indiāņu karavīriem Ziemeļamerikā — izcilais siu vadonis Sēdošais Bullis. Pēc siu uzvaras pār Kastera spēkiem pie Litlbighornas, tūkstošiem Amerikas siu indiāņu bēga uz šo Kanādas daļu, lai paglābtos no amerikāņu kavalērijas.

Parkā ir apmēram 1800 arheoloģiskā ziņā ievērojamu vietu, kas vēstī par daudz tālāku senatni. Daudzu kalnu un pakalnu virsotnēs var redzēt lielus, aplī izkārtotus akmeņus — tos sauc par tipi apļiem. Šie akmeņi kādreiz turēja ar bizonu ādām apvilkto tipi (telšu) malas, lai tās neaizpūstu vējš. Tāpat te ir arī vairāki seni bizonu taku tīkli, šīs takas līdzenumu indiāņi izmantoja bizonu medībām. Pirms daudziem gadsimtiem te bija bagātīgs medību lauks grovenu, kri, asiniboini, melnkāju un siu ciltīm.

Parka austrumu daļā atrodas Tārtiņu bedlendi, kur erozijas skarto kalnu māla iežos ir atrasts kaut kas tāds, kas attiecas uz vēl tālāku senatni, — tās ir dinozauru atliekas.

Brīnumskaistā panorāma

Ja jūs vēl nav pārsteigusi bagātā augu un dzīvnieku valsts vai arī interesantā vēsture, šī zeme jums piedāvās vēl daudz ko citu lielisku un aizraujošu. Jūs dzirdēsiet neskaitāmu putnu dziesmas, sajutīsiet, kā smaržo vībotnes, kā glāsta karstās saules stari un brāzmo vējš. Uz pārnēsājamā gāzes pavarda pagatavotajam ēdienam būs sevišķa garša, bet acis visu laiku mielos valdzinošā panorāma. Lai kādā virzienā jūs raudzītos, nekas neaizsedz skatienam apvārsni, un it īpaši to var izjust, ja ejat pa Divu koku taku parka rietumu daļā. Pie bezgalīgajām, dzidri zilajām debesīm reizi pa reizei parādās kāds pūkains, balts mākonis, kas, pieslīdējis jums tuvāk, atgādina peldošu kalnu. Noraugoties brīnišķīgajā ainavā, jūs pārņem neaprakstāma brīvības sajūta, tomēr varenais skats iedveš arī dziļu godbijību un liek justies niecīgam.

Kad esat prērijās, liela nozīme ir ne tikai tam, ko redzat, bet arī tam, ko jūtat. Tieši izjustais un pārdzīvotais jūs vilinās atgriezties šajā neparastajā paradīzē. Jūsu sirdī ielīst pateicība, un jūs vēlaties slavēt Diženo Radītāju Jehovu, kas to visu izveidojis. Drīz pienāks ilgi gaidītais brīdis, kad visa zeme kļūs par paradīzi un tās dabas skaistums uzplauks visā savā krāšņumā.

[Papildmateriāls 26. lpp.]

Parka pētīšana

Kas jāatceras

1. Pirms ieiešanas parkā reģistrējieties pie parka darbiniekiem un saņemiet informāciju.

2. Ņemiet sev līdzi pietiekami daudz dzeramā ūdens. Dzeramo ūdeni var dabūt tikai parka informācijas centrā.

3. Valkājiet cepuri, kas aizsargātu no saules, un izturīgus, ērtus apavus, kas sniegtos līdz potītēm un pasargātu kājas no kaktusu dzeloņiem.

4. Ņemiet līdzi arī nūju, ar ko pašķirt garo zāli un krūmājus.

5. Paņemiet fotoaparātu un binokli, ja jums tādi ir. Vislabākais laiks dzīvnieku novērošanai ir rītausma un vakara krēslas stundas.

BRĪDINĀJUMS. Ja jūs nevarat skaidri saskatīt, kas ir priekšā, nelieciet tur ne roku, ne kāju. Ja jūs būsiet pārsteidzis klaburčūsku vai arī tai nebūs iespējas aizbēgt, tā var uzbrukt. Traucēt vai medīt dzīvniekus nacionālajā parkā ir aizliegts.

[Norāde par attēlu autortiesībām 25. lpp.]

Visi attēli: Parks Canada